Uzņēmēju Vēstis
MARTS 2023
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.66
JAUNUMI NOVADĀ
Var pieteikties novada līdzfinansējumam
Iedzīvotāji var saņemt atbalstu dzīvojamo māju pieslēgšanai ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmai.
Pašvaldībai jauns nolikums un struktūra
Sestdien, 1. aprīlī, stāsies spēkā jauns Mārupes novada pašvaldības nolikums un mainīsies pašvaldības struktūra.
Līdz maijam var iesniegt idejas līdzdalības budžetam
Līdz 31. maijam ikviens Mārupes iedzīvotājs var iesniegt savu ideju pašvaldības līdzdalības budžetam.
Mārupes novada notikumu kalendārs
Mārupes novada notikumu kalendārā uzzini par biznesa, sporta un kultūras norisēm novadā.
JAUNUMI BIZNESAM
Gastronomijas tūrisma apmācību programma
LIAA aicina uzņēmējus piedalīties gastronomijas tūrisma apmācību programmā.
Konkurss “Creative Business Cup 2023”
No 3. līdz 17. aprīlim var pieteikties konkursa “Creative Business Cup 2023” nacionālajai atlasei.
Aizdevumiem uzņēmējiem – papildu 9 miljoni eiro
Atbalsta programma komersantiem būs pieejama līdz šā gada beigām.
Mārupē un Olainē – sociālās uzņēmējdarbības dienas
“Pierīgas partnerība” aicina piedalīties novadu sociālās uzņēmējdarbības dienās.
Seminārs “Jaunuzņēmumi un inovācijas – biznesa katalizators”
LTRK seminārā tiks runāts par dažādiem aspektiem saistībā ar jaunuzņēmumu un inovāciju nozīmi biznesa attīstībā.
Iespēja piedalīties pasaules klases ražošanas apmācībās Japānā
EU – Japānas centrs aicina pieteikties apmācībām “World Class Manufacturing methodologies”, kas notiks novembrī Tokijā.
NVA mūzizglītības programmā var apgūt datorprasmes
NVA mūžizglītības projektā turpinās pieteikumu pieņemšana datorzinību programmu apguvei.
NUMURA TĒMA
Novada budžets 2023: lauvas tiesa izglītībai
14. martā Mārupes novada dome apstiprināja šā gada budžetu, gandrīz pusi no 92 miljonu eiro lielajiem izdevumiem atvēlot izglītības jomai. Deviņi miljoni eiro tiks izlietoti ielu un ceļu infrastruktūrai, bet vairāk nekā 12 miljonus “noēdīs” pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kas ir otrā lielākā izdevumu pozīcija pašvaldības budžetā.
Par šā gada budžeta prioritātēm pašvaldība atzinusi izglītības jomas attīstību, novizot šim mērķim 48% no plānotajiem izdevumiem, un sabiedriskās infrastruktūras uzlabošanu, kam atvēlēti 11% pašvaldības maciņa. Neliela, taču būtiska izdevumu daļa atvēlēta jaunai iniciatīvai – līdzdalības budžeta ieviešanai, kam iecerēts tērēt nedaudz vairāk kā 290 tūkstošus eiro.
Trešdaļa iedzīvotāju – bērni un jaunieši
Atvēlēt tik lielu īpatsvaru pašvaldības budžeta tieši izglītības jomai novadam ir pamats: saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, trešdaļa jeb 30,3 % no kopējā iedzīvotāju skaita Mārupes novadā ir bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Pērn novadā dzīves vieta deklarēta 447 jaundzimušajiem, bet miruši 222 iedzīvotāji.
No 42,2 izglītības jomai atvēlētajiem miljoniem 9,8 miljoni eiro tiks pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm, 1,1 miljons – sākumskolas izglītības programmu īstenošanai, 17,2 miljoni – vidusskolām un pamatskolām, bet nepilni 2,2 miljoni eiro – profesionālās ievirzes izglītības nodrošināšanai. 11,8 miljoni eiro paredzēti izglītības papildus pakalpojumu nodrošināšanai: Izglītības pārvaldes darbībai, privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanai un aukļu pakalpojumu sniegšanai novadā deklarētiem bērniem.
Izglītības jomā šogad tiks īstenoti arī lielākie investīciju projekti: plānots labiekārtot Babītes vidusskolas sporta laukumu un pārbūvēt skolas apkures sistēmu, pārbūvēt Jaunmārupes skolas stadionu, kā arī izstrādāt būvprojektus Mārupes pamatskolas pirmsskolas izglītības iestādes pārbūvei un jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai Piņķos. Tāpat taps būvprojekts Skultes sākumskolas, sporta zāles un ēdināšanas telpu siltināšanai un rekonstrukcijai.
Būvēs un atjaunos ceļus un ielu apgaismojumu
9,1 miljonu eiro jeb 11 % no plānotajiem 2023.gada pamatbudžeta izdevumiem Mārupes dome plāno veltīt satiksmes drošības un ceļu kvalitātes uzlabošanai – pašvaldības autoceļu uzturēšanai, ielu būvniecībai un ielu apgaismojuma tīkla attīstībai.
Ielu un ceļu uzturēšanai šogad plānots izlietot 2,7 miljonus eiro, ielu un ceļu programmas īstenošanai – 4,3 miljonus eiro, savukārt reģionāla mēroga velo infrastruktūras un gājēju infrastruktūras izveidei – nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro.
Kā lielākos un nozīmīgākos ceļu infrastruktūras projektus Mārupes pilsētā novada dome min Ventas ielas gājēju celiņa un ielas pārbūvi posmā no Krones līdz Kurmales ielai, Braslas ielas pārbūvi posmā no Daugavas ielas līdz Kurmales ielai, Bašēnu ceļa būvprojekta aktualizāciju un ceļa pārbūvi, kā arī Lielās ielas un Kantora ielas krustojuma pārbūvi, sadarbībā ar Latvijas Valsts ceļiem izbūvējot luksoforu.
