Uzņēmēju Vēstis
OKTOBRIS 2022
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.61
Rudenī!
Šogad daba nedaudz pamainīja ierasto kārtību – septembris bija neierasti vēss, un tādu īstu atvasaru tā arī nesagaidījām, savukārt oktobris priecēja ar augstāku temperatūru par iepriekš pieredzēto. To gan nevarēja teikt par uzņēmējiem, kuriem pirmais īstais rudens mēnesis bija ļoti intensīvs un, līdzībās runājot, bija pat karstāks nekā citkārt. Par notikušo varat lasīt oktobra “Uzņēmēju Vēstu” jaunumu sadaļā.
Tomēr nozīmīgākais notikums ne tikai uzņēmējiem, bet ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam bija 14. Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā dienā. Šoreiz tās nesa virkni pārsteigumu, un, jāatzīst, ne tos patīkamākos.
Manā skatījumā visnegaidītākais bija vēlētāju balsojums, piešķirot ZZS 16 deputātu mandātus un paceļot tos 2. vietā uzvarētāju sarakstā. Un tā notika, neskatoties uz Zaļās partijas aiziešanu no ilgmūžīgās savienības un Aivara Lemberga tradicionālo feiko virzīšanu kā Ministru prezidenta kandidātu. Uz šī fona vairs neizbrīna populistu partijas “Latvija pirmajā vietā” un Aināra Šlesera panākums, iekļūstot Saeimā. Acīmredzot Latvijas vēlētāja atmiņa ir īsa, un visi nosaukto politiķu iepriekš sastrādātie nesmukumi, dodoties pie vēlēšanu urnām, lomu nespēlē. Par citiem secinājumiem lai izsakās ikdienas politikas pētnieki, bet mārupieši var fiksēt statistiku par politiski aktīvajiem novadniekiem – tikai trīs no 55 mārupiešiem, kuri kandidēja šajās vēlēšanās, ir iekļuvuši jaunievēlēto tautas kalpu vidū. Īss apkopojums lasāms mūsu jaunumu slejā.
Šajā numurā vēl lasiet par pavasarī veikto LTRK, biznesa augstskolas “Turība” un organizācijas “Junior Achievement Latvia” pētījumu “Uzņēmējiem draudzīgākā pašvaldība”, kas parāda, ka Mārupes novadam vēl ir daudz vietas attīstībai. Šādi pētījumi, kā, iespējams, dažiem vietvaras politiķiem šķiet, nav radīti, lai kādu nomelnotu vai nepamatoti kritizētu, bet, lai izdarītu secinājumus, kā kļūt vēl atvērtākiem un progresīvākiem attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Šajā jautājumā Mārupes pašvaldība var justies droši, jo tai ir kvalitatīvs un ļoti spējīgs partneris kopīgu mērķu sasniegšanā, un tā ir mūsu biedrība “Mārupes uzņēmēji”.
Oktobra numurā vēl lasiet mūsu galvenās redaktores Lauras Kulakovas noslēdzošo stāstu par “zaļā kursa” un ilgtspējas jautājumu nozīmi uzņēmēju dzīvē. Par šo tēmu, cita starpā, tik tikko organizējām labi apmeklētu semināru “Uzņēmēju brokastu” formātā, kur savās zināšanās un pieredzē dalījās SIA “TET” ilgtspējas attīstības vadītāja Adriāna Kauliņa. Nedaudz par to arī mūsu jaunumos.
Visbeidzot, iedvesmojošs stāsts no mūsu jaunākā biedra SIA “Moon Elements” vadītājas Ingas Mekšas. Ingu redzējām un dzirdējām arī diskusijā par sievietes lomu biznesā “Pirmajā Mārupes uzņēmēju festivālā”, kas notika 10. septembrī.
Lasiet un baudiet rudeni!
Silvestrs Savickis,
valdes priekšsēdētājs
NUMURA TĒMA
Kā kļūt par uzņēmējam draudzīgāko pašvaldību?
