Uzņēmēju Vēstis
JANVĀRIS 2023
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.64
JAUNUMI NOVADĀ
Mārupe līderos uzņēmumu skaita pieaugumā
Pērn Mārupes novadā bijis vislielākais jaunreģistrēto uzņēmumu pārsvars pār likvidēto uzņēmumu skaitu.
Novada jaunuzņēmums “Sorsera”rada unikālu rīku
Latvijas jaunuzņēmuma Sorsera mērķis ir palīdzēt publiskajos iepirkumos iesaistītajām pusēm Eiropas mērogā.
Mārupes tūrisma jaunumi – izstādē “BALTTOUR 2023”
Pierīgas Tūrisma asociācija izstādē “Balttour 2023” popularizēs tūrisma piedāvājumu Rīgas tuvumā.
Mārupes novada notikumu kalendārs
Mārupes novada notikumu kalendārā uzzini par biznesa, sporta un kultūras norisēm novadā.
JAUNUMI BIZNESAM
2. februārī – tiešsaistes seminārs par LEADER programmu
2.februārī plkst.14.00 notiks biedrības “Pierīgas Partnerība” organizēts tiešsaistes seminārā “Ieskats LEADER projekta veidlapas aizpildīšanā”.
Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā
Ministru kabinets 10. janvāra sēdē atbalstīja jaunu Atveseļošanas fonda atbalsta programmu uzņēmējiem “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”.
Google bez maksas apmācīs biznesa attīstībai digitālajā vidē
Google sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) turpina apmācību programmu “Izaugsme ar Google”.
Interreg aktuālie projektu konkursi 2021.–2027. gadā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē, ka šobrīd norisinās projektu konkursi sešās Interreg programmās.
Izsludināti Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas konkursi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina piedalīties Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027.g. projektu konkursos.
Informēs par iespējām iesaistīties Ukrainas atjaunošanā
8. februārī Finanšu ministrijā norisināsies seminārs par Latvijas uzņēmumu iespējām piesaistīt starptautisko finansējumu un sadarboties projektos Ukrainā.
FUTURUM indekss: uzņēmēji negatīvi par ekonomisko situāciju
LTRK un SKDS pētījums FUTURUM indekss rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas.
ATSKATS
Pasaules notikumi ietekmē Mārupes uzņēmējus
Uz aizgājušā gada notikumiem atskatoties
Tā ir pieņemts, ka, jauno gadu uzsākot, vispirms atskatāmies uz aizgājušo. Jo tikai izvērtējot paveikto, ir iespējams izvirzīt jaunus mērķus un aptvert horizontus.
Globālais konteksts neatraujams
Aizgājušais gads nosacīti dalās divās daļās – līdz 23. februārim un pēc šī datuma. Ja gada sākumā sabiedrības fokusā vēl bija COVID – 19 radītās blaknes, tad Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā apgrieza pasauli kājām gaisā. Tāpēc liela daļa lietu un notikumu mums apkārt ir skatāmas tieši šīs ģeopolitiskās traģēdijas sakarā.
Mums, uzņēmējiem, pandēmijas galvenā aktualitāte bija publiskās telpas pieejamības ierobežojumi, ar to saistītie pārdošanas kritumi un virknē nozaru arī vispārējs izdzīvošanas jautājums vai arī teju pilnīga atkarība no valsts atbalsta. Tas viss kļuva nebūtiski 24. februārī, kad, klausoties ziņās no Kijivas, ikviens pēkšņi aptvēra cilvēka dzīvības un brīvības trauslumu un ierastā komforta un realitātes pēkšņu izmaiņu iespējamību.
