Uzņēmēju Vēstis
JŪLIJS 2022
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.58
Vasaru neaizmirst!
Klāt jūlijs – vasaras vidus un siltuma mēnesis. Vēl pirms neilga brīža šķita, ka šogad vasara par mums būs piemirsusi. Tā sakot – pagājušajā gadā visus siltuma limitu izsmēlāt, tagad jums būs Latvijas vasara “parastā”. Bet līdz ar vasaras saulgriežiem daba par mums apžēlojās, un tagad arī mums, uzņēmējiem, prāts daudz patīkamāk nesas pie domām par atvaļinājuma plānošanu un nelielu retrītu prom no darbiem.
Tomēr “Uzņēmēju Vēstu” redakcija nekur nepazūd, un mūsu galvenās redaktores Lauras Kulakovas vadībā ir saplānojusi nelielu lasāmvielu siltajām vasaras pēcpusdienām. Jūlija numurs ir veltīts Eiropas “zaļajam kursam” jeb ES noteiktajam mērķa rādītājam līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, bet jau līdz desmitgades beigām, 2030. gadam, samazināt emisijas par 55 %. Jāsaka, ka ģeopolitiskie notikumi šo mērķi ne tikai ir veicinājuši, bet arī likuši katram no mums padomāt, kā būt efektīvākiem katram savā saimniecībā un maciņa apsaimniekošanā.
Jūlija “Uzņēmēju Vēstu” numurā lasiet Rūtas Skujenieces apkopojumu par aktualitātēm Mārupes novada konsultatīvajās padomēs, kuras jau jaunos un paplašinātos sastāvos aktīvi darbojas kopš 2021. gada nogales. Vai ir kas mainījies, un sabiedrības pārstāvju domas un ieteikumi tiek ņemti vērā, lasiet Rūtas rakstā!
Savukārt biedrības “izglītības ministrs” (kā mēs draiski viņu dēvējam) Miks Lukstiņš sniedz kopsavilkumu par biedrības sociālās atbildības aktivitātēm, iesaistoties un atbalstot gan Mārupes Valsts ģimnāzijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmu, gan arī šogad beidzot pilnvērtīgi ieviesto Mārupes pamatskolas projektu “Skola dodas dzīvē, dzīve ienāk skolā” projektu.
Lasām un baudām vasaru 😊!
Silvestrs Savickis,
biedrības valdes priekšsēdētājs
NUMURA TĒMA
ES klimatneitralitātes regulējums prasīs jaunu pieeju biznesam
Eiropas Savienībā (ES) pēdējos gados top vesela virkne jaunu regulu un direktīvu, kuru mērķis ir veicināt Eiropas Zaļā kursa ieviešanu, tostarp uzliekot uzņēmējdarbībai daudzus jaunus pienākumus un ieviešot mehānismus, kas uzņēmumu iespējas piesaistīt investīcijas padarīs tieši atkarīgas no biznesu un projektu “zaļuma”. Turpmākajos “Uzņēmēju vēstu” laidienos stāstīsim, kas īsti slēpjas zem jaunā regulējuma dīvainajiem saīsinājumiem un kā tas ietekmēs ikviena uzņēmuma ikdienu.
Eiropas “Zaļā kursa” (European Green Deal) ietvaros Eiropas Savienība ar Eiropas Klimata aktu ir sev noteikusi ambiciozāko klimata mērķi, kādu jebkad jebkāda valsts vai valstu kopa ir izvirzījusi, kopš cilvēce ir sākusi satraukties par to, kas notiks ar planētu Zeme tuvākajās tūkstošgadēs: ES un līdz ar to arī Latvija kā tās dalībvalsts ir apņēmusies līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Virzību uz šo mērķi, pretēji atsevišķām prognozēm, nav apturējusi ne Covid pandēmija, ne arī karš Ukrainā.
Klimatneitralitāte nozīmē, ka saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (galvenokārt mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
Tas savukārt nozīmē, ka nākamajās desmitgadēs Eiropai būtiski jāsamazina pašreizējais siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis. Tāpēc ceļā uz klimatneitralitāti ES plāno spert starpposma soli, ar kuru ir vēl paplašinājusi savu ieceru vērienu, apņemoties jau līdz 2030. gadam (tas ir, skaitot no šā brīža, nieka 7,5 gadu laikā) samazināt emisijas vismaz par 55 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.
Šis maģiskais skaitlis – 55 % – tad arī ir kļuvis par vadmotīvu vērienīgajai dokumentu paketei “Fit for 55” (Gatavi mērķrādītājam 55): priekšlikumu kopumam ES tiesību aktu pārskatīšanai un atjaunināšanai un jaunām iniciatīvām, lai nodrošinātu ES politikas atbilstību ambiciozajiem klimata mērķiem.
Paralēli tam jau ir stājušies spēkā un vēl top virkne Eiropas tiesību aktu, kuru mērķis ir izveidot Eiropas Savienībā tādu finanšu sistēmu, kas atbalsta ilgtspējīgu izaugsmi, un radīt kopīgu klasifikācijas sistēmu ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām jeb “ES taksonomiju” (EU Taxonomy). Vienlaikus ES izstrādā dokumentu paketi, kas veidos jaunu, detalizētāku un regulētāku nefinanšu jeb ilgtspējas ziņošanas kārtību, kas tiks attiecināta uz plašāku uzņēmumu loku nekā līdz šim.
Šie tad arī ir tie “trīs vaļi”, uz kuriem balstīsies Eiropas Zaļais kurss, taču katrs no tiem turēsies uz vēl citiem vaļiem – konkrētām izmaiņām un jaunām iniciatīvām visdažādākajās nozarēs. Šajā UV numurā sniegsim vispārīgu ieskatu par “Fit for 55”, bet nākamajos numuros detalizētāk ieskatīsimies, kas tad katram no Zaļā kursa “vaļiem” īsti ir vēderā.
Gatavi mērķrādītājam 55?
Eiropas “ceļa karte” uz klimatneitralitāti “Fit for 55” tika publiskota divās pakotnēs pagājušā gada jūlijā un decembrī. Tā ietver visaptverošus un savstarpēji saistītus ES normatīvo aktu priekšlikumus klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikās. Daudzi no tiem jau ir guvuši pavisam reālas un ikvienam saprotamas aprises, piemēram, vēl gluži svaigs ir atbalsts iecerei līdz 2035. gadam izbeigt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecību Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ja šis priekšlikums gūs atbalstu arī tālākajā lēmumu pieņemšanas procesā (Vācija ir izteikusi iebildes pret šo ieceri), pēc 13 gadiem ES tiks faktiski apturēta benzīna un dīzeļa automašīnu pārdošana un notiks pilnīga pāreja uz elektromobiļiem. Savukārt par citām iecerēm joprojām turpinās diskusijas un kompromisa meklējumi, piemēram, jautājumā par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reformu, kas paredz, ka ETS operatoriem kopīgi visā Savienībā līdz 2030. gadam ir jāsamazina SEG emisiju apjoms par 61 %, nevis par 43 %, kā bija plānots līdz šim.