Ceturtajā LTRK pētījumā Mārupes novads ierindojas 29. vietā
Lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru skaits šobrīd pārsniedz 6000 biedrus – lielos, vidējos un mazos uzņēmējus. Tāpēc LTRK rūpju lokā ir visplašākais jautājumu spektrs, kuru risināšanas mērķis ir labvēlīgas un uzņēmējiem draudzīgas normatīvās bāzes ieviešana valsts un pašvaldības līmenī.
Projekta “Uzņēmējiem draudzīgākā pašvaldība” uzdevums ir veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, raugoties tieši no pašvaldības iespēju un gribēšanas pozīcijām jeb to jautājumu risināšanas un uzņēmējdarbības vides veidošanas iespējām katrā konkrētajā Latvijas pašvaldībā, paturot prātā, ka tieši uzņēmējs ir tas, kurš rada nodokļus un darba vietas, tiešā veidā risinot gan nodarbinātības jautājumus pašvaldībā un vairumā gadījumu noņemot sociālo slogu vietvarai (mazāks bezdarbs – mazāka nepieciešamība pēc pabalstiem), gan arī veidojot pašvaldību kā pievilcīgu vidi iedzīvotājiem (uzņēmumi sniedz pakalpojumus un pārdod preces), kas caur IIN un NĪN ir galvenie pašvaldības ieņēmumu veidotāji.
Tāpēc LTRK pētījums “Uzņēmējiem draudzīgākā pašvaldība” aptver visplašāko kritēriju loku, pēc kā tiek veidots tās kopējais novērtējums: pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsts izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējums, uzņēmēju vērtējums un reģistrēto uzņēmumu daudzums konkrētajā pašvaldībā. Pētījuma veidošanā piedalās ne tikai LTRK administrācija, bet arī virkne citu nozīmīgu institūciju. Uzņēmēju viedokli apkopo tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs “SKDS”, pašvaldību ieinteresētību skolēnu un jauniešu uzņēmējdarbības izglītības attīstībā, veidojot pašvaldības izglītības iestādēs skolēnu mācību uzņēmumus (SMU), analizēja organizācija “Junior Achievement Latvia” (JAL). Savukārt savā ziņā visobjektīvāko pašvaldības atsaucības rādītāju – slepeno pircēju, kurš diagnosticē pašvaldības atsaucību uz ārējo pieprasījumu – vērtēja biznesa augstskola “Turība”. Viens no kritērijiem ir arī pašvaldības pašvērtējums par savu atbalstu uzņēmējdarbībai.
Jaunākajā pētījumā kategorijā “Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2022” 1. vietu ieguva Jūrmalas valstspilsēta, 2. vietu – Rīgas valstspilsēta, bet 3. vietu – Ventspils valstspilsēta. Savukārt kategorijā “Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2022” 1. vietu ieguva Bauskas novads, bet 2. un 3. vietu dala Kuldīgas novads un Tukuma novads (pētījumā tika izdalītas 2 atsevišķas kategorijas – valstspilsētas un novadi, jo uzņēmēju vajadzības katrā no tiem ir atšķirīgas). Mārupes novads kopējā 43 pašvaldību vērtējumā ieņēma 29. vietu.
Jāatzīmē, ka trijos iepriekšējos pētījumos Mārupes novads tika novērtēts krietni augstāk, pat aizvien progresējošā dinamikā gadu no gada. Pirmajā pētījumā 2015. gadā starp 119 tā brīža pašvaldībām Mārupes novads ieņēma 9. vietu (5. vietu starp pašvaldībām ar 7000+ iedzīvotājiem), 2016. gadā – kopvērtējumā 6. vietu (arī 6. vietu starp 7000+ iedzīvotājiem), savukārt pēdējā pētījumā 2018. gadā, kas bija pēdējais pirms Covid-19 pandēmijas – kopvērtējumā 3. vietu 119 pašvaldību konkurencē (pat 2. vietu starp 7000+ novadiem)!
