Uzņēmēju Vēstis
JŪNIJS 2022
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.57
Sveiciens mūsu uzticīgajiem lasītājiem!
Jūnijā pie jums dodas “Uzņēmēju Vēstis” jaunākais numurs. Gada pirmie mēneši un jo īpaši februāra nogale kardināli izmainīja pasauli. 24. februārī mēs visi pamodāmies jaunā realitātē, kas šodien diemžēl vairo trauksmi un nedrošības sajūtu ikvienā no mums. Karš Ukrainā turpinās jau ceturto mēnesi. Mēs šeit, Latvijā, varam būt droši, jo esam NATO dalībvalsts un tādejādi pasargāti, bet vienlaicīgi mums visiem jādomā, kā palīdzēt ukraiņu tautai, kura karo ne tikai par savu neatkarību, bet arī par visiem un katru no mums. Ko un kā dara mārupieši, t. sk. Mārupes uzņēmēju biedri, var lasīt šajā numurā, kur sarunājāmies ar Mārupes domes priekšsēdētāja vietnieku un vienu no palīdzības ukraiņiem organizētājiem Valdi Kārkliņu.
Esam lepni, ka mūsu biedrības vērtības un darbi iedvesmo aizvien jaunus uzņēmumus kļūt par Mārupes uzņēmēju dalībniekiem. Starp citiem mūsu pulkam ir pievienojies aizsardzības un Latvijas militārajai industrijai piederošs uzņēmums “BELSS”, kas pavisam nesen savu biroju ir pārcēlis uz Mārupi. Par pārcelšanās motivāciju un nākotnes plāniem arī varam lasīt šajā “Uzņēmēju Vēstis” numurā.
Runājot par kontekstā krietni piezemētākām lietām, pavasarī nevaram nepieminēt notikumus, kas saistīti ar mums pašiem – biedrību “Mārupes uzņēmēji”. Marta ieskaņā notika kārtējā biedru kopsapulce, kuras ietvaros atskatījāmies uz biedrības paveikto aizvadītajā gadā un vēlējām jaunu valdi. Šis gads atšķīrās no 10 iepriekšējiem, jo 2021. gada nogalē biedrības ārkārtas kopsapulce teju vienbalsīgi pieņēma lēmumu valdes darba termiņu pagarināt no viena gada līdz diviem, kas tādejādi ļāva ievēlētajai valdei saskaņoti turpināt iesāktos darbus jau ilgākā laika posmā, likvidējot tos laika ierobežojumus, kas tradicionāli paņēma vismaz 3 “ieskriešanās” mēnešus un vēl dažus “atslābuma” mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām. Domāju, ka tieši šie faktori neļāva veidot ilgtspējīgas valdes, un locekļu maiņa bija kļuvusi teju par biedrības “tradīciju”. Šogad jaunā valde saņēma biedru pilnvaras strādāt nu jau divus gadus. No līdzšinējās valdes biedru atbalstu turpmākajam darbam saņēma 4 no 5 līdzšinējiem valdes locekļiem. Par kopsapulci un vēlēšanu rezultātiem arī varam lasīt šajā UV numurā.
Lai mums visiem droša nākotne un ražīgi darbi jaunajā sezonā!
Silvestrs Savickis,
biedrības valdes priekšsēdētājs
NUMURA TĒMA
Daudzinātā energoefektivitāte: kam tā vajadzīga un kā pie tās tikt?
Eiropas Komisija ir pieņēmusi tiesību aktu paketi “Fit for 55”, lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55 %. Šī pakete, uz kā bāzes pašlaik top virkne ES un nacionāla līmeņa tiesību aktu, nesīs būtiskas izmaiņas procesos, kā Eiropas Savienībā tiek finansēta biznesa attīstība, uzņēmumu ilgtspējai un energoefektivitātei kļūstot par būtisku nosacījumu investīciju piesaistei un aizņēmumu iegūšanai.
Gan Eiropas stingri noteiktais “zaļais kurss”, gan vēl jo vairāk kara Ukrainā un sankciju pret Krieviju izraisītā energoresursu krīze enerģijas efektīvas izmantošanas un energoneatkarības jautājumu ir padarījuši no ekskluzivitātes par akūtu jaunās realitātes nepieciešamību.
Uzņēmumi intensīvi “zaļinās”
Šā gada sākumā veiktais pētījuma aģentūras “Sapio Research” globālais pētījums “Energoefektivitātes investīcijas 2022”, kurā piedalījās 2294 uzņēmumi no 13 valstīm, liecina, ka vairāk nekā puse (54 %) uzņēmumu jau iegulda energoefektivitātes veicināšanā, bet 40 % plāno investēt šogad. 90 % uzņēmumu plāno palielināt ieguldījumus energoefektivitātē nākamo piecu gadu laikā, bet 52 % šajā pašā laika posmā plāno sasniegt neto nulles emisiju līmeni. Enerģijas cenu pieauguma un tā ietekmes uz rentabilitāti dēļ energoefektivitāte ir kļuvusi par galveno prioritāti.
Tāpat industrijas norāda uz jomām, kas rada bažas. Puse respondentu apstiprina, ka lielākais šķērslis energoefektivitātes pasākumu ieviešanā ir izmaksas, savukārt 37 % aptaujāto norāda, ka šķērslis energoefektivitātes uzlabošanai ir dīkstāve. Tikai 41 % respondentu uzskata, ka viņu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par energoefektivitātes pasākumiem.
Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā – 2020. gada beigās “Elektrum” Energoefektivitātes centra veiktajā aptaujā atklājās, ka lielākā daļa biznesa klientu valsts noteiktās energoefektivitātes prasības vērtē pozitīvi, jo redz to ekonomisko ieguvumu. Gandrīz puse no uzņēmumiem, kuri ieviesa kādu no energoefektivitātes pasākumiem, jau šobrīd jūt ekonomisko ieguvumu, bet 34 % uzskata, ka ieguvums būs jūtams pēc laika. Tikai 13 % aptaujāto norādīja, ka nav izdevies sasniegt plānoto ekonomisko ieguvumu. Vienlaikus vairāk nekā puse uzņēmumu joprojām atzina, ka izpildīt energoefektivitātes prasības nav viegli.
Energoefektivitātes vērtība kāpj
Šobrīd, kad strauji izaugušas energoresursu cenas, īstenot energoefektivitātes pasākumus ir vēl izdevīgāk – investīcijas atpelnīsies ātrāk. Var teikt, ka energoefektivitātei šobrīd ir daudz lielāka vērtība. Dažādi pētījumi un prakse liecina, ka atkarībā no nozares bez būtiskām investīcijām enerģijas patēriņu iespējams samazināt pat par 15 %, atsevišķos gadījumos – par 20 %. Mazāks patēriņš nozīmē mazāku maksu par energoresursiem, kas savukārt nozīmē zemāku preces pašizmaksu, augstāku konkurētspēju un vairāk līdzekļu, ko ieguldīt biznesa attīstībā.
Tikmēr energoresursu cenas turpina augt. “Elektrum” Energoefektivitātes centra vebinārā aprīļa beigās AS “Latvenergo” vecākais tirdzniecības analītiķis Oļegs Rukšāns norādīja, ka no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada maijam dabasgāzes cenu pieaugums ir no 16,24 eiro par megavatstundu līdz 103,33 eiro par megavatstundu. Cenu izmaiņas ietekmējuši vairāki notikumi – augsts dabasgāzes pieprasījums Āzijā un zemi piegādes apjomi uz Eiropu, zemāka atjaunīgo energoresursu izstrāde, zemāks dabasgāzes krātuvju aizpildījums Eiropā un, protams, Krievijas iebrukums Ukrainā. Brīžos, kad dabasgāzes cenas sasniedz maksimumus, elektroenerģijas ražošana no dabasgāzes kļūst neizdevīga. Eiropā ir visai daudz staciju, kas ražo elektroenerģiju no oglēm, taču būtiski augusi arī ogļu cena– no 66,96 ASV dolāriem par tonnu 2021. gada janvārī uz 303,13 dolāriem par tonnu 2022. gada maijā. Šīs izmaiņas izraisīja straujš pieprasījuma kāpums Ķīnā, ogļu piegāžu traucējumi no Kolumbijas, Krievijas, Indijas un Austrālijas, ES noteiktais ogļu embargo no Krievijas, kā arī tas, ka īstermiņa ogļu piegāžu iespējas ir izsmeltas. Tāpat šajā laikā trīskāršojušās arī jēlnaftas cenas no 43,98 dolāriem par barelu uz 112,46 dolāriem par barelu, kas saistīts ar situāciju globālajā ekonomikā un bažām par nākotni.
Energoresursu cenu izmaiņas neizbēgami ietekmēja Latvijas elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu. Ja 2021. gada janvārī tā bija 47,90 eiro par megavatstundu, tad 2022. gada maijā tā būs 191,81 eiro par megavatstundu.
Kur meklēt finansiālo atbalstu uzņēmuma energoefektivitātes celšanai?
Atbalsts energofektivitātes projektiem Latvijā kļūst aizvien plašāks, un to var saņemt gan privātpersonas mājsaimniecībām, gan uzņēmumi. Privātpersonām atbalsts pieejams caur valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmām, savukārt biznesu šajā jomā atbalsta ALTUM. Šādus projektus aizvien aktīvāk finansē arī bankas, savukārt enerģijas ražotāji piedāvā dažādus risinājumus.
ALTUM ar energoefektivitātes uzlabošanu saprot, piemēram, novecojuša manuāla apkures katla nomaiņu uz jaunu un automātisku, kas darbojas daudz efektīvāk, ļaujot ilgtermiņā ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Manuāla kokapstrādes procesa aizvietošanu ar automatizētu iekārtu, kas ļauj ietaupīt elektroenerģiju, darba algas, remonta un apkopes izdevumus, izdevumus par degvielu. Dārzeņu siltumnīcas modernizāciju, nomainot plēvi un LED gaismas moduļus. Daļēju pāreju uz LED gaismekļiem pašvaldībās, saules paneļu ieviešanu uzņēmumos, ražošanas ēkas modernizāciju, pārejot uz LED, siltinot un nomainot apkuri un citas līdzīgas aktivitātes.
ALTUM finansējums ir pieejams četros lielos blokos:
- energoefektivitāte (iekārtu modernizācija; rekuperācija; siltumapgāde);
- atjaunojamā enerģija (saule; vējš; koģenerācija; biomasa);
- zaļās ēkas (rekonstrukcija; jaunbūves);
- ilgtspējīgs transports (elektrotransports; biogāze; koplietošana kā serviss).
ALTUM piedāvāto aizdevumu uzņēmumu energoefektivitātei un ilgtspējai būtiskākie nosacījumi ir aizdevums līdz 5 miljoniem eiro un līdz 90 % no projekta kopsummas, ko gan ietekmē ļoti daudzi aspekti. Termiņš – no 5 līdz 15 gadiem, draudzīgi procentu nosacījumi atjaunojamās enerģijas ieguvei, samazinātas nodrošinājuma prasības. Aizdevums ir pieejams, ja uzņēmums piedalās citās atbalsta programmās, iegūstot līdzekļus idejas īstenošanai, var tikt finansēta lietotas iekārtas iegāde.