Tomēr, kā jau katrā krīzē, arī šie notikumi deva iespēju paraudzīties uz dzīvi citām acīm, sagrupēties, sajust fenomenālu vienotības sajūtu un pēkšņi paveikt citkārt neiedomājamas lietas. Kā šodien atceros to 5. marta novakari, kad Vecozolu ielas garāžu pagalmā kā uz burvja mājienu sapulcējās teju visi man zināmie mārupieši, lai dažu stundu laikā piekrautu pilnu ar ziedojumiem no Ukrainas atbraukušo kravas automašīnu. Gadam turpinoties, situācija Ukrainā un tās nospiedums pie mums pakāpeniski ieguva “jaunā normālā” statusu.
Bailes par energoresursu augstajām cenām vai pat to nepieejamību, no tā izrietošais saules paneļu un siltumsūkņu pārdošanas uzplaukums, divciparu inflācija un jaunas izpratnes par preču un pakalpojumu cenām izveidošanās aizgājušajā gadā bija ikviena uzņēmēja fokusā. Tomēr piedzīvojām arī lieliskas lietas, kuras citos apstākļos, visticamāk, nebūtu notikušas. No mūsu zemes tika izslaucīti teju visi par padomju okupācijas gadiem liecinošie pieminekļi, ieskaitot pašu redzamāko – Torņakalna stabu. Operatīvi tika grozīti normatīvie akti, kas izbeidza komerciāli politisko koķetēriju ar abiem austrumu kaimiņiem, daudziem uzņēmējiem lika pārorientēt savus tirgus rietumu virzienā, tādejādi audzējot savu konkurētspēju un kļūstot stiprākiem kopumā.
Visbeidzot jāatzīmē oktobra sākumā notikušās 14. Saeimas vēlēšanas, kas iepriekš minēto notikumu kontekstā piedzīvoja līdz šim nebijušu vēlētāju aktivitāti, kuras rezultātā tika nomainītas divas trešdaļas līdzšinējo Saeimas deputātu. Rezumējot jāsaka – pārmaiņas rada pārmaiņas un, cerams, ka uz labu.
Uzņēmēju gads novadā
Tieši pirms gada “Uzņēmēju vēstu” janvāra numurā mēs aicinājām savus biedrus atskatīties uz iepriekš paveikto un dot vēlējumus biedrībai jaunajā gadā. Šodien vēlreiz pārlasot teikto, jāsecina, ka esam ņēmuši vērā lielāko daļu biedru ieteikumu. Esam turpinājuši visas tās aktivitātes, kas tradicionāli ir biedru pieprasītas un novērtētas – izglītojošos un izklaidējošos notikumos veicinājuši biedru biedrošanos, mācījuši kolēģus, novada jauniešus un mācījušies paši, sēdējuši pie lēmumu pieņemšanas galdiem pašvaldībā un uzņēmējus pārstāvošajās valsts mēroga organizācijās, snieguši ieguldījumu sociālās atbildības laukā, rūpējoties par sava novada izaugsmi. Protams, esam strādājuši arī informatīvajā laukā un piesaistot naudas līdzekļus no pieejamajiem fondiem biedrības izaugsmei.
Trīs lietas
Aizgājušā gada griezumā būtu jāizceļ trīs iepriekš biedrības dzīvē un darbos nebijušas lietas, kas, jāatzīst, visas tika sakoncentrētas tieši gada otrajā pusē un tā nogalē.
Mārupes uzņēmēji ir enerģijas un entuziasma pilni turpināt darboties savu biedru un novadnieku labā. Tikai cerēsim, ka notikumi pasaulē un Latvijā mums netraucēs to darīt kvalitatīvi un pilnvērtīgi. Lai visiem izcils 2023. gads!