Kā atzīst eksperti, “Fit for 55” ir vērienīgākā klimata un enerģētikas normatīvā regulējuma revīzija ne vien Eiropas, bet arī pasaules vēsturē. Tās savstarpēji saistīto priekšlikumu kopuma mērķi ir:
- samazināt atkarību no fosilā kurināmā, tostarp oglēm, naftas un dabasgāzes;
- paplašināt atjaunojamo enerģijas avotu, tostarp saules, vēja un hidroenerģijas, izmantošanu;
- paātrināt elektromobiļu attīstību;
- veicināt tīras enerģijas izmantošanu aviācijā un kuģniecībā.
Tā kā neviens neapšauba, ka jaunās prasības izmaksās dārgi un ietekmēs cenas degvielai, apkurei un energoresursiem, Eiropas Savienība plāno arī līdzekļus, kas palīdzētu krīzi pārdzīvot mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Lai atbalstītu mājsaimniecības, mazos un vidējos uzņēmumus, transporta lietotājus un citus, tiek veidots Sociālā klimata fonds. No 2024. līdz 2027. gadam šim mērķim varētu tikt paredzēti 33 miljardi eiro.
Visu plašo “Fit for 55” pakotni var iedalīt piecos galvenajos elementos:
Stingrāki ES emisiju ierobežojumi spēkstacijām un rūpnīcām
Pakete paredz izmaiņas pašreizējā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), kas pamatā aptver nozares, kas rada 40 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī lidojumus Eiropas iekšienē.
Papildus straujākai emisijas atļauju skaita samazināšanai ETS likuma izmaiņas attiecas arī uz to, cik daudz kvotu nozarēm būtu piešķiramas bez maksas, nevis izsolē. Tāpat paredzēts paplašināt ETS darbības jomu, ietverot tajā arī kuģniecību.
Lai paātrinātu pāreju, Eiropas Komisija arī ierosina ieviest oglekļa cenu apkurei un autotransportam.
Stingrāki valstu ierobežojumi SEG nozarēm, kuras neietilpst ETS
Pakete paredz ES Kopīgo centienu regulas (Effort-Sharing Regulation) jeb ESR likuma pārskatīšanu, kas aptver nozares, kuras neietilpst ETS, piemēram, virszemes transports (autoceļi, dzelzceļš un kuģniecība), ēkas, lauksaimniecība un atkritumi, un rada 60 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Katrai ES valstij izvirzīti saistoši un atšķirīgi mērķi, lai samazinātu savas ESR sektoru emisijas. Eiropas Komisija ierosina stingrākus mērķus 2030. gadam visām dalībvalstīm, izņemot Maltu.
Stingrāki ES ierobežojumi autotransporta radītajam CO2
Šīs paketes mērķis ir uzlabot ES instrumentu, kas papildina dalībvalstu pasākumus emisiju samazināšanai uz ceļiem, pieņemot likumu, kas liek autoražotājiem samazināt CO2 izmešus. No vienas puses, Komisija cenšas panākt vidējo samazinājumu par 55 % 2030. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu; no otras puses, pakete paredz prasību, ka no 2035. gada jaunām automašīnām var būt tikai nulles emisijas. Kā minēts iepriekš, šī iniciatīva jau ir guvusi ES vides ministru un Eiropas Parlamenta atbalstu tālākai virzībai.
Atjaunojamā enerģija
Citās plānotajās izmaiņās spēkā esošajos Eiropas tiesību aktos Komisija ierosina vērienīgāku ES mēroga mērķi atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaram enerģijas patēriņā 2030. gadā: iepriekš saskaņotais mērķis 2030. gadam bija 32 %, bet ierosinātais jaunais mērķis ir 40 %.
Šis mērķis atspoguļo EK uzskatu, ka tīrās enerģijas tehnoloģiju attīstība ir atkarīga ne tikai no obligātajiem fosilā kurināmā emisiju samazinājumiem, bet arī no aktīviem dalībvalstu pasākumiem, lai veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Tāpēc dalībvalstīm ir izvirzīti dažādi indikatīvi atjaunojamās enerģijas mērķi, kas atspoguļo to konkrētos enerģijas veidus un ir paredzēti, lai nodrošinātu bloka mērķa sasniegšanu. Šiem valstu mērķiem būtu jābūt vērienīgākiem nekā norādīts Komisijas priekšlikumā. Turklāt katra dalībvalsts saskaņā ar priekšlikumu:
- nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu daudzums transportā līdz 2030. gadam samazina siltumnīcefekta gāzu intensitāti vismaz par 13 %;
- palielina atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumapgādes un dzesēšanas nozarē vismaz par 1,1 procentpunktu gadā;
- cenšas panākt, lai 2030. gadā atjaunojamās enerģijas īpatsvars ēkās būtu vismaz 49 %.
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (Carbon Border Adjustment Mechanism, CBAM)
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM būs jauns ES instruments, ar kuru ir paredzēts izlīdzināt oglekļa cenu starp iekšzemes ražojumiem un importu un gādāt par to, lai ES klimata mērķus neapdraudētu ražošanas pārvietošana uz citām valstīm, kuru klimata rīcībpolitikas ir pieticīgākas. Mehānisms darbosies šādi: ES importētāji iegādāsies oglekļa sertifikātus par tādu oglekļa cenu, kāda būtu maksājama, ja preces būtu ražotas atbilstoši ES oglekļa cenas noteikšanas noteikumiem. Ja trešās valsts ražotājs varēs pierādīt, ka tas jau ir samaksājis cenu par oglekli, kas izmantots importēto preču ražošanas procesā trešā valstī, attiecīgās izmaksas pilnībā varēs tikt atskaitītas ES importētājam. Eiropas Komisija cer, ka CBAM palīdzēs mazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, mudinot arī trešo valstu ražotājus ražošanas procesu padarīt videi nekaitīgāku.
Komisija ierosina CBAM sākt 2026. gadā pēc 2023.–2025. gada pārejas perioda, kas ietvertu ziņošanas prasības ES importētājiem.
Ko par to visu domā bizness?
Eiropas Zaļam kursam uzņemot aizvien jaudīgākus apgriezienus, kļūst skaidrs, ka iecerēto iniciatīvu mērogs ir tik iespaidīgs, ka tās skars visas uzņēmējdarbības nozares, sākot ar nodokļiem un finansēm un beidzot ar piegādes ķēdēm, cilvēkresursiem un mārketingu, lēnām, bet noteikti mainot visu biznesa vidi. Tāpēc pērnā gada jūlijā–oktobrī starptautiskā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers” (PwC) aptaujāja gandrīz 300 uzņēmumus no 13 ES valstīm par to, vai un cik gatavi tie ir Eiropas Zaļajam kursam. Aptaujā iesaistīto uzņēmumu kopējais apgrozījums pārsniedz 50 miljardus eiro un aptver ne tikai Eiropas Savienību, bet arī Norvēģiju, Šveici un Apvienoto Karalisti.
75 % aptaujāto uzņēmumu pārstāv rūpniecību, tirdzniecību, transporta nozari un tehnoloģiju attīstītājus, kuriem būs galvenā loma “zaļajās pārmaiņās”. Biznesus aptaujā pārstāvēja vadošie lēmumu pieņēmēji – valžu un padomju locekļi, operatīvie un ilgtspējas vadītāji un augstākā līmeņa finanšu un nodokļu speciālisti.