Jaunmārupē 2023.gada budžeta ietvaros plānota seguma atjaunošana Mazcenu alejas posmam no Švarcenieku Muižas līdz Meža ielai, autobusa apgriešanās laukuma un pieturas izveide pie Mārupes Mūzikas un mākslas skolas un gājēju – velosipēdistu ceļa pārbūve Mazcenu alejā no Krasta ielas līdz Mārupes mūzikas un mākslas skolai.
Babītes pagastā plānots atjaunot veco Liepājas ceļu jeb autoceļu C-26 Dzilnuciemā, izbūvēt apgaismojumu Babītes ielas posmā no Rožu ielas līdz autoceļam A-10 un Rožu ielas posmā no Babītes ielas līdz autoceļam A-10. Tāpat iecerēts izbūvēt gājēju ietvi Piņķos, Priedaines ielas posmā no Jūrmalas ielas līdz Rūpnieku ielai, atjaunot pašvaldības autoceļa C-5 segumu un Kleistu ielā veikt vienkārtas virsmas apstrādi.
Ielu un ceļu apgaismošanai pašvaldības budžetā atvēlēti 2,2 miljoni eiro, plānojot apgaismojuma nomaiņu Mārupes novada publiskajās teritorijās gan Mārupes, gan Babītes, gan Salas pagastos, un jaunu elektropieslēgumu izbūvi Tīraines un Skultes ciemos.
1,9 miljonus eiro jeb 2% no kopējiem pašvaldības izdevumiem pašvaldība šogad tērēs vides uzlabošanas un uzturēšanas pasākumiem, meliorācijas un polderu sistēmu uzturēšanai. Meliorācijas sistēmu pārbūvei saskaņā ar investīciju plānu novirzīti 422 000 eiro, bet dabas resursu nodokļu finansējums 50 000 eiro apmērā tiek novirzīts kanalizācijas pieslēgumu izbūves veicināšanai.
2023.gadā tiks uzsākti arī vairāki Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti, kuriem pašvaldība plāno ņemt aizņēmumus pašvaldības līdzfinansējuma daļas segšanai. Tāpat plānots sniegt galvojumus SIA “Babītes siltums” projektu īstenošanai: Priežciema un Bebru ciema savienojošā ūdensvada izbūvei 40 796 eiro apmērā un ūdenssaimniecības tīklu paplašināšanai Spuņciemā 2,6 miljonu eiro apmērā.
Tāpat novads šogad plāno palielināt SIA “Babītes siltums” pamatkapitālu par 158 500 eiro ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai Babītes pagastā.
Pilns pašvaldības iecerēto investīciju apraksts pieejams ŠEIT.
Atpūtai, kultūrai un sportam – 5,5 miljoni eiro
6% jeb nedaudz vairāk kā 5,5 miljonus eiro pašvaldība šogad tērēs atpūtai, kultūrai un sportam. Par iecerēm šajā jomā jau stāstījām iepriekšējā “Uzņēmēju Vēstu” numurā. Papildus dažādām aktivitātēm un ar Dziesmusvētku norisi saistītiem izdevumiem 1,6 miljoni eiro būs vajadzīgi, lai varētu darboties Mārupes Kultūras nams un kultūrizglītības centri Babītē un Vietvalžos. Gandrīz 3,5 miljoni eiro plānoti Mārupes sporta centra un Babītes sporta kompleksa darbībai, tajos notiekošajiem sporta pasākumiem un sportistu un atsevišķu sporta veidu finansiālam atbalstam.
Skultē taps doktorāts
Sociālās aizsardzības un veselības jomai novada budžetā plānoti nepilni pieci miljoni eiro. 4,6 miljoni eiro jeb 5% no kopējiem pašvaldības izdevumiem šogad tiks izlietoti Mārupes novada pašvaldības sociālā dienesta darbībai, tostarp dažādu veidu pabalstiem gandrīz 2,3 miljoni eiro.
Savukārt gandrīz viss veselības jomas finansējums – 219 095 eiro – plānots Skultes ciema doktorāta izbūvei. Kopumā šai jomai atvēlēti 236 631 eiro, un atlikusī summa tiks izmantota veselības pieejamības nodrošināšanai un ārstniecības iestāžu remontdarbiem.
1,1 miljons eiro jeb 1% no izdevumiem atvēlēts Mārupes novada pašvaldības policijas darba nodrošināšanai. Budžetā arī iekļautas investīcijas, kas paredz turpināt pilnveidot videonovērošanas sistēmu.
Sastādot 2023.gada budžetu, pašvaldība ir ņēmusi vērā visu nozaru intereses un centusies sabalansēt pieejamos finanšu līdzekļus tā, lai nodrošinātu uzlabojumus sabiedrībai svarīgās jomās. Ņemot vērā budžeta līdzekļu būtisku pieaugumu, esam raduši iespēju šogad realizēt vairākus jaunus attīstības projektus, kas paredzēti Attīstības programmā 2022. – 2028.gadam, kā arī uzsākt nozīmīgus ielu un ceļu būvniecības projektus.”
Deputātu algām – 0,5% no izdevumiem
Pašvaldības vadības izdevumi šogad plānoti 18 miljonu apmērā jeb 21 % no kopējiem izdevumiem, un lielākā daļa no tā – 12,4 miljoni eiro – paredzēti iemaksai pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pašvaldības Centrālās pārvaldes darbības nodrošināšanai plānoti 3,8 miljoni eiro, bet domes deputātu darba nodrošināšanai – 604 862 eiro, tai skaitā deputātu atlīdzībai 467 881 eiro jeb 0,5% no kopējiem izdevumiem.
