Uzņēmēju Vēstis
NOVEMBRIS 2023
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.74
JAUNUMI NOVADĀ
Novadā izveido bērnu rotaļu laukumus
Ar līdzdalības budžeta atbalstu novadā izveido bērnu rotaļu laukumus.
Var izteikt viedokli par ūdenssaimniecību
Aptaujā var izteikt viedokli par centralizēto ūdenssaimniecību novadā.
Var pieteikties Ziemassvētku tirdziņam
Līdz 3. decembrim var pieteikties dalībai novada Ziemassvētku tirdziņā.
Mārupes novada notikumu kalendārs
Notikumu kalendārā uzzini par biznesa, sporta un kultūras norisēm novadā.
JAUNUMI BIZNESAM
E-adresei var piekļūt ar Smart-ID
E-adresei un citiem iestāžu pakalpojumiem turpmāk varēs piekļūt arī ar Smart-ID.
Atbalsts pētniecībai
Sāk projektu atlasi viedo jomu komersantiem un pētniecības un zināšanu sadarbības tīkliem.
Konkurss tūrisma projektiem
Eiropas Savienības fondu finansējumam aicināti pieteikties tūrisma nozares sadarbības tīkli.
LASĀMGABALS
Skaitļu mākslinieki grāmatveži no mākslīgā intelekta nebaidās
“Grāmatvedība ir māksla,” saka Māris Biernis, SIA “Investors” īpašnieks un valdes loceklis, profesionāls grāmatvedis ar maģistra grādu, kurš nozarē darbojas kopš 1997.gada. Viņam piekrīt SIA “Liacons” un “Mārupes grāmatvedības birojs” īpašniece un vadītāja, grāmatvede ar 30 gadu pieredzi Liāna Putniņa, kura uzsver – šodienas pasaulē uzvarētāji būs tie grāmatveži, kuri spēs būt radoši. Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta buma laikā “Uzņēmēju Vēstis” nolēma izpētīt, kā mūsdienu pasaulē jūtas un kā savu nākotni saredz šīs “sausiņu” profesijas pārstāvji, kā pirmssākumi meklējami tajos senajos laikos, kad pirmais neandertālietis nolēma uzvilkt svītriņas uz alas sienas, lai saskaitītu cilts nomedītos un apēstos mamutus.
Pāragri bēru zvani
Mihaels Higinss, respektablā žurnāla “Forbes” tehnoloģiju padomes loceklis, savā 2021.gada publikācijā atzīst, ka biznesā tāpat kā dzīvē pārmaiņas ir vienīgā nemainīgā parādība. “Grāmatvedība nav izņēmums,” saka Higinss, uzsverot: “Profesija sen jau ir pāraugusi rēķinu grāmatu un naudas skaitītāju lomu un, līdzīgi kā tās brālis iepirkums, iegūst aizvien lielāku stratēģisko nozīmi tālredzīgi domājošos uzņēmumos. Lai gan daži eksperti saka, ka rītdienas digitālajā pasaulē grāmatvedības nākotne ir miglā tīta, tādas tehnoloģijas kā mākoņdatošana, procesu automatizācija un uzlabota analītika piešķirs grāmatvežiem pilnīgi jaunu un nozīmīgu lomu.”
Higinss norāda, ka jau kopš 2015. gada tehnoloģiju attīstītāji skandina grāmatvedības bēru zvanus, uzskatot, ka jaunās tehnoloģijas, īpaši automatizācija, padarīs par nebijušu tādu grāmatvedību, kādu mēs pazīstam šodien. 2019. gada Roberta Halfa pētījumā grāmatveži pauda bažas par aizstāšanu un pārmērīgu atkarību no tehnoloģijām.
“Nav šaubu, ka digitālā transformācija radikāli maina spēles laukumu,” uzsver Higinss. “Big data* ir kļuvis par bagātīgu resursu, kas jāizmanto, lai nezaudētu konkurences cīņā. Bet uzņēmumiem, kas ir gatavi izmantot digitālo rīku potenciālu, šis pārmaiņu posms ir iespēja, nevis drauds.”
*Lielie dati (angļu: Big Data) informācijas tehnoloģijās ietver metožu, instrumentu un pieeju kopumu liela apjoma strukturētu un nestrukturētu, strauji augošu, dažādas nozīmes datu apstrādē, lai iegūtu cilvēklasāmu rezultātu.
Nākotnes grāmatvedis: aktuālāks, stratēģiskāks un radošāks
Higinss uzsver, ka nākotnes grāmatvežu prasmes un kompetence kļūs ievērojami plašāka, vienlaikus saglabājot profesijas pamatus. Nākotnes grāmatvedis būs konsultants, kurš, izmantojot datu pārvaldības rīkus, ieskaitot papildināto realitāti, cilvēciskos un kontekstualizēs finanšu datus, lai uzņēmumi varētu pieņemt labākus lēmumus, balstoties ilgtermiņa ieguvumos.
“Automatizācija un citi datu vadītie tehnoloģiskie risinājumi grāmatvežus atbrīvos, nevis ierobežos. Nākotnes grāmatvedības speciālistiem būs daudz radošāka un stratēģiskāka loma savos uzņēmumos,” rezumē Higinss.
Viņam piekrīt arī UV aptaujātie Mārupes grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, kurus lūdzām atbildēt uz dažiem jautājumiem.
Vai un kā ir mainījusies grāmatvedības/grāmatveža loma un nozīme biznesā kopš skaitāmo kauliņu laikiem?
Liāna Putniņa: Šo 30 gadu laikā, kopš es sāku studēt grāmatveža profesiju [Latvijas] Universitātē un strādāt pirmajās darbavietās, grāmatvedības lēciens no papīra formāta līdz šodienas tehnoloģijām ir bijis milzīgs gan formā, gan saturā. Memoriālorderi, dažādi reģistri, žurnāli un kas tikai vēl viss mums nebija – acu priekšā vēl šodien ir aina no manas pirmās darbavietas, kur galvenajai grāmatvedei uz galda stāvēja milzīgs žurnāls, kurā tika ar roku reģistrētas visas uzņēmuma saimnieciskās operācijas. Ir gandrīz neiespējami iedomāties, kā vispār tajos laikos tika galā, ja kaut kur bija kāda kļūda – kā to varēja atrast?
