Citāds patriotu mēnesis

Šogad novembris ir citādāks nekā iepriekš. Pirmkārt, jau tāpēc, ka kopš februāra kardināli ir mainījusies ierastā un salīdzinoši mierīgā pasaules kārtība. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ikviens no mums ir spiests apzināties gan miera trauslumu, gan ne ar ko nesalīdzināmās priekšrocības, kas mums dotas, dzīvojot brīvā un demokrātiskā valstī. 

Tāpēc ir cilvēciski saprotami, ka šogad 11. un 18. novembra pasākumi visos Latvijas nostūros pulcēja neredzēti lielu un patriotiski noskaņotu visu paaudžu pārstāvju skaitu. Prieks un lepnums par to!

Otrkārt, lai arī Saeimas vēlēšanas notika jau pirms diviem mēnešiem, mums joprojām nav valdības. Lai arī kuluāru sarunās spriestais mums nav zināms, publiski izskan Apvienotā saraksta (AS) sarunvedēju prasības, kas bremzē pārējo līdzšinēji potenciālās koalīcijas gatavību beidzot vienoties par valdības darbiem un ministru sastāvu un sākt risināt tos izaicinājumus, kas mūs visus sagaida šoziem. AS tiek saukta par “uzņēmēju partiju”, tāpēc īpaši pārsteidz dzirdētais, jo parasti tieši uzņēmējiem ir raksturīgs konstruktīvisms un izlēmība, risinot būtiskus un neatliekamus izaicinājumus.

Visbeidzot, iespējams, uz iepriekš minētā fona šķietami mazāk būtisks notikums, ir Pasaules kausa futbolā finālturnīra sākums energoresursiem bagātajā minivalstī Katarā. Neierasti, ka turnīrs notiek ziemā (ko gan var saprast Kataras klimata dēļ), tomēr sportisko azartu aptumšo diskusijas par veidu, kādā Katara ieguva tiesības rīkot šo pasaules sporta notikumu. Viedokļu dažādība ir apsveicama (piemēram, The Economist nesen publicēja argumentētu aizstāvības rakstu Katarai), bet, paturot prātā, ka iepriekšējais Pasaules kausa fināls 2018. gadā notika Krievijā, mūsu platuma grādos tas rada daudz jautājumu pasaules futbola pārvaldošajai organizācijai FIFA.

Domājot par globālo, raudzīsimies uz vietējo. Tāpēc novembra “Uzņēmēju Vēstīs” uzzināsim: 

  • par e-komercijas izaicinājumiem pēc-Covida laikmetā un ko par to domā Mārupes novadā strādājošie šīs nozares uzņēmumi;
  • kur paēst biznesa pusdienas Mārupē;
  • ko iecerējis mūsu biedrs “Agrocredit”, kas darbojas specifiskā biznesa nišā – lauksaimniecības kreditēšanā.

Domājot par izaicinājumiem, neaizmirsīsim par tuvojošos Ziemassvētku laiku, par saviem ģimenes locekļiem un saviem tuvajiem. Lai mums mierīgs gadu mijas laiks!

Silvestrs Savickis,

valdes priekšsēdētājs

IESAISTE

Ir jautājums domei, bet nav iespējas to uzdot?
Pajautā šeit, un "Uzņēmēju Vēstis" noskaidros atbildes lielajā gada noslēguma intervijā ar Mārupes domes vadību!

LASĀMGABALS

Mūsdienīgais nākotnes bizness e-komercija

E-komercijas un ar to saistītā sūtījumu piegāžu un loģistikas nozare dažu pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi galvu reibinošus notikumus. Vispirms nozare risināja pandēmijas izaicinājumus, kad mājās iesprostoto cilvēku grandiozais pasūtījumu apjoms draudēja noslīcināt visas piegāžu sistēmas, kuras turklāt juka un bruka gandrīz apturētās starptautiskās aviosatiksmes dēļ. Pēc tam Krievijas uzbrukums Ukrainai  izsvītroja no kartes milzīgus tirgus uz austrumiem no Eiropas un lika visai pasaulei meklēt jaunus loģistikas ceļus starpvalstu pārvadājumiem, nemaz nerunājot par globālo energokrīzi, kā dēļ maciņos bažīgi raugās gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji.

Photo by Pixabay

Mārupes novads ir mājvieta vairākiem sūtījumu piegāžu loģistikas un e-komercijas smagsvariem, kas apgroza miljonus un darbojas Eiropas un globālā mērogā. Starp novada uzņēmējiem ir reģiona lielie sūtījumu nozares spēlētāji “Omniva” un “Venipak”, šā gada Latvijas “E-komercijas zvaigznes” “Madara Cosmetics” un “Rolling” un pirmais Latvijas “vienradzis” “Printful”. Savu vietu virtuālo iepirkumu un ātro piegāžu pasaulē meklē arī “Latvijas Pasts”, kā galvenā mītne atrodas netālu no lidostas “Rīga”.