Neparedzētiem gadījumiem budžetā iezīmēti 378,4 tūkstoši eiro.
Aizņēmumi un galvojumi
Saskaņā ar noslēgtajiem aizņēmumu līgumiem ar Valsts kasi, 2023.gadā paredzēts atmaksāt aizņēmumu pamatsummas 3,5 miljonu eiro apmērā. Kopējās novada saistības ir 47,8 miljoni eiro, un turpmākajos trīs gados ir plānots atmaksāt gandrīz 9,7 miljonus eiro. Procenti un apkalpošanas maksa Valsts kasei veido 883,9 tūkstošus eiro jeb 1% no kopējiem izdevumiem.
Pašvaldība vēlas uzsvērt: ja nebūtu jāveic iemaksa izlīdzināšanas fondā, pašvaldība nebūtu spiesta ņemt aizņēmumus Valsts kasē.
Novads arī plāno ņemt aizņēmumu, lai varētu īstenot jaunās pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Piņķos un vispārējās izglītības iestādes būvniecību novada teritorijā.
Novada maciņu pildīs IIN
Mārupes novada budžeta ieņēmumi šogad plānoti 75,2 miljonu eiro apjomā, un pašsaprotami 75% jeb 56,1 miljonu eiro no tiem veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tā gan ir IIN prognoze, un, kā norāda pašvaldība, IIN ieņēmumu faktiskā izpilde būs atkarīga no darba samaksas un nodarbinātības dinamikas, kā arī valsts nodokļu politikas. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm vidējā darba samaksa Latvijā 2023. gadā palielināsies par 7,5 %, bet nodarbinātība samazināsies par 0,2 %. Starp citu, Mārupes novads var lepoties ar zemāko bezdarba līmeni valstī – šā gada 1. janvārī Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētāji bija reģistrēti vien 589 mārupieši jeb 2,6 % no novada darbspējīgajiem iedzīvotājiem.
Otrs pašvaldību budžetu balsts ir nekustamā īpašuma nodoklis, un Mārupes dome prognozē, ka šogad tas dos 5,4 miljonus eiro jeb 7% no novada ieņēmumiem.
Savukārt valsts mērķdotācijas dažādiem mērķiem veidos 11,8 miljonus eiro jeb 16 % no kopējiem ieņēmumiem. Lielāko mērķdotāciju daļu saņems izglītības nozare pedagogu atlīdzības segšanai. Sociālajā jomā mērķdotācijas paredzētas asistentu pakalpojumu nodrošināšanai, audžuģimeņu finansēšanai, mājokļa pabalstam, Sociālās aprūpes centru pakalpojumu segšanai. Valsts budžeta transferti ietver arī plānoto struktūrfondu finansējumu nedaudz vairāk kā 2 miljonu eiro apmērā, kā arī atbalstu energoresursu cenu samazināšanai un atbalstu Ukrainas bēgļiem.
Tāpat novada ieņēmumus papildinās finansējums no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par citā pašvaldībā deklarētu bērnu mācībām Mārupes izglītības iestādēs nedaudz vairāk kā 1 miljona eiro apmērā un iestāžu ieņēmumi 381 tūkstoša eiro apmērā no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Šis finansējums šogad plānots mazākā apmērā, jo plānotās sporta skolas izveides procesā no 1.aprīļa tiks atcelts vecāku līdzfinansējumu interešu izglītības īstenošanā Mārupes sporta centrā un Babītes sporta kompleksā.
Valsts un pašvaldības nodevas 2023.gadā plānots saņemt nepilnu 63 tūkstošu eiro apmērā, bet dabas resursu nodoklī iekasēt 70 000 eiro.
Budžeta rāmis netiešā veidā atbalsta uzņēmējus, piemēram, ar infrastruktūras uzlabošanu, bet, kamēr pašvaldības finansiāli nebūs ieinteresētas nodokļu saņemšanā no uzņēmējdarbības, tikmēr mūsu kaimiņi aizvien vairāk izpirks Latvijas uzņēmumus un mēs varēsim siekalainu muti noraudzīties, kā viņu ekonomikas aizsteidzas Latvijai priekšā.
IEPAZĪSTI BIEDRU
SIA EDS: vispirms ir jāiemācās pareizi nokrist
Katrs mārupietis noteikti ir pamanījis spožos Ziemassvētku izgaismojumus, kas ik gadu rotā novadu. Taču ne visi zina, ka to radītājs un uzstādītājs ir pašmāju uzņēmums SIA EDS, kura pakalpojumu klāstā ir visdažādākie elektromontāžas risinājumi, sākot ar saules paneļu parkiem un beidzot ar ielu apgaismojumu un gaismekļu nomaiņu novada skolās. Par uzņēmuma izaicinājumiem un sasniegumiem vairāk nekā 15 gadu darbības laikā “Uzņēmēju Vēstis” sarunājās ar SIA EDS dibinātāju un valdes locekli Uldi Cinovski.
Pastāstiet galvenajos vilcienos, kas ir SIA EDS un ar ko tas nodarbojas?
SIA EDS ir elektromontāžas uzņēmums. Pašreiz aktuālākais pakalpojums ir saules paneļu uzstādīšana gan uz ēku jumtiem, gan arī zemes sistēmas. Bet galvenokārt mūsu pakalpojumi ir iekšējo un ārējo elektrotīklu projektēšana un izbūve. Nepieciešamo apgaismojumu izbūvējam gan jau esošās ēkās, gan arī jaunbūvēs. Savukārt ārējo tīklu izbūvē, piemēram, veidojam ielu apgaismojumu.