Pētījuma metodoloģija paredz kopumā 5 kritērijus, katram piešķirot vērtējuma “smagumu”, un konkrēti: 1) aptaujāto uzņēmēju vērtējums (sastāda 30 % no kopvērtējuma); 2) “slepenā pircēja” jautājums pašvaldībai (25 %); 3) Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmas esamība skolās un pašvaldības atbalsts skolu dalībai SMU programmā (15 %); 4) pašvaldības pašvērtējums jeb sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem par uzņēmēju līdzdalību lēmumu pieņemšanā, pašvaldības atbalsta instrumentiem pašvaldībai u. c. būtiskiem aspektiem 5) uzņēmējdarbības statistiskie dati, kā uzņēmumu skaits un aktivitāte un ārvalstu investīciju dinamika pašvaldības teritorijā.
Kādos kritērijos Mārupe bija līderos 2022. gada pētījumā, bet kādiem aspektiem pašvaldībai būtu šodien vēlams pievērst uzmanību, lai sasniegtu vēl labāku rezultātu? Visaugstāko vērtējumu Mārupes novads ieguva statistikas sadaļā – novadā ir lielākais aktīvo uzņēmumu skaits pret iedzīvotāju skaitu, un pozitīva ārvalstu investīciju dinamika uzņēmumu pamatkapitālā.
Savukārt “slepenā pircēja” sadaļā un uzņēmēju aptaujā – vissmagāk svērtajos kritērijos novada performance bija tikai nedaudz virs vidējās. Tas nozīmē, ka pašvaldība nav spējusi operatīvi un, galvenais, jēgpilni sniegt atbildes uzņēmējam – “slepenajām pircējam” un iegūt informāciju, kas līdzētu tam izveidot vai attīstīt biznesu vai atrisināt kādu noteiktu problēmu. Arī aptaujāto uzņēmēju viedoklis par pašvaldības atbalsta mehānismiem uzņēmējiem, infrastruktūru (ceļi, komunālie pakalpojumi), komunikāciju ar pašvaldību un atbalstu darba spēka nodrošināšanai, lai arī kopumā bija pozitīvs, tomēr nesasniedza maksimālo punktu skaitu.
Vislielākās iespējas attīstībai Mārupes pašvaldībā ir fokusa koncentrēšana uz jauno uzņēmēju audzināšanu jeb SMU kvantitatīvo un kvalitatīvo aktivitāšu veicināšanu. Šajā sadaļā, ko vērtēja “Junior Achievement Latvia” eksperti, novads saņēma 1 no 5 iespējamajiem punktiem. Kopējo rezultātu samazināja arī pašvaldības pašvērtējuma neveikšana, kas, visticamāk, ir bijis neuzmanības ( a la “e-pasts pazuda”) moments, ne tik daudz nevēlēšanās reaģēt.
Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit.
Noskaties publisko diskusiju par šo tēmu, kas risinājās Pirmajā Mārupes uzņēmēju festivālā un kurā piedalījās LTRK Padomes locekle Daiga Kiopa, “Mārupes uzņēmēju” valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis un Mārupes novada izpilddirektora vietniece Ilze Krēmere!
LASĀMGABALS
CSRD nāk! Ilgtspējas ziņošana – jau tepat aiz stūra
Eiropas Savienības līmenī finiša taisnē pamazām ieiet topošās Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (Corporate Sustainability Reporting Directive (CSRD)) un ar to saistīto Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (Sustainability Reporting Standards (ESRS)) izstrāde. Tas nozīmē, ka jau tuvākajos gados visiem lielajiem un daļai mazo un vidējo uzņēmumu ilgtspējas ziņošana kļūs obligāts pienākums.