Tāpat ALTUM piedāvā aizdevumus energoservisa kompānijām, kas citiem sniedz energopakalpojumus, piemēram, nodrošinot citiem uzņēmumiem siltumapgādi, ventilāciju vai apgaismojumu. Arī šajos gadījumos aizdevums ir līdz 5 miljoniem eiro un līdz 90 % no projekta kopsummas, ir iespēja veidot klientu portfeli, kā nodrošinājums kalpo finanšu plūsma, pieejams ALTUM speciālistu atbalsts projektu realizācijai.
⇒ Vairāk informācijas par ALTUM piedāvātajām iespējām:
Būs vēl plašāks atbalsts
Vēl vairāki valsts atbalsta mehānismi pašlaik ir izstrādes procesā Ekonomikas ministrijā. Tā, piemēram, plānots, ka no 2022. gada jūnija būs pieejami granti energoefektivitātes izpētei, sedzot līdz 85 % no izpētes izmaksām. Paredzēts vienkāršs pieteikšanās process, uzņēmumu esošās infrastruktūras energoauditu izstrāde, tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošana nākotnes uzlabojumiem.
Kopumā dažādās pieņemšanas stadijās ir sešas atbalsta programmas dažādiem mērķiem – komersantu “zaļināšanai” un energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, siltumapgādes un aukstumapgādes projektiem un biometāna ražošanas veicināšanai.
⇒ Vairāk informācijas par Ekonomikas ministrijas iecerēm šeit.
Arī Mārupe energoefektivizējas
Mārupes novadā par energoefektivitāti domā nopietni – novads vidējā termiņā līdz 2030. gadam ir apņēmies savā teritorijā samazināt CO2 emisijas par 20 %, salīdzinot ar 2016. gada emisiju līmeni, kā arī nodrošināt to, ka Mārupes novada pašvaldības institūcijas, iedzīvotāji un infrastruktūra ir pielāgoties spējīga un izturētspējīga pret klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem. Novada ilgtermiņa vīzija līdz 2050. gadam ir samazināt CO2 emisijas līdz pat 80 %.
Pērn februārī Mārupes dome apstiprināja novada Energopārvaldības plānu līdz 2030. gadam, kas paredz novadā ieviest energopārvaldības sistēmu piecās galvenajās pašvaldības enerģijas patērētāju grupās:
- pašvaldības ēkas, kurās tiek patērēta siltumenerģija un elektroenerģija;
- ielu apgaismojums;
- pašvaldības autoparks;
- daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas;
- privātais sektors.
⇒ Detalizēti ar Mārupes iecerēm energoefektivitātes jomā var iepazīties šeit.
Energoefektivitātes paaugstināšanas nolūkā pašvaldība jau ir īstenojusi dažādus pasākumus, īstenojot pašvaldības iestāžu rekonstrukcijas un siltināšanas projektus, uzlabojot ventilācijas sistēmas pašvaldības ēkās, siltumapgādes sistēmās, ielu apgaismošanas projektos u. c. Papildus tam Mārupes pašvaldība piedāvā atbalstu energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.
Mārupes novada pašvaldība kā asociētais partneris sadarbībā ar Rīgas Plānošanas reģionu INTERREG VB Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros kopā ar vēl astoņām Eiropas valstīm iesaistījās projektā “Co2mmunity” par vietējo iedzīvotāju grupu (kopienu) atjaunojamās enerģijas projektu kopradīšanu un kopfinansēšanu. Projekts tika ieviests no 2017. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 1. oktobrim, un Projekta mērķis bija palielināt sabiedrības zināšanas par kopienu enerģijas projektu attīstību, palielināt politikas veidotāju un energoplānošanas speciālistu kapacitāti atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu kopienu enerģijas projektos un veicināt atjaunojamo energoresursu plašāku un efektīvāku izmantošanu.
Projekta gaitā tika izvēlēti divi objekti – daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Mazcenu alejā 15, kur uz jumta tika izvietoti saules kolektori un saules paneļi, un rindu māja Lielajā ielā 160, uz kuras jumta izvietoti saules paneļi. Tā kā rindu mājas iedzīvotāji iegūto elektroenerģijas pārdaudzumu varēs atgriezt kopējā elektrotīklā, tas ļaus samazināt elektrības rēķinus. Projekta laikā un pēc projekta šīs iekārtas paliks pašvaldības īpašumā.
Energoneatkarīgās “Mārtiņrozes”
Pašu spēkiem jau pirms pieciem gadiem energoneatkarību ieguva Mārupes novada zemnieku saimniecība “Mārtiņrozes”. Tas ir Liepiņu ģimenes “zaļās ekonomikas” uzņēmums, kura pamatnodarbošanās ir dārzeņu, garšaugu, vīnogu, aromātisko un ārstniecisko un citu augu audzēšana. Izaudzēto saimniecība gan pārdod, gan pārstrādā gardos produktos. Pērn uzņēmums palielinājis apgrozījumu par 40 % un šobrīd domā par darbības paplašināšanu, iegādājoties pārstrādes iekārtas, lai visa ražošana nenotiktu tikai ar pašu roku darbu, kā tas bijis līdz šim.