Covid – 19 beigas izaugsmi neaptur

Kā liecina digitālās tirdzniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības lobijorganizāciju “Ecommerce Europe”  un “EuroCommerce” izstrādātais Eiropas e-komercijas ziņojums par 2022. gadu (European E-commerce Report 2022), 2021. gadā  e-komercijas nozare Eiropā ir augusi par 13 %, apgrozījumam sasniedzot 718 miljardus eiro. Pieauguma temps ir saglabājies stabils, pat nedaudz pieaudzis salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Savukārt pasaules mērogā, saskaņā ar investīciju bankas “Morgan Stanley” aplēsēm, globālā e-komercija pieauga no 15 % no kopējā mazumtirdzniecības apjoma 2019. gadā līdz 21 % 2021. gadā. Arī šogad, lai gan lēnāk, taču izaugsme ir turpinājusies – pašlaik e-komercijas īpatsvars veido aptuveni 22 % no kopējā mazumtirdzniecības apjoma.

Arī Latvijā divu gadu pandēmijas laikā e-komercijas nozare strauji gāja uz augšu.  Tā, piemēram, sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums  “Omniva” 2021. gadā kopumā ir piegādājis par 50 % vairāk sūtījumu nekā 2020. gadā, bet atsevišķās preču kategorijās pieaugums sasniedzis gandrīz 700 %. Uzņēmuma apgrozījums Latvijā 2021. gadā palielinājies par 47 %, sasniedzot 18 miljonus eiro.

Savukārt starptautisko piegādes pakalpojumu kompānijas “Venipak” vidējā izaugsme šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2021. gada pirmo pusgadu, bija 29 %. Lietuvā pieaugums sasniedza 27 %, Latvijā 43 %, bet Igaunijā 26 %, savukārt Polijā uzņēmuma klientu apjoms palielinājās par 28 %. “Venipak” apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā sasniedza 32 miljonus eiro.

Abi uzņēmumi nākotnē raugās cerīgi un iegulda vērienīgas investīcijas pakomātu tīklos un loģistikas centros, lai apmierinātu klientu pieprasījumu un nodrošinātu iespējami ērtu un ātru sūtījumu piegādi.

Nozare ar stabilu nākotni

Visi eksperti viennozīmīgi prognozē, ka pandēmijas laikā cilvēku iepirkšanās paradumi ir mainījušies pietiekami būtiski, lai e-komercijai būtu paredzama stabila nākotne ar pietiekami lielu izaugsmi arī turpmāk. “Lai gan kara sekas Ukrainā, inflācija, traucētās globālās piegādes ķēdes un vispārēja nenoteiktības sajūta ir palēninājusi izaugsmi līdz 2019. gada līmenim, tomēr fakts, ka e-komercijas pārdošanas apjomi līdz šim ir tikai nedaudz samazinājušies, liecina, ka digitālās komercijas nozare ir kļuvusi neaizstājama un ļoti noturīga. Turklāt tiešsaistes pakalpojumu nozare, piemēram, e-tūrisms, pasākumi un biļešu tirdzniecība, pagājušajā gadā piedzīvoja stabilu atveseļošanos,” teikts “Ecommerce Europe”  un “EuroCommerce” ziņojumā.

“Gemius” šā gada septembrī veiktais pētījums par interneta lietotāju iepirkšanās paradumiem visās trīs Baltijas valstīs liecina, ka vismaz puse respondentu Latvijā un Igaunijā uzskata, ka viņu tēriņi tiešsaistes pirkumiem šogad pieaugs, toties lietuvieši biežāk uzskata, ka viņu tēriņi tiešsaistes pirkumiem šogad samazināsies.

Pētījums arī liecina, ka vismaz vienu reizi pusgadā tiešsaistē iepērkas 84 % Latvijas iedzīvotāju.

Savukārt “Venipak” veiktajā iedzīvotāju aptaujā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā  uz jautājumu, cik bieži jūs iepērkaties tiešsaistē, visbiežāk jeb 29 % gadījumu respondenti Latvijā pauda, ka vairākas reizes mēnesī. Līdzīgas atbildes sniedza arī respondenti Lietuvā un Igaunijā, kur vairākas reizes mēnesī tiešsaistē iepērkas attiecīgi 28 % un 34 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 40 gadiem.

Photo by Pixabay

Vaicāti, vai pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas iedzīvotāji plāno biežāk apmeklēt klātienes veikalus, lielākā daļa jeb 52% “Venipak” aptaujāto Latvijas respondentu pauda, ka jā, bet turpinās iepirkties arī tiešsaistē. Līdzīgu atbildi sniedza arī Lietuvā un Igaunijā aptaujātie, kuri šo atbildi izvēlējās 54 % gadījumu. Igaunijā vairāk jeb 25 % norādīja, ka biežāk turpinās iepirksies tiešsaistē neatkarīgi no pandēmijas noteikumu un ierobežojumu atcelšanas, ko Latvijā un Lietuvā izvēlējās attiecīgi 22 % un 23 %.

“Lai gan iepirkšanās internetā īpaši aktuāla bija Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, strādājot piegāžu pakalpojumu jomā, redzam, ka arī pašreiz tiešsaistē veikto pirkumu apjoms ir samērā liels un daudzi klienti savus paradumus nemaina, tādējādi turpinot preces pasūtīt attālināti,” norāda “Venipak” vadītājs Justas Šablinskas. Viņaprāt, e-komercijas apjomi Baltijas valstīs vēl nav sasnieguši Eiropas vidējos rādītājus, tāpēc biznesa attīstībai noteikti vēl ir iespējas. “Venipak” lēš, ka pieprasījums pēc e-izpildes pakalpojumiem Baltijas valstīs ik gadu pieaugs par 40 – 50 %. 