Jūnija beigās Eiropas Padome un Parlaments pēc plašām diskusijām panāca pagaidu politisku vienošanos par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas ieviešanu. CSRD aizstās pašreizējo Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu (NFRD) ar daudz plašāku regulējumu attiecībā uz ziņošanu par ilgtspēju, balstoties uz ESG – vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem. Provizoriskā vienošanās formāli vēl ir jāapstiprina Padomei un Eiropas Parlamentam, pēc tam direktīva tiks publicēta ES oficiālajā izdevumā un stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas. ES dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos direktīva būs jāievieš 18 mēnešu laikā pēc spēkā stāšanās.
“Pašlaik informācija par uzņēmuma ietekmi uz vidi, cilvēktiesībām un darba ētiku ir nepilnīga, neuzticama un viegli ļaunprātīgi izmantojama. Daži uzņēmumi neziņo. Citi ziņo par to, ko vēlas. Investori, patērētāji un akcionāri ir apjukumā. No šī brīža godīga cilvēktiesību ievērošana būs tikpat svarīga kā tīra bilance.”
Paskāls Durāns,
Eiropas Parlamenta deputāts no Francijas, CSRD sarunu vadītājs
CSRD ievērojami paplašinās (pēc dažiem aprēķiniem – pieckāršos) to uzņēmumu skaitu, kuriem savos vadības un finanšu pārskatos būs jāiekļauj ilgtspējas aspekti. Aplēsts, ka pašreizējā NFRD direktīva attiecas uz 11 000 Eiropas uzņēmumu, savukārt CSRD būs saistoša vairāk nekā 50 000. Tāpat pieaugs ziņojumos iekļaujamās informācijas apjoms, tiks noteikti standarti ziņojumu auditēšanai un tiks ieviests digitālais ziņojumu formāts, lai tie būtu mašīnlasāmi un iekļautos Eiropas Vienotajā piekļuves punktā (European Single Access Point. (ESAP)). CSRD būs sasaistīta arī ar citiem Zaļā kursa normatīviem un standartiem, visciešāk – ar jauno Taksonomijas regulējumu.
Taču ko praksē nozīmēs šīs jaunās ziņošanas prasības? Vai tās būs “saprotamākas”, kā sola EK? Un cik lielu slogu uzņēmējiem radīs datu vākšana, analīze un atspoguļošana?
Ieceres virzītāji Eiropas varas gaiteņos sola, ka CSRD dzīvi padarīs vienkāršāku – tā kā Eiropas Zaļais kurss šā vai tā paredz integrēt ilgtspēju visos uzņēmējdarbības un finanšu sektora aspektos, vienoti standarti un kopīgi ziņošanas principi samazinās slogu uzņēmējiem, kuriem citādi nāktos gatavot dažāda veida ziņojumus dažāda veida vajadzībām – piegādātājiem, pasūtītājiem, darījumu partneriem, finansētājiem un citiem. Tagad visiem šiem nolūkiem derēs viens, standartizētais CSRD ziņojums.
Vienlaikus tiek paustas bažas, ka datu vākšanas slogs, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, būs nesamērīgs un varbūt pat neizpildāms. Līdz šim publiskotie ziņošanas standartu projekti liek domāt, ka lietai tiek pieiets tipiskā Eiropas Savienības stilā – detalizēti, skrupulozi un, diemžēl, arī birokratizēti. Daudziem uzņēmējiem ievācamo datu tvērums un apjoms varētu sagādāt visnotaļ nepatīkamus pārsteigumus.
Uz ko attieksies CSRD?
CSRD attieksies uz:
- visiem lielajiem uzņēmumiem, kuri atbilst vismaz diviem no trim kritērijiem: 250 darbinieki, 20 miljonu eiro aktīvi, 40 miljonu eiro apgrozījums;
- pilnīgi visiem, arī mazajiem un vidējiem biržā kotētajiem uzņēmumiem, izņemot mikrouzņēmumus.