Daudziem biedrības “Mārupes uzņēmēji” biedriem noteikti ir informācija par jūsu sniegtajiem pakalpojumiem Mārupē, piemēram, visi redz svētku apgaismojumu. Taču būtu interesanti uzzināt, kādās vēl jomās un teritorijās SIA EDS pakalpojumi ir pieejami un varbūt ne tik zināmi.
Jā, Ziemassvētku dekorāciju uzstādīšana Mārupē noteikti ir viens no mūsu “spožākajiem” un redzamākajiem darbiem, kas ir daļa no mūsu sadarbības līguma ar Mārupes novada domi. Šī līguma ietvaros mēs arī, piemēram, mainām gaismekļus bērnudārzos vai rekonstruējam Mārupes novada ielu apgaismojumu. Taču Mārupes novads nav vienīgā teritorija, kurā SIA EDS darbojas – tā ir visa Latvija, atsevišķi ārējo tīklu izbūves projekti iepriekšējā gadā bija arī Vācijā.
Uzņēmuma darbības laikā ir bijuši arī vairāki projekti Rīgā, piemēram, Esplanādes un Ziedoņdārza rekonstrukcijas projektā veicām visu ārējā apgaismojuma nomaiņu. Arī Centra sporta kvartālā (bijušais Latvijas Universitātes stadions) Kr. Barona ielā, Rīgā, veicām stadiona ārējā apgaismojuma uzstādīšanu, uzstādot gan 12 metrus augstos balstus ar lielgabarīta apgaismojumu, gan arī izbūvējot visu pārējo stadiona apgaismojumu. Savā laikā arī TEC2 projektā veicām atsevišķus elektromontāžas darbus. Tālāk no Rīgas, 2021. gadā Ventspils novadā veicām vēja parka izbūves darbus. Pašreiz notiek vairāki projekti Siguldas apkārtnē, Jelgavā, Kurzemē. Tagad, līdz ar pavasara iestāšanos, arī projektu apjoms sāk pieaugt, kas ir mūsu biznesa specifika – ziemas periodā projektos ir tehniskais pārtraukums.
Jūsu uzņēmums dibināts 2007. gadā, tātad nesen esat atzīmējuši jau 15 gadu darbības jubileju. Šajos gados pasaulē notikušas daudzas pārmaiņas, kas jūtami ietekmējušas arī uzņēmējus. Ko jūs minētu kā šo gadu lielākos sasniegumus un galvenās mācības?
Domāju, ka lielākais sasniegums kopumā ir visu šo gadu laikā nodrošināt uzņēmuma stabilu darbību, izveidot un motivēt savu komandu, saskatīt arvien jaunus izaicinājumus un iespējas. Uz ikvienu krīzi var skatīties kā uz mācību stundu, un ar katru reizi kļūstam tikai gudrāki, pieredzējušāki. Apgūstam arvien jaunus veidus, kā to pārvarēt, pārdzīvot, turpināt attīstīties. Veiksmīgu uzņēmumu raksturo ne jau tas, ka tam nav krīzes, bet gan tas, cik veiksmīgi tas māk no krīzes iziet un atgūties. Tas ir līdzīgi kā kalnu slēpošanā – vispirms ir jāiemācās pareizi nokrist.
Kā jūsu uzņēmuma darbības jomas ir ietekmējuši pēdējo gadu lielie ģeopolitiskie izaicinājumi – Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un sekojošais energoresursu cenu pieaugums, inflācija? Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras jūsu klienti? Kādus jaunus izaicinājumus jūsu uzņēmumam nozīmē Eiropas Savienības virzība uz “zaļo kursu”? Vai un kā tas var ietekmēt jūsu klientus un sniegtos pakalpojumus Mārupē un citur?
Protams visi šie faktori ievērojami ietekmē uzņēmuma darbību – materiālu sadārdzinājums, darba izmaksu pieaugums, arī materiālu piegādes un pieejamības jautājumi. Inflācija, darbaspēka izmaksas, energoresursu cenu pieaugums tagad palielina katra projekta izmaksas, ar ko ir jārēķinās arī klientiem.
Taču tieši energoresursu sadārdzinājums veicināja valsts atbalsta programmas izveidi saules paneļu uzstādīšanai, kas mums pavēra iespēju uzsākt darbību šajā jomā. Zaļajai domāšanai ir jākļūst par ikdienu, tie nevar būt tikai kampaņveidīgi pasākumi. Līdzīgi kā katrs savā mājā izvērtējam gan elektroenerģijas patēriņu, gan siltumapgādes risinājumus, arī uzņēmumi padziļināti izvērtē un analizē energoresursu patēriņu. Arī energoefektīvie risinājumi apgaismojumu plānos ir daļa no zaļās domāšanas. Uzstādot apgaismojumu uz foto elementiem vai ražošanas un biroja telpās nomainot novecojušos gaismekļus, ir iespējams samazināt elektrības patēriņu. Pieļauju, ka saules paneļu projektu apjomi turpinās pieaugt, un te nav runa tikai par privātajiem klientiem, bet gan vairāk par uzņēmumiem, kas saules parku izbūvi veido kā biznesu. Šajā jomā vēl ir arī daudz risināmu jautājumu: šeit es vairāk domāju tieši saules paneļu saražotās elektrības un pārvades jautājumus, nevis pašu saules paneļu parku izbūvi. Saules paneļu tehnoloģijas visu laiku attīstās, un parādās arvien jauni risinājumi, tāpēc, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm, saviem klientiem varam piedāvāt atbilstošākos risinājumus.
Vai Mārupes kļūšana par pilsētu ir kaut kādā mērā ietekmējusi jūsu uzņēmuma darbību un sniegtos pakalpojumus? Kādas ir jūsu domas par uzņēmējdarbības vidi Mārupē?