Saimniecības galva Oskars Liepiņš “Uzņēmēju Vēstīm” stāsta, ka ieviest energoefektīvus risinājumus piespiedusi pati dzīve: “Mārtiņrozes” atrodas “lauka vidū” nomaļā vietā, kur ieviest tradicionālo elektrību bijis teju neiespējami un ļoti dārgi. Tāpēc izvēlēts risinājums, kombinējot vēja un saules enerģiju – uzstādīti saules paneļi, vēja ģenerators un arī akumulatori, lai saražoto elektrību uzkrātu brīžos, kad pašu patēriņam tā nav vajadzīga. Sistēma savienota arī ar “Sadales tīkliem”, no kurienes tiek ņemta elektrība vien tad, ja to pietiekamā apjomā nespēj saražot ne saules paneļi, ne ģenerators.”
Sākotnēji sistēma barojusi ražas aizsargāšanai domāto videonovērošanas un apsardzes sistēmu, bet vēlāk, darbībai attīstoties, – arī daudzas citas biznesa vajadzības un pašu īpašnieku mājvietu. “Kā zemnieku saimniecībai šī sistēma mums ir vienīgais veids, kā tikt pie agrām ražām – mēs laistām visus laukus no jūnija līdz augustam, ko nevarētu atļauties, iegādājoties elektrību par esošajām cenām. Saule un vējš nosedz lauka laistīšanu pilnībā,” stāsta Oskars.
Daloties pieredzē, Oskars atminas, ka pirms pieciem gadiem, kad sākuši plānot savu elektroieguvi, to finansējuši paši no saviem līdzekļiem, izvēloties privātu pakalpojumu sniedzēju, jo valsts uzņēmuma “Latvenergo” piedāvātais risinājums bijis par 30-40 % dārgāks. Ķeroties pie projekta plānošanas, svarīgi izvēlēties uzticamu uzstādītāju un rūpīgi izvērtēt, kādas garantijas un uzturēšanas pakalpojumus tas piedāvā jau pēc projekta ieviešanas. “Mārtiņrožu” sistēma piecu gadu laikā prasījusi tik vien rūpju kā “ziemā notīrīt sniegu no paneļiem un divas reizes gadā papildināt akumulatorus ar destilēto ūdeni”, saka Oskars. Tiesa, šis pavasaris atnesis krietni lielākas rūpes – vētra nopostījusi saules paneļu parku un cietis arī vēja ģenerators. Tāpēc šobrīd “Mārtiņrozēm” jāiztiek ar tradicionālo elektrību.
Oskars arī uzsver, ka svarīgi ir uzstādīt akumulatorus liekās enerģijas uzkrāšanai – tikai ar akumulatoriem aprīkota sistēma dos patiešām īstu neatkarību un ļaus nodrošināt darbības nepārtrauktību. Piemēram, situācijā, kad nebūtu pieejama ne pašu ražotā, ne tradicionālā elektrība, saimniecība ar akumulatoros uzkrāto varētu iztikt vismaz vienu nakti. “Sistēma bez akumulatoriem ir tikai pussistēma,” uzskata “Mārtiņrožu” saimnieks. Tāpēc Oskaru izbrīna, ka valsts atbalsta programmās akumulatoru uzstādīšana netiek atbalstīta, jo tie ir arī viena no dārgākajām sistēmas daļām.
Viņš lēš, ka šajos piecos gados, pat neņemot vērā pašreizējo energoresursu cenu kāpumu, sistēma sevi ir pilnībā atmaksājusi. Pašlaik saimniecība domā par papildu saules paneļu uzstādīšanu, lai saražotās elektrības pārtēriņu varētu nodot “Sadales tīkliem” un izmantot brīžos, kad kādu iemeslu dēļ pašu sistēma nedarbojas.
MĀRUPE PALĪDZ
Ukrainas bēgļi Mārupē: galvenā vajadzība – darbs un mājoklis
Mārupes novadā šobrīd patvērumu raduši aptuveni 500 Ukrainas kara bēgļu. Lielāko daļu no viņiem mārupieši ir uzņēmuši savās mājās.
Jau no kara pirmajām dienām Mārupē, Vecozolu ielā 103, sadarbībā ar Mārupes novada pašvaldību aktīvi darbojas biedrības “Labdarības lapa” noliktava, kas rūpējas par atbalsta sniegšanu Ukrainas karā skartajiem ļaudīm – gan sūtot humānās palīdzības kravas uz karadarbības zonām, gan nodrošinot pirmās nepieciešamības lietas dzīvošanai Latvijā.
Par to, kādas ir aktuālās vajadzības un kas Mārupes novadā tiek darīts, lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem, “Uzņēmēju Vēstis” sarunājas ar Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieku Valdi Kārkliņu.
Saruna ar Valdi notiek svētdienas pēcpusdienā. Sestdienu viņš pavadījis Vecozolu ielas labdarības noliktavā, kur ierodas bēgļi no tikai no Mārupes, bet arī Rīgas, Jelgavas un citurienes. Noliktavas darbu nodrošina brīvprātīgie, un sestdien tādu bijis tikai trīs, bet pēc palīdzības ieradušos ukraiņu – vairāki simti… Tomēr pēc sociālajos tīklos izplatīta aicinājuma ātri piesaistīti papildu brīvprātīgie, un visi palīdzības meklētāji to arī saņēmuši.