Kad CSRD prasības stāsies spēkā?
EP atbalstītajā priekšlikumā ir panākta vienošanās par CSRD regulējuma pakāpenisku ieviešanu, ņemot vērā uzņēmuma lielumu:
- 2024. gada 1. janvārī regulējums ir jāievieš sabiedrībām, kurām jau tagad ir noteikts pienākums ievērot NFRD prasības;
- 2025. gada 1. janvārī regulējums ir jāievieš uzņēmumiem, kuriem pašreiz vēl nav noteikts pienākums ievērot NFRD prasības;
- 2026. gada 1. janvārī – brīvprātīgi biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, mazām un nesarežģītām kredītiestādēm un kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām.
Prasības ieviest direktīvu attieksies arī uz uzņēmumiem, kas nav Eiropas Savienības uzņēmumi, bet kuru apgrozījums ES sasniedz 150 miljonus EUR un kuriem ES ir vismaz viena meitas sabiedrība vai filiāle.
CSRD ieviešanas atskaites punkti
Vai un cik lielā mērā CSRD attieksies arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?
CSRD būs saistošs biržā kotētajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izņemot mikrouzņēmumus. Taču MVU varēs izmantot tiesības neieviest regulējumu pārejas periodā, kas nozīmē, ka tie būs atbrīvoti no pienākuma piemērot direktīvu līdz 2028. gadam. Turklāt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs atļauts ziņot pēc vienkāršotākiem standartiem nekā lielajiem uzņēmumiem. Tāpat plānots, ka ziņošanas prasības neattieksies uz MVU, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti MVU izaugsmes tirgos vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (MTF).
Uz biržā nekotētajiem MVU direktīva neattieksies, taču visi eksperti vienbalsīgi atgādina, ka, Eiropas Zaļajam kursam uzņemot apgriezienus, no ilgtspējas ziņošanas neizspruks neviens, un iesaka jau laicīgi sākt to darīt brīvprātīgi, izmantojot atvieglotos standartus.
Atsevišķais MVU regulējums, tā vēlāka piemērošana un paredzētie atvieglojumi gan izpelnījušies kritiku. Atsevišķi eksperti norāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi bieži ir dalībnieki dažādu nozaru lielo uzņēmumu piegādes ķēdēs, un līdz ar to lielie uzņēmumi šā vai tā pieprasīs no viņiem ilgtspējas ziņojumus, turklāt jau no CSRD pirmās spēkā stāšanās dienas un pilnā, nevis atvieglotā apjomā.
Par ko būs jāziņo?
CSRD ziņošanas standartus izstrādās Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (European Financial Reporting Advisory Group (EFRAG)). Līdzīgi kā Regulā par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspēju finanšu nozarē (Sustainable Finance Disclosure Regulation (SFDR)), arī CSRD tiks ievērots “dubultās materialitātes” princips, proti, ziņojumos būs jāatspoguļo informācija gan par riskiem, gan iespējām. Jeb, citiem vārdiem, uzņēmumi ziņos gan par to, kā tie tiek ietekmēti, gan par to, kā tie paši ietekmē dažādus ESG faktorus.
EFRAG jau ir publicējusi Eiropas ilgtspējas standartu prototipu darba dokumentus. Tomēr jāuzsver, ka tie ir tikai darba dokumenti, kas vēl tiks plaši diskutēti ES institūcijās un dalībvalstīs, tādēļ var tikt veiktas būtiskas izmaiņas to struktūrā un saturā.
Šobrīd ir publicēti šādi dokumenti.