Galvenā PwC aptaujas atziņa ir, ka tikai mazāk kā puse uzņēmumu jūtas gatavi ES Zaļajam kursam. Jaunajiem izaicinājumiem lielākoties vislabāk ir sagatavojušies globālie koncerni, kuriem ir pašiem savi nodokļu un finanšu speciālisti, ilgtspējas departamenti un labi apgādātas izpētes un attīstības (R&D) grupas.
Tomēr ir arī pietiekami daudz tādu lielo uzņēmumu, kuri tikai tagad pamazām sāk apjaust Zaļā kursa ietekmi. Par lielākajiem izaicinājumiem šie aptaujātie atzina nepietiekamas zināšanas, organizatorisko prasmju trūkumu un grūtības aplēst Zaļā kursa izmaksas.
Kā interesantu faktu pētnieki atzīmē to, ka 70 % aptaujāto jau ir uzsākuši iniciatīvas un veikuši ieguldījumus vides jomā, piemēram, energoresursu un atkritumu apsaimniekošanā, taču tās lielākoties bijušas “ad-hoc” investīcijas, nevis daļa no mērķtiecīga biznesa attīstības plāna. Respondenti norādīja, ka vēlas vēl vairāk veicināt aktīvu emisiju samazināšanu, patērējot vairāk tīras enerģijas (78 % uzņēmumu), samazinot enerģijas patēriņu (60 %), atkritumu un plastmasas izmantošanu (59 %) un oglekļa emisijas (59 %).
Aptauja arī skaidri parāda, ka enerģijas nodokļu pārskatīšana, izmaiņas Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un oglekļa nodoklis ietekmēs arvien vairāk uzņēmumu. Tas tāpēc, ka sistēmā tiks iekļautas jaunas nozares, piemēram, jūras transports, autotransports un būvniecība. Pievienojot tam CBAM mehānismu, kura ietekme būs jūtama jau no nākamā gada, kļūst pilnīgi skaidrs, ka Eiropas oglekļa nodokļa sistēma padarīs oglekļa emisijas par uzņēmumu stratēģisku atbildību, tieši un netieši ietekmējot vērtību ķēdes.
Tas izskaidro, kāpēc gandrīz puse aptaujāto domā par savas ģeogrāfiskās klātbūtnes pārplānošanu, īpaši fokusējoties uz atgriešanos ES robežās. Galvenais iemesls tam – piegādes ķēžu oglekļa pēdas mazināšana, jūras un autotransportam joprojām esot galvenajam transporta veidam: vairāk nekā 70 % respondentu atzina, ka galvenokārt paļaujas uz autotransportu.
PwC aptauja parāda izaicinājumus, ar kuriem saskaras vadītāji, risinot ES Zaļā kursa un tā dažādo nodokļu aspektu regulatīvo ietekmi. Galvenā atziņa šajā jomā ir, ka uzņēmumiem ir jāceļ kapacitāte, jāiegūst zināšanas un jāveido komunikācijas kanāli, lai novērtētu ietekmi un pārveidotu savu darbību.
Nodokļu speciālistiem būs ļoti svarīgi pareizi uzraudzīt jaunos nodokļus, jo tie tieši ietekmēs uzņēmumu rentabilitāti. Nodokļu speciālista loma iegūs stratēģisku dimensiju, ko nedrīkst atstāt novārtā. Tātad, jā, nodokļiem un jo īpaši vides nodoklim ir sava loma vides, sociālās un pārvaldības pārveides ceļā.
Ar pilniem aptaujas secinājumiem var iepazīties šeit.
Cik gatavi un zinoši par ES Zaļo kursu ir uzņēmēji Mārupē?
Mārupe ir mājvieta visdažādākajam biznesam, sākot ar maziem vienas ģimenes mājražotājiem un beidzot ar tehnoloģiju gigantiem un nozaru līderiem ar miljoniem eiro apgrozījumu. “Uzņēmēju Vēstis” vēlas uzzināt, ar kādām sajūtām un pārdomām Mārupes uzņēmēji sagaida Eiropas Zaļo kursu, tāpēc aicinām mūsu lasītājus līdz 31. jūlijam piedalīties aptaujā, atbildot uz dažiem jautājumiem un daloties pārdomās par šo tēmu. Aptaujas aizpildīšana neaizņems vairāk par 5 minūtēm. Tās rezultātus atspoguļosim nākamajā UV numurā, bet lasītāju ierosinātās tēmas – turpmākajos laikraksta laidienos.
DCenter: gribam palīdzēt planētai atkopties un Mārupei augt
Viens no jaunākajiem biedrības “Mārupes Uzņēmēji” biedriem, SIA “DCenter”, ir uzņēmums, kas nodarbojas ar augstas kvalitātes inženiertehnisko risinājumu izstrādi un mikroenerģētikas tehnoloģijām šobrīd tik aktuālajā energoefektivitātes nozarē, piedāvājot klientiem visdažādākos klimata risinājumus privātmājām un komercplatībām: apkures, saules enerģijas, rekuperācijas un kondicionēšanas risinājumus un iekārtas, to uzstādīšanu un apkalpošanu.
Par uzņēmuma izaicinājumiem un nākotnes iecerēm “Uzņēmēju Vēstīm” stāsta DCenter valdes loceklis un attīstības direktors Sandis Latūns. Sarunas laikā no Sanda plūst tikpat jaudīga enerģija kā no viņa uzņēmuma piedāvātajiem risinājumiem, un ir nepārprotami skaidrs, ka telefona otrā pusē ir ne tikai īsts savas nozares speciālists, bet arī cilvēks, kurš savu biznesu veido ar skatu nākotnē un atbildību pret mūsu kopīgo planētu un nākamajām paaudzēm.
Pastāstiet galvenajos vilcienos, kas ir DCenter un ar ko tas nodarbojas?
Mūsu uzņēmums darbojas tirgū kopš 2015.gada. Mēs esam grupas uzņēmums, kas sastāv no nu jau trīs uzņēmumiem un strādā atjaunojamo energoresursu jomā. Katrs no grupas uzņēmumiem attīsta konkrētu “zaļās enerģijas” virzienu – saules enerģija, gaiss, apkures sistēmas, taču vienlaikus mēs spējam piedāvāt klientiem arī kompleksu pakalpojumu, ietverot visus vai daļu no šiem risinājumiem.
Mūsu darbība šobrīd notiek galvenokārt Latvijas mērogā, taču pieprasījums aug, un pēdējā laikā jau jūtam interesi par mūsu piedāvājumu gan no Vācijas, gan Skandināvijas, kur ar pašu resursiem vairs netiek galā.
Šobrīd jūsu uzņēmuma darbības joma ir īpaši aktuāla, jo daudzi cilvēki meklē iespējas vairot savu energoneatkarību un uzstādīt efektīvus risinājumus. Kāpēc klientiem būtu jāizvēlas tieši jūsu uzņēmums?
Mēs esam vienīgais uzņēmums tirgū, kurš piedāvā nevis atsevišķus pakalpojumus – saules enerģijas iekārtas, apkures iekārtas, montāžu vai tamlīdzīgi, bet pakalpojumu kopumu, kas ietver visus šos virzienus. Mūsu produkts ir komplekss risinājums, ko kopā ar klientu un atbilstoši klienta vajadzībām izstrādājam “no projekta līdz atslēgai”.