“Vēlme ziedot un palīdzēt nav gājusi mazumā – Mārupes ģimenes, uzņēmēji bija un ir aktīvi,” saka Valdis, īpaši pieminot restorānus “Hercogs”, “32. augusts” un “Mārupes Pica”, kas nodrošina pusdienas brīvprātīgajiem. “Taču palīdzībai jābūt koordinētai, mērķtiecīgai un lietderīgai,” uzsver Valdis, atzīstot, ka pašlaik šis darbs lielākoties gulstas uz nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem. Tāpēc šobrīd visvairāk nepieciešami brīvprātīgie palīgi, bet no ziedojumiem – higiēnas preces, pārtika, mazā sadzīves tehnika un citas ikdienā vajadzīgas lietas, piemēram, veļas žāvētāji, arī pavasara un vasaras apģērbs.
Tomēr visvairāk ukraiņiem ir vajadzīgas divas lietas – mājoklis un darbs.
Mājokļu jautājums – neatrisināts
Mārupieši savās mājās ir uzņēmuši 98 % no visiem novadā nonākušajiem bēgļiem, vēl daļa mīt viesnīcā “Māra” netālu no lidostas un viesu namā “Irbēni” Babītes pagastā. Pašvaldība sniedz atbalstu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem – fiziskām personām par bēgļu izmitināšanu piešķirts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 90 % apmērā, bet juridiskajām – 50 % apmērā no ēkas, kurā sniegts patvērums bēgļiem. Papildus tam pašvaldība mājsaimniecībām sedz komunālos maksājumus 25 eiro apmērā par katru uzņemto cilvēku.
Tomēr, laikam ritot, daļa to, kuri uzņēmuši savās mājās no kara bēgošos, sāk vēlēties atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Turklāt valsts atbalsts bēgļu izmitināšanai paredzēts uz 90 dienām, un šis termiņš strauji tuvojas beigām. “Ne jau atbalsta dēļ cilvēki uzņēma bēgļus, bet ar vēlmi palīdzēt. Taču ilgtermiņā tas ir ļoti grūti – ir jāmaina sava dzīve,” saka Valdis. “Tavās mājās ilgstoši dzīvo svešinieki, un tas ieliek tevi kaut kādos rāmjos, bet mājas ir tā vieta, kur mēs nevēlamies rāmjus. Un mēs līdzpārdzīvojam tām ciešanām, ko viņi ir pieredzējuši – arī tas noteikti nepaliek bez sekām.”
Karam Ukrainā ieilgstot, šādu situāciju, kad bēgļiem būs nepieciešama pašiem sava mājvieta, kļūs aizvien vairāk, taču “īstā recepte, kā rīkoties, nevienam nav skaidra,” saka Valdis. Mārupes novadā tik lielam skaitam cilvēku mājvietu nepietiek. Un, ja Mārupes novads nevar piedāvāt citu mājokli, tad caur valsts izveidoto shēmu, ko koordinē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bēgļiem tiek piedāvātas mītnes vietas citās pašvaldībās, kas lielākoties ir tālāk no Pierīgas, piemēram, gatavību uzņemt bēgļus un dot viņiem darbu izteikušas Rēzekne, Daugavpils. “Bet te ir cilvēciskais faktors – pēc visa pārciestā tu esi atradis patvērumu, esi uzņemts un iejuties, iespējams, tev ir jau darbs, un tad tu atkal tiec izmests,” norāda Valdis.
Bažas viņam raisa arī nesen pieņemtie lēmumi par valsts atbalstu bēgļu izmitinātājiem. Iecerēts, ka mājsaimniecībai būs tiesības saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas radušās, izmitinot no kara bēgošos Ukrainas iedzīvotājus. Kompensācija par periodu līdz 90 dienām plānota 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 eiro mēnesī par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām. Taču, iespējams, lai šo atbalstu saņemtu, būs jāslēdz īres līgumi, kas var mazināt vēlmi pieteikties. Vienlaikus, stājoties spēkā valsts atbalstam, pašvaldībai savējais būs jāaptur, lai atbalsta mehānismi nedublētos.
Darbs – vajadzīgs, bet ne katrs
Ne mazāk sarežģīts ir jautājums par bēgļu nodarbinātību. Kara sākumā daudzi no bēgļiem par darbu īpaši nedomāja – gan pārdzīvotā dēļ, gan tāpēc, ka cerēja drīz atgriezties mājās. “Bet tie, kas ir atbraukuši pēdējo trīs nedēļu laikā, – tie ir zaudējuši visu. Viņiem vairs nav nekā, bet viņi ir gatavi sākt jaunu dzīvi šeit,” saka Valdis.
Daudzi ukraiņi jau ir atraduši darbu Mārupes uzņēmumos, kas aktīvi atsaucās aicinājumam piedāvāt vakances bēgļiem. Viens no lielākajiem ukraiņu nodarbinātājiem novadā ir jaunatvērtā viesnīca “Hampton by Hilton”, kuras piedāvātās darbavietas aizpildītas pusotras dienas laikā, bēgļus nodarbina arī “Inter Cars”, “Silja” un citi – vakanču saraksts Mārupes domes mājas lapā joprojām ir garš. “Ļoti pieprasīti ir farmaceiti,” stāsta Valdis, atminoties gadījumu, kad kāds Ukrainas uzņēmums centralizēti nosūtījis savus darbiniekus uz Latviju, un jau drīz vien tie visi ne tikai atraduši darbu Latvijas farmācijas kompānijā, bet arī ar ģimenēm izmitināti visi kopā vienā daudzdzīvokļu namā.
Vairāki Mārupē mītošie ukraiņu bēgļi izvēlējušies iet uzņēmējdarbības ceļu un kļuvuši par individuālajiem komersantiem.