Šķērsgriezuma standarti
Tie attiecas uz informācijas sniegšanu par uzņēmuma stratēģijas, uzņēmējdarbības modeļa mijiedarbību ar ilgtspējas jautājumiem, tā pārvaldību un organizāciju, kā arī būtiskuma novērtējumu:
- ESRS 1 Vispārīgie principi
- ESRS 2 Vispārīgās, stratēģijas, pārvaldības un būtiskuma novērtējuma prasības atklāšanai
Darbības jomas standarti
Vides standarti būs saistoši neatkarīgi no uzņēmuma nozares. Tie paredz noteiktas un konkrētas informācijas sniegšanu par piesārņojuma, ūdens un jūras resursu, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas un aprites ekonomikas jomām. Tie arī iekļauj ES Taksonomijas prasības, tostarp attiecībā uz finansiālo pakļautību fiziskajiem un pārejas riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām:
- ESRS E1 Klimata pārmaiņas
- ESRS E2 Piesārņojums
- ESRS E3 Ūdens un jūras resursi
- ESRS E4 Bioloģiskā daudzveidība & ekosistēma
- ESRS E5 Resursu izmantošana un aprites ekonomika
Pārvaldība
Sociālie
Auditēšana
Pašlaik spēkā esošais NFRD regulējums neparedz obligātu nefinanšu ziņojuma auditu – auditoriem tikai jāpārliecinās, ka šāds ziņojums ir iekļauts vadības pārskatā. NFRD efektivitātes novērtējumā tieši šis tika atzīts par vienu no būtiskākajiem sistēmas trūkumiem, kas neļauj gūt pārliecību par sniegto datu patiesumu un padara tos savstarpēji nesalīdzināmus.
Tāpēc ar CSRD ir plānots noteikt, ka uzņēmumu ilgtspējas ziņojumi ir jāsertificē neatkarīgiem akreditētiem auditoriem vai sertificētājiem, kuriem būs jāpārliecinās, ka sniegtā ilgtspējas informācija atbilst ES ziņošanas standartiem.
Turklāt priekšlikums paredz dot dalībvalstīm iespēju atvērt tirgu un ļaut ilgtspējas ziņojumu sertificēšanā iesaistīties “neatkarīgiem apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem”. Tas nozīmē, ka dalībvalsts varēs dot iespēju ilgtspējas informācijas auditus veikt ne tikai tradicionālajām finanšu auditorkompānijām, bet arī citiem atbilstoši sertificētiem pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstīm būs jāizstrādā šādu neatkarīgo pakalpojumu sniedzēju sertificēšanas un kvalitātes novērtēšanas kārtība, kā arī jānosaka izglītības un apmācību prasības. Nacionālās prasības būs spēkā līdz brīdim, kamēr Komisija neizstrādās vienotus Eiropas standartus – to plānots paveikt līdz 2026. gada oktobrim.
IEPAZĪSTI BIEDRU
moone: vislielākais gandarījums ir saņemt bildes no laimīga klienta
Mārupietes Ingas Mekšas radītais SIA “Moon Elements” aug strauji – dažos gados tas no pašu vajadzībām dzimušas idejas kļuvis par atpazīstamu un pieprasītu zīmolu moone. Uzņēmums veido visdažādākos betona puķu podus, un, kā saka pati Inga, savu biznesa ideju viņa realizējusi, iedvesmojoties no dzīves un sev apkārt redzamām lietām un vajadzībām. Paralēli tiek attīstītas divas līnijas – betona podi (zīmols moone) gan iekštelpām, gan ārtelpai un sukulentu kompozīcijas betona podiņā (zīmols Succu).
Jūs esat viena no dāmām, kas sava biznesa uzsākšanai saņēmāt atbalstu 2020.gada Mārupes novada uzņēmējdarbības atbalsta konkursā “Mammu bizness Mārupē”. Cik nozīmīgs jums tolaik bija šis atbalsts un ar kādiem izaicinājumiem saskārāties, uzsākot un attīstot savu biznesu?