Mūsdienās grāmatveža nozīme uzņēmumā ir, no vienas puses, šķietami gājusi mazumā, bet no otras – kļuvusi vēl nozīmīgāka. Tehnoloģijas un modernās uzskaites sistēmas ir pieejamas un viegli lietojamas ikvienam. It sevišķi operatīvās informācijas ieguvei uzņēmuma vadībai vairs nav jālūdz grāmatvedim savilkt bilanci vai sagatavot atskaites, ko viņš tad savā kabinetā izveido un pēc tam ar svarīgu sejas izteiksmi atnes priekšniekam.
Ja grāmatvedības sistēmas ir pareizi saprogrammētas un informācija un dati ir korekti ievadīti, vai to būtu izdarījis grāmatvedis, robots, automātiskās sistēmas vai mākslīgais intelekts, tālāk ar šiem datiem var strādāt un tos analizēt ikviens. Bet – un šis ir tas brīdis un vieta, kur grāmatvedis joprojām ir un būs vajadzīgs, – ir jāzina, ko un kā saprogrammēt un ievadīt, lai pēc tam iegūtu vajadzīgos datus un lai veiktā analīze būtu pareiza, jēgpilna un pienesumu dodoša.
Māris Biernis: Grāmatvedis ir viena no senākajām profesijām, bez kura nevar iztikt neviens bizness. Grāmatvedības loma biznesā pieaug ik gadus un ar katru ekonomikas attīstības ciklu. Grāmatvedis faktiski ir otrais cilvēks jebkurā uzņēmumā, kurš sniedz padomus uzņēmējam, lai viņš savas idejas varētu realizēt un piepildīt. Vai uzņēmums ir liels vai mazs, tam ir nepieciešams grāmatvedis. Praksē vēlams tāds, kurš ir spējīgs konsultēt un ieteikt labākos risinājumus. Salīdzinot ar “skaitāmo kauliņu laikiem” mūsdienās grāmatvedis ir kā mākslinieks, kurš pārzina grāmatvedības mākslu un ir radošs.
Grāmatvedība ir māksla, bet katrs gada pārskats ir glezna, ko zīmējam ik gadus no jauna. Labāk, lai tā ir mierīga kā ainava ar Ineša ezeru, nevis Pikasso ķēpājums.
Ko, jūsuprāt, mūsdienās nozīmē labs grāmatvedis?
Liāna: Labam grāmatvedim ir jābūt gudram, pieredzējušam, attapīgam, jāprot uzklausīt citu viedokļus, ieklausīties partneros un kolēģos, bet vienlaikus, ja nepieciešams, ir jābūt konsekventam, ar stingru mugurkaulu un nelokāmam, jo šai profesijai ir arī liela atbildība.
Jāspēj labi komunicēt gan ar uzņēmuma vadību, gan darbiniekiem, klientiem, Valsts ieņēmumu dienestu un pārējiem. Mēs savā komandā reizēm jokojam, ka esam grāmatveži-psihologi: bieži vien ir jāuzklausa klientu raizes un bažas par pārāk lieliem nodokļiem, pārāk maziem ieņēmumiem un citiem biznesa sarežģījumiem. Un ir gandarījums, ka pēc sarunas ar grāmatvedi uzņēmēja noskaņojums ir mainījies, viņš atgūst optimismu un ir gatavs iet un darboties tālāk.
Ļoti svarīgi, lai grāmatvedis runātu citiem saprotamā valodā. Aptaujās, kur uzņēmēji pauž viedokli par grāmatvežiem, nereti tiek minēts, ka mēs izsakāmies augstprātīgi un nesaprotami. Tās ir tās reizes, kad mēs jūtamies tik gudri, ka sākam uzskaitīt likumu pantus un Ministru kabineta noteikumu punktus, un uzņēmējs, mūsu klients, skatās lielām acīm un neko nesaprot. Tie ir tie brīži, kas rada nepatiku pret grāmatvedību un grāmatvežiem. Te vietā ir salīdzinājums ar ārstiem – ārsti ar pacientiem nerunā zinātniski latīniskos nosaukumos, viņi sniedz skaidrojumus cilvēkiem saprotamā valodā. Ja arī mēs komunicētu uzņēmējiem saprotamā biznesa valodā, tad attieksme pret grāmatvežiem būtu citādāka.
Māris: Labs grāmatvedis mūsdienās uzņēmējam ne tikai nodrošina formālu visu atskaišu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā, bet arī spēj palīdzēt ar padomiem un sagatavot finanšu atskaites tā, ka tās ir izmantojamas ārējiem lietotājiem, sniedzot tiem nepieciešamo mērķinformāciju lēmumu pieņemšanai, vienlaicīgi neatklājot ierobežotas pieejamības datus par uzņēmuma biznesu un darījumu partneriem. Mūsdienu grāmatvedis pārzin finanšu analīzes datus, spēj komunicēt ar kredītiestādēm un sagatavot informāciju tā, lai uzņēmējam nebūtu problēmu ar tām vai ārējiem investoriem.
Šodienas pasaulē uzvarētāji būs tie grāmatveži, kuri ātrāk spēs sadraudzēties ar mākslīgo intelektu: viņi profesionāli būs gaismas gadu attālumā priekšā citiem kolēģiem.
Ko darīs grāmatveži pēc 50 gadiem – jūsu vīzija par profesijas un nozares attīstību ilgtermiņā?