27 % pasaules mazumtirdzniecības tirgus līdz 2026. gadam e-komercializēsies 

Arī “Morgan Stanley” savā ziņojumā “Stronger for Longer in Global E-Commerce” šā gada aprīlī prognozēja, ka e-komercijas tirgum ir plaša telpa izaugsmei un 2026. gadā tas varētu sasniegt 27 % no kopējā mazumtirdzniecības apjoma, apgrozījumam palielinoties no pašreizējiem 3,3 triljoniem ASV dolāru līdz 5,4 triljoniem 2026. gadā.

Bankas eksperti norāda, ka nozares izaugsmi stimulē daudzi faktori, tostarp loģistika, mobilo ierīču pieejamība un tirgus paplašināšanās. “Investoriem tas nozīmē, ka e-komercijas uzplaukums, visticamāk, turpināsies, piedāvājot iespējas gūt peļņu dažādos uzņēmumos, reģionos un nozarēs, un laikā, kad jaunākie akciju novērtējumi ne vienmēr atspoguļo šo izaugsmi,” uzskata bankas investīciju konsultanti. Digitālās komercijas izaugsmes pamatā ir fundamentālas izmaiņas cilvēku iepirkšanās paradumos, un “Morgan Stanley” nozares attīstības modelis kopā ar citiem datiem liecina, ka e-komercija turpinās gūt panākumus pat valstīs, kur iepirkšanās tiešsaistē jau pašlaik ir populāra.

Piemēram, Dienvidkorejā tiešsaistes iepirkumi jau pašlaik veido 37 % no kopējā mazumtirdzniecības apjoma, taču prognozes liecina, ka tuvākajos piecos gados šis apjoms pieaugs līdz 45 %. Arī ASV e-komercijas īpatsvars varētu pieaugt no 26 % pašlaik līdz 31 %  2026. gadā, liecina “Morgan Stanley” prognozes.

Bankas eksperti norāda, ka uzmanības vērti ir jauni tirgi un e-komercijas segmenti. Daudzsološu pieaugumu attiecīgi 17 % un 20 % apjomā tuvāko piecu gadu laikā sola Dienvidrietumu Āzijas un Latīņamerikas tirgi. Savukārt, analizējot patērētāju pirkumus, secināms, ka līderpozīcijās joprojām ir dažāda veida elektronika, taču aizvien populārāk tiešsaistē kļūst iegādāties skaistumkopšanas preces, apģērbu un pārtikas preces.

Photo by Kampus Production

Par šādām tendencēm liecina arī Latvijas patērētāju paradumu pētījumi. “Omniva” un starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma “Gemius” apkopotie dati par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem e-veikalos liecina, ka salīdzinoši visstraujākais pieaugums pēdējo gadu laikā ir novērojams veselības aprūpes (+692 %), skaistumkopšanas (+317 %) un apģērbu (+308 %) produktu grupās.

“Ārkārtīgi straujais pieaugums minētajās produktu grupās liecina par divām tendencēm. Pirmkārt, arvien lielāks skaits dažādu jomu uzņēmēju apzinās, ka mūsdienās pieaugošs skaits cilvēku izvēlas iepirkties e-veikalos. Ne tikai apstākļu (Covid-19 ierobežojumu) dēļ, bet arī novērtējot šādas iepirkšanās formas sniegtās priekšrocības – lētāk, ātrāk, ērtāk un plašākas izvēles pieejamība. Otrkārt, sabiedrība par iegādei e-veikalā atbilstošām precēm atzīst arvien plašākas preču kategorijas. Ja agrāk izteikti varējām runāt par dominējošu īpatsvaru apģērbu kategorijas iepirkumiem, tad šobrīd ļoti strauji aug faktiski visas kategorijas, kuras pirms gadiem likās neiedomājami iegādāties attālināti t. sk. preces hobijiem, mājas interjeram, dzīvniekiem,” norāda “Omniva” pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis.

Savukārt jau minētajā “Venipak” aptaujā noskaidrots, ka 57 % respondentu Latvijā visbiežāk internetā pērk apģērbu un apavus, savukārt tāds pats apjoms cilvēku Igaunijā sacīja, ka pērk elektronikas preces. Arī Lietuvā 55 % aptaujāto izvēlas iegādāties elektroniku.

“Mūsu dati liecina, ka iedzīvotāju iepirkšanās paradumi mainās, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc vidēja un liela izmēra skapīšiem. Tātad internetā pērkam ne tikai nelielus sīkumus (telefona vāciņus vai lādētājus), bet arvien lielākas preces: drēbes, sadzīves priekšmetus, higiēnas piederumus u. c. Tas pierāda globālo tendenci arī Latvijā – ja cilvēks reiz ir izmēģinājis e-komercijas piedāvātās priekšrocības, viņš tās noteikti izmanto turpmāk, uzticas arvien vairāk un iegādājas arvien dārgākas un lielākas preces, kuras iepriekš pirka tikai klātienes veikalos,” norāda “Omniva” vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

No kvantitātes uz kvalitāti

Analizējot 2022. gada tendences, “Omniva” pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis norāda, ka, visticamāk, nozares pieaugums vairs nebūs tik straujš, tomēr kopējā tendence paliks nemainīga – arvien vairāk cilvēku kā pamata iepirkšanās formu izvēlēsies e-veikalus, kas nozīmē arī konkurences pieaugumu šajā nozarē. Un komersanti neapšaubāmi ir apzinājušies nepieciešamību pēc tirdzniecības internetā – bankas “Citadele” un pētījumu aģentūras “Norstat” 2021. gadā veiktais pētījums par Latvijas uzņēmumu investīcijām digitālajos un e-komercijas rīkos liecina, ka jau 41 % uzņēmēju ir izveidojuši digitālo pārdošanas risinājumu.

