Īsi, bet vai kodolīgi?

Siliņas Ministru Kabineta deklarācija ir viena no īsākajām Latvijas valdību vēsturē – tā aizņem vien četras A4 lappuses, neskaitot valdības ministru sarakstu. Ziņu aģentūra LETA aplēsusi, ka iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības deklarāciju veidoja vairāk nekā 12 tūkstoši vārdu, bet Siliņas valdība savu redzējumu spējusi ietver nepilnos 1500 vārdos. No tiem vien septiņi ir saistīti ar uzņēmējiem un uzņēmējdarbību.

Kā atzīst dažādu nozaru eksperti, neraugoties uz kompaktumu, deklarācija neļauj gūt pārliecību, ka valdībai patiešām ir konkrēti plāni konkrētu problēmu risināšanai. Tā nenoliedzami satur daudz skaistu frāžu un apgalvojumu, kuriem piekristu ikviens, taču aiz noslīpētajiem formulējumiem nav saskatāmi reāli rīki un instrumenti, kā dotos solījumus iecerēts piepildīt. “Visas frāzes tomēr ir ļoti apaļas, zem kurām var daudz ko palikt apakšā. Līdz ar to, kādas praktiskas lietas plānotas, būs redzams, izstrādājot valdības rīcības plānu. Mēs sajutām ambīciju trūkumu šīs deklarācijas ekonomiskajā plānā. Mūsu mērķis tomēr ir audzēt ekonomikas lielumu Latvijā, lai mēs spētu finansēt visus izaicinājumus,” deklarāciju komentēja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

Akcents uz cilvēkiem un labklājību

Jaunā Ministru Kabineta deklarācija neapšaubāmi rada sajūtu, ka šī valdība vēlas sevi pozicionēt kā cilvēku aizstāvi un labklājības veicinātāju. To savā uzrunā Saeimā pirms valdības apstiprināšanas uzsvēra arī topošā premjere: “Ministru kabineta deklarācijas centrā ir cilvēks. Tas nozīmē, ka es un valdības komanda strādās tā, lai Latvijas cilvēki – pacienti, skolēni, studenti, uzņēmēji, mammas, tēti, vecvecāki – redzētu, ka valsts strādā viņu labā, nevis ir vienaldzīga vai kalpo tikai procesam. Saņemot jūsu uzticību, rūpēšos, lai katrs valdības darbs būs vērsts tieši uz šādu mērķi – lai mūsu iedzīvotāji justu, ka uzlabojas valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte, ka Latvija kļūst pretimnākošāka, cilvēcīgāka un taisnīgāka. Mans darbs būs vērsts uz to, lai uzņēmējs justu, ka viņu neapgrūtina ar lieku birokrātiju. Skolēns justu, ka viņš saņem izglītību, ar kuru var konkurēt gan vietējās, gan ārvalstu augstskolās. Cilvēks, kas piedzīvo vardarbību, justu, ka valsts grib un spēj viņu pasargāt. Pacients – ka rindas kļūst īsākas. Seniors – ka kļūst sociāli aizsargātāks. Lai katra ģimene justu, ka tā ir Latvijai vajadzīga.”

Tautsaimniecības vīzija – nekonkrēta

Acīmredzot, tas ir iemesls, kāpēc Siliņas valdības deklarācijā meklēt atsevišķu tautsaimniecības vai uzņēmējdarbības sadaļu ir lieki – valdības ekonomiskie mērķi galvenokārt aprakstīti deklarācijas labklājības sadaļā, un arī tā ir novitāte, salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību deklarācijām. Vai tas liecina, ka šī valdība ir izpratusi un novērtē uzņēmējdarbības kritiski svarīgo lomu kopējā valsts labklājības veidošanā?

Jaunā Ministru Kabineta tautsaimnieciskā vīzija skan šādi: “Ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību. Konkurētspējas pamatā ir zinātnes sasniegumi, mūsdienīgas prasmes un spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās  iespējas, Latvijas cilvēku ambīcijas un uzņēmējspēja, kuru atbalstam radīti kvalitatīvi un pieejami publiskie pakalpojumi un tiesiski droša investīciju vide.” Lai šo mērķi sasniegtu, valdību veidojošie politiskie spēki apņemas īstenot ekonomikas politiku, kas “radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem”. Siliņas Ministru Kabinets arī plāno veidot “inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram”, kā arī attīstīt “zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību”.

Jaunā valdība iecerējusi vienlaikus gan attīstīt Rīgas metropoli, “nodrošinot iespējas” investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli, gan ieguldīt ilgtspējīgā reģionu attīstībā, “atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti”. Valdība solās atbalstīt industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī “finansiāli veicināt” tādu pašvaldību attīstību, kurās “veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība”.

Nodokļu politikas jomā jaunais Ministru kabinets apņemas veikt “būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā”, kā arī vienkāršot nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. Tā valdība cer uzlabot ekonomikas konkurētspēju, mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināt “ēnu ekonomiku”.

“Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs,” teikts deklarācijā, apņemoties arī veidot “pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās”.  

Pilnu Deklarāciju par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību lasi šeit.