Uzņēmēju Vēstis
MAIJS 2023
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.68
JAUNUMI NOVADĀ
Samazināsies siltumapgādes tarifs
Plānots, ka ar 1. jūliju samazināsies SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” siltumenerģijas tarifs.
Novadā izbūvēs jaunu veloinfrastruktūru
Ar Eiropas Atveseļošanas fonda finansējumu Mārupē izbūvēs reģionāla mēroga veloinfrastruktūru.
Jauna kārtība alkohola tirdzniecībai izbraukumā
No 9. maijā novadā noteikta jauna kārtība alkoholisko dzērienu izbraukuma tirdzniecībai publisko pasākumu norises vietās .
Mārupes novada notikumu kalendārs
Mārupes novada notikumu kalendārā uzzini par biznesa, sporta un kultūras norisēm novadā.
JAUNUMI BIZNESAM
Izsludināta ALTUM atbalsta programma
No 19. maija var pieteikties valsts atbalstam atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei.
Var pieteikties bezmaksas BIM kursiem
Atvērta pieteikšanās būves informācijas modelēšanas (BIM) bezmaksas kursiem, ko organizē SIA BIM Solutions.
Akselerators jauniešiem atjaunojamās enerģijas jomā
Jaunieši vecumā no 18 līdz 35 gadiem var pieteikties programmā NewGen Renewable Energy Accelerator (NewGen).
Lauksaimniekiem daļēji segs apdrošināšanas polišu iegādi
Valdība atbalstījusi apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļēju segšanu no ELFLA un valsts budžeta.
Pētījums: uzņēmēji kļuvuši optimistiskāki
Kopš 2019. gada pirmo reizi Latvijas uzņēmumu vadītāju noskaņojums atkal kļuvis optimistisks.
Sekmēs jaunuzņēmumu attīstību Latvijā
Lai sekmētu jaunuzņēmumu attīstību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iesaistījusies projektā “SKALE2CT”
Atbalsts Mārupes un Olaines kopienām
Mārupes, Olaines un Ķekavas novadu esošās un topošās kopienas var iesaistīties projekta „Kaimiņu kopienu kopspēks” aktivitātēs.
LASĀMGABALS
Iespēja, apdraudējums vai revolūcija: mūsdienu sensācija mākslīgais intelekts
Mākslīgais intelekts ir cilvēces nākotne un, iespējams, ceturtā attīstības revolūcija – par to nešaubās neviens. Tai pat laikā neviens neņemas prognozēt, kurp šī tehnoloģija mūs aizvedīs – līdz nebijušai izaugsmei un pilnīgai labklājībai vai nonākšanai pašu radīta mākslīgā superintelekta kalpībā.
Tehnoloģiju pasaules milži un sava laika inovatīvākie tehnoloģiju nozares prāti, tādi kā “Tesla” radītājs Īlons Masks, “Apple” līdzdibinātājs Stīvs Vozņaks un vēl vairāk nekā 1000 zinātnes un tehnoloģiju nozares autoritātes nesen nāca klajā ar atklātu vēstuli, aicinot uz pusgadu apturēt eksperimentus ar mūsdienu pasaules lielāko inovāciju – mākslīgo intelektu, brīdinot par nepieredzētiem riskiem cilvēcei, ko var radīt šīs tehnoloģijas. Savukārt mākslīgā intelekta attīstītāji sola vēl nebijušas iespējas, kas atvieglos cilvēku dzīvi, veicinās biznesu attīstību un ekonomiku. Lai kurš no šiem viedokļiem neņemtu virsroku, ir skaidrs, ka mākslīgais intelekts ir ienācis cilvēku dzīvē uz palikšanu un, iespējams, izraisīs revolucionāras pārmaiņas cilvēces attīstībā.
70 gadu attīstības kulminācija
Mākslīgā intelekta izveides un attīstības riski, izaicinājumi un iespējas ir bijušas matemātiķu, fiziķu, filozofu un ētikas pētnieku redzeslokā jau gadu desmitiem, patiesībā kopš brīža, kad radās pirmie datori un līdz ar to idejas par mašīnām, kas spētu domāt un rīkoties kā cilvēki. Pirmie koncepti tika ierosināti pagājušā gadsimta 50. gados, bet tikai pēc vairākiem desmitiem gadu sāka attīstīties mākslīgā intelekta pētniecības centri un projekti. Šajā gadsimtā, un jo īpaši pēdējās desmitgadēs, mākslīgais intelekts piedzīvo neiedomājami strauju attīstību un ir jau ienācis mūsu ikdienā tik dziļi, ka bieži tā klātbūtni pat nepamanām vai par to pat nemaz nezinām.
Mākslīgais intelekts veido tekstus, kas kvalitātē neatpaliek no cilvēka sacerējumiem, mākslīgais intelekts rada attēlus, kas nav atšķirami no īstām fotogrāfijām, mākslīgais intelekts spēj likt runāt sen mirušiem cilvēkiem vai piešķirt vienas personas balsi citai. Mākslīgais intelekts rēķina, analizē un apstrādā datus, plāno biznesa attīstību, izvirza mērķus, apsilda mūsu mājas, palīdz mums nokļūt no punkta A uz punktu B, plāno pilsētas, kurās mēs dzīvosim, nosaka diagnozes un ārstē, izglīto, izvēlas mums piemērotāko diētu, novēro mūs un spēj atpazīt pēc sejas un biometriskajiem datiem.