Tas nozīmē, ka, lai veiksmīgi konkurētu, “e-veikaliem ir jāfokusējas uz to, kā noturēt savu klientu lojalitāti un apmierinātību augstā līmenī,” norāda Māris Kuļikovskis. “Tas nozīmē integrētus, intuitīvus, vienkāršus un ātrus risinājumus gan preču iegādei, gan tūlītējai piegādei.”

Savukārt “Venipak” uzsver – lai veiksmīgi attīstītu interneta veikalus Baltijas valstīs, klientiem jāpiedāvā lielākas atlaides un kopumā zemākas cenas nekā klātienes tirdzniecības vietās. “Pašreiz interneta veikalu īpašniekiem jāpievērš uzmanība tam, kā noturēt iedzīvotāju interesi, lai bizness turpinātu attīstīties,” uzsver “Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.

Šis gads e-komercijā noteikti bijis lēnāks kā pandēmijā aizvadītais laiks. Lai gan e-komercijas straujā attīstība un popularitāte noteikti atstājušas paliekošas sekas iepirkšanās paradumos, ierobežojumiem mazinoties, liela daļa cilvēku atkal dod priekšroku klātienes veikaliem. Papildus tam, arī tirgotāji, kas pandēmijas laikā izveidojuši tiešsaistes veikalus, meklē veidus, kā piedāvāt preces arī klātienē. Karš Ukrainā noteikti ietekmējis loģistikas un piegādes ķēdes, kā arī ražošanas izmaksas, ne tikai mūsu uzņēmumā, bet visā pasaulē. Domājam, ka jau šobrīd novērojamā inflācija visā pasaulē ieviesīs papildu korekcijas ražošanas izmaksās un cilvēku pirktspējā 2023. gadā.

"Printful" pārstāve Rūta Vētra

“Ecommerce Europe”  un “EuroCommerce” savā ziņojumā identificē divas galvenās nākotnes tendences nozarē: no vienas puses, pārdošanas apjoma normalizēšanās, izaugsmei 2022. gadā lēnām stabilizējoties. No otras puses, patērētāji kļūs piesardzīgāki tēriņos. “Kara sekas Ukrainā, inflācija, traucētās globālās piegādes ķēdes un vispārēja nenoteiktības sajūta atgriež izaugsmes rādītājus pirmspandēmijas līmenī. Tomēr fakts, ka e-komercijas pārdošanas apjomi līdz šim ir tikai nedaudz samazinājušies, liecina, ka digitālās komercijas nozare ir kļuvusi neaizstājama un ļoti noturīga. Turklāt tiešsaistes pakalpojumu nozare, piemēram, e-tūrisms, pasākumi un biļešu tirdzniecība, pagājušajā gadā piedzīvoja stabilu atveseļošanos,” teikts ziņojumā.

Kā uzsver “EuroCommerce” ģenerāldirektore Kristela Delberge (Christel Delberghe), “mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sektors būtiski mainās, kļūstot digitālākam, ilgtspējīgākam un piesaistot jaunus talantus.” “Mēs lēšam, ka uzņēmumiem līdz 2030. gadam būs jāpalielina investīcijas, lai šīs pārmaiņas veiksmīgi īstenotu. Digitālā klātbūtne daudziem uzņēmumiem kļūs par izdzīvošanas jautājumu. Mūsu klienti sagaida, ka mēs nodrošināsim nevainojamu pieredzi, piedāvājot dažādas tiešsaistes un bezsaistes mijiedarbības kombinācijas. Lai atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu digitalizāciju, būs nepieciešams īpašs atbalsts, tehniskas konsultācijas un izpratnes veidošana par dažādiem rīkiem, lai veicinātu klātbūtni tiešsaistē. Mēs rūpīgi uzraudzīsim ES Digitālās programmas  (Eiropas Komisijas programma “Digitālā Eiropa”) īstenošanu un izpildi, lai nodrošinātu, ka Eiropa rada gan jauninājumiem labvēlīgu vidi, gan godīgu konkurenci,” pauž Delberge.

IEPAZĪSTI BIEDRU

"AgroCredit Latvia": mūsu biznesā svarīga ir savstarpēja uzticēšanās

“AgroCredit Latvia” ir viens no biedrības “Mārupes uzņēmēji” ilggadīgiem biedriem, kas darbojas ļoti specifiskā finanšu biznesa nišā – lauksaimniecības kreditēšanā. Lai gan, kā joko pašā uzņēmumā, “lauksaimniecībā var paredzēt tikai to, ka neko nevar paredzēt”, uzņēmums veiksmīgi darbojas jau vairāk nekā 10 gadus. Par biznesa īpatnībām un nākotnes plāniem Uzņēmēju Vēstis” sarunājās ar “AgroCredit Latvia” valdes priekšsēdētāju un dibinātāju Ģirtu Vinteru.

Pastāstiet galvenajos vilcienos, kas ir “Agrocredit Latvia” un ar ko tas nodarbojas?