Pirmais Mārupes uzņēmēju festivāls
Iepriekš nebijis notikums, kurā par mērķi izvirzījām uzņēmēju un iedzīvotāju tuvināšanu. Tāpēc saulainā, bet vēsā 10. septembra sestdienā “ieņēmām” Mārupes nu jau pilsētas centru, kurā visas dienas garumā iepazīstinājām ar dažādiem Mārupes uzņēmumiem, to produkciju un sniegtajiem pakalpojumiem, apmeklētājus iesaistījām ar dziļās un jēgpilnās diskusijās uz speciāli uzbūvētas skatuves (paldies Mārupes pašvaldībai!), izlaidējām ar valstī populāru mūziķu – mārupiešu muzikāliem priekšnesumiem, garšu kārpiņas lutināja Mārupes pazīstamāko restorānu un kafejnīcu šefpavāri, bet mazos mārupiešus nodarbināja atrakcijas un animatori.
“Skola dodas dzīvē – dzīvē ienāk skolā” trešās sezonas paātrinājums
Projekts, kurā uzņēmēji kļūst par skolotājiem, Mārupes pamatskolā notiek jau trešo gadu. Bet šogad tam ir piešķirts, ja tā var teikt, “paātrinājums”. 2022./2023. mācību gads ir pirmais pēc kovida ēras, kad uzņēmēju vadītās stundas skolā un uzņēmumos var notikt klātienē un pilnvērtīgi. Priecē pakāpeniski augošais uzņēmēju – skolotāju skaits. Tomēr aizvadītajā gadā nāca klāt vēl viens kvalitatīvs pienesums – biedrība uzrakstīja pieteikumu LEADER programmā un ieguva finansējumu mācību stundu video filmēšanai, arhivēšanai un izplatīšanai. Tādejādi uzņēmēju vadītās mācību stundas varēs nonākt pie neierobežota skolēnu skaita ne tikai Mārupes pamatskolā, bet jebkur Latvijā vai pasaulē. Dalāmies ar zināšanām un vienlaicīgi popularizējam Mārupi un tās uzņēmējus!
Iedvesmas podkāsts
Kā pēdējo biedrības jaunievedumu projektu sadaļā jāpiemin podkāstu sēriju “Mārupes uzņēmēju pieredzes stāsti – 10 epizodes, kas iedvesmos Tevi uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību”. Aizgājušā gada oktobrī un novembrī ierakstījām intervijas ar 10 Mārupes uzņēmējiem un tagad tās var klausīties visās populārākajās podkāstu platformās, kā Sotify, Apple Podcasts, Deezer u.c., kā arī biedrības mājas lapā. Šogad plānojam šo pieredzes stāstu seriālu turpināt.
LASĀMGABALS
Mārupē taps jauna pilsēta - RIX Airport City
Pērnā gada septembrī lidosta “Rīga” izziņoja Latvijā un Baltijā vēl nebijuša projekta sākumu – sadarbībā ar starptautiskiem investoriem 24 hektāru plašā teritorijā ap lidostu nākamo desmit gadu laikā tiks izveidota aerotropole – jauna pilsēta, kuras centrā būs lidostas un “Rail Baltica” stacijas multimodālais satiksmes centrs.
Šis projekts neapšaubāmi ietekmēs visa Mārupes novada dzīvi, tāpēc “Uzņēmēju Vēstis” nolēma izpētīt, kas tad īsti ir aerotropole un ko iecerējusi lidosta.
Aerotropoles – mūsdienu pasaules biznesa dzinēji
Cilvēces vēsturē pilsētas vienmēr ir veidojušās ap nozīmīgiem satiksmes centriem. Vissenākajos laikos tie bija sauszemes ceļu krustpunkti, vēlāk, kad cilvēks apguva kuģošanas prasmi – ostas (Rīga vēl tagad lepojas ar Hanzas savienības pilsētas statusu), bet dzelzs un tvaika dzinēju laikmetā – dzelzceļa stacijas.