Taču tā pa īstam mākslīgā intelekta tēmu uzspridzināja pērn novembrī kompānijas “Open AI” klajā laistā sarunu bota “ChatGPT” jaunākā versija, kas spēj izveidot saturu, ko tikai ar grūtībām var atšķirt no cilvēka radītā, un spēj dot detalizētas (bet ne vienmēr pareizas) atbildes uz gandrīz ikvienu jautājumu, ko cilvēka smadzenes tam spēj uzdot. Tas pamodināja ne tikai plašāku sabiedrību, bet pat daudzu valstu politiķus un starptautiskās organizācijas, kas nu steigšus spriež par to, vai un kā brīvībā izsprukušo mākslīgā intelekta džinu iegrožot.
Eiropa steidz radīt vienotu regulējumu
Apzinoties mākslīgā intelekta grandiozo ietekmi un riskus, daudzas valstis jau ir sākušas veidot savu tiesisko ietvaru, lai sakārtotu mākslīgā intelekta darbības lauku. Lai novērstu Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus sadrumstalotību, kas varētu izveidoties dažādu regulējumu dēļ un radītu šķēršļus ES mākslīgā intelekta vienotajam tirgum, Eiropas Komisija, vadoties no Eiropadomes izvirzītajiem mērķiem, jau vairākus gadus strādā pie vienota regulējuma, kas ir devis rezultātu ES regulas – Eiropas Mākslīgā intelekta akta (Artificial Intelligence Act), projektā, kura uzdevums būs harmonizēt regulējumu mākslīgā intelekta jomā.
Regulas projekts joprojām tiek diskutēts un pilnveidots Eiropas institūciju gaiteņos – šā gada 11. maijā, izvirzot vairākus būtiskus priekšlikumus un labojumus, projektu tālākai virzībai atbalstīja Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE). Pirms tālākajām sarunām ar Eiropas Komisiju par dokumenta gala variantu vēl gaidāms Eiropas Parlamenta balsojums, kas varētu notikt 12.–15. jūnija sesijā. Ja ES regula tiks pieņemta, tā kļūs par pirmo mākslīgā intelekta normatīvo regulējumu pasaulē. Paredzams, ka tas varētu notikt nākamgad, bet pilnā apjomā regulējums varētu stāties spēkā pēc ne mazāk kā divu gadu pārejas perioda.
Mākslīgo intelektu iedalīs riska grupās
ES regulas projekts paredz iedalīt mākslīgā intelekta sistēmas riska grupās atkarībā no to potenciālās bīstamības un ietekmes uz sabiedrību. Atbilstoši riska līmenim uzņēmumiem un valdībām, kas izmanto šos rīkus, būs jāizpilda konkrētas prasības: sertifikācija, risku novērtējums, caurspīdīgums un citas. Šīs prasības būs jāizpilda ikvienam, kurš piedāvā vai rada produktus un pakalpojumu ar mākslīgā intelekta palīdzību – ne tikai privātajā biznesā, bet arī publiskajā sektorā un valdību līmenī. Regula attieksies uz mākslīgā intelekta sistēmām, kas var radīt saturu, izstrādāt prognozes vai ieteikumus un pieņemt lēmumus, un būs cieši sasaistīta ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). Tiem, kas rada un izmanto tādas mākslīgā intelekta sistēmas, kas mijiedarbojas ar cilvēkiem, tiek izmantotas novērošanai vai var tikt izmantotas tā dēvētā dziļviltojuma (deepfake) satura radīšanai, būs jāievēro stingras caurspīdīguma prasības.
Dziļviltojums – mākslīgais intelekts, kas spēj radīt pārliecinošus viltotus attēlus, audio un video, piemēram, radīt reālistisku video ar kādu slavenību, liekot tai teikt vai darīt lietas, ko tā nekad nav teikusi vai darījusi.
Saskaņā ar regulas projektu augstākā MI sistēmu riska pakāpe būs “nepieļaujams” – tiks aizliegts viss, kas uzskatāms par nepārprotamu apdraudējumu ES iedzīvotājiem, sākot no valdību izmantotām sociālā novērtējuma sistēmām un beidzot ar rotaļlietām, kurās tiek izmantota balss, kas mudina bērnus uz bīstamu uzvedību.
Par augsta riska sistēmām tiks uzskatītas tādas, ko izmanto:
- kritiskajā infrastruktūrā, piemēram, transportā, lidostās, elektroapgādē un citur, un kas potenciāli varētu apdraudēt iedzīvotāju dzīvību un veselību;
- izglītībā vai profesionālajā apmācībā;
- preču drošībā;
- personālvadībā un piekļuvē pašnodarbinātībai;
- būtiskos privātā un publiskā sektora pakalpojumos, piemēram, kredītspējas novērtējums, kas liedz iedzīvotājiem iespēju saņemt aizdevumu;
- tiesībaizsardzībā, kas var būt pretrunā iedzīvotāju pamattiesībām (piemēram, pierādījumu ticamības izvērtēšana);
- migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldībā, piemēram, ceļošanas dokumentu autentiskuma pārbaude;
- tiesvedībā un demokrātiskajos procesos (piemēram, tiesību aktu attiecināšana uz konkrētiem faktiem).
Tiem, kas radīs vai savā darbībā izmantos augsta riska MI, būs jāveic stingrs riska novērtējums, jāreģistrē savas darbības un jādara pieejami dati iestādēm, lai tās varētu veikt pārbaudes. Saskaņā ar regulas projektu visas augsta riska MI sistēmas tiks reģistrētas vienotā ES datubāzē, un pirms laišanas tirgū tām būs jāsaņem atbilstības deklarācija un jābūt marķētām ar CE zīmi. Nozare jau ir paudusi bažas, ka tas uzņēmumiem radīs papildu atbilstības nodrošināšanas izmaksas.