Starp mūsu klientiem ir gan privātpersonas, mājsaimniecības, gan lieli industriālie klienti. Privātpersonu apkalpošanā strādājam ar ražotāju, kas ir ilgstošs mūsu sadarbības partneris, līdz ar to visām iekārtām varam piedāvāt gan servisu, gan garantijas.
Taču tirgus attīstās un prasa ko lielāku, tāpēc meklējam partnerus un veidojam arī jaunus produktus industriālajam sektoram ar lielām jaudām. Viens no lielākajiem projektiem, ko esam realizējuši pēdējā laikā, ir RIMI hipermārkets Ķekavā, kas ir pirmais lielveikals Baltijā, kas strādā ar 100% zaļo enerģiju – to nodrošina siltumsūkņi. Tas bija tehnoloģiski ārkārtīgi interesants projekts, kas būtu pelnījis atsevišķu stāstu.
Arī “Scania” remontdarbnīcas iegūst enerģiju ar “DCenter” izstrādātu risinājumu. Par mūsu iespējām interesējas Jūrmalas pašvaldība, Tīraines komunālo pakalpojumu sniedzējs – pieprasījums aug un ir sajūta: mēs ar savu produktu esam tieši īstajā vietā un laikā!
Daudzi uzņēmumi pašlaik saskaras ar kara Ukrainā izraisītajiem satricinājumiem un pārmaiņām globālajās loģistikas ķēdēs, kuru dēļ ir apgrūtinātas piegādes un pasūtījumu izpildes termiņi. Vai tas ir skāris arī jūsu uzņēmumu un licis ko mainīt?
Mūs šie satricinājumi pagaidām būtiski nav skāruši, jo bijām savlaicīgi sagatavojušies un nodrošinājušies. Tas ir kvalitatīvas plānošanas jautājums – cik precīzi ir saplānoti iepirkumi un projektu īstenošana. Tāpēc lielākās problēmas radās uzņēmumiem, kuri ir atkarīgi no citu uzņēmumu piegādēm. Lai arī bija brīdis, kad jutām zināmus satricinājumus, taču būtiski tie mūs neskāra – mums ir noliktava ar uzkrājumiem, kas ļāva mums nodrošināt klientiem visu vajadzīgo.
Arī mūsu galvenais tirgus un sadarbības partneri ir Eiropā un Āzijā – Ķīnā. Tāpēc pārkārtot biznesu pagaidām nav bijis nepieciešams un ceram, ka arī nebūs. Taču notikumiem sekojam līdzi ļoti rūpīgi, jo, tāpat kā ikviens, pilnībā pasargāti un droši justies nevaram.
Kā savu vīziju esat definējuši – būt līderiem inženiertehnisko risinājumu un mikroenerģētikas jomā. Kādi ir uzņēmuma attīstības plāni un kā saskatāt savu lomu nākotnes klimatneitrālajā Eiropā?
Mēs vēlamies palīdzēt Eiropai attīstīt Green Deal. Uzsākot savu biznesu, jau uzreiz gāju ar filozofiju un mērķi – mēs vēlamies palīdzēt mūsu planētai atkopties. To mēs sakām arī saviem klientiem – ka mēs kopā darām labu darbu.
Es gaidu 2030.gadu, kuru ES ir iezīmējusi kā būtisku starpposmu ceļā uz klimatneitralitāti, un es gribu ieguldīt savu darbu, lai to sasniegtu. Pasaule šajos nepilnos astoņos gados kardināli mainīsies – uz ielām redzēsim tikai elektromobīļus, mājsaimniecības un uzņēmumi būs energoneatkarīgi, veidosies veselas energokopienas, kur cilvēki apvienosies, lai kopīgi iegūtu un apsaimniekotu zaļo enerģiju. Strauji attīstās ūdeņraža tehnoloģijas, kas pavērs vēl vairāk iespēju un ko gaidām ar nepacietību. Tehnoloģiski tam esam pilnībā gatavi un Latvijas virziens ir pareizs, taču jautājums ir, kādu iespaidu uz šo droši uzņemto zaļo kursu atstās ģeopolitiskā situācija.
Būs arī izaicinājumi – piemēram, pagaidām neviens vēl nezina, ko darīt ar saules paneļiem pēc tam, kad tie būs savu laiku nokalpojuši. Tomēr esmu pārliecināts, ka risinājums būs, jo tie ir ražoti no pārstrādājamiem materiāliem: stikla un alumīnija.
Runājot par mums pašiem kā uzņēmumu – mēs vēlamies būt Latvijas tirgus līderis un piedāvāt saviem klientiem labākos risinājumus gan no ekonomiskā, gan tehnoloģiskā aspekta. Advancēts uzņēmums, kas seko līdzi inovācijām un laikam. Arī turpmāk saglabāsim gan privātpersonu, gan industriālo virzienu. Mums ir svarīgs dzīvais kontakts ar klientu, sadarbība, lai atrastu labāko, tieši šim klientam piemērotāko risinājumu. Mūsu biznesa pamatā – sniegt mazajiem klientiem, mājsaimniecībām, tikpat kvalitatīvu un plašu piedāvājumu kā lielajiem klientiem. Tāpēc Mārupē, Tīrainē, Jelgavas ceļā 3, esam izveidojuši “Showroom” – apmeklētāju centru, kur ikviens var klātienē un tiešā kontaktā iepazīties ar mūsu piedāvājumiem, “aptaustīt” iekārtas un uzzināt visu sev interesējošo. Laipni lūgti apmeklēt!
Un, protams, vissvarīgākais – noturēt, pilnveidot un audzēt savu komandu.
Runājot par komandu – daudz tiek runāts par to, ka Latvijā trūkst speciālistu inženiertehniskajā jomā. Cik darbinieku strādā jūsu uzņēmumā un kā jums sokas ar to piesaisti un noturēšanu? Vai jums ir kāds komandas veidošanas noslēpums?
Tā tas ir – inženieru ir ļoti maz. Ir vēl palikuši “vecās skolas” inženieri, taču inovācijas notiek neiedomājamā ātrumā, savukārt studiju programmās tikai pirms gada parādījās jaunās tehnoloģijas. Es pats gāju uz Rīgas Tehnisko universitāti, iepazinos ar studentiem, pasniedzējiem: jaunieši grib studēt arhitektūru, konstruēšanu, jurisprudenci, bet ne inženiertehniskās zinātnes… Turklāt trūkst ne tikai speciālistu – vēl sliktāk ir ar strādniekiem, fiziskā darba rokām.
Taču tas mainīsies. Rodas jaunas profesijas, būs jauns pieprasījums darba tirgū – un būs arī studenti, kas vēlēsies tās apgūt. Piemēram, mehatroniķi – tā ir nākotnes profesija, kuras iespējas pat grūti aptvert!
Mūsu komandā pašlaik ir 24 darbinieki un mēs ļoti rūpējamies, lai noturētu savus cilvēkus. Atalgojumam ir nozīme, taču vēl svarīgāka ir darba devēja lojalitāte pret saviem darbiniekiem. Es pazīstu katru no saviem cilvēkiem – zinu, kāds viņš ir un kā jūtas. Katram veltu laiku individuālām sarunām. Man tas ir ļoti svarīgi, un, to zinot, arī viņi kļūst atvērtāki un pozitīvāki.