 “AgroCredit Latvia” ir nebanku finansētājs, kas specializējas tieši lauksaimniecības jomā. Mēs finansējam dažādus klientus lauksaimniecības nozarē – gan graudkopības, gan piena lopkopības, gan dārzeņu audzēšanas jomās strādājošus uzņēmumus. “Agrocredit Latvia” ir dibināts pirms 11 gadiem zīmīgā datumā 11.11.11. un pandēmijas apstākļi pieregulēja, ka plašāk varējām nosvinēt nevis apaļo desmit, bet uzņēmumam raksturīgo vienpadsmit gadu jubileju.

Savā uzņēmuma nosaukumā esat īpaši izcēluši Latvijas vārdu. Vai savus pakalpojumus piedāvājat tikai Latvijas uzņēmumiem? Ja nē, tad kādās vēl citās valstīs attīstāt biznesu šobrīd vai plānojat to darīt nākotnē?

Šobrīd savu darbību esam attīstījuši tikai Latvijā, un tam var minēt vairākus iemeslus. Pirmkārt, Latvijas tirgus apjoms un pieprasījums pēc finansējuma mūsu nozarē ir bijis pietiekams, lai būtu izaugsmes iespējas visus šos gadus. Otrkārt, mēs piedāvājam nišas produktu, kurš varbūt ir nedaudz dārgāks nekā banku piedāvātais produkts, taču mēs veicam rūpīgu klienta vajadzību un iespēju izpēti, apzinām visus iespējamos finanšu riskus un tikai tad sniedzam piedāvājumu. Mūsu biznesā ļoti svarīga ir klienta iepazīšana un savstarpēja uzticēšanās.

Latvijas tirgū, kur labi pazīstam savu sektoru un ir vairāk pieejamas informācijas par potenciālajiem klientiem, kā arī nu jau ilgstoši finansiālās sadarbības partneri, jūtamies stabilāki un konkurētspējīgi. Esam pētījuši tirgus situāciju citās valstīs, bet pagaidām neesam pieņēmuši izšķirošo lēmumu. Taču neizslēdzam šo iespēju nākotnē.

 

Ģirts Vinters. Foto: Agrocredit Latvia

Jūsu uzņēmums dibināts 2011. gadā, tātad nesen atzīmējāt 11 gadu jubileju. Šajos 11 gados pasaulē notikušas daudzas pārmaiņas, kas jūtami ietekmējušas arī uzņēmējus. Ko Jūs minētu kā šo 11 gadu lielākos sasniegumus un galvenās mācības?

Uzreiz jāatzīmē, ka ekonomiskā situācija kopējā tautsaimniecībā un lauksaimniecībā ir saistītas, taču nav identiskas. Piemēram, graudkopībā, kuru finansējam visvairāk, gada veiksmes vai neveiksmes ir atkarīgas pamatā no diviem faktoriem – laika apstākļiem, kas nosaka ražas apjomu, un graudu cenas biržā. Mūsdienu graudkopības specifika ir tāda, ka visus izaudzētos graudus ir iespējams biržā pārdot, vienīgais jautājums ir par cenu. Šajos 10 gados esam novērojuši visdažādākās abu faktoru kombinācijas un esam sapratuši, ka lauksaimniecībā var paredzēt tikai to, ka neko nevar paredzēt. Ir bijuši sliktāki gadi, kā 2017. un 2018., bet ir bijuši labi un pavisam labi ražas gadi. Taču finanšu sektorā šie 10 gadi ir bijuši pavisam atšķirīgi no iepriekšējiem periodiem. Vērojām izteiktu finansēšanas piedāvājuma samazināšanās tendenci, kuru noteica tādi faktori kā pēckrīzes (2008./09.) periodā banku pašu krasi pastiprinātās kreditēšanas prasības un sektora uzraudzības iestāžu noteiktie ierobežojumi. Lauksaimniecības nozarei šis finansējuma pieejamības samazinājums bija īpaši kritisks, jo garais lauksaimniecības produktu ražošanas cikls (pilnas ražas sezonas vai pat visa gada garumā) pieprasa daudzkārt lielākus finansējuma apjomus nekā citās tautsaimniecības nozarēs ierasts. 

Vēl jāatzīmē, ka lielākā daļa lauksaimniecības uzņēmumu ietilpst mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā, kam retos gadījumos ir iespējas piesaistīt kvalificētus speciālistus, kas spētu sagatavot finanšu dokumentāciju banku pieprasītajā apjomā un kvalitātē, īpaši ņemot vērā nozares sezonalitāti un attiecīgi nelīdzsvaroto ieņēmumu/izdevumu sadalījumu finanšu gada griezumā. Savukārt bankas nav ieinteresētas mainīt savu pieeju vai izdalīt papildu resursus šim apjomā ne tik būtiskajam klientu segmentam. Šo piedāvājuma trūkumu esam centušies aizpildīt un kopumā esam ļoti gandarīti par šajos gados paveikto. Mums ir stabils klientu portfelis un ar daudziem klientiem ir ilgstoša un produktīva sadarbība. Ar mūsu elastīgo pieeju ir izdevies arī atrisināt dažu klientu ļoti kritiskas biznesa situācijas, praktiski izglābt no bankrota un pamatlīdzekļu izsoles. Esam iemācījušies domāt radoši un izmantot visas savas profesionālās zināšanas, lai piedāvātu labāko risinājumu un samazinātu potenciālos riskus.

Jūsu uzņēmuma galvenā darbības joma ir lauksaimniecības uzņēmumu finansēšana. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras Jūsu klienti?