Šobrīd Mārupes kļūšana par pilsētu nav tieši ietekmējusi uzņēmuma darbību, taču domāju, ka ilgtermiņā tas var sniegt papildu attīstības un izaugsmes iespējas. Ja ir skaidrs redzējums, kā Mārupei attīstīties un augt, arī uzņēmēji varēs attiecīgi pielāgot un attīstīt savu biznesu. Veidojoties jauniem ražošanas uzņēmumiem vai esošiem uzņēmumiem paplašinot savu darbību, attiecīgi var palielināties pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem, piemēram, kāds no uzņēmumiem var izvēlēties uzstādīt saules paneļus vai veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.
Kā jūs atpūšaties pēc saspringtas darba nedēļas?
Pēc saspringtas darba nedēļas ar prieku braucu uz savu lauku īpašumu Kurzemē. Te varu lēnām izkurināt pirti, vasarā izpļaut dārzu, atpūtināt prātu un izbaudīt vienkāršu dienas ritumu. Tā kā saimniecībā nodarbojamies ar smiltsērkšķu audzēšanu, tas arī pieprasa savu uzmanību un laiku, bet tie ir pilnīgi citi izaicinājumi, salīdzinot ar elektromontāžas biznesu.
Taču vislabāk es atpūšos, aizbraucot uz copi: vai tā būtu zemledus asaru makšķerēšana uz Sakas vai agrie pavasara rīti Ventā vimbu copē. Noteikti līdaku sezonas atklāšana maija brīvdienās Durbes vai Liepājas ezerā un nepārspējamā paltusa cope Norvēģijā.
Kāpēc pievienojāties biedrībai “Mārupes uzņēmēji” – ko sagaidāt no biedrības un ko esat gatavi dot pretī?
Iesaistīšanās Mārupes uzņēmēju biedrībā – tā ir iespēja satikties ar aktīviem cilvēkiem un līdzdarboties kopīgos projektos. Aktīvai līdzdalībai, protams, ir nepieciešams atvēlēt papildu laiku, un man ne vienmēr izdodas to atrast tik daudz, cik gribētos. Bet iespēju robežās ar uzņēmumu atbalstu biedrības iniciatīvas un piedalos organizētajos pasākumos. Ir patīkami apzināties, ka vienmēr pastāv iespēja iesaistīties projektos, piedalīties semināros, līdzdarboties pasākumos. Novērtēju biedrības valdes aktīvo darbu Mārupes uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumos un ar prieku arī turpmāk piedalīšos biedrības iniciētajos pasākumos.
ATSKATS
Biedru kopsapulce atskatās uz paveikto un iezīmē nākotnes plānus
Tradicionāli biedrības gada sapulce notiek martā, un šogad šī jau bija 13. sapulce pēc kārtas kopš biedrības dibināšanas. Biedru sapulcei ir gan formāls raksturs (finanšu pārskata apstiprināšana un pārvaldes institūciju vēlēšanas, ja tādas paredzētas), gan informatīvi iedvesmojošs, jo biedrības valde ziņo par aizvadītajā gadā paveikto un vienlaicīgi iezīmē nākotnes redzējumu un plānus. Jāatzīmē, ka sapulcē bija pārstāvēti 43 no 69 biedrības dalībniekiem, no kuriem lielākā daļa sapulci apmeklēja klātienē SIA “Beweship Latvia/BEWE RIX” viesmīlīgajās telpās.
Runājot par formālo pusi, biedri vienbalsīgi apstiprināja gada finanšu pārskatu. 2022. gadā biedrības apgrozījums bija vairāk nekā 19 tūkstoši eiro, kas veidojās no biedra naudu iemaksām, mērķa ziedojumiem, sponsoru naudas un apgūtajiem Eiropas fondu līdzekļiem. Savukārt nauda tika tērēta biedrības administratīvajai vadībai un projektu realizācijai. 2022. gadā biedrība kopumā strādāja pie vairāk nekā 30 projektiem. Noslēdzot kārtējo gadu, biedrībai ir piederīgi 69 novada uzņēmumi.
Biedrības valde esošajā sastāvā strādā kopš 2021. gada marta kopsapulces, kad tika ievēlēti 4 jauni valdes locekļi: Silvestrs Savickis (LEAD), Liāna Putniņa (Mārupes Grāmatvedības birojs), Miks Lukstiņš (Fixman) un Agris Locs-Dārznieks (Notre), savukārt darbu no iepriekšējās valdes turpināja Ilmārs Jasinskis (JIP Mārupīte). 2022. gadā saskaņā ar ārkārtas biedru sapulces lēmumu tika grozīti biedrības statūti, kas paredzēja valdes pilnvaru pagarinājumu no viena uz diviem gadiem. 2022. gada martā, I. Jasinskim brīvprātīgi noliekot pilnvaras, par valdes locekli tika ievēlēta Ilze Zariņa (Vesels bērns). Savukārt šogad darbu biedrības valdē izlēma pārtraukt A. Locs-Dārznieks, kura vietā biedri ievēlēja biedrības ilggadējo administratīvo vadītāju Gunitu Ievkalni (Sensum).
Tādējādi vēl vismaz vienu gadu, līdz 2024. gada martam, kad biedru sapulcē notiks kārtējās valdes vēlēšanas, biedrību vadīs valdes sastāvs: Silvestrs Savickis, valdes priekšsēdētājs, Liāna Putniņa, valdes priekšsēdētāja vietniece, Miks Lukstiņš, Ilze Zariņa un Gunita Ievkalne.