Kāpēc jūs nolēmāt pievienoties biedrībai “Mārupes uzņēmēji”? Ko sagaidāt no biedrības un ko esat paši gatavi dot biedrības darbam?
Patiesībā mani iedvesmoja kāds Mārupes Uzņēmēju video, kur viens no biedriem teica – kad tu esi sasniedzis tādu attīstības pakāpi, ka tu esi gatavs dot – tad tev ir laiks pievienoties biedrībai “Mārupes Uzņēmēji”! Un es nodomāju – bet mēs esam to sasnieguši, tas laiks ir pienācis, mums ir, ko dot! Mēs esam Mārupē, mēs esam daļa no Mārupes un vēlamies palīdzēt Mārupei augt un attīstīties!
Mēs vēlamies gan parādīt sevi, gan virzīt projektus, piedalīties pasākumos, veidot kontaktus, dalīties pieredzē. Uzņēmēju biedrība – tas ir tāds spēks, kas veido uzņēmējdarbības auru Mārupē, un mēs gribam būt daļa no tā!
Novada konsultatīvās padomes: mehānisms sadarbībai un instruments uzlabojumiem
Viens no svarīgākajiem biedrības “Mārupes uzņēmēji” darbības virzieniem ir sadarbības attīstīšana ar novada pašvaldību, lai uzlabotu savstarpējo komunikāciju, vairotu izpratni par abām pusēm aktuālajām problēmām, projektiem un iespējām to risināšanā un novada kopējās veiktspējas palielināšanā.
Viena no aktīvākajām sadarbības formām ir biedrības pārstāvju dalība novada konsultatīvajās padomēs. Tā aizsākās 2016. gadā toreizējā Mārupes novada ietvaros, bet arī 2022. gadā tiek turpināta nu jau jaunajā apvienotajā novadā.
Mārupes novadā darbojas piecas konsultatīvās padomes: Sporta un aktīvās atpūtas, Tūrisma un kultūrvides, Izglītības un jaunatnes, Apkaimju un Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome. To galvenie uzdevumi ir:
- veicināt un uzraudzīt pašvaldības izstrādātos attīstības dokumentus, rīcības un uzdevumus un citu stratēģiski svarīgu dokumentu izstrādi nozarēs;
- sniegt priekšlikumus par kārtējā gadā nozaru nepieciešamo finansējumu un investīcijām;
veicināt sadarbību starp nozarē iesaistīto privāto un publisko sektoru; - izvērtēt nozīmīgu attīstības un investīciju projektu ietekmi uz sociāli ekonomisko attīstību Mārupes novadā un to atbilstību Mārupes novada pašvaldības stratēģiskajiem mērķiem un attīstības plānošanas dokumentiem u. c.
MUB pārstāvji piedalās visu piecu konsultatīvo padomju darbā. Kā veicies ar sadarbību 2022. gadā?
NĪN atvieglojumi nozarēm ar augstu pievienoto vērtību
Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes darbā piedalās viskuplākais skaits MUB biedru – Silvestrs Savickis pārstāv MUB kā valdes priekšsēdētājs, savukārt Kārlis Bodnieks, Normunds Čiževskis, Kristīne Ozoliņa-Kaļetova un Artūrs Saveļjevs pārstāv savus uzņēmumus, kuri ir MUB biedri. Par svarīgākajiem aizvadītā perioda darbiem pārstāvji atzīst jaunā Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes nolikuma apstiprināšanu ar 12 dalībnieku vietu piešķiršanu novada uzņēmējiem un darba uzsākšanu pie jaunās Mārupes novada Attīstības programmas 2022.-2028. gadam.
Nozīmīgi uzdevumi būs jāveic darba grupai Normunda Čiževska vadībā, kas pārskatīs saistošos noteikumus un sniegs priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumiem juridiskām personām. Pašlaik darba grupa ir apkopojusi priekšlikumus, un tie ir iesniegti izskatīšanai Mārupes domes juristiem. Ieteiktās izmaiņas ir vērstas uz to, lai uz NĪN atlaidēm varētu pretendēt plašāks uzņēmēju loks, ar īpašu uzsvaru uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību: informācijas un tehnoloģiju, pētniecības un attīstības, inženiertehnisko pakalpojumu un tamlīdzīgu jomu uzņēmēji. Pārmaiņu mērķis ir panākt, lai Mārupes novadā būtu pēc iespējas vairāk labi apmaksātu darba vietu.
Uzņēmējdarbības padomes ietvaros tās dalībnieki arī iepazinās klātienē ar novada “jaunpienācējiem” – Babītes un Salas pagastu uzņēmumiem: Latvijas Melones, SIA “Pērnes L”, kas ražo čipsus, par kuriem zina pat Holivudā, SIA “Lāči”, SIA “Irbēni” (viesnīca un restorāns), SIA “Labie koki” un Annas koku skola.
Sporta jomā taps stratēģija
Sporta un aktīvās atpūtas konsultatīvajā padomē kā MUB pārstāvis darbojas Silvestrs Savickis. Viņaprāt, darbs padomē notiek aktīvi un produktīvi. Ir uzsākts darbs pie Sporta attīstības stratēģijas. To vada jaunā pašvaldības darbiniece – sporta pārvaldības speciāliste Eva Krastiņa. Stratēģiju plānots izstrādāt līdz šī gada beigām.
Tajā tiks ietvertas šādas prioritātes:
- bērnu, jauniešu un tautas sports;
- sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras attīstības pielāgošana bērnu, jauniešu un tautas sportam;
- vieglatlētikas manēžas būvniecība Mārupes novadā, jo vieglatlētika un jauniešu vispārējā fiziskā stāvokļa stiprināšana kalpo par pamatu ikvienam sporta veidam.
Padomē notiek aktīvas diskusijas par kopīgo un atšķirīgo juridiskajos formulējumos par interešu izglītību, profesionālo ievirzi sportā un augstu sasniegumu sportu un niansēm to korektā definēšanā.
Meklē stratēģisku redzējumu tūrisma piedāvājuma attīstībai
Tūrisma un kultūrvides konsultatīvajā padomē piedalās biedrības valdes loceklis Agris Ločs-Dārznieks (biedrība “Latvijas Mājražotāji”), Ilmārs Jasinskis (Aktīvās atpūtas parks “JIP Mārupīte”) un Rūta Skujeniece (AS “MADARA Cosmetics”). Jau pirmajā jaunā padomes sastāva sēdē, kas notika vēl 2021. decembrī, tika rosinātas dalībnieku grupu diskusijas, lai izvirzītu idejas un priekšlikumus, kā uzlabot Mārupes novada tūrisma piedāvājumu, paplašināt kultūrvides objektu klāstu un kā šo visu popularizēt sabiedrībā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, īpaši jaunizveidoto Mārupes novada mobilo aplikāciju. Tika diskutēts par iedzīvotāju un uzņēmēju paustajām vēlmēm sabiedrības aptaujā, kura tika veikta “Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022-2034” attīstības ietvaros. Kā sabiedrībai svarīgs dzīves kvalitātes faktors minēts gan dabas un vides, gan kultūras objektu un pasākumu pieejamība novadā. Diskusijā tika izteikta arī vēlme pēc stratēģiska redzējuma nepieciešamības tūrisma piedāvājuma attīstībai, īpaši ņemot vērā nākotnē pieejamo novada piesaisti daudz plašākam transporta tīklam pēc “Rail Baltica” projekta realizācijas.