Liāna: Jauniem cilvēkiem, kas interesējas par grāmatveža profesiju, vienmēr lieku aiz auss, ka izzūdoša ir ierindas grāmatvežu-uzskaitvežu profesija, kuras nozīme samazinās jau tagad. Pateicoties tehnoloģijām, grāmatvedība mūsdienās ir viena mainīgākajām profesijām. Tāds ir progress – ir daudz profesiju, kur kādreiz darbu darīja ar rokām, bet tagad to aizstāj tehnoloģijas. Tāpat arī grāmatvedībā: to pašu darbu, ko kādreiz milzīgās zālēs darīja desmitiem grāmatvežu, rēķinot un ievadot ciparus ar roku, tagad tehnoloģijas izdara vienā mirklī. Un tas ir labi – nav cilvēkiem jāsēž salīkušām mugurām un jābojā veselība!
Mums ir jākļūst radošākiem: mūsu loma ir būt ne tikai skaitāmkauliņiem, bet uzņēmēja labākajam draugam, kurš palīdz izdomāt, ieviest, uzlabot, reformēt, restrukturizēt, atrast labākos risinājumus. Tā ir komunikācijas spēja – saprast, ko uzņēmējam vajag, kādu informāciju, kādus datus, kā viņu atbalstīt biznesā.
Māris: Latviešu tautas dižgars ir teicis: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.” Grāmatvedības profesija jau mainās, iet līdzi laikam, attīstās, pielieto modernākās, laikmetam atbilstošas tehnoloģijas, un tā attīstīsies vēl, bet neizzudīs arī pēc 50 gadiem. Tā būs digitālā formā, bet bez kvalificēta speciālista vienalga iztikt nebūs iespējams. Kas noteikti 50 gadu laikā mainīsies – pazudīs roku darbs, nebūs nepieciešami mazkvalificēti speciālisti, kuri nevēlas un nevēlēsies mainīties.
Vai grāmatvežiem ir bail no mākslīgā intelekta?
Liāna: Grāmatveži ir konservatīva tauta, kam patīk kārtība un pastāvība, varbūt tāpēc tie lēnāk kā citu profesiju pārstāvji ir gatavi mainīties. Taču noteikti gribu uzsvērt, ka šodienas pasaulē uzvarētāji būs tie grāmatveži, kuri ātrāk spēs sadraudzēties ar mākslīgo intelektu: viņi profesionāli būs gaismas gadu attālumā priekšā citiem kolēģiem.
Māris: Mākslīgais intelekts viennozīmīgi jau ir kļuvis un gadu gaitā kļūs par vēl lielāku grāmatvežu palīgu, nevis biedu.
Vēlies kopā ar mums palīdzēt augt jaunai uzņēmēju paaudzei? Piesakies!
IEPAZĪSTI BIEDRU
Rinalds Rullis: biznesā īpaši svarīga ir spēja turēt doto vārdu
Stādaudzētavas “Blīdene” dibinātājs un valdes loceklis Rinalds Rullis par dārznieku esot nolēmis kļūt, mācoties 2. klasē. Nu jau 30 gadus viņa uzņēmums audzē un apgādā ar stādiem visu Latviju. Intervijā “Uzņēmēju Vēstis” noskaidroja Rinalda veiksmīga biznesa formulu un to, kādi ir trīs mārupiešu – stādu pircēju tipi.
Kāpēc nolēmāt dibināt savu uzņēmumu šajā nozarē?
Pats esmu no Blīdenes, Saldus pusē, un jau kādā 2. klasē sapratu, ka būšu dārznieks. Tie bija astoņdesmitie gadi, padomju iekārta pilnā darbībā. Kā jau visi lauku bērni biju iesaistīts lauku darbos gan mājās, gan kolhozā, un sapratu, ka man patīk strādāt dārzā. Novēroju, ka dažiem mūsu radiem apkārtnē bija arī savi nelieli privātie biznesi – rožu stādu un citu ziedu audzēšana. Sapratu, ka dārzs var būt arī materiāli ienesīga nodarbošanās, iestājos Bulduru tehnikumā un tā arī joprojām, nu jau gandrīz 30 gadus, darbojos šajā nozarē. Sākumā vairāk darbojāmies apzaļumošanas un dārzu būvniecības nozarē (ar uzņēmumu “Jaunbērzi”), taču kādā brīdī, precīzāk ap 2000. gadu, sapratu, ka Latvijā ir jūtams kvalitatīvu stādu deficīts apjomos, kas nepieciešami lielāku objektu apzaļumošanai. Tajā laikā Latvija vēl nebija Eiropas Savienībā, stādu ievešana bija sarežģīta un bija pieejami samērā ierobežoti sortimenti. Man joprojām bija dzimtas zemes īpašumi Blīdenē, kādā brīdī izlēmu pārdot esošo biznesu un sākt veidot stādaudzētavu. Ļoti noderīga izrādījās mana pieredze dārzu veidošanā, jo labi sapratu potenciālo stādu pircēju vajadzības un problēmas. Cenšamies strādāt tā, lai saviem klientiem nodrošinātu visus objektam nepieciešamos stādus. Ja kāda nebūs mūsu audzētavā, meklēsim citur Eiropā vai pasaulē. Nevaram teikt “nē” – tā veidojam labas attiecības un zinām, ka mūs atkal izvēlēsies.
Vai jums vēl citās valstīs ārpus Latvijas ir bizness vai arī plānojat to attīstīt?
Esam par to domājuši un meklējuši iespējamos eksporta tirgus, taču Latvijas klimatisko apstākļu dēļ nevaram īsti konkurēt ar Eiropas stādaudzētavām. Latvijas sezona ir pārāk īsa, mūsu pašizmaksa veidojas augstāka. Taču mums Latvijā pašiem joprojām trūkst stādu, kurus piegādājam no citām valstīm. Tāpēc eksporta attīstība nav tik izšķiroša. Tā vietā cenšamies rast veidu, kā pievienot vērtību tam, ko darām vietējam tirgum.
Kāpēc nolēmāt veidot filiāli Mārupē? Kā jūs raksturotu tipisko Mārupes klientu?