Taču ne visi stāsti ir ar laimīgām beigām. “Cilvēkiem, kas ir bijuši labi atalgoti profesionāļi, ir grūti piemēroties smagam, mazkvalificētam darbam un zemākam atalgojumam,” atzīst Valdis. Savukārt atrast darbu savā profesijā liedz valodas zināšanu trūkums, lai gan ukraiņu vidū ir daudz labu speciālistu, īpaši tehniskajās nozarēs.
Gan bēgļu izmitināšanas, gan nodarbinātības jautājumiem jau tuvākajā laikā būs nepieciešami ilgtermiņa valstiski risinājumi, taču kad un kādi tie būs, pagaidām skaidras atbildes nav. Tomēr svarīgs un nozīmīgs ir katrs atbalsts, un to var sniegt ikviens no mums – ar ziedojumu, brīvprātīgo darbu vai, vienkārši aizejot atvērto durvju sestdienā uz Vecozolu ielu 103, lai padzertu tēju un pabūtu kopā ar Ukrainas cilvēkiem.
Kā palīdzēt?
Par to, kāda palīdzība šobrīd visvairāk nepieciešama ukrainas bēgļiem, stāsta labdarības noliktavas brīvprātīgā Elīna Puncule:
⇒ Uzņēmumi, kuri var piedāvāt darba vietas Mārupes novadā izmitinātajiem Ukrainas bēgļiem, ir aicināti informāciju par vakancēm sūtīt uz e-pastu elina.brigmane@marupe.lv, tā tiks ievietota īpašā sadaļā Mārupes domes mājas lapā, kā arī pēc pieprasījuma un vajadzības izsūtīta organizācijām vai individuāli.
⇒ Aizvien aktuāli ir ziedojumi – sausā pārtika (uzlejamā, batoniņi, konservi), bērnu pārtika (maisījums, biezenīši), higiēnas lietas (paketes, zobu birstes, pamperi u. c.), medikamenti, guļammaisi, dzīvnieku barība. Ar aktuālo ziedojumu sarakstu var iepazīties biedrības “Labdarības lapa” Facebook profilā. Lūgums (ja iespējams) mantas nodot marķētas – kastēs ar uzrakstu, kas un cik tajās ievietots.
⇒ Ikviens iedzīvotājs var nākt un palīdzēt kā brīvprātīgais – labdarības noliktava ir atvērta no otrdienas līdz sestdienai plkst. 12.00-18.00, un ikviens mārupietis var nākt un palīdzēt kā brīvprātīgais.
⇒ Uzņēmumiem, ja ir iespēja ziedot preces, kas noder ukraiņiem Latvijā vai sūtīšanai uz Ukrainu. Līdz šim brīvprātīgā darba veicējiem pusdienas tiek nodrošinātas, pateicoties restorāniem “Hercogs” un “32. augusts”, “Mārupes Pica” un Līgas Kadiģes, Iras Dūdumas, Silvas Jeromanovas-Mauras individuālajam atbalstam. Tomēr, ja ir iespējas palīdzēt ar ēdināšanu, tad šis jautājums aizvien ir aktuāls. Saziņa pa tālr. 26877874.
Sāpju un skumju ir ļoti daudz – cilvēki zaudējuši mājas, savus mīļos, mērojuši ilgu un grūtu ceļu uz Latviju – visi kā viens vēlas ātrāk atgriezties mājās un vienlaikus ar cieņu izturas pret mūsu Latviju – jau apgūst latviešu valodu un aktīvi iesaistās paši kā brīvprātīgie un palīdz labdarības noliktavā. Cilvēki ar asarām acīs pateicas, jo nebija gaidījuši, ka latviešu tauta būs tik sirsnīga, atsaucīga un viesmīlīga! Kā mēs varam vairot labo? Palīdzot! Katrs pēc savām iespējām ar ziedojumu, darbu, atbalstu, siltu zupu vai mīļu vārdu, bet tikai ne ar vienaldzību un pierašanu pie kara apstākļiem! Ar to nevar samierināties! Vairosim labo, domājot labas domas un cerot uz mieru pasaulē!
Elīna Puncule
Kāda veida palīdzību var saņemt ukraiņi?
Katru trešdienu un sestdienu plkst. 12.00-18.00 labdarības noliktavā ir atvērtās dienas, kad bēgļi, kuri ieradušies Latvijā, var nākt un klātienē piemeklēt sev apģērbus, apavus un citas sadzīvei nepieciešamās lietas. Sestdienās Ukrainas ļaudis tiek sagaidīti ar siltu zupu, tējas tasi un sirsnīgām sarunām, lai palīdzētu iejusties Latvijā un uzklausītu daudzos skumjos un sašutuma pilnos stāstus…
Ieskaties labdarības noliktavas dzīvē!
IEPAZĪSTI JAUNO BIEDRU
Militārais integrators “Belss”: Mārupe ir novads ar lieliskām izaugsmes iespējām
Pavisam nesen Mārupes novadā ir ienācis un par biedrības “Mārupes uzņēmēji” biedru kļuvis uzņēmums, kura darbības vēriens un dažādība ietver gan teritorijas rekonstrukciju Aspazijas mājai Jūrmalā, gan miljoniem vērtus sadarbības projektus ar NATO militārajā jomā. SIA “Belss” nodarbojas gan ar radiosakaru iekārtu tirdzniecību un montāžu, gan telekomunikāciju ierīkošanu, gan būvprojektēšanu un inženiertīklu būvniecību. “Lursoft” dati liecina, ka “Belss” apgrozījums 2020. gadā palielinājies par 37,8 %, sasniedzot 16,40 miljonus eiro.