Es jau minēju kopējo finansējuma samazināšanās tendenci banku sektorā, kas aizsākās pēc 2008./09. gada krīzes un vēl pastiprinājās pēc pieaugošajām finanšu operāciju un kapitāla izcelsmes caurspīdīguma prasībām. Pēc 2017., 2018. gada sliktajām ražām daudziem lauksaimniecības uzņēmumiem nācās pārstrukturēt savus aizņēmumus, kas vēl vairāk samazināja banku interesi par šo nozari. Ja runājam par šodienu, tad jāatzīmē esošie un neskaidrie nākotnes ģeopolitiskie izaicinājumi, kas padara nākotnes biznesa rādītāju prognozēšanu īpaši izaicinošu. Tirgū ir ļoti liela nenoteiktība, un šis ir tas gadījums, kad tomēr tautsaimniecības problēmas samērā tieši ietekmē lauksaimniecību. Kā piemēru var minēt minerālmēslu cenas, kas ir pieaugušas apmēram piecas reizes, attiecīgi palielinot ražošanas pašizmaksu un nepieciešamo finansējuma apjomu. Jāatzīst, ka graudu cenām arī ir tendence pieaugt, taču ir palielinājusies šo cenu neprognozējamība un nepieciešamība klientiem arvien rūpīgāk izvērtēt savus graudu pārdošanas lēmumus un to potenciālās sekas.

Latvijā ir pieejama samērā plaša finansēšanas piedāvājumu izvēle. Kāpēc klientiem būtu jāizvēlas tieši jūsu uzņēmums?

Jā, pēdējos apmēram piecos gados iezīmējas jauna tendence – pieauga privāto un nebanku sektora interese par investīcijām, jo naudas līdzekļus uzglabāt bankā kļuva neizdevīgi, kā arī nebanku sektoram tika izvirzītas palielinātas prasības privātpersonu kreditēšanā, kas palielināja to interesi par uzņēmumu kreditēšanu.

Mūsu priekšrocības šajā situācijā ir vairākas – mēs ļoti labi pārzinām savu nozari, mūsu darbiniekiem ir ilgstoša darba pieredze finanšu sektorā un mēs ļoti rūpīgi izvērtējam klientus un pieņemam līdzsvarotus, profesionāli pamatotus lēmumus. Tā rezultātā mums ir ļoti maz tā saukto “slikto” kredītu, kas būtu jānoraksta un esam labvēlīgā finansiālā situācijā, lai piedāvātu konkurētspējīgu cenu savam pakalpojumam pretēji nozares jaunpienācējiem. Mums arī ir pieejami pietiekami finanšu resursi gan no mūsu Nasdaq izlaistajām obligācijām, gan no banku partneriem. Cita mūsu priekšrocība ir mūsu plašās zināšanas par klientiem, kas īpaši nepieciešamas problēmsituācijās, ja tādas rodas. Mēs vienmēr meklējam veidu, kā risināt problēmas, nekaitējot klienta biznesam, un attīstīt sadarbību

Biedrības “Mārupes uzņēmēji” biedru lokā nav daudz lauksaimniecības uzņēmumu, bet varētu būt vairāki tādi interesenti kā es – kam īpašumā ir nonākusi lauksaimniecības zeme un būtu nepieciešama pragmatiska konsultācija par tās ilgtspējīgāko un ienesīgāko izmantošanas veidu. Vai šādas konsultācijas piedāvājat?

Mēs neuzņemtos konsultēt jautājumos, kuros mēs neesam speciālisti. Tāpēc neuzņemtos riskus Jums sniegt padomus lauksaimniecībā. Mēs arī nepiedāvājam konsultācijas kā atsevišķu pakalpojumu. Taču mēs intensīvi un labprāt konsultējam savus klientus finanšu jautājumos – kā strukturēt savu kopējo finansējuma portfeli, kādus projektus labāk finansēt bankā, kādus pie mums.

Kāpēc pievienojāties biedrībai “Mārupes uzņēmēji” – ko sagaidāt no biedrības un ko esat gatavi dot pretī?

Iemeslus varētu minēt vairākus – abi līdzdibinātāji esam mārupieši, tāpēc zināmam lokālpatriotismam te noteikti bija sava nozīme. Vēl esam ievērojuši, ka Mārupē parādās arvien vairāk un vairāk interesantu uzņēmumu, esam kādus arī iepazinuši un saņēmuši pozitīvus ieteikumus par biedrību. Uzskatām, ka ir svarīgi uzņēmējiem satikties, socializēties, dalīties ar pieredzi. Un vēl – mums ir arī dži klienti Mārupes novadā! Esam gatavi dalīties ar savu pieredzi gan finanšu instrumentu izmantošanas, gan uzņēmējdarbības jautājumos. Savos darbības gados esam palielinājuši izsniegto kredītu apjomu līdz 80 miljoniem eiro, kas ļauj mums domāt, ka protam piesaistīt finansējumus gan savam, gan tālāk klientu uzņēmumiem.

"AgroCredit Latvia" komanda svin 11 gadu jubileju. Foto: AgroCredit Latvia

PADOMS

Kur Mārupē nobaudīt biznesa pusdienas?