Pats nepilnus desmit gadus dzīvoju Mārupē (tagad esmu atpakaļ “provincē” Brocēnos), tas ir viens aspekts, bet cits, svarīgāks, ir fakts, ka visi mūsu lielie klientu uzņēmumi arī atrodas Pierīgā, un tas ļoti atvieglo visu loģistiku un sadarbību. Mārupes filiāle sākotnēji bija paredzēta biznesa klientu, nevis individuālo pircēju apkalpošanai, un arī šobrīd vairumtirdzniecība nodrošina lielāko tirdzniecības apjomu. Mārupē mēs komplektējam lielāko daļu korporatīvo pasūtījumu. Protams, esam priecīgi, ka mūs apmeklē arī iedzīvotāji un varam apmierināt viņu vēlmes. Mārupē esam novērojuši trīs veidu privātos klientus:
- profesionālais pircējs, atnāk pilnīgi sagatavojies, ar sarakstu, pārliecināts par savu vīziju. Ar šiem klientiem ir viegli strādāt, jo viņi ir prasīgi, taču zinoši un konstruktīvi;
- neprofesionālais pircējs, pilnīgs pretstats pirmajam. Atnāk ar ideju par rožu dobi, bet aiziet ar flokšiem, jo pirms nākšanas nav izdomājis, ko vēlas, bet ierauga kaut ko uz vietas un aizraujas. Šiem klientiem mums ir vairāk jāpalīdz – konsultējam, palīdzam izvēlēties, reizēm pat aizvedam un iestādām;
- trešo varētu saukt par gardēdi, viņam pārsvarā viss dārzā jau ir, bet viņš meklē kādus īpašus retumus, dārza akcentus. Tādiem mēs vedam arī īpašus pasūtījumus no ārzemēm, ja kaut kas iepaticies no ārpus Latvijas atrodamā piedāvājuma.
Jūsu stādaudzētavā ir pieejami arī netipiski stādi – piemēram, ūdensrozes. Vai tās ir populāras un kādi vispār ir populārākie augi, ko iegādājas klienti? Vai mode ļoti mainās?
Ūdensaugu piedāvājuma idejas radās laikā, kad paši būvējām dārzos baseinus un strūklakas, bet bija grūti atrast augus ūdens objektu noformēšanai. Joprojām tos piedāvājam, un klienti speciāli brauc tos iegādāties no visas Latvijas. Ar stādu modi ir tā, ka, piemēram, koku stādu audzēšanas process ir vismaz 3 – 5 gadi un īpaši modei pakaļ nepaskraidīsi – darbi jāplāno ļoti laicīgi uz priekšu ilgtermiņā. Ar puķu stādiem ir vienkāršāk – esam vieni no lielākajiem graudzāļu un ziemciešu stādu audzētājiem un varam nodrošināt plašu izvēli visām gaumēm. Cenšamies atrast un piedāvāt savā sortimentā arī kādus retākus eksemplārus, kas varbūt citur nav atrodami.
Ja tieši par popularitāti, tad topā ir dzīvžogiem paredzēti stādi (tūjas, kadiķi, priedes, skābarži), jo latvietim tomēr patīk norobežoties no kaimiņa. Un jā, “modē” joprojām ir hortenzijas, to popularitāte nemazinās nu jau kādus piecus gadus. Mārupē daudz nepērk augļu koku stādus, vairāk tomēr puķu un dekoratīvos stādus, dažādas pundurkoku formas.
Kādas ir jūsu 30 biznesa gados gūtās galvenās pieredzes un atziņas? Ko jūs ieteiktu jaunam uzņēmējam?
Šo jautājumu man bieži uzdod, kad apmeklēju skolas, lai stāstītu par uzņēmējdarbību. Taču vienas atbildes nav. Uzskatu, ka tagad sākt biznesu ir grūtāk nekā tad, kad to sāku es. Tāpēc ļoti svarīga ir skaidra sava produkta vai pakalpojuma vīzija – kas tas būs, ko es piedāvāšu, kam es to piedāvāšu un kas to pirks. Papildus jābūt milzīgai enerģijai un pārliecībai par savu produktu vai pakalpojumu. Īpaši svarīga jebkuram uzņēmējam, ne tikai jaunajam, ir spēja turēt doto vārdu – piegādāt, izdarīt, samaksāt utt., lai iegūtu cilvēku uzticību. Bez uzticības biznesā ir ļoti grūti gūt panākumus. Nedrīkst piemānīt kādu un cerēt uz labu biznesa attīstību. Tā nenotiek.
Kā jūs vērtējat uzņēmējdarbības vidi Mārupes novadā? Vai Mārupes kļūšana par pilsētu ir nesusi kādas izmaiņas?
Vispār nevaru atcerēties nevienu sliktu pieredzi saistībā ar Mārupes novada iestādēm. Man ir tikai pozitīvi iespaidi gan par laiku, kad pats dzīvoju Mārupē un biju vairāk iesaistījies vietējā kopienā, gan par tagadni, kad Mārupē esmu retāk. Novadā ir jūtama reāla jauda un attīstības potenciāls. Pilsētas robežas gan man grūti sazīmēt, tas būtu jāprasa kolēģiem, kas šeit strādā un dzīvo.
Viena no galvenajām uzņēmējdarbības problēmām Latvijā ir kvalificēta darbaspēka nepietiekamība. Kā jūsu uzņēmums risina šo jautājumu?
Mēs neesam liels uzņēmums, kopā esam 27 darbinieki, no kuriem Mārupes filiālē strādā desmit. Mūsu nozarē darbam ir izteikti sezonāls raksturs un, protams, mēs saskaramies ar darbinieku piesaistes grūtībām. Situācija ir ļoti mainījusies pēdējo gadu laikā, un šis varētu būt viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunajiem uzņēmējiem. Ir grūti atrast labus speciālistus, īpaši lauku apvidū. Darbiniekam, kurš konsultē klientu par stādu iegādi, ir nepieciešamas plašas zināšanas par augiem, par to augšanas īpatnībām un augšanai nepieciešamajiem apstākļiem, līdzīgi kā aptiekā par medikamentiem. Tas nav vienkāršs darbs. Mums ir brīnišķīgs kolektīvs, fantastiski cilvēki, esmu viņiem ļoti pateicīgs par viņu entuziasmu un enerģiju. Tāpēc cenšamies darbiniekiem radīt labus, ar citiem uzņēmumiem konkurētspējīgus darba apstākļus. Bet atrast jaunus darbiniekus tiešām nav viegli, arī sadarbībā ar izglītības iestādēm, ko cenšamies uzturēt.