Turpmākajās sēdēs pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar novada Tūrisma un aktīvās atpūtas, kā arī Kultūras pasākumu plānu 2022. gadam, īpaši uzsverot jaunā Tūrisma informācijas centra Bebru ielā 10 atklāšanas pasākumu programmu. Padomes dalībnieki arī vienojās par turpmākajiem darba virzieniem, kas sakristu ar novada Ilgtspējīgās attīstības stratēģijā izvirzītajām prioritātēm: kultūru, novada zīmolvedību un vietas mārketingu, tūrismu. Tikuši izskatīti jautājumi par Mārupes novada muzeja izveidi, kā arī par nepieciešamību izveidot novada dabas un kultūras vērtību reģistru, lai nepieļautu situācijas ar dižkoku neatbilstošu iekļaušanu apbūvē un kultūras pieminekļu nesankcionētu nojaukšanu.
Padomes darbā aktīvi iesaistās arī Mārupes novada kultūras iestāžu pārstāvji, un padomes locekļi tiek informēti par visiem novadā plānotajiem kultūras un atpūtas pasākumiem un to popularizēšanas iespējām.
Sīkāk ar novada padomju sēdēs dalībnieku rosinātajām idejām var iepazīties sēžu protokolos, kas publicēti novada pašvaldības mājas lapā.
Līdzdalības budžets dos iespēju apkaimju projektiem
Apkaimju konsultatīvajā padomē darbojas biedrības valdes locekle Liāna Putniņa gan kā MUB, gan kā biedrības “Viskalnu ielas apkaime” pārstāve. Liāna kā nozīmīgu Apkaimju konsultatīvās padomes pienesumu atzīst aktīvo darbu pie līdzdalības budžeta apspriešanas.
Līdzdalības budžets ir iekļauts Pašvaldības likumā, kas šobrīd ir pieņemts Saeimā 2. lasījumā. Tā mērķis ir veicināt pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā. Par Līdzdalības budžeta izlietojumu lemj pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji. Savukārt to īsteno pašvaldība. Tiek plānots, ka projektu uzsāk triju mēnešu laikā pēc projektu konkursa rezultātu paziņošanas un īsteno divu gadu laikā.
Mārupes novada dome gadskārtējā pašvaldības budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem. Tātad kopējā budžeta summa Līdzdalības projekta konkursam varētu būt būtu aptuveni 250 000 eiro apjomā. Apkaimju konsultatīvā padome vērtē un sniedz priekšlikumus Mārupes novada pašvaldības 2022. gada līdzdalības budžeta projektu ideju konkursa dokumentu – konkursa un konkursa komisijas nolikumu un pieteikuma veidlapu – izstrādē.
Uzņēmēji skubina celt novada intelektuālo izcilību
Izglītības un jaunatnes konsultatīvajā padomē MUB pārstāv valdes loceklis Miks Lukstiņš, iespēju robežās piedalās arī Silvestrs Savickis. Lai gan padomes sēdēs daudz laika tiek veltīts novada izglītības iestāžu infrastruktūras un kapacitātes jautājumiem, ir gandarījums, ka pēdējā sanāksmē izdevies atjaunot diskusiju par Mārupes novada intelektuālās izcilības veicināšanu mūsdienu izaicinošajā, tehnoloģijām pārbagātajā vidē. Tika panākta vienošanās par potenciāliem risinājumiem, kas stimulētu Mārupes novada izglītības iestāžu attīstību nākotnē un veicinātu radošuma klātbūtni mācību procesā, tostarp aicināt Mārupes novada iedzīvotājus iesaistīties kustībā “Neiespējamā misija”, lai veicinātu sabiedrības, īpaši vīriešu iesaisti skolotāja lomā, izglītot skolotājus, skolu personālu un vecākus par inovatīvas, radošas un iesaistošas mācību vides izveidi, veidot Mārupes novada izglītības iestādēm pieredzes apmaiņas un labās prakses dalīšanās pasākumus, uzsākt regulāras tikšanās ar skolu padomēm, informēt tās un veidot dialogu par inovatīvas un iesaistošas mācību vides izveides nepieciešamību un veidot Mārupes skolu absolventu pasākumus.
Padomē tika diskutēts arī par iespējām atbalstīt novada bērnus ar īpašām vajadzībām un tika ieteikts izveidot organizāciju Mārupes novada pašvaldībā, kas sadarbotos ar ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām. Uzņēmējus īpaši varētu interesēt iespējas sadarboties ar novada pašvaldību un privātā kapitāla iesaiste izglītības iestāžu īstermiņa kapacitātes palielināšanā – ierosinājumi un priekšlikumi tiek gaidīti.
Īpaši svarīgi gan Mārupes novada iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem ir izmantot pieejamās iespējas izteikt savu viedokli par novada attīstību. Tieši tagad tāda iespēja ir pieejama, jo sākusies Mārupes novada Attīstības programmas 2022.-2028. gadam projekta publiskā apspriešana, kuras termiņš noteikts no 27. jūnija līdz 29. jūlijam. Tās laikā iespējams iesniegt rakstiskus priekšlikumus novada attīstībai. 18. jūlijā notiks arī 2 publiskās apspriešanas sanāksmes – Babītes Kultūrizglītības centrā (Jūrmalas ielā 14A, Piņķos) plkst. 14:00 un Mārupes Kultūras namā (Daugavas ielā 29, Mārupē) plkst. 18:00. Abās sanāksmēs iespējams piedalīties gan klātienē, gan izmantojot tiešsaistes platformu ZOOM. Uzzināt vairāk var šeit.
Aicinām biedrus aktīvi iesaistīties un rosināt jautājumus, kuri, jūsuprāt, būtu izvirzāmi diskusijai novada padomēs!
Savus priekšlikumus sūtiet uz info@marupesuznemeji.lv !
Divos skolu projektos bērni un jaunieši gūst biznesa zināšanas un pieredzi
Biedrība “Mārupes uzņēmēji” aktīvi īsteno divus nozīmīgus un Latvijā unikālus projektus izglītības jomā, kuros vietējie uzņēmēji atbalsta novada skolas. Par spīti Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, kad daudzas skolas ar grūtībām tika galā ar attālinātās mācīšanās izaicinājumiem, Mārupes novada mācību iestādēs skolēniem bija lieliska iespēja izmantot novada uzņēmēju zināšanas un gūt reālā biznesā balstītu pieredzi.
Veicināt izglītības satura pilnveidošanu, veidot jaunos uzņēmējus, atbalstīt novada skolas – tas ir Mārupes uzņēmēju galvenais sociālās atbildības virziens. Mēs paši ne tikai strādājam Mārupē, bet lielākā daļa no mums šeit arī dzīvo, mūsu bērni mācās novada izglītības iestādēs. Tāpēc viss, ko mēs darām formālās un neformālās izglītības druvā, dod pozitīvu rezultātu gan plašākā sabiedrībā, gan mūsu pašu un mūsu kolēģu bērnos.