Par uzņēmuma sajūtām un iecerēm, ienākot Mārupes novadā, UV sarunājās ar “Belss” valdes locekli Kasparu Ziediņu.
Jūsu uzņēmuma sauklis ir “Militārais integrators Baltijas reģionā”. Ko tas nozīmē – ar ko jūsu uzņēmums nodarbojas? Kas ir jūsu partneri, klienti?
Kopš pirmsākumiem “Belss” darbība saistīta ar telekomunikāciju iekārtu jomu – rāciju izplatīšanu. “Belss” ir arī lielākais “Motorola” radiostaciju dīleris Latvijā un paralēli piedāvā vēl citu kompāniju produktus, kā arī veic to remontu. 80 procentus spēku “Belss” velta aizsardzības sfērai – specializējas uz mobilo infrastruktūru, sistēmu integrācijas pakalpojumu piedāvājumiem. Darbojamies arī būvniecības jomā.
Mūsu lielākie klienti ir Aizsardzības ministrija un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, NATO iepirkumu aģentūra NSPA, Tele2, Latvijas Dzelzceļš, Ķekavas novada pašvaldība, kā arī citi civilie objekti Latvijā – skolas, bērnudārzi, stadioni un citi.
“Belss” sadarbības partneri atrodas visā pasaulē – Eiropā, ASV, Āzijā.
Lai gan jums ir dažādi darbības virzieni, tomēr visvairāk esat dzirdēti saistībā ar militāro industriju. “Belss” aktīvi piedalās nozares izstādēs un pasākumos Latvijā un pasaulē, ir biedrs dažādās uzņēmēju organizācijās. Kā jūs raksturotu Latvijas militāro industriju un tās attīstības perspektīvas?
Neapšaubāmi Latvijas militārā industrija, īpaši pēdējos gadus, attīstās strauji. Ievērojot piegādes problēmas, ko radīja gan vīruss, gan šobrīd karš Ukrainā, Latvijas militārā industrija lielu uzsvaru liek uz drošu piegādes ķēžu nodrošināšanu. Tas savukārt nozīmē ievērojamu vietējās industrijas protekciju, lai šīs drošās piegādes ķēdes nodrošinātu, kā rezultātā Latvijā paliek ievērojamas gan valsts, gan privātās investīcijas. Šāds atbalsts ir jūtams arī pētniecības jomā. Esam saņēmuši AM grantu tehnoloģiju pārneses projekta izstrādei.
Cik darbinieku ir jūsu uzņēmumā? Vai līdzīgi kā citi izjūtat darbaspēka problēmas, speciālistu trūkumu inženiertehniskajās specialitātēs? Kā piesaistāt un noturat darbiniekus?
Darbinieku skaits uzņēmumā mainās atkarībā no projektu intensitātes, bet gadā vidēji nepārsniedz 50 cilvēkus.
Kvalificētu darbinieku problēmas ir bijušas vienmēr, ko risinām dažādos veidos, tajā skaitā pieņemot jaunus darbiniekus un veicot apmācību. Domāju, ka darba vide mūsu uzņēmumā ir pietiekami interesanta un dinamiska, kā arī motivējoša, kas nodrošina ļoti zemu kadru mainību.
Kā vērtējat Mārupes novadu no uzņēmējdarbības viedokļa? Vai uzņēmējs var šeit justies ērti un augt?
Mārupe ir novads ar lieliskām izaugsmes iespējām. Gan iedzīvotāji, gan bizness te jūtas komfortabli. Ir jūtams, ka dažāda veida birokrātiskais slogs pieaug, bet es to izjūtu kā novada sakārtošanos. Protams, būtiski ir rast kompromisu, lai tas nav traucējoši, ko šobrīd vēl neizjūtam.
Kāpēc nolēmāt pievienoties Mārupes uzņēmēju biedrībai?
Lai arī MUB iestājāmies šogad, tomēr, atrodoties tiešā Mārupes tuvumā, esam izjutuši novada sniegtās iespējas. Uzņēmumā vairāki darbinieki dzīvo Mārupē, un arī no viņiem ir saņemtas pozitīvas atsauksmes.
JAUNUMI
Biedru kopsapulcē ievēlē jaunu valdi
Pavasara ieskaņā notika kārtējā biedrības kopsapulce, kurā valde un biedri atskatījās uz aizvadītajā gadā paveikto un vēlēja jaunu valdi. Covid-19 pandēmija izveidoja arī jaunu praksi organizēt notikumu hibrīdā formātā, kur viena daļa sapulces dalībnieku atradās klātienē, bet otra – sekoja kopsapulces norisei un veica balsojumu attālināti.
Lielā vienprātībā par jaunās valdes locekļiem tika ievēlēts līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis (LEAD. Korporatīvā komunikācija), priekšsēdētāja vietniece Liāna Putniņa (Mārupes grāmatvedība), valdes locekļi Miks Lukstiņš (Fixman) un Agris Locs-Dārznieks (Notre). Valdes locekles darbu no marta veiks arī Ilze Zariņa (Vesels Bērns), kura stājās līdzšinējā valdes locekļa Ilmāra Jasinska (JIP Mārupīte) vietā, kurš bija pieņēmis lēmumu darbu biedrības valdē neturpināt. Līdz ar aizvadītā gada decembrī biedru ārkārtas kopsapulcē nolemto un veiktajiem biedrības Statūtu grozījumiem jaunā valde veiks savus pienākumus jau divus gadus līdzšinējā viena gada vietā.