Savukārt ierobežota riska sistēmām, tādām kā tērzēšanas roboti, paredzēts piemērot obligātas pārredzamības prasības, lai cilvēki, kas nonāk ar tām saskarē, varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, lemjot par to, vai turpināt izmantot lietotni vai atteikties no tās.
Zema riska MI radītu videospēļu, surogātpasta filtru un līdzīgu lietotņu izmantošana netiks ierobežota, jo EK ieskatā šīs sistēmas iedzīvotāju tiesības un drošību apdraud pavisam minimāli vai neapdraud nemaz.
Regula paredz, ka sodi par mākslīgā intelekta izmantošanas pārkāpumiem būs nežēlīgi – ne mazāk kā 30 miljoni eiro vai 6 % no peļņas atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Ziņu aģentūra “Reuters” aplēsusi, ka tādai kompānijai kā, piemēram, “Microsoft”, kuras paspārnē darbojas ChatGPT radītāji “OpenAI”, regulas pārkāpums nozīmētu sodu 10 miljardu dolāru apjomā.
Ko darīt ar ChatGPT un tā līdziniekiem?
Lielākās diskusijas regulas projekta sakarā raisa ne tikai jautājums par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts un kā to juridiski korekti un nepārprotami definēt, atspoguļojot ne tikai šodienas realitāti, bet arī nezināmo un grūti prognozējamo nākotnes attīstību, bet arī jautājums par tā dēvētajām GPAIS (General Purpose AI System) sistēmām, pie kurām pieder arī pasaules slavu ieguvušais “ChatGPT” – vai šīs sistēmas būtu iekļaujamas augsta riska grupā un ko tas nozīmētu tehnoloģiju kompānijām, kas integrē šādas sistēmas savā darbībā. Jau minētās Eiropas Parlamenta komisijas 11. maija kopsēdē šajā jautājumā iesniedza būtiskus jaunus priekšlikumus, par kuriem diskusijas vēl turpināsies gan Eiropas varas gaiteņos, gan nozarē un plašā sabiedrībā.
MI biznesā: bažas un iespējas
Biznesa pasaule mākslīgo intelektu ir sagaidījusi ar bažīgi atplestām rokām. Neviens neapšauba, ka šīs tehnoloģijas daudzās nozarēs jau šobrīd ļauj un nākotnē ļaus vēl būtiskāk mazināt izmaksas, padarīt procesus efektīvākus un palielināt darba ražīgumu. Vienlaikus tiek paustas bažas, ka MI risinājumi nākotnē iznīcinās daudzas biznesa jomas un profesijas, piemēram, klientu apkalpošanā, transporta nozarē, izglītībā un citās.
Tāpat mākslīgā intelekta plašs pielietojums var radīt būtiskus drošības un ļaunprātīgas izmantošanas riskus, un tiek paustas arī bažas par globālu cilvēces atkarību no mākslīgā intelekta radītājiem – kompānijām, kas šīs tehnoloģijas izstrādā un pilnveido. Tehnoloģiju medijs “The Cyper Express” ir apkopojis TOP 6 ar mākslīgo intelektu saistītos biznesa riskus 2023. gadā.
Tai pat laikā ASV bankas “Goldman Sachs” jaunākajā ziņojumā lēsts, ka mākslīgā intelekta ieguldījuma rezultātā pasaules iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 7 % gadā. Vienlaikus eksperti secinājuši, ka tādas mākslīgā intelekta tehnoloģijas kā “ChatGPT” varētu apdraudēt ap 300 miljoniem darbavietu visā pasaulē. 18 % pasaules darba varētu automātiski veikt ar mākslīgo intelektu, bet automatizācija vairāk ietekmētu attīstītos tirgus, nevis attīstības tirgus. ASV tehnoloģija varētu aizstāt 7 % darbavietu.
Tomēr analītiķi uzsver – lielākajā daļā darbavietu un sektoru mākslīgais intelekts papildinās cilvēka darbu, nevis to pilnībā aizstās. Tāpat pētnieki norāda, ka jaunu tehnoloģiju attīstība vēsturiski noved arī pie jaunu profesiju un darbavietu rašanās. Darbaspēku izmaksu ietaupījuma, jaunu darbavietu radīšanas un augstāka ražīguma rezultātā iespējams ražīguma uzplaukums, kas būtiski palielina ekonomikas izaugsmi, tomēr nav iespējams paredzēt, kad tāds uzplaukums varētu būt.
Zināmas prognozes par mākslīgā intelekta nākotnes attīstību un ietekmi uz ekonomiku sniedz Eiropas Komisijas ieceres tā attīstīšanā ik gadu ieguldīt vienu miljardu eiro no programmām “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”. Nākamajā desmitgadē ES paredzēts mākslīgajam intelektam piesaistīt kopējās investīcijas vairāk nekā 20 miljardu eiro apmērā gadā. Bankas “Luminor” ieguldījumu produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska prognozēs par ieguldījumiem draudzīgākajām nozarēm 2023. gadā kā pirmo min tieši mākslīgo intelektu.
Kurp MI dosies tālāk?
“Tiklīdz šī tehnoloģija ir izbēgusi no Pandoras lādes, vairs nevar atgriezties un likt šai tehnoloģijai pazust. Es domāju, ka mēs pašlaik esam tikai paša sākuma beigu posmā, runājot par to, kā mākslīgais intelekts mainīs to, kā mēs dzīvojam, izklaidējamies, mācāmies un strādājam.”