Silvestrs Savickis, biedrības valdes priekšsēdētājs
Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) projekta ietvaros biedrības uzņēmēji ir pieejami kā mentori Mārupes Valsts ģimnāzijas (MVĢ) skolēniem, kā arī gada noslēgumā vērtē SMU veikumu un labākajiem pasniedz balvas. Savukārt projektā “Skola dodas dzīvē, dzīve ienāk skolā” Mārupes uzņēmēji kļūst par Mārupes pamatskolas skolotājiem un vada gan praktiskas, gan teorētiskas nodarbības dažāda vecuma bērniem, ļaujot tiem labāk saprast kopsakarības starp skolā apgūstamajām tēmām un to pielietojumu reālā profesionālā darba un biznesa vidē.
Skola dodas dzīvē
Projektā “Skola dodas dzīvē, dzīve ienāk skolā” šis mācību gads Mārupes pamatskolā bijis ražīgs – uzņēmēji novadījuši 39 mācību stundas, projektā iesaistoties astoņiem biedrības biedriem: lidosta “Rīga”, LEAD, Fixman, Manilla, Jūrmala Golf Club, Vēsma Ločmele, Avar Auto un klīnika “Vesels bērns”. Skolēniem bija iespēja apgūt iemaņas medijpratībā, bilances aprēķināšanā, kiberdrošībā, bioloģijā un daudzās citās jomās, viesojoties pie uzņēmējiem arī klātienē praktiskās nodarbībās.
Biedrība ir vienojusies ar skolas vadību projektu turpināt arī nākamajā mācību gadā vēl plašākā mērogā.
Aicinām jau tagad pieteikties arī citus aktīvos Mārupes uzņēmējus, kuri vēlas iesaistīties projektā un palīdzēt skolēniem apgūt jaunas zināšanas!
Rakstiet uz info@marupesuznemeji.lv!
Viens no aktīvākajiem projekta “Skola dodas dzīvē, dzīve ienāk skolā” dalībniekiem ir lidosta “Rīga”, kas aizvadītajā mācību gadā izstrādāja četras mācību programmas un kopumā sniedza 17 nodarbības: 7. klašu skolēniem bioloģijas stundas lidlaukā vadīja lidostas vecākais putnu un dzīvnieku kontroles speciālists Mareks Arbidāns, par tik ļoti aktuālo kiberdrošību 5. un 9. klašu audzēkņiem stāstīja informācijas drošības vadītājs Rolands Bruģis, savukārt lidostas Klientu servisa vadītājs Mārtiņš Lācis 7. un 8. klašu skolēnus iepazīstināja ar klientu servisa principiem, bet personāla projektu vadītāja Sanita Šaitere 7., 8. un 9. klašu jauniešiem stāstīja par pieteikšanos darbā un gatavošanos darba intervijai.
“Lidosta “Rīga” vienmēr labprāt iesaistās aktivitātēs, kas dod pienesumu jaunās paaudzes veidošanā par gudriem, zinošiem un atbildīgiem cilvēkiem. Turklāt mēs vēlamies būt aktīvs un ieinteresēts novada dzīves dalībnieks. To paredz ne tikai mūsu ilgtspējas un sociālās korporatīvās atbildības politika, bet arī gluži praktiski apsvērumi – šodienas skolēni ir potenciālie mūsu nākotnes darbinieki: ne tikai pašā lidostā, bet arī aviācijas nozarē kopumā. Tāpēc mēs esam gandarīti par iespēju jau tagad, pamatskolas vecumā, raisīt bērnu interesi par aviāciju un to plašo profesiju loku, kas strādā šajā jomā,” stāsta lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova.
Mārupes pamatskolas direktora vietnieks izglītības jomā Kristaps Purviņš, vērtējot projektu, uzsver: “Skolēni, skola un skolotāji iegūst neatsveramu pienesumu un “skatu no citas puses” ierastā mācību satura īstenošanai. Mums kā skolotājiem tā bija papildu pieredze, kā vēl esošās prasmes skolēni var attīstīt praktiskā darbā, jo bija pieejamas tehnoloģijas, kuras skolā nevaram nodrošināt. Skolai un uzņēmumam tā noteikti ir pieredze un iespēja parādīt, ka izglītība nav atdalīta no dzīves arī pamatskolas posmā, kad bērni un jaunieši apgūst pamatprasmes.”
Kristaps atzīst, ka šis gads iesākās ar lieliem plāniem, bet gada vidus daļa un epidemioloģiskā situācija valstī tos nedaudz pamainīja, tomēr gan uzņēmēji, gan skola spēja tam pielāgoties un nodrošināt, ka projekta aktivitātes tiek īstenotas. “Gada beigās, kad tika atcelta liela daļa drošības ierobežojumu, “uzrāviens” bija pamatīgs un tika īstenots ļoti liels skaits nodarbību,” atminas pedagogs.
“Man kā inženierzinību skolotājam izdevās lieliska sadarbība ar SIA “FIXMAN” īpašnieku Miku Lukstiņu,” stāsta Kristaps. “Miks 7. klašu skolēniem mācīja par rotaļu laukumu uzbūves pamatprincipu saistību ar cilvēka antropometriskajiem rādītājiem. Skolēni ieguva ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas no cilvēka, kas reāli ikdienā ar to nodarbojas. Stundu laikā skolēni saprata, ka lietām, ko veidojam, transformējam, ir jābūt balstītām uz datiem.”
Savukārt sadarbībā ar SIA “Avar auto” skolēniem bija lieliska iespēja ieraudzīt to, kā klasē apgūtās zināšanas par spēku tiešā mērā atspoguļojas ļoti ikdienišķā sadzīves situācijā ikkatra cilvēka ikdienā – pārvietojoties ar mašīnu, kā arī bija iespēja aprunāties ar jomas profesionāļiem, jauniem speciālistiem, kur jaunieši redzēja, ka šīs zināšanas ir nepieciešamas profesijā. “Moderna darba vieta spēj parādīt jauniešiem, ka skolā apgūtās zināšanas patiešām noder gan ikdienā, gan profesijā,” atzīst Kristaps.
Jauno uzņēmēju kalve – SMU
Lai apvienotu teorētiskās zināšanas ar praktisko pieredzi, globālā nevalstiskā organizācija “Junior Achievement” jau kopš 1991. gada Latvijā veido skolēnu mācību uzņēmumu kustību. Tās ietvaros skolēni veido uzņēmumus, kas mācību nolūkos pilda īsta uzņēmuma funkcijas un darbojas reālā vidē – skolēni ražo un pārdod preces vai pakalpojumus. Visa mācību gada garumā SMU ir jāpilda noteikti uzdevumi un jāsasniedz izvirzītie mērķi. SMU ir iespēja piedalīties gadatirgos, tie ražo un pārdod savas preces internetā vai citos veidos, veido mārketinga kampaņas un mācību gada beigās apkopo peļņas–zaudējumu rādītājus.
Biedrība “Mārupes uzņēmēji” jau kopš 2013. gada atbalsta SMU kustību Mārupes ģimnāzijā. Sākotnēji biedrības pienesums bija par labākajiem atzīto tolaik vidusskolas, tagad ģimnāzijas SMU novērtēšana un apbalvošana ar naudas un citām balvām, bet kopš 2019. gada MUB sniedz vēl nozīmīgāku un vērtīgāku atbalstu – mentora konsultācijas. Proti, biedrības biedri aktīvi iesaistās konkrētu SMU darbībā, palīdzot jauniešiem ar padomiem, idejām un risinājumiem veiksmīgākai viņu uzņēmumu izaugsmei.