Mārupe ir vieta, kur uzņēmēji ne tikai strādā un pelna, bet arī pusdieno un risina darījuma sarunas. Šim nolūkam nav nekā labāka par omulīgu ēstuvi, kur baudīt siltu maltīti, zinot, ka tas neprasīs daudz laika un lielus izdevumus. “Uzņēmēju Vēstis” nolēma izpētīt, kuras ēdināšanas vietas Mārupes centrā piedāvā biznesa pusdienas, kas ir to sortimentā un cik tās maksā. Pētījumiem izmantojām restorānu mājas lapās vai sociālo tīklu profilos pieejamo informāciju, ko apskatījām 25. novembrī. 

Ģimenes restorāns “Hercogs”
Foto: Hercogs

Adrese: Vītiņu iela 4

Tālrunis pasūtījumiem: 29106538

Mājas lapa: https://hercogi.lv/pusdienas/

Biedrības “Mārupes uzņēmēji” ilggadīgo biedru ģimenes restorānu “Hercogs” Vītiņu ielā 4 zina visi mārupieši un ne tikai. Nemaz nerunājot par namatēva Andra Rūmīša šarmanto personību, restorāna tīkamo gaisotni veido divas plašas zāles, kurās var pusdienot, vakariņot vai rīkot banketus līdz pat 100 viesiem. Savukārt vasaras siltumu var izbaudīt āra terasē. Restorāns piedāvā internacionālu virtuvi ar latvisku piesitienu. Darba dienās restorānā pieejams biznesa pusdienu piedāvājums, bet svētdienās – vēlās brokastis jeb brančs.

Biznesa pusdienu piedāvājums

Laiks: no 11:30 līdz 15:00

Cenas

DIVI ĒDIENI (zupa, salāti vai deserts + pamatēdiens) – 9.90 EUR

TRĪS ĒDIENI (zupa vai salāti + pamatēdiens + deserts) – 10.90 EUR

Sortiments

Pusdienu piedāvājuma sortimentā 25. novembrī gardēži varēja izvēlēties mocarellas–tomātu kārtojumu ar bazilika pesto, divu veidu zupas – soļanku mājas gaumē un dārzeņu buljona zupu ar nūdelēm, četru veidu pamatēdienus – vistu karija mērcē ar garšaugu rīsiem, Kurzemes stroganovu ar griķiem, jauktās gaļas kotletes ar kartupeļu biezeni vai pastu ar kaltētiem tomātiem un fitaki sieru. Savukārt desertā tika piedāvāts šokolādes krēms ar ķiršu mērci.

Citi piedāvājumi biznesam

Papildus biznesa pusdienām “Hercogs” piedāvā sagatavot un piegādāt pusdienas darba kolektīvam uz darba vietu. Lai šo pakalpojumu saņemtu, jūsu komandā jābūt vismaz 10 izsalkušiem ēdājiem. Pirmajā reizē iespējams izmēģināt arī demo pasūtījumu. Pusdienas uzņēmumam var pasūtīt, zvanot pa tālruni 29106538.

The Urban Cafe

Adrese: Daugavas iela 29/1

Tālrunis: 29233456

Mājas lapa: https://www.friendswine.net/

Pašā Mārupes centrā esošā “The Urban Cafe” atpazīstama ar stilīgu interjeru un bagātīgu dažādām gaumēm piemērotu ēdienu klāstu. Te atradīsiet gan Āzijas, gan Itālijas, gan Spānijas garšas vai gardus frī un burgerus. Vasarās pieejama āra terase. “The Urban Cafe” biznesa pusdienu piedāvājums mainās reizi nedēļā, un to var atrast kafejnīcas Facebook lapā.

Biznesa pusdienu piedāvājums

Laiks: no 12:00 līdz 16:00

Cenas

DIVI ĒDIENI – 8 EUR

TRĪS ĒDIENI – 9 EUR

Sortiments

Nedēļā, kad par biznesa pusdienām “The Urban Cafe” interesējās “Uzņēmēju Vēstis”, uzkodu un zupu piedāvājumā bija lapu salāti ar vistas fileju un avokado mērci, cepti hushbrown ar sēņu mērci vai vistas buljonzupa ar dārzeņiem un nūdelēm, bet kā pamatēdienu varēja izvēlēties chilli con carne ar rīsiem, fish and chips vai ceptus ziedkāpostus ar siera mērci un svaigiem salātiem. Savukārt kārumniekiem saldajā ēdienā tika piedāvāts aveņu krēms ar svaigām olām.

Foto: The Urban Cafe
The Place

Adrese: Pededzes iela 1a

Tālrunis: 24847448

Mājas lapa: https://www.facebook.com/profile.php?id=100084386037740

Mārupes centrā, Pededzes ielā 1a, kopš šā gada 1. septembra ir atvērts restorāns “The Place”, kas piedāvā ēdināšanas un banketu pakalpojumus restorānā un bārā, kā arī telpu nomu dažādiem pasākumiem. Restorānam ir stāvvieta 16 auto un āra terase siltākajam gadalaikam.

Biznesa pusdienu piedāvājums

“The Place” publiskajā informācijā īpašs biznesa pusdienu piedāvājums nav atrodams, taču ir pieejams nedēļas piedāvājums. Restorāns un bārs ir atvērts trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst. 12:00 līdz plkst. 22:00.

Sortiments

Kā norāda pats restorāns, iemīļotākie ēdieni šeit ir Cēzara salāti, sulīgs burgers, teļa vaigi un šokolādes fondants.