21. gadsimtā par nozīmīgāko biznesa virzītājspēku un urbānās attīstības centriem kļūst lidostas. Pirmo reizi apzīmējumu “aerotropole” lietoja Ņujorkas mākslinieks Nikolass de Santis, kura mākslas darbs ar lidostu uz debesskrāpja jumta tika publicēts izdevuma “Popular Science” 1939. gada novembra izdevumā. Taču aeropoles jēdzienu par ekonomikas konceptu 2000. gadā padarīja ASV aviācijas pētnieks, akadēmiķis Džons D. Kasarda (John D. Kasarda), kura pētījumu objekts ir lidostas kā tautsaimniecības dzinējspēks. 2011. gadā izdevums “Time Magazine” atzina, ka aerotropoļu koncepts ir “viena no idejām kas mainīs pasauli”.
"Lidostas 21. gadsimtā mainīs uzņēmējdarbības telpu un urbāno attīstību tikpat nozīmīgi kā ātrgaitas ceļi 20. gadsimtā, dzelzceļš 20. gadsimtā un ostas 19. gadsimtā."
Aerotropoļu lielākā vērtība ir gaisa satiksme, kas piedāvā uzņēmumiem ātru savienojamību ar piegādātājiem, klientiem un partneriem. Aerotropoļu uzņēmumi visbiežāk ir vairāk saistīti ar piegādātājiem vai klientiem visā pasaulē, nekā tiem, kas atrodas tuvumā. Tā kā ekonomika kļūst arvien globalizētāka, “laikjūtīgāka”, un preču un pakalpojumu tirdzniecība kļūst aizvien atkarīgāka no gaisa satiksmes, aviācijas ātrums un fleksibilitāte, kas sniedz iespēju pārvietot cilvēkus un preces lielā ātrumā lielos attālumos, rada konkurences priekšrocības uzņēmumiem un vietām. Aerotropoles modelī izmaksu samazināšana uz savienojamības un ātruma rēķina kļūst tikpat nozīmīga kā izmaksu samazināšana ar apjoma pieaugumu un diversifikāciju. Šajā modelī nav svarīgi, kur bizness vai vieta atrodas, bet gan cik ātri tā var savienoties ar citiem.
Veiksmīgas aerotropoles pamats ir ar aviācijas jomu saistīti uzņēmumi, biznesi, kuru pastāvēšanai eksistenciāli nepieciešami ātri savienojumi, un miljoni gaisa ceļotāju, kuri ik gadu izmanto lidostu pakalpojumus. Augstās tehnoloģijas, loģistika un e-komercija; augstvērtīgas ātri bojājošās vielas un produkti; farmācija – tās ir nozares, kas mūsdienās nespēj pastāvēt bez iespējas būt nepārtrauktā saskarsmē ar visu pārējo pasauli, un tāpēc tām ir svarīgi, lai ražotnes atrastos pēc iespējas tuvāk lidostām.
Savukārt biznesa ceļotāji vēlas, lai lidostu tuvumā būtu pieejamas konferenču zāles, atvērtie biroji un sanāksmju telpas, bet tie, kas ceļo, lai atpūstos, vēlas lidostu tuvumā atrast viesnīcas, tirdzniecības un kultūras centrus un saņemt sporta, izklaides, medicīnas un labsajūtas pakalpojumus. Aizvien vairāk biznesiem un pakalpojumiem koncentrējoties ap lidostām, aerotropoles pašas kļūst par galamērķiem, kur gan ceļotāji, gan vietējie iedzīvotāji strādā, iepērkas, tiekas, apmainās ar zināšanām, veic uzņēmējdarbību, ēd, guļ un izklaidējas, bieži vien nedodoties tālāk kā dažus kilometrus no lidostas. Rezultāts ir jauns uz tranzītu orientēts attīstības veids, kura centrā ir lidlauks un to savienojošās virszemes transporta artērijas – ceļi un dzelzceļi.
Pirmās lidostu pilsētas radās spontāni, bez īpašas plānošanas, reaģējot uz tirgus pieprasījumu. Tā rezultātā daudzas senākās aerotropoles saskaras ar satiksmes problēmām, piesārņojumu un citām negatīvām sekām. Mūsdienās lidostu pilsētas tiek veidotas plānveidīgi, izmantojot ilgtspējīgas urbānās attīstības principus un domājot par nākotnes izaugsmi.