Kā atzīst Mārupes Valsts ģimnāzijas ekonomikas un komerczinību skolotāja Līga Lagzdkalne, SMU darbības laiks ir salīdzinoši īss – viens mācību gads vai pat mazāk, tādēļ iespēja motivētākajiem SMU konsultēties ar uzņēmēju – mentoru, kurš SMU darbības laikā var palīdzēt ar padomu vai praktisku risinājumu, ir ļoti nozīmīga. “Sadarbība ar uzņēmējiem savā ziņā ir arī motivators darboties labāk, aktīvāk, zinot, ka mācību gada noslēgumā būs savs SMU darbs jāprezentē žūrijai,” saka skolotāja.
Godalgotie SMU arī saņem speciālbalvu no lidostas “Rīga” – to produkti tiek izstādīti lidostas terminālī, kur ar tiem var iepazīties tūkstošiem lidostas pasažieru.
Sadarbība ar mentoru mums palīdzēja veiksmīgi izveidot SMU “Solar Power”. Konsultējāmies ar mentoru no uzņēmuma plānošanas stadijas līdz pat slēgšanai, mentors palīdzēja atrisināt visdažādākos jautājumus. Arī pēc SMU slēgšanas kontaktējos ar mentoru, šoreiz jau dibinot īstu uzņēmumu. Ir prieks, ka, pabeidzot skolu, manos kontaktos paliek mentora numurs, kurš vienmēr atbalstīs ar padomu. Īpašs paldies mūsu mentoram Silvestram Savickim!”
Sandis Maskaļonoks, MVĢ absolvents, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes students, uzņēmējs
Uzņēmuma “IB Media Productions” īpašniece Ingrīda Bondare 2019./2020. mācību gadā bija mentors MVĢ skolēnu mācību uzņēmumam “Cube Taste”, kuru izveidoja trīs puiši Roberts, Toms un Kārlis. Uzņēmums radīja veselīgu produktu – žāvētu augļu un riekstu maisījuma saldumus, kas domāti arī vegāniem. Produkti iepakoti ērtā kastītē, kas vienlaikus var būt arī kā dāvana.
“Mans atbalsts bija saistīts ar tuvāku produkta iepazīšanu, lai palīdzētu izveidot marketinga plānu produkta pārdošanai. Kopā ar idejas autoriem izveidojām informatīvu video, kas parāda produkta sastāvdaļas, ražošanas procesu un gala produktu. Šis video vienlaikus bija arī projekta noslēguma rezumējums, kas atspoguļoja idejas īstenošanu praksē,” stāsta Ingrīda.
Idejas izstrādātāji ar šo produktu piedalījās arī tirdziņos.
“Man bija tā iespēja sadarboties ar jauniešiem, kuriem ir labas idejas, kā arī savs redzējums par biznesa ideju un tās potenciālo izaugsmi. Neskatoties uz to, ka tas bija tikai mācību uzņēmums un ideja gada garumā, uzskatu, ka šāda veselīga produkta dzīvotspējai būtu perspektīva. Man patika jauniešu vēlme domāt, bija tā iespēja tuvāk iepazīt mūsdienu jauniešus no biznesa aspekta un caur šo saredzēt Latvijas izaugsmi,” atzīst Ingrīda, kuras pašas uzņēmumam ir 20 gadu pieredze radoša satura veidošanā, izstrādājot dažādus digitālā satura projektus un audiovizuālas reklāmas kampaņas.
Jautāta par ieteikumiem SMU mentoru kustības pilnveidošanai, Ingrīda rosina mācību gada sākumā skolēniem izveidot ievadlekciju par to, kas būtu jāņem vērā, attīstot savu biznesa ideju. “Kas ir tās prasmes, kas jāapgūst no teorijas līdz praksei, kā nonākt līdz pareizai biznesa idejai, un ar ko sākt. Skolēniem piedāvāt pieredzes stāstus no maziem un individuāliem uzņēmējiem, un tiem, kas no maza izauguši par lielu,” tēmu loku ieskicē uzņēmēja. Viņasprāt, mentoriem būtu jāiesaistās un jāatbalsta SMU no idejas sākuma līdz projekta beigām visa gada garumā.
Aicinām uzņēmējus iesaistīties projektā un kļūt par nākamā mācību gada SMU mentoriem! Biedrība no savas puses piedāvā mentoriem metodisko atbalstu, mentoru pieredzes apmaiņu un organizē labāko SMU vērtēšanas un apbalvošanas pasākumu mācību gada beigās.
Ir, kurp tiekties
Saskaņā ar jaunāko Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) un partneru pētījumu par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību, Mārupes novads ieņem vien 29. vietu visu 43 pašvaldību konkurencē.
Pētījuma ietvaros tika salīdzinātas visas Latvijas pašvaldības (valstspilsētas un novadi atsevišķās kategorijās) pēc vairākiem parametriem, kā pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.
Laurus plūca un pirmo vietu valstspilsētu kategorijā ieguva Jūrmalas pilsēta, savukārt novadu kategorijā par uzņēmējiem draudzīgāko tika atzīts Bauskas novads.
Uzņēmēju brokastis par enerģijas un laimes sajūtas saglabāšanu uzņēmējiem
Biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes locekle Ilze Zariņa organizēja kārtējo neformālo biedru pasākumu “Uzņēmēju brokastis”, kas notika “JIP Mārupīte” restorānā “H2O”.
Sarunas aktuālā tēma bija par enerģijas un laimes sajūtas saglabāšanu uzņēmēju dinamiskajā un “skrienošajā” ikdienā.
Ilze Zariņa ir mediķis un klīnikas “Vesels bērns” īpašniece un vadītāja un ikdienā sastopas ar dažādām stresa izraisītām blaknēm un likstām, tāpēc sarunas laikā dalījās ar praktiskiem padomiem veselīga dzīves balansa saglabāšanai.
Sporta un aktīvās atpūtas konsultatīvā padome vienojas par prioritātēm
Sporta un aktīvās atpūtas konsultatīvās padomes dalībnieki šoreiz uz tikšanos sanāca Babītes sporta kompleksā, kas atrodas Babītes vidusskolā Piņķos. Pēc iepazīšanās ar sporta kompleksu padomes dalībnieki sēdes laikā vienojās par prioritātēm, kam jāatspoguļojas topošajā novada Sporta attīstības stratēģijā. Padome par prioritāti vienbalsīgi atzina bērnu un jauniešu sportu, kam pakārtojama sporta infrastruktūras attīstība, t. sk. vieglatlētikas halles būvniecība.
Stratēģiju ir plānots izstrādāt līdz 2022. gada beigām, un par to ir atbildīga jaunā novada Sporta pārvaldības speciāliste Eva Krastiņa.
Mūsu projekti un notikumi nevarētu tikt realizēti bez finansiāla atbalsta, tāpēc sakām PALDIES:
Ģenerālsponsoriem: 
Notikuma veidotājiem: 
Atbalstītājiem: 
, RIX Property un Gastonam Galeniekam