Konkurss “Mammu bizness Mārupē” norisinājās neilgi pēc tam, kad bijām pārcēlušies uz jaunu mājokli, tas sakrita ar laiku, kad paši iekārtojām savu terasi. Vēlme pēc stabiliem, sala izturīgiem, estētiskiem puķupodiem un tirgus izpēte ļāva izdarīt secinājumus, ka šajā lauciņā var attīstīties. Izsverot visus par un pret, tika lemts par labu puķupodiem no šķiedrbetona. 2020.gadā saņēmu Mārupes novada uzņēmējdarbības atbalstu, tas palīdzēja startēt ar plašāku formu un izmēru dažādību, esot soli priekšā konkurentiem, kas startē ar trīs veidnēm un variē ar toņu dažādību.
Kā ir attīstījies jūsu projekts šajos gandrīz trīs gados? Vai joprojām esat ģimenes uzņēmums, kas darbojas garāžā?
Nu jau esam izauguši no garāžas, kur tapa pirmie podi, esam iekārtojuši darbnīcu, nesen arī iegādājāmies iekārtu, kas palīdzēs darbu daļēji automatizēt un palielināt ražošanas jaudu. Joprojām esam ģimenes uzņēmums, darba stundas ir garas, strādājam arī brīvdienās. Domājams, uz pavasara pusi būs jāmeklē papildspēki.
Kāds ir skats nākotnē? Cik lieli gribat augt? Vai ir padomā jauni biznesa virzieni/produkti?
Darbojamies nu jau trešo gadu, rodas arvien jaunas idejas par apdares veidu dažādību. Pa šo laiku esmu ieguvusi arī dārza ainavu dizainera kvalifikāciju, kas palīdz piemeklēt piemērotākos risinājumus konteinerstādījumu veidošanā. Esmu iedrošinājusi apzaļumot terasi arī dāmas, kuras vēl nekad neko nav audzējušas. Un rezultāti ir lieliski!
Kamēr ikdienas darbi neļauj ķerties pie inovācijām, aktīvi dārznieki un ainavu arhitekti jautā pēc produktiem, kas man vēl tikai padomā. Augustā uzstādījām augstās dobes prototipu, jau ienākusies pirmā raža. Uz pavasari piedāvāsim arī klientiem. Nesen realizējām kāda klienta vīziju – uz kāda Rīgas centra nama terases uzstādījām kastes, kur augs pļava, izaicinājums bija nosacījums – maksimālā slodze uz kvadrātmetru līdz 100kg.
Kas jums sniedz lielāko gandarījumu biznesā?
Katrs projekts ir atšķirīgs tikpat ļoti kā mēs paši! Vislielākais gandarījums ir saņemt bildes no laimīga klienta.
Kāpēc pievienojāties biedrībai “Mārupes uzņēmēji” – ko sagaidāt no biedrības un ko esat gatavi dot pretī?
Septembrī kļuvām arī par Mārupes uzņēmēju biedrības biedru, piedalījāmies arī Pirmajā Mārupes uzņēmēju festivālā. Novērtēju Uzņēmēju biedrības piedāvātos pasākumus, centīsimies būt atsaucīgi plānotajās aktivitātēs.
JAUNUMI
Trīs vīri laivā
1.oktobrī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēti 3 no kopumā 55 kandidātiem no Mārupes novada: Gunārs Kūtris (ZZS), Jānis Vitenbergs (NA) un Andris Sprūds (Progresīvie). Mārupes novadā no 22 529 balsstiesīgo pie vēlēšanu urnām devās 15 851 vēlētājs, kas ir 70,36 %. Vidējā vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanas bija 59,41 %. Mārupieši malači!
Ciemos Gulbenē
Atsaucoties biedrības “Uzņēmēji Gulbenes novadam” aicinājumam, oktobra sākumā virkne Mārupes uzņēmēju devās uz Gulbeni. Šī bija lieliska iespēja iepazīties ar ražojošiem uzņēmumiem kā mēbeļu lielražotāju “Avoti SW” (ražo produkciju IKEA veikalu tīklam) un labi pazīstamiem un tautā iecienītiem pārtikas nozares ražotājiem “Ķelmēni”, “Tālavas sidrs”, “Skrīveru saldumi” un “Dimdiņi”, kā arī uzzināt “Kantes kroga” saimnieces Ilvas stāstu, kā tukšā vietā radās ēdināšanas bizness, kas nu jau ir aizgājis ne tikai kvalitatīvās, bet arī kvantitatīvās attīstības ceļu.