Pašlaik pasaulē ir daudzi aktuāli notikumi un notikumu virzieni, kas saistīti ar mākslīgo intelektu. Šeit ir daži no tiem:
- Autonomie transportlīdzekļi: autonomie automobiļi, droni un citas transporta sistēmas, kas balstās uz MI tehnoloģijām, turpina attīstīties. Dažas tehnoloģijas kompānijas un automobiļu ražotāji jau ir uzsākuši autonomās braukšanas testēšanu un ieviešanu sabiedriskajā transportā.
- Robotika un automatizācija: robotika un MI lietojums industriālajā un uzņēmējdarbības vidē turpina pieaugt. Robotu izmantošana ražošanas procesos, noliktavās un piegādes ķēdēs palīdz palielināt efektivitāti un samazināt cilvēku darba slogu.
- Veselības aprūpe: MI tiek izmantots medicīnas un veselības aprūpes nozarē, lai palīdzētu ar diagnozes noteikšanu, slimību prognozēšanu un izvēlētos piemērotu ārstēšanas plānu. Turklāt pandēmijas ietekmē MI tiek izmantots arī datu analīzē, vakcinācijas plānošanā un sabiedrības veselības pārvaldībā.
- Finanšu nozares pārvaldība: finanšu iestādes un uzņēmumi izmanto MI, lai veiktu tirdzniecības analīzi, risku novērtējumu, krāpšanas atklāšanu un klientu apkalpošanu. Algoritmu tirdzniecības platformas ar MI palīdzību veic automatizētus tirdzniecības darījumus.
- Datorredzes tehnoloģijas: datorredze un attēlu analīze, kas balstās uz MI, turpina attīstīties. Tas ietver objektu atpazīšanu, sejas identifikāciju, videoanalīzi un kameru uzlabojumus drošības jomā.
- Ētika un regulējums: pieaugošais MI izmantošanas apjoms ir izvirzījis jautājumus par ētiku un regulējumu. Diskusijas par datu privātumu, algoritmu pārredzamību, diskrimināciju un darba tirgus ietekmi turpinās. Dažādas valstis un organizācijas cenšas izstrādāt vadlīnijas un regulējumu MI izmantošanai.
Iekrāsoto publikācijas daļu ir sarakstījis “Chat GPT”.
CIEMOS PIE DOMUBIEDRIEM
Ar šo “Uzņēmēju Vēstu” numuru aizsākam jaunu publikāciju ciklu “Ciemos pie domubiedriem”, kurā iepazīstināsim ar citu novadu uzņēmēju biedrībām un uzņēmējdarbības atbalsta modeļiem. Šoreiz par tuvu biedrības sadarbības partneri, pie kura nesen viesojāmies – Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centru (ONUAC) – saruna ar centra direktori Edīti Alksni.
Kad dibināts jūsu centrs un kāpēc tas radās?
Ideja par ONUAC izveidošanu radās 2015. gadā. Iniciators bija Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžas (tagad – RTU Olaines Tehnoloģiju koledža) direktors kopā ar Olaines Uzņēmēju biedrību.
ONUAC ir Olaines novada domes izveidots nodibinājums, tai skaitā, bet ne tikai ar mērķi veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, mazināt bezdarbu novada teritorijā, veicināt sadarbību starp valsts, pašvaldības, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem un citām institūcijām Olaines novadā, atbalstīt Olaines novada iedzīvotāju uzņēmējdarbības garu un veicināt uzņēmējdarbības prasmes.
Kāds ir Olaines uzņēmēju “profils” un uzņēmējdarbības vide novadā?
Novada sauklī ir ietverts vārds “industriāls”, kas izsaka to, ka novads ir atvērts jaunu industriālu uzņēmumu ienākšanai novadā un atbalsta ražošanu. Viens no novada atpazīstamākajiem uzņēmumiem, protams, ir AS “Olainfarm”, kas 2022. gadā svinēja 50 gadu jubileju. Novadā savu darbību veic vēl vairāki ķīmijas un farmācijas uzņēmumi, kas ir ieguvuši atzinību un ir atzīstami eksportētāji. Tāpat novadā ir virkne uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu un savu unikalitāti. Piemēram, vienīgā radiatoru rūpnīca Austrumeiropā SIA “Lyngson” (norvēģu kapitāls) un SIA “Dinair Filton” (zviedru kapitāls), kas ražo gaisa filtrus. Tāpat esam arī atpazīstami ar saviem metālapstrādes uzņēmumiem, piemēram, SIA “ESP”, kura ražotās sniega lāpstas tīra skrejceļus Mārupes novadā esošā lidostā “Rīga”. Uzskatām sevi arī par novadu, kur ir un kur var attīstīt loģistikas centrus.
Diemžēl nevaram lepoties ar Olaines Uzņēmēju biedrības aktivitāti. Tai ir nepieciešams restarts, jo, kā zināms, daudzas lietas var notikt un panākt, ja ir laba komanda un personas ar iniciatīvu.
Kādus mērķus esat sev izvirzījuši un kā sokas ar to sasniegšanu?
Tā kā Olaines novads pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas mūs neietekmēja, ir palicis viens no mazākajiem novadiem Latvijā, tad izaicinājums ir, pirmkārt, virknē rādītāju sasniegt mūsu lielos kaimiņu novadus. Šobrīd noslēguma fāzē ir jauno novada attīstības un plānošanas dokumentu publiskā apspriešana un saskaņošana, līdz ar to par jaunajiem, aktualizētajiem mērķiem varēsim runāt vasaras otrajā pusē.
Kādas aktivitātes centrs īsteno?