Apbūvēs pļavas ap lidostu
Nākotnes RIX Airport City veidosies lidostai piederošajā 24 hektārus plašajā teritorijā, kas atrodas virzienā uz Rīgu no lidostas termināļa un topošās “Rail Baltica” stacijas. Pašlaik šajā vietā dārd “Rail Baltica” stacijas būvlaukuma ceļamkrāni, plešas tukšas pļavas, aiz uzbērtās zemes kaudzēm slēpjas dīķis ar veikborda trasi un slejas nepabeigtas celtnes – piemiņa no neveiksmīgā mēģinājuma izveidot šeit biznesa centru sadarbībā ar norvēģu investoriem 2000.gadu sākumā. To laiku iecerēm sabrūkot ekonomiskās krīzes priekšā, sekoja desmitiem gadu ilga tiesāšanās starp Latvijas valsti un investoriem “Rixport”. Tiesvedības laikā lidostai piederošā zeme tika “iesaldēta”, gaidot, kurš uzvarēs un būs tiesīgs ar to tālāk rīkoties.
Taču saknes idejai par pilsētas veidošanu šajās pļavās ir vēl dziļākas – jau tālajā 1978.gadā (vien četrus gadus pēc lidostas “Rīga” termināļa atklāšanas) laikraksts “Rīgas Balss” apraksta ieceres lidostas termināļa priekšā izbūvēt ēdnīcu 400 personām, “profilaktoriju” gaisa kuģu apkalpēm un viesnīcu pasažieriem. Tomēr šī iecere tā arī netika realizēta.
“Rixport” tiesvedība noslēdzās 2019.gadā ar Latvijas uzvaru, lidostai atgūstot tiesības brīvi rīkoties ar novārtā pamestajiem zemes īpašumiem. Kā norāda lidostā, darbs pie šo teritoriju attīstības plānošanas turpinājies arī tiesāšanās laikā un lidosta bijusi gatava nekavējoties uzsākt investora meklējumus, taču strauju virzību apturēja Covid-19 pandēmija un tai sekojušais Krievijas iebrukums Ukrainā. Tāpēc tikai pērnā gada otrajā pusē, kad aviācijas nozares atkopšanās jau rādīja skaidru izaugsmi, pieņemts lēmums turpināt projekta virzību.
300 miljonu investīcijas
RIX Airport City projekta mērķis ir nākamo desmit gadu laikā izveidot pirmo Baltijā lidostas pilsētu, ietverot jau esošo tradicionālo aviācijas pakalpojumu – pasažieru un kravu pārvadājumu – attīstību un integrāciju ar citiem uzņēmējdarbības veidiem, sākot ar inovāciju un jaunuzņēmumiem, e-komercijas, loģistikas un ražošanas biznesiem un beidzot ar dažāda veida tūrisma, viesmīlības un atpūtas pakalpojumiem. Plānotais investīciju apjoms RIX Airport City attīstībai ir līdz 300 miljoniem eiro un ar investoru piesaisti šeit plānots attīstīt darījumu un atpūtas centru ar kopējo izbūvējamo platību līdz 340 tūkstošiem kvadrātmetru.
Topošās lidostas pilsētas vīzija ietver viesnīcas, birojus un mazumtirdzniecības telpas, kā arī daudzveidīgus pakalpojumus pasažieriem, kravu apkalpotājiem un vietējiem iedzīvotājiem.
Mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai.