Vērtējam un apbalvojam topošos uzņēmējus
Kā katru gadu maija vidū, biedrības izveidota žūrija viesojās Mārupes Valsts ģimnāzijā, lai izvērtētu 11. klases skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veikumu un apbalvotu labākos. Šogad žūrijas locekļiem tika atrādīti septiņu SMU darbi.
Par labāko tika atzīts un naudas čeku 100 EUR vērtībā ieguva SMU SlipnO ar ražoto pretslīdes līdzekli deju apaviem. Labāko topā ierindojās arī Plant Suprise – augu audzēšanas komplekts iekštelpām, Spari Candles – smaržīgas sveces no dabīgiem vaskiem – un Towers: no koka izgatavota vikingu laika spēle.
Paldies mūsu biedriem Mádara Organic Skincare un Sia Prolux par sagādātām balvām, Fixman LV par ziedojumu naudas balvai, Notre – Digitālā Satura Aģentūra par bezmaksas digitālo risinājumu konsultāciju uzvarētājam un Riga Airport par iespēju jaunajiem uzņēmējiem kļūt redzamākiem: visu septiņu SMU produkcija rudenī būs apskatāma izstādē lidostas terminālī.
SMU darbu vērtēšanā šogad iesaistījās Silvestrs Savickis, Miks Lukstiņš, Liāna Putniņa, Gunita Ievkalne, Normunds Čiževskis un Kārlis Bodnieks.
“Skola dodas dzīvē” ar pilnu jaudu
Viens no biedrības sociālās atbildības projektiem ar skanīgo nosaukumu “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā” ir izglītības kvalitātes veicināšanas projekts, kas kopš 2019. gada pilotprojekta režīmā tiek realizēts sadarbībā ar Mārupes pamatskolu.
Vairāk nekā 20 novada uzņēmumu vadītāji un speciālisti vada stundas no 5. līdz 9. klasei tradicionālajos mācību priekšmetos, to saturu papildinot ar reālās dzīves piemēriem no sava uzņēmuma, tādejādi nostiprinot skolēnos sapratni par iegūto zināšanu praktisko pielietošanu reālajā dzīvē un uzņēmējdarbībā.
Lai arī Covid-19 pandēmija bija piebremzējusi šī projekta realizāciju, kopš pavasara ir notikušas daudzas uzņēmēju vadītās stundas gan skolā, gan uzņēmumos.
“Skola dodas dzīvē” fotoattēlos
Turpinās biedru tīklošanās un izglītošanās
Jaunā valde pirmajos pavasara mēnešos organizēja divus biedru saliedēšanas un izglītošanas pasākumus. Tradicionālajās Uzņēmēju brokastīs biedrības valdes loceklis Agris Locs-Dārznieks iepazīstināja uzņēmējus ar jaunākajām tendencēm pakalpojumu pārdošanas un klientu piesaistes metodēs. Savukārt uzņēmēja, foruma “Līdere” un platformas “BiSmart” radītāja un vadītāja Solvita Kabakova formātā “Par 2 stundām zinošāks” dalījās ieteikumos veiksmīgam mārketingam.
Jauni biedri
Laika posmā no februāra līdz maijam biedrībai pievienojušies pieci jauni biedri.
SIA Jurmala Golf Course ir lielākais golfa laukums Latvijā (27 bedrītes), kā arī 2021. gadā atzīts par labāko golfa laukumu Latvijā prestižajā Wrold Golf Awards. Golfa kompleksā ietilpst piecu zvaigžņu viesnīca, restorāns un modernas treniņstudijas, kurās golfu var spēlēt arī ziemā.
SIA Belss ir plaša profila uzņēmums, lielākais aizsardzības nozares sakaru integrētājs Latvijā, kas darbojas kopš 1994. gada. BELSS spēj nodrošināt plašu inženiertehnisko telekomunikāciju risinājumu un pakalpojumu klāstu, satelītsakarus, ēku un inženierbūvju projektēšanu un būvniecību gan militārās jomas pārstāvjiem, gan civiliedzīvotājiem.
SIA Veselības Centrs 4 ir viena no lielākajām privātajām daudzprofilu medicīnas iestādēm, inovāciju un medicīnas tehnoloģiju līderis Latvijā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir daudzveidīga diagnostika, pilna spektra ārstēšana, mūsdienīga rehabilitācija, jauna koncepta preventīvā un estētiskā medicīna. Mārupē atrodas divas “Veselības centrs 4” filiāles – “Mārupe” un “Mārupe – centrs“.
SIA UKO sniedz dažādus montāžas pakalpojumus: koka konstrukciju, stikloto konstrukciju un saules paneļu montāžu.
SIA DCenter ir uzņēmumu grupa, kas kopš 2015.gada nodarbojas ar augstas kvalitātes inženiertehnisko risinājumu izstrādi un mikroenerģētikas tehnoloģijām.
SEKO BIEDRĪBAS AKTIVITĀTĒM UN IESAISTIES!
Biedrības “Mārupes uzņēmēji” aktualitātēm seko biedrības sociālajā tīklā Facebook.
Jautājumus, ierosinājumus un uzmundrinājumus lūdzu adresēt Administratīvajai vadītājai Gunitai Ievkalnei (mob.t: +371 22516333, E-pasts: info@marupesuznemeji.lv) vai valdes locekļiem personīgi.
Mūsu projekti un notikumi nevarētu tikt realizēti bez finansiāla atbalsta, tāpēc sakām PALDIES:
Ģenerālsponsoriem: 
Notikuma veidotājiem: 
Atbalstītājiem: 
, RIX Property un Gastonam Galeniekam