Par revīzijas komisijas locekļiem biedrība pārvēlēja līdzšinējo revīzijas komisijas locekli Viktoru Svirčenkovu (RIX Property), savukārt par jaunajiem revidentiem kļuva Vēsma Ločmele (Grāmatvedība un audits TKB) un biedrības padomes loceklis, zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs (ZVA JKB).
Trīs īpaši notikumi, kas raksturo aizvadīto gadu
2022. gadā biedrība realizēja 3 jaunus projektus, kas tika vai nu uzsākti no jauna vai arī ieguva jaunu un iepriekš nebijušu jaudu. Aizvadītā gada septembrī notika “Pirmais Mārupes uzņēmēju festivāls”, kā mērķis bija tuvināt novada uzņēmējus ar iedzīvotājiem. 10. septembrī visas dienas garumā Mārupes pilsētas centrā uzņēmēji rīkoja savu biedru preču un pakalpojumu izstādi, organizēja publiskas diskusijas par aktuālām tēmām, piedāvāja kultūras un izklaides programmu gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Otrs jaunais projekts bija raidieraksta (podkāsta) izveide “Mārupes uzņēmēju pieredzes stāsti – 10 epizodes, kas iedvesmos uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību”. Tā ietvaros tika ierakstītas sarunas ar 10 novada uzņēmējiem, kas ir pieejamas gan biedrības mājas lapā, gan visās populārākajās podkāstu platformās (Spotify, Apple u. c.). Podkāsts tika ierakstīts sadarbībā ar Mārupes novada domi projekta “Mārupe – mūsu mājas” ietvaros.
Savukārt trešais notikums – projekts “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā”, kas tiek realizēts kopš 2019. gada, ieguva jaunu virzību. Kopumā jau teju 20 uzņēmēji vada mācību stundas Mārupes pamatskolā, daloties pieredzē par savu uzņēmējdarbību un savietojot to ar tradicionālo mācību priekšmetu saturu. Iegūstot finansējumu ES programmas LEADER ietvaros, biedrība uzsāka mācību stundu filmēšanu, kā rezultātā uzfilmētās mācību stundas būs pieejamas ne tikai Mārupes pamatskolas audzēkņiem, bet ikvienam interesentam Latvijā un ārzemēs.
Turpinām iesākto un kaļam jaunus plānus
Kopš 2021. gada, kad tika izveidots un biedru ievēlēts jauns biedrības vadības kodols, tās darba prioritātes notiek 3 pamatvirzienos: biedru, ietekmes un sociālās atbildības virzienos jeb vektoros.
Biedrība biedru izaugsmei un kontaktiem
Aizvadītajā gadā tika turpinātas labi iesāktās tradīcijas. Biedru vektorā turpinājās izglītojošo starpdisciplināro semināru cikls “Par 2 stundām zinošāks”. Biedri satikās 4 reizes un no nozares profesionāļiem ieguva zināšanas ne tikai par profesionālām tēmām, kā digitālā komunikācija un mārketings, bet arī par ikvienam cilvēkam svarīgiem jautājumiem, kā sirds veselība un harmoniska novecošana.
Savukārt neformālajā biedru vienošanās sadaļā jeb “Uzņēmēju brokastīs”, notika 5 brokastis, kurās uzņēmēji uzklausīja lektorus un runāja par mazāk formāliem jautājumiem, kā ceļojumu pieredze, darba un privātās dzīves harmonija, gan arī šobrīd aktuālā ilgtspējas tematika.
Biedru saliedēšanas sadaļā nozīmīgu vietu ieņēma arī iepriekš minētais “Pirmais Mārupes uzņēmēju festivāls” un janvārī notikusī Uzņēmēju gadu mijas balle restorānā “The Place” Mārupē, ko apmeklēja gan biedrības dalībnieki, gan viesi no Ķekavas, Salaspils un Ogres uzņēmēju biedrībām, un īpašā viesa statusā bija LTRK vadītājs Jānis Endziņš.
Ietekmes vektors pašvaldībā un valsts līmenī
Kopš Mārupes novada pašvaldība ir izveidojusi konsultatīvo padomju institūtu, biedrības valde un dalībnieki piedalās visu 5 padomju darbā, pārstāvot savu biedru intereses un konsultējot pašvaldību tās attīstības jautājumos. Padomes “nosedz” uzņēmējdarbības, izglītības un jaunatnes, sporta un aktīvās atpūtas, tūrisma un apkaimju attīstības tematiku.
Paralēli darbam pašvaldības līmenī biedrība ir pārstāvēta lielākajās uzņēmēju organizācijās: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un vietējās attīstības grupas NVO “Pierīgas partnerība”. Vienlaikus biedrība kopš 2013. gada darbojas Ministru kabineta un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda aktivitātēs.
Sociālā atbildība jaunu uzņēmēju veidošanai
Paralēli biedru un ietekmes interešu realizācijai Mārupes uzņēmēji uzskata par vitāli nepieciešamu realizēt savu sociālās atbildības programmu. Tās primāri definētais mērķis ir rūpēties par jaunu uzņēmēju veidošanos, tāpēc jau kopš 2013. gada biedrība piedalās Mārupes Valsts ģimnāzijas un “Junior Achievement Latvija” Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmā, mentorējot, vērtējot un apbalvojot labākos uzņēmumus, t. sk. organizējot to darbu izstādi lidostā Rīga.
Savukārt apjomīgākā aktivitāte ir jau pieminētais projekts Mārupes pamatskolā “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā”, kur šajā mācību gadā jau ir novadītas 38 mācību stundas, kuras vadījuši teju 20 uzņēmēji–skolotāji, un no tām 20 stundas ir tikušas vai vēl drīzumā tiks uzfilmētas un nodotas visām Mārupes novada skolām un citām Latvijas izglītības iestādēm.