Kā vērtējat biedrības “Mārupes uzņēmēji” darbu, jaunās aktivitātes, piemēram, Uzņēmēju festivālu? Ko sagaidāt no biedrības un ko esat gatavi dot pretī?
Mēs vienmēr cenšamies atbalstīt biedrības pasākumus un iespēju robežās iesaistīties tajos. Es ļoti augstu vērtēju biedrības aktivitātes un uzskatu, ka tā ir viena no spēcīgākajām uzņēmēju organizācijām Latvijā. Šobrīd varbūt pats tik aktīvi neiesaistos, bet sekoju biedrības aktivitātēm sociālajos medijos un informatīvajā telpā. Īpaši novērtējām arī biedrības piedāvātās reklāmas iespējas, jo tās ļauj mums sasniegt daudzus Mārupes iedzīvotājus. Sadarbojāmies ar izdevumu “Uzņēmēju Vēstis”, ceram, ka tas atkal iznāks drukātajā formātā, jo reklāma tajā bija ļoti efektīva.
Nesen publiski izskanēja ziņa, ka jūsu uzņēmums ir iesaistījies Uzvaras parka plašajā zaļās zonas restaurācijas projektā. Kā jūs raksturotu savas emocijas un iespaidus pēc šāda projekta realizācijas? Vai visas ieceres izdevās un vai esat apmierināti ar rezultātu?
Jā, šis bija liels projekts, kuram komplektējām stādus, pie tā strādājām visu vasaru. Gribētos uzsvērt, ka praktiski visus parkā iestādītos stādus piegādājam mēs un daudzus no tiem izaudzējām paši. Ar rezultātu esam apmierināti, nekādu negatīvu emociju arī nebija. Taču tas noteikti nav pats lielākais apzaļumošanas projekts Latvijā, ir arī lielāki. Kādus gadus atpakaļ veidojām apstādījumus Ķemeru parkā, kuri nupat tā skaisti ieaugušies, un ir patīkami tos vērot. Tāpēc arī jūtos tik labi savā nozarē, jo izaicinājumu pietiek.
MĀRUPES JAUNIEŠI
Ko Mārupes jauniešiem nozīmē Latvija?
Mārupes jauniešu centrā “Hēlijs” skaisti un mierīgi aizvadīts valsts svētku mēnesis. “Hēlijs” šajā mēnesī izgaismots svecītēm un rotājas sarkanbaltsarkanajās nokrāsās, pieminot Lāčplēša dienu un atzīmējot Latvijas dzimšanas dienu. 9. novembrī norisinājās pasākums “Iepin sapņus Latvijai!”, kurā M-UP jaunieši kopīgi veidoja lielizmēra sapņu ķērāju Latvijas formā, tajā ar pērlītēm iepinot lielākās valsts pilsētas. Savukārt 11. novembrī jaunieši devās Lāčplēšu dienas lāpu gājienā no Mārupes Valsts ģimnāzijas līdz Mārupes kapiem, izgaismojot tumšo novembra vakaru un pieminot Latvijas brīvības cīņās kritušos karavīrus.
Taču ko īsti Mārupes jauniešiem nozīmē Latvija un kur sakņojas viņu patriotisms? To jautājām vairākiem M-UP jauniešiem.
Loreta Geinberga
Mans spēks. Mans enerģijas lādiņš. Tās daba ir mans miera avots. Tā dod man iedvesmu, raisījusi mīlestību pret gadalaiku maiņu un mazajiem mirkļiem, esot šeit un tos baudot. Latvija ir manas mājas, kur es vienmēr vēlos atgriezties. Latvija ir vieta, kur vēlos attīstīties, līdzās ar to augt un lepoties.
Darja Matvejeva
Latvija man nozīmē mājas, dzimteni, drošības sajūtu un tradīcijas.
Marta Reihmane
Man Latvija nozīmē sajūtu, ka vienmēr ir vieta, kur mani kāds gaida atpakaļ, mājās. Latvija man ir mana ģimene, mājas, neatkārtojamā daba, svētki un kopābūšana. Vieta, kur varu dzīvot brīvi, augt un pilnveidoties.
Anna Milgrāve
Man Latvija nozīmē tradīcijas, tautu, svētkus un ģimeni. Kad kādā sporta veidā ir lielāka mēroga spēle, visa tauta sanāk kopā un atbalsta. Tā arī ar tradīcijām, katru gadu 11. un 18. novembrī visa Latvija piemin Lāčplēša dienu un mūsu Tēvzemes dzimšanas dienu, noliekot svecītes pie pils, piedaloties lāpu gājienos. Tāpēc man šķiet, ka Latvija un tās tauta ir brīnišķīga un burvīga.
Vairāk informācijas par aktuālo meklē M-UP Instagram @m_upjauniesi un Facebook @jaunatnemarupe.
NODERĪGI
Kur Mārupē iegādāties neparastākās Ziemassvētku dāvanas
Vairs tikai dažas nedēļas atlikušas līdz gada lielajam apdāvināšanās brīdim – Ziemassvētkiem. Šajā īpašajā laikā allaž vēlamies savus mīļos un tuvos pārsteigt ar ko sevišķu, izmeklētu un mīļuma pilnu. Mārupiešiem šajā ziņā ir plašas iespējas izvēlēties – novada uzņēmēju, amatnieku un mājražotāji piedāvājumā ikviens atradīs ko neparastu un pat unikālu. “Uzņēmēju Vēstis” izvēlējās dažus no, mūsuprāt, interesantākajiem piedāvājumiem.