Kā sola lidosta, “RIX Airport City koncepta pamatā ir urbānās pilsētvides vīzija ar mērķi radīt savienotu, modernu, cilvēkiem draudzīgu un ilgtspējīgu iespēju telpu”. Topošās lidostas pilsētas attīstība balstīsies ilgtspējīgā plānošanā, ievērojot nozarē atzītu energoefektivitātes standartu prasības. Priekšroka tiks dota ģeotermālās un saules enerģijas ražošanas sistēmām, atbildīgai aprites pieejai resursu izmantošanā, būvniecības tehnoloģijām, kas izmanto ilgtspējīgus un atjaunojamus materiālus, un zaļajai arhitektūrai.
RIX Airport City zonējumā un iekšējā transporta sistēmā prioritāte būs gājējiem, velosipēdu un citu videi draudzīgu pārvietošanās līdzekļu satiksmei. Saskaņā ar lidostas iecerēm vismaz 10 % teritorijas tiks atvēlēti parkiem un publiskajai ārtelpai. Zaļā publiskā ārtelpa vīsies caur visu lidostas pilsētas teritoriju, veidojot savstarpēji nodalītu gājēju, velosipēdistu un transportlīdzekļu kustību.
Kā galvenie teritorijas izmantošanas mērķi noteiktas viesnīcu, biroju un konferenču centra telpas, mazumtirdzniecība, loģistika un vieglā rūpniecība, priekšroku dodot ar aviāciju saistītām nozarēm, kravu pārvadājumiem un loģistikai, e-komercijas attīstībai, IT, elektronikas, tūrisma un farmācijas nozarēm.
Saskaņā ar lidostas radīto vīziju RIX Airport City veidos vairākas savstarpēji savienotas un specifiskajām vajadzībām pielāgotas zonas. Pilsētas darījumu centrs ietvers viesnīcas, konferenču un biroju ēkas, iepirkšanās centrus, publiskās ārtelpas un transporta objektus – lidostas jauno termināli ar kapacitāti līdz 12 miljoniem pasažieru gadā, “Rail Baltica” dzelzceļa staciju un vietējā un starptautiskā sabiedriskā transporta pieturvietas. Savukārt ap teritorijā esošo ezeru iecerēts attīstīt parka zonu, kur atradīsies kultūras, ēdināšanas, tirdzniecības, atpūtas un izklaides vietas. Lidosta lēš, ka jauno pilsētu ik dienas varētu apmeklēt vairāk kā 30 tūkstoši apmeklētāju – pasažieri, darbinieki, viesi.
Savukārt komerciālās un vieglās rūpniecības ražotnes un biroji, pētniecības, attīstības, izglītības un loģistikas uzņēmumu objekti atradīsies lidostas pilsētas perifērijā, bet lidostas “Rīga” ziemeļu daļā tiks attīstīta industriālā zona – gaisa kravu apkalpošanas un loģistikas infrastruktūra, tostarp iezīmētas iespējas veidot “Rail Baltica” dzelzceļa kravu un militārās mobilitātes pievadu lidostai.
RIX Airport City vizualizācijas
Pirmajā RIX Airport City attīstības posmā, kas saskaņots ar lidostas jaunā termināļa un “Rail Baltica” dzelzceļa savienojuma pabeigšanas termiņu 2027.–2030.gadā, plānots attīstīt četru zvaigžņu viesnīcu ar tiešu piekļuvi lidostas terminālim un stacijai un A klases biroju ēkas.
RIX Airport City koncepta tālākai attīstībai un īstenošanai lidosta “Rīga” ir izsludinājusi starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei. Konkurss notiek divās kārtās, piemērojot konkursa dialoga metodi. Pirmajai kvalifikācijas kārtai potenciālie interesenti varēja pieteikties līdz pērnā gada 16. decembrim. Pēc tam lidosta kopā ar otrajai kārtai kvalificētajiem pretendentiem sarunu procesā turpinās darbu pie RIX Airport City sākotnējā koncepta detalizācijas. Līgumu ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līdz 2023. gada beigām.