Pašvaldības deleģējuma līgumā ir noteiktas ONUAC galvenās aktivitātes un prioritārie uzdevumi:
- izveidot, vadīt, uzturēt un attīstīt kopstrādes telpu Olaines novada jauno uzņēmēju atbalstam saimnieciskās darbības sekmēšanai Olaines novadā. Kopstrādes telpas savu darbību uzsāka 2022. gada nogalē. Esam atvērti uzņemt pie sevis telpās pasākumu/apmācību/sanāksmju organizēšanai arī uzņēmējus no Mārupes novada;
- konsultēt Olaines novada izglītības iestāžu skolēnus mācību uzņēmumu darbībai un biznesa ideju konkursu norisei. Izveidojusies laba sadarbība ar Olaines 1. vidusskolu;
- popularizēt Olaines novada uzņēmumus un pašnodarbinātos, lai veicinātu atpazīstamību Olaines novadā, Latvijā un starptautiski, un uzņēmējiem sniegt atbalstu investīciju piesaistei. ONUAC ir sava Facebook lapa, kurā reklamējam un lepojamies ar saviem uzņēmumiem. Ir radīti 13 video stāsti par novada uzņēmumiem, organizētas uzņēmēju izstādes, darba birža u. c.;
- uzturēt RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas un Olaines novada uzņēmēju sadarbību mācību un studiju programmu realizēšanā;
- organizēt grantu konkursus Olaines novada jaunajiem un sociālās uzņēmējdarbības uzņēmējiem (šobrīd kopā ar Pierīgas novadiem un AS “SEB banka” grantu konkursi (ie)dvesma un Augšup);
- organizēt tīklošanās un izglītojošus pasākumus, lai veicinātu novada uzņēmumu konkurētspēju. Nesen pēc novada viena uzņēmuma iniciatīvas organizējām online seminārus par darbu ar klientiem. Jau šonedēļ notiks pirmā Olaines uzņēmīgo (uzņēmēju) tikšanās, lai veidotu savu kopienu, kopīgus izglītojošus pasākumus, pieredzes apmaiņu u. c.
Kas ir jūsu svarīgākie partneri?
Par galvenajiem partneriem var nosaukt uzņēmējus apvienojošās organizācijas: reģionālās un profesionālās uzņēmēju biedrības, asociācijas, LIAA un Jūrmalas Biznesa inkubatoru, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Plānošanas reģionu, Altum u. c.
Kāda ir pašvaldības loma uzņēmējdarbības veicināšanā novadā?
Bez pašvaldības atbalsta veiksmīga uzņēmējdarbības attīstība nav iedomājama.
Ko jūs novēlētu sava novada un arī citiem uzņēmējiem?
Lai katram uzņēmējam ir sava stiprā, uz kopīgu mērķi orientēta komanda, labi sadarbības partneri un daudz klientu ar pozitīvām atsauksmēm. Lai mūsu sadarbība ir tikpat veiksmīga kā līdz šim un vēl ciešāka!
IEPAZĪSTI BIEDRU
Cadence: klienta uzticēšanās mums ir vissvarīgākā
Jaunais biedrības “Mārupes uzņēmēji” biedrs SIA „Cadence” par vienu no saviem galvenajiem mērķiem ir izvirzījis palielināt IT infrastruktūru stabilitāti un efektivitāti mazo un vidējo uzņēmumu sektorā un tādejādi, izmantojot modernās tehnoloģijas, veicināt mazo un vidējo uzņēmumu darbības efektivitāti un konkurētspēju Latvijas un starptautiskajā tirgū. Par uzņēmuma darbību “Uzņēmēju vēstīm” stāsta “Cadence” tirdzniecības projektu vadītāja Dace Neihofere.
Kas ir Cadence?
Cadence ir IT kompānija ar 12 gadu pieredzi, kas apvieno augstas profesionalitātes, IT pieredzes bagātus cilvēkus, kas piedāvā labāko/piemērotāko produktu tieši katra uzņēmuma vajadzībām. Mēs apzināmies, ka klienta uzticēšanās ir mums vissvarīgākā, jo IT ir gandrīz ikkatra mūsdienu biznesa neatņemama sastāvdaļa. Šādas uzticības pamatā ir cilvēks un tiešs kontakts, jo riski ir pietiekami lieli, līdz ar ko mārketings šeit ir diezgan bezspēcīgs.
Uzņēmuma mājas lapā atrodami daudzi un dažādi IT jomas pakalpojumu piedāvājumi. Kurus no tiem varat īpaši atzīmēt kā savu unikālo profesionālo kompetenci?
Mūsu pamata bizness ir uzņēmumu IT infrastruktūras uzturēšana, proti, IT nodaļa ārpakalpojumā, līdz ar to attiecīgā joma ir pietiekami plaša. Mūsu unikālās profesionālās spējas ir infrastruktūras sakārtošana un optimizēšana, kā arī datorsistēmu drošība – antivīrusu sistēmas, ugunsmūru sistēmas, droši šifrēti savienojumi, augstas pieejamības sistēmas un rezerves kopijas.
Kādās vēl citās valstīs attīstāt biznesu šobrīd vai plānojat to darīt nākotnē?
Šobrīd darbojamies visā Latvijas teritorijā un plānojam startēt arī Skandināvijas tirgū.
Viena no galvenajām uzņēmējdarbības problēmā Latvijā (un īpaši IT jomā) ir kvalificēta darbaspēka nepietiekamība. Kā Jūsu uzņēmums risina šo jautājumu? Vai izmantojat starptautiska attālinātā darbaspēka iespējas?
Neizmantojam ārvalstu attālināto darba spēku, jo augstas uzticības biznesā ir jāsaglabā kontrole un pārskatāmība. Vajadzības gadījumā mēs spējam nodrošināt darbinieku apmācību un palīdzēt uzkrāt pieredzi jomā, attiecīgi atrisinot kvalificēta darbaspēka trūkumu tirgū, turklāt ar tieši mūsu uzņēmuma specifikāciju.