KOSH STUDIO
Tālrunis: +371 26181404
E-pasts: Info@koshstudio.com
Mājas lapa: https://koshstudio.com/lv
Uzņēmums “Kosh Studio” piedāvā izveidot neparastas gleznas no fotoattēliem. Taču tās nav vienkāršas gleznas – darbi veidoti ar īpašu glezniecības mašīnu, kuru radījis Dāvids Mitrēvics, mākslinieka Jāņa Mitrēvica dēls, savā studijā Mārupē. Mašīna apvieno ierastos gleznošanas priekšmetus – krāsas, otas un kokvilnas audeklus, ar robotiku, CNC iekārtām un speciāli izstrādātiem kodiem. Izmantojot tehnoloģijas, no fotoattēla – vai tas būtu cilvēka portrets, ģimenes bilde vai iemīļotā mājdzīvnieka attēls – tiek radīts unikāls mākslas darbs.
DREAMLAB
Tel.: +371 27300355
E-pasts: info.dreamlablatvia@gmail.com
Mājas lapa: https://www.instagram.com/dreamlab_lv/
“Dreamlab” ir ģimenes uzņēmums, kas ražo 3D tehnoloģijā drukātus unikāla dizaina priekšmetus. Drukāšanā tiek izmantots videi draudzīgs materiāls – polipienskābe jeb PLA, kas iegūts no atjaunojamiem organiskiem avotiem: kukurūzas, kartupeļu cietes un cukurniedrēm.
“Dreamlab” sortimentā ir vairāku veidu vāzes, bērnu krājkases ar personalizētu vāciņu, izstrādā arī individuālus dizainus. Uzņēmumā var pasūtīt arī korporatīvās dāvanas uzņēmumiem.
MARUTAS RAUDES MĀKSLAS CENTRS
Porcelāna darbnīca
Adrese: Lambertu iela 26, Mārupe
Tālr.: +371 29497166
E-pasts: info@raude.lv
Mājas lapa: http://www.raude.lv
Marutas Raudes mākslas centrā var iegādāties un pasūtīt porcelāna traukus un priekšmetus. Oriģinālie trauki ir balti, bet tos var bagātīgi dekorēt ar uzrakstiem un rotājumiem. Traukus izgatavo pēc mākslinieces Marutas Raudes dizaina un norādījumiem. Maruta Raude beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, piedalījusies daudzos starptautiskos mākslas simpozijos, radījusi 14 personālizstādes un piedalījusies 11 grupu izstādēs, viņas darbi minēti ārzemju mākslas grāmatās. Saņēmusi vairākas godalgas.
Lai gan pati māksliniece devās mūžībā 2018. gadā, viņas porcelāna mākslas tradīcijas turpina ģimene. Darbnīca piedāvā arī nodarbības, ekskursijas un pasākumus studijā, par laiku iepriekš vienojoties. Arī pasūtījumi ir jāizdara savlaicīgi.
BALTIJAS PINUMI
Adrese: Pīlādžu iela 13, Jaunmārupe
Tālrunis: +371 29119637
E-pasts: andris@pinumi.lv
Aiz zīmola “Baltijas pinumi” slēpjas pinēju amata meistars Andris Lejnieks. Viņa ģimenē klūgu pinēja amats tiek izkopts un attīstīts nu jau trijās paaudzēs. Amata aizsācējs ir viņa tēvs, vecmeistars Jānis Lejnieks, kurš aktīvi darbojas kopā ar Andri burvīgu klūgu pinumu darināšanā – sākot no pavisam maziņiem dekoratīviem groziņiem līdz pat pītām dārza mēbelēm. Trešās Lejnieku paaudzes pārstāvis ir Andra dēls, kurš arī apgūst amatu, darbojoties kopā ar tēvu un vectēvu.
“Baltijas pinumu” meistari rada visdažādākos pinumus, sākot ar maizes groziem, groziem pīrādziņiem un plātsmaizēm, malkas groziem, galdiem, krēsliem un daudz ko citu brīvā fantāzijas lidojumā.
AELITAS UN ULDA STELPJU SUDRABA ROTU UN KALUMU DARBNĪCA “KALUMI UN ROTAS”
Adrese: Avotu iela 62, Mārupe
Tālrunis: +371 28817990; +371 26814207
E-pasts: aelita.stelpe@inbox.lv; uldis.stelps@inbox.lv
Mājas lapa: https://www.facebook.com/KalumiRotas
Aelita un Uldis Stelpes jau daudzus gadus ir tautas daiļamata studijas “Cilnis” biedri. Stelpes ir īstena amatnieku ģimene – ar amatniecību nodarbojas jau gadu desmitiem ilgi. Aelita izgatavo etnogrāfiskas un sudraba rotaslietas, un šo mākslu viņa ir apguvusi no sava tēva, amata meistara Osvalda Auniņa – tieši viņš bija tas sirmais kungs Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā pie Nidas zvejnieku mājas, kurš kala saktiņas un mācīja apmeklētājiem, kā pareizi jāvelk pirkstā gredzens vai jānēsā īsta aproce.
Savukārt Uldis ir metālkalējs, kurš darina dažādus dizaina priekšmetus mājai, pirtij un dārzam, kā arī noderīgi un praktiski pielietojamus kalumus ikdienai, sākot ar naglām līdz pat grezniem kaltiem vārtiem.
ROTU MĀKSLINIEKS EDGARS SKULTE
Veikala adrese: Blaumaņa iela 16/18, Rīga
Tālr.: +371 29406587
E-pasts: edgars_skulte@inbox.lv
Mājas lapa: http://www.skaistarota.com/
Rotu mākslinieks, mārupietis Edgars Skulte ar vairāk kā 20 gadu radošā darba pieredzi ir radījis zīmolu “Skaista rota”. Zīmola lietišķās mākslas un rotu veikaliņš “Skaista rota” atrodas Rīgā, Blaumaņa ielā 16/18.
Meistars piedāvā visdažādākās rotas gan sievietēm, gan vīriešiem no augstvērtīgiem materiāliem par pieejamām cenām. Rotas var iegādāties ne tikai klātienē, bet arī internetveikalā.