Šogad pirmo reizi biedrība sadarbībā ar novada pašvaldību realizē biznesa ideju konkursu skolēniem, kā ietvaros ir saņemti 30 skolēnu biznesa ideju pieteikumi, no kuriem labākie jau aprīlī saņems Mārupes uzņēmēju sagādātās naudas un citas veicināšanas balvas.
Papildus noteiktajām sociālās atbildības prioritātēm biedrība ir atsaukusies un realizējusi vēl divus projektus. Pateicoties biedru ziedojumiem, ir ticis atbalstīts mūsu paralimpietis, Tokijas Olimpisko spēļu vicečempions iejādē Rihards Snikus – biedrība 9 mēnešus finansēja Riharda zirga King of the Dance staļļa nomu Tīrainē. Tāpat, 2022. gada nogalē, atsaucoties uz biedrības “Labdarības lapa” aicinājumu veicināt ziedojumu piesaisti Ukrainas bēgļu vajadzību nodrošināšanai, biedrība operatīvi izveidoja vienkāršu un ērtu ziedojumu veikšanas moduli savā mājaslapā, kā rezultātā īsā laikā izdevās saņemt ziedojumus 1750 eiro apmērā un nopirkt un piegādāt nepieciešamās preces “Labdarības lapas” noliktavā Tīrainē, kas nonāca Ukrainas bēgļu rīcībā.
Komunikācijas un asinsrites vektori biedrības sasniegumu veicināšanai
Teicienam “ja tu kaut ko dari, bet neviens par to neuzzina, ir maza vērtība” ir liela daļa taisnības. Darbi ne tikai atspoguļo biedrības vērtības un tāpēc palīdz piesaistīt jaunus dalībniekus biedrībai, bet arī iedvesmo citus rīkoties. Tāpēc Mārupes uzņēmējiem jau gadu darbojas jauna un mūsdienīga mājaslapa, kā arī visas aktivitātes regulāri tiek atspoguļotas biedrības Facebook lapā. Sociālo tīklu konti šogad tika papildināti, izveidojot tos platformās LinkedIn un Instagram.
Ievērojamu darbu prasa arī ikmēneša izdevuma “Uzņēmēju Vēstis” sagatavošana, kas pašlaik tiek izdots digitālā formātā un reizi mēnesī par biedrības aktualitātēm tiek informēti gan biedrības dalībnieki, gan partneri no citām reģionālajām uzņēmēju biedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām, NVO un visām Latvijas pašvaldībām, kopumā vairāk nekā 200 adresāti.
Nekas dzīvē nevar notikt tikai uz tīra entuziasma pamata, tāpēc Mārupes uzņēmēji aktīvi piedalās projektu sagatavošanā ES fondu programmās. Aizvadītajā ciklā ir iegūts finansējums vairāk nekā 20 000 eiro apmērā biedrības projektiem, savukārt 2023. gada pirmajā pusē biedrība ir uzrakstījusi pieteikumu vēl 7000 eiro saņemšanai.
Nākotnes plāni
Ikvienas NVO darbība ir atkarīga no tās biedru un vadības entuziasma un vēlmes realizēt savas vērtības dzīvē. Vienmēr tas ir papildu darbs tam, ko katrs no mums veic ikdienā savās profesijās un ikdienas darba gaitās. Biedrība “Mārupes uzņēmēji” savu 12 gadu ilgajā darbības laikā ir pierādījusi savas spējas un ambīcijas, tāpēc arī šogad tās nav mazinājušās.
Tāpēc šī gada ieceres ir saistītas ar jaunu ES fondu projektu apguvi, plāniem atgriezties pie avīzes “Uzņēmēju Vēstis” atkal izdošanas drukātā formātā vismaz 3 reizes gadā, ierakstīt vēl 10 jaunas epizodes savam raidierakstu ciklam, turpināt virzīt ideju par “savas mājas” izveidi un, galvenokārt, uzturēt un kvalitatīvi turpināt realizēt visus līdz šim uzsāktos projektus savu biedru interesēs, organizācijas ietekmes stiprināšanai un labākas Mārupes veidošanai ikvienam no mums un, galvenais, mūsu jaunajai paaudzei – cerams, jauniem uzņēmējiem. Lai mums izdodas!
M-UP JAUNIEŠI
Mārupes jaunieši iepazīst sievietes - līderes
Mārupes jauniešu centrā “Hēlijs” 7. martā pasākumā “Sieviete – līdere” jauniešiem bija iespēja iepazīt, uzdot jautājumus un smelties iedvesmu no divām sievietēm – personībām: uzņēmēja, “Forbes 30 līdz 30” laureāte Egija Gailuma un politiķe, pretkorupcijas eksperte Inese Voika dalījās ar pieredzi un stāstiem par savu karjeru, izaugsmi un to, kā ir būt sievietei – līderei.
Egija kā “Tesla” nomas kompānijas “OX drive” līdzīpašniece sniedza plašāku ieskatu savās uzņēmējdarbības gaitās, sasniegumos, neveiksmēs, spējā nepadoties un tajā, kā ir darīt to, kas patīk. Jauniešiem bija iespēja iepazīt gan Egiju pašu, gan viņas uzņēmumu “OX drive”, tā pirmsākumus, izzinot, kā Egija kopā ar domubiedriem tepat Latvijā izveidojusi vienu no veiksmīgākajiem auto nomas uzņēmumiem, kas izceļas ar to, ka piedāvā tieši elektroauto koplietošanu un sniedz iespēju ikvienam kļūt par “Tesla” braucēju.