Uzņēmums savā komunikācijā īpaši atzīmē orientēšanos uz mazo un vidējo uzņēmumu segmentu.
Jā, Latvijas tirgus iezīme ir tāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi ir tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Mazāka izmēra uzņēmumi bieži tiek atstāti novārtā, bet arī viņu biznesam ir jābūt drošam IT vidē, un mēs ar atbildību viņiem palīdzam.
Kāda būtu jūsu 30 sekunžu lifta runa šādam uzņēmumam?
Mēs esam vienas pieturas aģentūra uzņēmumam IT jautājumā – to, ko paši neveicam, to veic kāds no mūsu plašā partnera loka. Tāpēc mēs vienmēr palīdzēsim klientam atrast piemērotāko, labāko risinājumu viņa IT problēmai.
Kāpēc pievienojāties biedrībai “Mārupes uzņēmēji” – ko sagaidāt no biedrības un ko esat gatavi dot pretī?
Pievienojos, jo pati esmu mārupiete un vēlos iepazīt Mārupes uzņēmējus. Gūt apstiprinājumu, ka Latvijā ir daudzi veiksmīgi uzņēmēji, iedvesmoties no viņiem un viņu pieredzes. Esmu sajūsmā, uzzinot, cik daudz uzņēmīgu un pozitīvu piemēru ir Mārupē vien. To jau no biedrības saņemu un arī turpmāk sagaidu, pretī sniedzot palīdzību, piemēram, kā tas bija ar projektu “Skola dodas dzīvē, dzīve ienāk skolā”. Palīdzot ar dažādām idejām, pašiem izpalīdzot IT problēmu situācijās, ar kontaktiem citur utt.
MĀRUPES JAUNIEŠI
Mārupes jaunieši mudina politiķus uz dialogu un ieklausīšanos
25.maijā jauniešu centrā “Hēlijs” aizvadīta sarunu pilna pēcpusdiena pasākumā “Pikniks ar politiķiem’’, kur, apvienojot lietderīgo ar patīkamo, neformālā gaisotnē tikās Mārupes novada jaunieši ar Mārupes politiķiem, uzņēmējiem un cilvēkiem, kuri aktīvi iesaistās darbā ar jaunatni.
Pasākuma iesākumā dalībnieki cienājās ar saldējumu un piepildīja “Hēlija” pagalmu ar sarunām un sajūsmu par iespēju sanākt visiem kopā. Pēc pāris iesildošām aktivitātēm dalībnieki tika sadalīti četrās diskusiju grupās; kad katra grupa bija tikusi galā ar pirmo uzdevumu – komandas nosaukuma un saukļa izveidi, tai tika iedalīta tēma: kultūra, izglītība, sports vai jaunatne. Katrai grupai konkrētā tēma bija tā, par kuru jāspriež, jādiskutē un jāizsapņo idejas, domājot par to, ko tieši jaunieši vēlas vai pēc kā jūt nepieciešamību šajā nozarē.
Jauniešiem bija iespēja izteikties un izcelt savas un savu vienaudžu vēlmes par tematu, savukārt politiķiem – iespēja ieklausīties, sadzirdēt viedokļus un idejas, kā arī definēt viņu iespējas šos sapņus īstenot. Pēc noteikta laika komandu uzdevums bija visas idejas pierakstīt un nodot nākamajai komandai, tā apspriežot katru no četriem tematiem.
Idejas bija visdažādākās, sākot ar infrastruktūras uzlabojumiem jauniešu interesēs – moderniem sporta laukumiem tajās Mārupes apkaimēs, kur to vēl nav, un motokrosa trasi, līdz pat sapņiem par estrādi kultūras jomā. Uzsvars tika likts uz viedokļu apmaiņu un ieklausīšanos ikkatra viedoklī starp jauniešiem un pašvaldību.
Pasākumā piedalījās dažādu vecumu jaunieši, kas pārstāvēja vairākas Mārupes apkaimes un mācās dažādās novada izglītības iestādēs, līdz ar to bija iespēja tematus apskatīt no vairākiem skatpunktiem un dažādu jauniešu viedokļiem. Diskusijas tika noslēgtas ar secinājumiem par paveikto un to, uz ko vēl jātiecas.
Galvenās atziņas no dalībnieku puses bija par jūtamo komunikācijas trūkumu ikdienā starp jaunatni un augstākām institūcijām, kas ietekmē jaunatnes jomu, kā arī izskanēja secinājumi par šāda formāta pasākumu nepieciešamību regulāri, lai veidotu jauniešu dzīvi Mārupē ērtāku, patīkamāku un interesantāku.
Vēlies kopā ar mums palīdzēt augt jaunai uzņēmēju paaudzei? Piesakies!
NODERĪGI
Bērnu vasaras nometnēm Mārupē krāsains piedāvājums
31. maijā, skolu durvīm aizveroties vasaras brīvlaikam, daudziem vecākiem aktuāls kļūst jautājums – kā nodarbināt bērnus vasarā? Tāpēc “Uzņēmēju Vēstis” nolēma izpētīt, kādas bērnu vasaras nometņu iespējas rodamas Mārupes novadā.
Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad Mārupes novada dome līdztekus vecāku maksājumiem līdzfinansē bērnu un jauniešu vasaras nometņu norisi. Kopumā pašvaldības atbalsts piešķirts 11 nometņu rīkotājiem. Ar pilnu pašvaldības atbalstīto nometņu sarakstu var iepazīties šeit.