Hercogs Garden

Adrese: Malduguņu iela 2

Tālrunis: 25772541

Mājas lapa: https://hercogsgarden.lv/bistro/

Restorāns “Hercogs Garden” Malduguņu ielā 2 durvis vēra šā gada maijā. Īpašā odziņa tā interjerā ir dzīvo augu siena 45 kvadrātmetru platībā. Siltas pusdienas uz vietas vai līdzņemšanai restorāns piedāvā katru darba dienu. Pusdienu piedāvājumu iespējams baudīt uz vietas restorānā vai paņemt līdzi uz mājām. Restorāna klientiem pieejama bezmaksas autostāvvieta uz laiku līdz 2 stundām.

Biznesa pusdienu piedāvājums

Laiks: no 11:00 līdz 15:00

CENAS

DIENAS PAMATĒDIENS 4.90 EUR

DIENAS ZUPA 2.90 – 3.90 EUR

Sortiments

Bistro bufetē piedāvājumā ir dažādi siltie ēdieni, salāti un uzkodas, kā arī deserti un kūciņas. Katru dienu tiek piedāvāts arī īpašais “dienas ēdiens”.

JAUNUMI

Pirmie Mārupes uzņēmēju pieredzes stāstu podkāsti nonāk ēterā

Kā automehāniķis no Dobeles Andris Rūmītis kļuva par restorānu īpašnieku Mārupē, kādu lēmumu pieņēma “JIP Mārupīte” saimnieks Ilmārs Jasinskis, kad savā smilšu karjerā Mārupes “Ežiņos” visas smiltis bija izraktas un pārdotas, un kā SIA “Fixman” īpašnieks Miks Lukstiņš, pie vīna glāzes vakarējot ar sava drauga patēvu, būdams pilnīgi bez nozīmīgas darba pieredzes, saņēma uzaicinājumu pamēģināt Latvijā pārstāvēt pasaulē otro lielāko rotaļu un aktīvās atpūtas laukumu iekārtu ražotāju “Lappset” – pirmos trīs uzņēmēju pieredzes stāstus novembrī var klausīties populārākajās podkāstu platformās.

Nākamie septiņi stāsti savu ceļu pie klausītājiem sāks jau drīzumā. Podkāstu sērija tapusi ar Mārupes pašvaldības projekta “Mārupe – mūsu mājas” atbalstu.

Mācāmies pedagoģiju un runas mākslu

Biedrības organizēto ikmēneša starpdisciplināro semināru sērijā “Par 2 stundām zinošāks” šoreiz uzņēmēji apguva pedagoģijas un runas mākslas pamatus seminārā, kura tēma bija “Darbs skolā – kā runāt ar skolēnu un tikt sadzirdētam”. Sevišķi nozīmīgs šis seminārs bija uzņēmējiem–skolotājiem, kuri vada stundas Mārupes pamatskolā projekta “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā” ietvaros. Mārupes pamatskolas direktora vietnieks mācību darbā Kristaps Purviņš dalījās zināšanās par pedagoģijas principiem, kas jāņem vērā, runājot un vadot stundas pamatskolas vecuma audzēkņiem, savukārt SIA “Oratore” runas mākslas pasniedzēja Laura Vanaga sniedza praktiskus padomus publiskās uzstāšanās veidošanā un norisē, kā sasniegt vēlamo rezultātu un saņemt auditorijas novērtējumu.

“Skola dodas dzīvē” jauni mācību virzieni

Novembrī uzņēmēju–skolotāju pulkam pievienojās Vineta Savicka ar mācību stundu par kultūru dažādību, kuru ar lielu interesi noklausījās un aktīvi tajā līdzdarbojās Mārupes pamatskolas 9.a un 9.b klase.

Vinetas Savickas vadītās mācību stundas sniedz ieskatu kultūru dažādībā ar mērķi veicināt skolēnu empātiju pret citādo, ļaujot atpazīt stereotipiskās domāšanas draudus un tādējādi veidojot viņus par daudz iekļaujošākiem sabiedrības locekļiem nākotnē.

Vineta ir uzņēmēja ar ievērojamu darba pieredzi stratēģiskajā un starpkultūru komunikācijā, viņai ir maģistra grāds sociālajā antropoloģijā un Pensilvānijas universitātes, ASV, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts biznesa antropoloģijā.

Kopumā Mārupes pamatskolā paredzētas vismaz deviņas mācību stundas par kultūru dažādību.

Sēru vēsts: mūžībā devies mūsu ilggadējais biedrs Viesturs Kalniņš

Oktobra nogalē atvadījāmies no mūsu ilggadējā biedra Viestura Kalniņa. Viesturs kā uzņēmuma “ALSO” pārstāvis aktīvi piedalījās biedrības dzīvē no pašiem tās pirmsākumiem. 2015. gadā, kad Viesturs atstāja uzņēmumu, biedrības valde izņēmuma kārtā pieņēma lēmumu saglabāt Viestura pilnvaras biedrībā kā fiziskai personai. Viesturs pilnībā attaisnoja uz viņu liktās cerības, pieteicās veikt brīvprātīgā pienākumus, aktīvi piedalījās biedrības notikumos un pat dzīves pēdējos mēnešos konsultēja biedrības vadību jautājumos par Eiropas struktūrfondu pieejamību. Līdzjūtība piederīgajiem un mums visiem, kam pietrūks Viestura enerģijas un entuziasma.

Scroll to Top