Egijā bija vērojama neizsmeļama degsme, kas nav zudusi, neskatoties uz daudzajām neveiksmēm un izaicinājumiem, kas skārušas viņas uzņēmējdarbības ceļu, sākot no mazākajiem sīkumiem pašos pirmsākumos – nepareizi uzlīmēta uzņēmuma logotipa uz automašīnas -, un beidzot ar šī brīža ikdienas šķēršļiem, kas skar šo biznesa veidu: neuzmanīgi braucēji, avārijas. Jaunieši smēlās iedvesmu no Egijas veiksmes stāstiem, kas ikvienā gadījumā sekojuši pēc šķietamām grūtībām.
Inese savukārt iepazīstināja klausītājus ar savām darbības jomām – aktīvo iesaisti pretkorupcijas organizācijā “Delna” un politikā. Jaunieši un politiķe diskutēja par jauniešu līdzdalību politiskos procesos, par ko Inese ar visu sparu ir “par”, kā arī par iespējām šo iesaisti uzsākt.
Noklausoties abas lektores, jaunieši saskatīja it kā šķietami lielas atšķirības abos stāstos, taču galu galā visspilgtāk varēja manīt saikni starp Egijas un Ineses tik neizsakāmi lielo degsmi, dzīvesprieku un darba spējām.
Pasākums noslēdzās ar sirsnīgiem sveicieniem Starptautiskajā sieviešu dienā un galveno vakara jautājumu: “Kas ir sieviete – līdere?” Inese uzsvēra sievietes kā līderes lomas nepieciešamību un nozīmīgumu mūsdienās, savukārt Egija atzina, ka ikdienā labprāt izvairās no uzsvara uz viņas kā sievietes līderību, jo neizjūt to kā nozīmīgu – lai vai kur un ar ko strādātu, viņa vienkārši ir līdere – spēcīga un iedvesmojoša.
Vēlies kopā ar mums audzināt jauno uzņēmēju paaudzi? Piesakies!
Jauni biedri
Marta mēnesis biedrībai bijis ļoti “ražīgs” – biedrībā iestājās četri jauni biedri. 13. marta valdes sēdē biedrības valde iepazinās un biedrībā uzņēma labi pazīstamo un sabiedrībā zināmo Babītes apzaļumošanas uzņēmumu “Gartens”, informācijas tehnoloģiju uzņēmumu “Stikpoint”, IK “Vineta Pčelina” un uzņēmumu, kas par savu darbības virzienu ir definējis sociālo uzņēmējdarbību – “Sensum”. Sveicam biedrībā!
Skola dodas dzīvē aktivitātes
Martā projekta “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā” dalībnieki vadīja stundas Mārupes pamatskolā un uzņēmumos. Tā 8.-9. klašu skolēni apguva fiziku uzņēmumā “Avar Auto”, 6. klases skolēni sociālo zinību stundā apguva sava personīgā budžeta vadības prasmes uzņēmējas, grāmatvedības konsultāciju uzņēmuma SIA “Grāmatvedība un audits TKB” vadītājas Vēsmas Ločmeles vadībā. Savukārt Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa vadīja matemātikas stundu, stāstot par procentu izmantošanu aprēķinos.
Skolēni gatavo biznesa idejas
Noslēgusies biedrības “Mārupes uzņēmēji” un Mārupes novada skolēnu biznesa ideju konkursa 1. kārta. Kopumā tika saņemtas 30 biznesa idejas. Vērtēšana notika 3 vecuma kategorijās, kur 12 idejas iesniedza 1-6. klašu skolēni, 10 idejas – 7-9. klašu skolēni, bet 8 idejas tika saņemtas vidusskolas vecuma skolēnu vecuma grupā.
Skolēnu biznesa idejas vērtēja 4 biedrības “Mārupes uzņēmēji” dalībnieki – Silvestrs Savickis, Normunds Čiževskis, Kārlis Bodnieks un Ingrīda Bondare, savukārt Mārupes pašvaldības pusē ideju vērtētāji bija Einārs Deribo un Linda Ostrovska. Biedrības “Mārupes uzņēmēji” dalībnieki piešķirs naudas balvas konkursa uzvarētājiem. Trīs labākie biznesa ideju autori katrā grupā iegūs balvas: 1. vieta – 100 EUR, 2. un 3.vieta – veicināšanas balvas. Visām grupām ir iespēja tikt pie galvenās balvas “Grand Prix” – 200 EUR apmērā.
Konkursa otrā kārta jeb pretendentu klātienes prezentācijas notiks 12. aprīlī Jauniešu centrā “Hēlijs”.
Piedalāmies LTRK un LDDK biedru sapulcēs
Marta sākumā biedrības valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis pārstāvēja biedrību LDDK biedru sapulcē. Sapulces dalībnieki iepazinās ar LDDK gada laikā paveikto un ievēlēja jaunu ģenerālsekretāru, bijušo futbolistu un Latvijas Futbola federācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Līdzšinējā LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone devusies aktīvajā politikā un kļuvusi par veselības ministri.
Savukārt marta 24. martā notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulce, kurā biedrību pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis un padomes loceklis, LTRK Rīgas reģionālās padomes dalībnieks Kārlis Bodnieks. Sapulcē bija iespēja piedalīties diskusijā ar Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem.
Mārupes jaunieši iepazīst un iedvesmojas
27. martā Mārupes Jauniešu domes pārstāvji “M-Up” Jauniešu centrā “Hēlijs” tikās ar biedrības valdes priekšsēdētāju Silvestru Savicki. Silvestrs izstāstīja savu “karjeras stāstu” no savas pirmās darba dienas 13 gadu vecumā līdz pat šodienai un uzņēmuma īpašnieka un vadītāja statusam. Jauniešus interesēja biedrības sadarbība ar Mārupes Valsts ģimnāzijas skolēnu mācību uzņēmumiem (SMU) un ieteikumi, kā izveidot veiksmīgu SMU.