Visas valsts mērogā informācija par vasaras nometnēm apkopota Valsts izglītības satura centra vietnē. Datu bāzē ne tikai ērti iespējams izvēlēties sev piemērotāko nometni, bet arī pārliecināties, ka nometnes rīkotājs ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un ir kvalificēts šādu aktivitāšu rīkošanai. Izvēloties nometni, ir būtiski pārbaudīt šo informāciju – saskaņā ar normatīviem, nometņu rīkotājiem ir jāatbilst noteiktām prasībām, savukārt nometnes vadītājam ir jābūt sertificētam, kas savukārt dod zināmas garantijas nometnes kvalitātei.
Nometņu datubāze liecina, ka Mārupes novadā šovasar kopumā darbosies 17 dažādas nometnes mākslas, sporta, izglītības, veselības un aktīvās atpūtas jomā. Piedāvājam plašāk iepazīties ar dažām no tām.
Krāsu festivāls Mārupē
Piedāvā: Mārupes radošā laboratorija
Norises laiks: 26.–30. jūnijs; 17.–21. jūlijs; 14.–18. augusts
Plašāka info: Facebook
Pieteikšanās: radosa.laboratorija@gmail.com
“Mārupes radošās laboratorijas” nometnes “Krāsu festivāls Mārupē” sola zīmējumiem, piedzīvojumiem, ceļojumiem bagātu programmu skolēniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem. Nometnes laikā bērni un jaunieši apgūs grafiti, glezniecību dabā, ātro skicēšanu, portretu, rotu apgleznošanu. Tāpat piedāvājumā ir gardēžu darbnīcas, improvizāciju spēles ar mākslas studentiem, Baskāju takas apmeklējums un pēdiņu spa dabā, kā arī Putu šovs un ziepju figūru darbnīca! Nometnes dalībnieki dosies dabas ekspedīcijās Jūrmalā, Saldus novadā, Jaunpilī un citur, arī atraktīvās ekskursijās, mākslas darbnīcās Rīgas Cirkā, Rīgas Zoo un parkos.
Nometnes dalības maksā ir iekļauti visi izdevumi par trīs dienu braucieniem ar autobusu, pusdienas, ekskursijas, dažādas mākslas un kulinārijas, un dizaina darbnīcas, jauno mākslinieku piesaiste un citi nometnes organizatoriskie izdevumi.
Piedzīvojumu nometne “Vasaras virpulis”
Piedāvā: “Pierīgas partnerība”
Norises laiks: 17.–21. jūlijs
Plašāka info: Mājas lapā
Pieteikšanās: https://ej.uz/vasaras-virpulis2
Nometnes domāta bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem, un tās mērķis ir attīstīt un pilnveidot bērnu iztēli, radošo domāšanu un interesi par dažādām aktivitātēm telpās un ārpus tām.
Nometnes laikā paredzēta piesātināta un plaša aktivitāšu programma:
- Izzinošā DIENA (iepazīšanās, nometnes uzdevumu izzināšana, komandas karoga veidošana, sporta aktivitātes un piedzīvojumu spēles u. c.);
- Sportiskā DIENA (fotoorientēšanās ar uzdevumiem, T-kreklu apgleznošana, atjautīgās stafetes u. c.);
- Piedzīvojumu DIENA (pārgājiens ar uzdevumiem par dabā esošajiem objektiem, dabas materiālu vākšana, sapņu koka veidošana u. c.);
- Radošā DIENA (slaimu meistarklase, deju konkurss, ekskursija u. c.);
- MŪSU diena (lielie burbuļi, eksperimenti, pārsteigumi, noslēguma ballīte u. c.).
Samuraja ceļš 2023
Piedāvā: Džudo klubs “Mārupe”
Norises laiks: 14.–25. augusts
Plašāka info: šeit.
Nometnes mērķis ir popularizēt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu bērnu un jauniešu vidū, paplašināt redzesloku, izmantojot muzeju pakalpojumus, attīstīt patstāvību un pārliecību par savām spējām, uzlabot fizisko sagatavotību, pilnveidot džudo tehniku un radīt priekšstatu par dažādiem sporta veidiem, spēlēm, rotaļām un fiziskajiem vingrinājumiem. Nometnē uzņem dalībniekus vecumā no 6 līdz 16 gadiem.
Vasara Ruukki pludmalē 2023
Piedāvā: Pludmales centrs “Ruukki”
Norises laiks: dažādi laiki visas vasaras garumā
Plašāka info šeit.
Dienas nometnē “Vasara RUUKKI pludmalē” var pieteikt bērnus vecumā no 4 līdz 12 gadiem. Nometne kā ik gadu darbosies darba dienās gandrīz visas vasaras garumā – no 5. jūnija līdz 25. augustam, vienīgi Līgo svētku nedēļā no 19. līdz 22. jūnijam un pēc-Dziesmu svētku nedēļā no 11. līdz 14. jūlijam nometne darbosies četras dienas. Nometnes darba laiks: darba dienās laikā no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.
Visas nometnes radošās un sportiskās nodarbes balstās uz četrām pamatvērtībām:
- sevis izzināšana un pieņemšana;
- sadarbība ar apkārtējiem;
- pozitīvas izjūtas;
- vesels bērns.
Katru dienu bērnus sagaidīs un par viņiem rūpēsies profesionāli pedagogi un aukles. Lai nometne bērniem būtu vēl saistošāka, visas vasaras garumā katru nedēļu ir noteikta atšķirīga tēma, kuru bērni iepazīst ar rotaļu, radošo darbnīcu, uzvedumu un vieslektoru palīdzību. Katram bērnam būs iespēja šīs tēmas atklāt un iepazīt caur savām individuālajām prasmēm un talantiem.