Uzņēmēju pieredzes stāsti jaunajā podkāstā
Oktobra vidū ierakstījām 10 podkāstu sēriju “Mārupes uzņēmēju pieredzes stāsti”. Podkāsti nonāks ēterā un būs klausāmi visās populārākajās podkāstu platformās, jau sākot no novembra.
Dzirdēsim Ģimenes restorāna “Hercogs” namatēva Andra Rūmīša, “JIP Mārupīte” radītāja Ilmāra Jasinska, rotaļu un aktīvās atpūtas laukumu veidotāja, SIA “Fixman” īpašnieka Mika Lukstiņa, foruma “Līdere” radītājas Solvitas Kabakovas un vēl sešu Mārupes uzņēmēju pieredzes stāstus. Runājām gan par darba, gan privātām lietām. Būs interesanti!
Podkāstu sērija tapusi ar Mārupes pašvaldības projekta “Mārupe – mūsu mājas” atbalstu.
Karjeras nedēļa Mārupes pamatskolā
“Gribat mūs satikt – esam savās darba vietās vai… skolā” teica Ilze Zariņa, klīnikas “Vesels bērns” radītāja un vadītāja, mūsu biedrības valdes locekle, runājot par Mārupes uzņēmēju dalību Karjeras dienās Mārupes pamatskolā. Ilze Zariņa, Miks Lukstiņš, Silvestrs Savickis, Gunita Ievkalne un Ingrīda Bondare mazajiem pamatskolēniem izstāstīja katrs savu “uzņēmējspējas” definīciju un pieredzes stāstus. Dalība Karjeras nedēļā ir kā strukturēts papildinājums “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā” projektam, kurā teju 30 Mārupes uzņēmēji strādā par skolotājiem un caur praktiskās pieredzes prizmu māca bērniem tradicionālos mācību priekšmetus, palīdzot rast atbildi uz mūžīgo jautājumu “kāpēc man tas jāmācās, un kur gan dzīvē tas man noderēs”.
Bez ilgtspējas nebūs nākotnes
Ilgtspējas līkločus biznesā pētījām oktobra nogalē notikušajās “Uzņēmēju brokastīs”, kuras šoreiz organizēja biedrības valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis, bet galvenā viesa lomā iejutās “TET” Ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa. Divas galvenās atziņas: pirmkārt, ja vēlamies, lai mūsu bērniem un bērnu bērniem uz planētas Zeme dzīve būtu ērta un iespējama, planētas glābšana ir jāsāk tūlīt un tagad, un katram uzņēmējam ir pieejama sava ceļa karte šim darbam. Otra: neplānojot savu ilgtspējas programmu, uzņēmējiem var nākties zaudēt gan klientus, gan piegādātājus, jo jau tagad aizvien vairāk uzņēmumu prasa no saviem sadarbības partneriem skaidru ilgtspējas vīziju un reālus darbus.
Manilla tagad arī Milānā
Viens no mūsu biedra SIA “Fixman” biznesiem ir arī Rīgā labi zināmais dizaina papīrlietu veikals “Manilla”, kā idejas autore un vadītāja ir Mika Lukstiņa dzīvesbiedre mārupiete Linda. Tagad diviem veikaliem Rīgā ir pievienojies arī veikals Itālijas modes galvaspilsētā Milānā. Veikals darbojas pēc franšīzes principa, un to vada latviete Ieva Lazdāne-Bertolotti. Lepojamies ar Mārupē radītā mazā biznesa eksportspēju!