NENNES AUSTUVES
Tālr.: 67919340
Mājas lapa: https://www.facebook.com/NennesAustuves/
Nennes austuves patiesībā nav uzņēmums, bet gan gandrīz 90 gadus veca kundze, Babītes iedzīvotāja, kura joprojām turpina aust brīnumainus mākslas darbus – segas, dvieļus, galdautus un citus audumus.
Nennes gaitām un darbiem var sekot viņas Facebook lapā. Piesekojiet un, kas zina, kāds no Nennes darinātajiem darbiem kļūs par jūsu ģimenes šī gada siltāko un mīļāko Ziemassvētku dāvanu!
DĀVANAS BĒRNIEM
Bērnu attīstošās rotaļlietas
Tālr.: +371 25919508
E-pasts: vessers@gmail.com
Mārupiete Olga Arnese-Vessere izgatavo krāsainas attīstošās filca rotaļlietas bērniem – šūtas grāmatiņas, kurās iestrādātas dažādas detaļas, dodot iespēju darboties, mācīties un vingrināt mazos pirkstiņus.
Fluffy Rugs and Toys
Tālr: +371 22046626
Mājas lapa: https://www.facebook.com/fluffyrugslv
Meistare Jekaterina Naturina izgatavo bērniem (un ne tikai) lielus, mīkstus paklājus dzīvnieku formā. Ezis, lāči, zaķi, lapsa, tīģeris, mamuts, dinozaurs, panda un vienradzis vai cits dzīvnieks pēc jūsu pasūtījuma ne tikai izdaiļos mājas interjeru, bet arī kalpos kā rotaļu zona mazulim. Meistare darina arī spilvenus-dzīvniekus, plediņus un rotaļlietas.
DABAS SALDUMU MAĢIJA
Adrese: Gerberu iela 11, Mārupe
Tālrunis: +371 28630985
E-pasts: dabassaldumumagija@gmail.com
Mājas lapa: https://www.facebook.com/dabassaldumumagija
Ziemassvētku laikā vajag ne tikai apdāvināties, bet arī gardi paēst, un te nu lieliski var palīdzēt biedrības “Mārupes uzņēmēji” biedrs, uzņēmums “Dabas saldumu maģija”. Uzņēmums darbojas jau kopš 2007. gada, un to radījusi un vada Ilze Kupča. Viņa cep kūkas jau ceturtajā paaudzē no mantotām receptēm, tāpēc “Dabas saldumu maģija” var piedāvāt visdažādākos gardumus – kūkas, zefīrus, eklērus, vafeles, ievārījumus un vēl daudz ko citu. Visi kārumi tiek cepti no dabīgām izejvielām.
Produkciju var iegādāties un pasūtīt uz vietas ceptuvē, iegādāties tirdziņos vai arī “Bake Away” gardumu namiņā Piņķos. “Dabas saldumu maģija” piedāvā arī kūku gatavošanas meistarklases uz vietas un izbraukumos.
BIEDRĪBAS JAUNUMI
Uzņēmēju pieredzes stāsti jau ēterā
Novembrī saulesgaismu un dzirdīgas ausis ieraudzīja pirmie pieci no desmit raidierakstiem “Mārupes uzņēmēju pieredzes stāsti – 10 epizodes, kas iedvesmos Tevi uzsākt un attīstīt biznesu”.
Grafiskā dizaina uzņēmuma “JMA Co” vadītāja Agnese Endziņa pirmajā raidieraksta epizodē pastāstīja, kā viņas labākās draudzenes palīdzēja pieņemt tos lēmumus, kas vēlāk noveda pie sava biznesa izveidošanas, starptautiskās autonomas uzņēmuma “AVIS Latvia” Pilna servisa līzinga vadītājas Dainas Kantānes ieteikumu pūra lādē ir aicinājums jauniešiem izmantot visas iespējas strādāt kā brīvprātīgajiem un pieredzes stāsts par karjeras sākumu Lielbritānijā, savukārt lidostas “Rīga” vadītāja Laila Odiņa dalījās dzīves un karjeras ceļojumā no “Aeroflot” stjuartes padomju laikos līdz Latvijas galvenās lidostas vadīšanai un lidlauka pārvaldībai šodien.
Novembra beigās ēterā nonāca saruna ar tehnoloģiju un finanšu pārvaldības jomu uzņēmēju Normundu Čiževski, kurš angļu valodu apguva, tulkojot ārzemju izpildītāju dziesmas un darbojoties pulksteņu tirdzniecībā, iepazina Dubaiju un Austrumu tirgus nianses jau tolaik, kad Dubaija vēl bija tikai liels tuksnesis ar pirmajiem biznesa iedīgļiem.
Savukārt raidieraksta “pusceļu” noslēdz epizode, kurā ar biedrības valdes priekšsēdētāju Silvestru Savicki sarunājas dizaina puķupodu ražotāja “Moone Elements” radītāja Inga Mekša.
Nākamās piecas raidieraksta epizodes būs ēterā decembrī un 2024. gada janvārī. Tās būs klausāmas gan biedrības mājas lapā, gan visās populārākajās podkāstu platformās, kā Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts un Deezer.
Arī šosezon raidieraksts tapis konkursa “Mārupe – mūsu mājas” ietvaros, biedrības “Mārupes uzņēmēji” un Mārupes novada pašvaldības līdzdarbības līguma 1/4–6/1-2023 ietvaros.
Pašvaldība novērtē uzņēmēju devumu
Latvijas Neatkarības proklamēšanas 105. gadadienas svētku priekšvakarā mūsu biedrība “Mārupes uzņēmēji” saņēma Mārupes novada pašvaldības apbalvojumu un Atzinības rakstu “Par nozīmīgu un nesavtīgu ieguldījumu Mārupes novada izglītības un jaunatnes darbā”. Mārupes novada vadība apbalvoja biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes priekšsēdētāju Silvestru Savicki un biedrības valdes locekli un izglītības attīstības virziena vadītāju Miku Lukstiņu.
Šis ir novērtējums mūsu biedrības un vairāk nekā 20 uzņēmēju ieguldījumam projekta “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā” veidošanā un stundu vadīšanā.