Pieteikšanās:
E-pasts: aija@brazil.lv
Tālr.: 27858720
Tāpat “Ruukki” aicina bērnus vecumā no 7 līdz 14 gadiem gan ar, gan bez priekšzināšanām apmeklēt Pludmales volejbola akadēmijas vasaras dienas nometni. Nodarbībās īpaši izvēlētie vingrinājumi bērniem palīdzēs apgūt pludmales volejbolu veselīgu aktivitāšu un jautrības gaisotnē. Īpaša uzmanība tiek pievērsta vispārējai fiziskajai sagatavotībai.
Pieteikšanās:
Andris Krūmiņš
E-pasts: kruums@brazil.lv
Tālr.: 29343007
BIEDRĪBAS JAUNUMI
Iesoļojam 13. gadā
Maija sākumā biedrība Mārupes uzņēmēji atzīmēja savu 12. dzimšanas dienu.
Organizācija ir reģistrēta 2011. gada 9. maijā, bet dibināšanas sapulce notika jau 23. martā. Tajā piedalījās 20 uzņēmēji, no kuriem liela daļa aizvien ir ne tikai biedrības dalībnieki, bet arī aktīvi ikdienas dzīves un notikumu veidotāji un dalībnieki. Starp tiem ir Kārlis Bodnieks, Ilmārs Jasinskis, Vitauts Rotbergs un Arnis Āķis. Sveicam biedrus un turpinām!
Iepazīstam jaunākās tehnoloģijas farmācijas jomā
Maija vidū biedrības valde un aktīvisti apmeklēja Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) jaunatklāto Farmācijas un pētniecības studiju centru (FPSC), iepazinās ar mūsdienīgajām laboratorijām un studiju aprīkojumu, kā arī uzklausīja RSU Administrācijas un attīstības prorektoru Tomu Baumani.
RSU ir līdere izglītības eksportā, kas saskaņā ar domnīcas “Certus” pētījumu katru gadu Latvijas ekonomikā ienes aptuveni 100 miljonus eiro. Paldies Farmācijas fakultātes dekānei prof. Dacei Banderei par stāstījumu un sniegto iespēju noturēt biedrības valdes sēdi RSU FPSC.
Otrais Mārupes uzņēmēju festivāls būs septembrī
Septembra sākumā notiks jau otrais Mārupes uzņēmēju festivāls. Šogad par norises vietu izvēlēta JIP Mārupīte. Līdzīgā kā iepriekšējā gadā, dalībniekiem dienas garumā būs pieejamas daudzveidīgas aktivitātes – gan informatīvas, gan izklaidējošas. Mārupes uzņēmēju festivāla mērķis ir tuvināt novada iedzīvotājus un uzņēmējus, iepazīstināt apmeklētājus ar novada uzņēmumiem un, jo īpaši uzrunājot Mārupes skolēnus un jauniešus, veicināt jaunu uzņēmēju veidošanos.
Pirmais Mārupes uzņēmēju festivāls notika 2022. gada 10. septembrī Mārupes pilsētas centrā. Festivāla ietvaros notika “lampas formāta” diskusijas, Mārupes uzņēmumu izstāde, uzstājās tautā populāri mūziķi – mārupieši, par vēderpriekiem rūpējās Mārupes iecienītākie restorāni, bet animatori rūpējās par mazo mārupiešu labsajūtu.
Goldingen G. B. iekaro Āziju
Mūsu biedrs “Goldingen Tech.” savā ražotnē Olainē būvē augstas veiktspējas skaitļošanas, mākslīgā intelekta, kriptogrāfijas Bitcoin datu centrus. Pēc Skandināvijas tirgu apgūšanas Ģirta Bitenieka vadītais uzņēmums izvērš darbību Āzijas reģionā un nesen uzsāka datu centra projektēšanu Omānā.
Pēc Ģirta ielūguma maija pirmajā dekādē biedrības valdes, padomes un aktīvistu pārstāvji apmeklēja “Goldingen Tech.” ražotni, uzzināja, kā šeit top datu centri un kurp tālāk savu eksportu plāno attīstīt uzņēmums.
Pikniks ar politiķiem “Hēlijā”
Maija nogalē biedrības valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis piedalījās pašvaldības Izglītības, sporta un kultūras pārvaldes organizētajā jauniešu un politiķu diskusijā jauniešu centrā “Hēlijs”.
Jaunieši no Mārupes izglītības iestādēm pašvaldības deputātiem klāstīja savu redzējumu par vēlamajiem uzlabojumiem sporta infrastruktūrā, notikumiem, kuru ieviešana skolu ikdienā palīdzētu padarīt skolēnu ikdienu radošāku un patīkamāku, kā arī citiem uzlabojumiem pašvaldības teritorijā. Daudzas lieliskās idejas noderēs ne tikai politiķiem, bet arī uzņēmējiem. Kopā varam vairāk!
“Lotos Pharma” iesniedz pieteikumu dalībai biedrībā
Strauji augošais Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma” ir iesniedzis pieteikumu dalībai biedrībā “Mārupes uzņēmēji”. “Lotos Pharma” atrodas Mārupē un 2018. gadā šeit atklāja jaunu ražotni. Uzņēmums piedāvā produkciju sirds un asinsvadu, elpceļu, gremošanas trakta u. c. slimību ārstēšanai un profilaksei. Saskaņā ar biedrības procedūru uzņēmums kļūs par pilntiesīgu biedrības dalībnieku pēc tikšanās ar biedrības valdi tuvākajā laikā.