Saņemtās naudas balvas 1200 eiro apjomā Miks un Silvestrs ziedos biedrības “Mārupes uzņēmēji” Izglītības attīstības fondam, tādejādi vēl vairāk stiprinot iespējas attīstīt jaunas dimensijas biedrības realizētajās izglītības programmās.
Vairāk par notikumu lasi šeit.
Haizivis nomedītas
No oktobra līdz 17.novembrīm risinājās biedrības “Mārupes uzņēmēji” un Mārupes novada pašvaldības konkurss jauniešiem “Mārupes haizivs”, kurā jaunieši un skolēni varēja iesniegt savas idejas biznesa izveidošanai. Konkursa mērķis ir radīt skolēnos izpratni par uzņēmējdarbību, attīstīt spēju argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, kā arī motivēt jauniešus sava biznesa veidošanai un attīstībai, inovatīva produkta vai pakalpojuma radīšanai.
Konkurss risinājās trīs vecuma kategorijās, un kopumā tika pieteikti 19 darbi. Nav pārsteigums, ka visvairāk – 12 idejas tika iesniegtas vidusskolas grupā, veidojot vislielāko konkurenci. 7. – 9. klašu grupā saņemti trīs pieteikumi, bet paši mazākie, 1. – 6. klase, bija sagatavojuši četrus pieteikumus.
Ņemot vērā iesniegto pieteikumu skaitu un darbu kvalitāti, uzņēmēju žūrija finālam izvirzīja visus pretendentus jaunākajās grupās, savukārt no 12 vidusskolnieku idejām finālam tika izvirzītas piecas.
Finālistu prezentācijas uzņēmēju žūrijai notiks 12. decembrī Mārupes jauniešu centrā “Hēlijs”, Dreimaņu ielā 12. Lielās balvas ieguvējs saņems “Mārupes uzņēmēju” sarūpēto naudas balvu 200 eiro apjomā, 1. vieta – 100 eiro, bet 2. un 3. vieta tiks pie uzņēmēju sarūpētām veicināšanas balvām.
“Moone” iegūst iedvesmu
Novembra vidū noslēdzās jauno uzņēmēju atbalsta programma “(Ie)dvesma”, kurā šogad tika izvēlētas deviņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori to īstenošanai saņems finansiālu atbalstu. Kopējais šogad piešķirto grantu apjoms ir 70 tūkstoši eiro. Programmu jau septīto reizi īsteno SEB Banka kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Ropažu novadiem.
Balvas sevis nominētajiem kandidātiem piešķir gan SEB banka, gan projektā iesaistītās pašvaldības. Mārupes novada pašvaldība 9997,74 eiro grantu piešķīra SIA “Moon Elements”, biedrības “Mārupes uzņēmēji” dalībniekam, ar konkrētu mērķi – eksportspējas palielināšanai. Uzņēmums ražo terašu podus un grīdas vāzes, kas ne tikai dizainiski bagātina mājokļus, bet ir piemēroti arī pilsētvides improvizēto mazdārziņu izveidei uz balkona, terases un pat dzīvoklī.
Priecājamies kopā ar “Moon Elements” radītāju un vadītāju Ingu Mekšu un novēlām sasniegt eksporta mērķus!
Atklāts semināru cikls Mārupes uzņēmējiem “Par 2 stundām zinošāks”
9.novembrī ģimenes restorānā “Hercogs” svinīgi tika atklāta semināru cikla “Par 2 stundām zinošāks” jaunā sezona. “Atklājot par divām stundām zinošāks 11 sezonu, varam lepoties ar ieiešanu jaunā līmenī, jo šogad uzņēmēju semināru ciklam esam piesaistījuši Eiropas finansējumu, kas sniedz mums iespēju pieaicināt vēl kvalificētākus lektorus un organizēt klausītājiem komfortablāku vidi,” atklāšanas pasākumā teica biedrības valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis.
Atklāšanas nodarbībā uzņēmēji uzklausīja cilvēkresursu eksperti Evija Čeprovu un uzzināja kas ir socionika un kā tā var palīdzēt uzņēmējdarbībā. Otrā nodarbība notiks jau 7. decembrī, tās tēma ir “Paaudžu īpatnības un to ietekme uz darba tirgū jeb kas uzņēmējam jāzina veidojot darba komandu”. Arī tā notiks Evijas Čeprovas vadībā ģimenes restorānā “Hercogs”, Vītiņu ielā 4, Mārupē.
Semināri ir bez maksas un tos var apmeklēt, piesakoties un aizpildot anketu šeit.
Nodarbību cikls tapis sadarbībā ar Olaines novada uzņēmējdarbības centru, biedrību “Pierīgas partnerība”, Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu projekta Nr. 23-04-AL04-AO19.2201-000003 ietvaros.
Žurnāla “Uzņēmēju Vēstis” ZIEMAs numurs iznāks decembra vidū
Septembrī biedrība “Mārupes uzņēmēji” svinīgi atklāja jaunu mediju – drukāto žurnālu “Uzņēmēju vēstis”, kura izdošana ir paredzēta četras reizes gadā. Tāpēc decembra vidū klajā nāks jaunākais “Uzņēmēju vēstis” numurs ZIEMA, kurā lasīsim:
- Kādas ir Pierīgas mobilitātes perspektīvas no šodienas skatu punkta – intervija ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu.
- Mārupe var! Viņi “izgaismo” Oskara ceremoniju, Beyonce un Eltonu Džonu – Mārupes eksporta flagmanis “Kompānija NA”.
- Mārupes kods! Sabiedrība “Mārupe” – kā klājas “Mārupes gurķim” šodien?
… un citus stāstus par Mārupi, mārupiešiem un mums visiem svarīgo.
Žurnāls ir pieejams aptuveni 40 vietās Mārupes novadā – skolās, dienas centros, bibliotēkās, doktorātos, veikalos, sporta un izklaides vietās u.c. Žurnāla “Uzņēmēju vēstis” RUDENS numuru var lasīt šeit.