Novada nākotne – sasaistē ar lidostu
Ja lidostas RIX Airport City iecere īstenosies, Mārupes novads, visticamāk, zaudētājos nepaliks. Teritorija ap lidostu jau ir sākusi attīstīties spontāni – pēdējos gados te tapuši vairāki loģistikas centri un ražotnes, uzbūvēta “Hilton By Hempton” viesnīca, par attīstības plāniem un 100 miljonu investīcijām paziņojis Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītajam “Sirin Development” piederošais uzņēmums SIA “Cella investment 3”, kas pērn aprīlī par nedaudz vairāk kā 5 miljoniem eiro izsolē iegādājās 22 Rīgas pašvaldībai piederošos neapbūvētos zemesgabalus pie lidostas, lai izbūvētu loģistikas noliktavas 180 000 kvadrātmetru platībā. RIX Airport City varētu kļūt par centru un stimulu lidostas apkārtnes teritorijas plānotai un mērķtiecīgai attīstībai.
Visi šie plāni nozīmē gan jaunas darbavietas novada iedzīvotājiem, gan dažādu, tostarp mazo un vidējo, biznesu izaugsmes iespējas, gan ceļu un citas infrastruktūras attīstību. Iekāpjot ātrgaitas vilcienā “Rail Baltica” stacijā, ikviens dažu stundu laikā varēs nokļūt Viļņā, Tallinā, Polijā un citās Eiropas valstīs, bet no lidostas doties vēl tālākos ceļojumos.
Vienlaikus, ja piepildīsies lidostas ieceres un 2027.gadā tā apkalpos deviņus miljonus vai par vairāk pasažieru, gaisa kuģi virs mārupiešu namiem lidos aizvien biežāk. Lai gan tie kļūs klusāki un videi draudzīgāki – jau tiek izmēģinātas pirmās lidmašīnas ar elektrības un ūdeņraža dzinējiem – taču arī šie gaisa kuģi radīs troksni. Caur novadu vīsies “Rail Baltica” sliedes, pa kurām joņos ātrgaitas vilcieni – ne tikai pasažieru, bet arī kravu sastāvi.
Raugoties vēl tālākā nākotnē, agri vai vēlu pienāks arī laiks, kad lidostai būs nepieciešams otrs skrejceļš, un tas, visticamāk, nozīmēs, ka no zemes virsas būs jāpazūd Skultes ciematam. Taču, iespējams, līdz tam brīdim jau būs attīstījušies pilnīgi jauni pārvietošanās veidi – Lielbritānijā jau ir uzbūvēta pirmā eksperimentālā bezpilotu lidaparātu un gaisa taksometru osta jeb „vertiports”, un šķietami fantastiskā ideja par lidojošiem takšiem pēc pāris gadiem varētu kļūt par realitāti.
Cik gatavs ir Mārupes novads šīm pārmaiņām un cik daudz vispār novada attīstības plānos tiek ņemts vērā apstāklis, ka tā teritorijā atrodas Baltijas lielākais gaisa satiksmes centrs? Novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2022. – 2034.gadam lidosta atzīta par vienu no pieciem galvenajiem ekonomiskās specializācijas virzieniem, dēvējot lidostu par nozīmīgu Mārupes novada teritorijas attīstību ietekmējošu elementu, “nodrošinot tās sasniedzamību un iekļaušanos novada apdzīvojuma struktūrā, darbavietu un publiskās ārtelpas nodrošinājumā”. “Lidostas darbības aktivizēšana un pozīciju nostiprināšana reģionāla mēroga konkurencē nodrošinātu virkni multiplikatīvu ekonomisku efektu gan valsts, gan novada mērogā, paverot labas iespējas arī dažādu citu nozaru attīstīšanai. Ņemot vērā aviācijas jomas tradīcijas, kas veidojušās lidostas apkārtnē, novada teritorijā iespējams attīstīt ar aviācijas darbību saistītus pakalpojumus aviācijas izglītības, uzraudzības, vadības un citās jomās,” teikts stratēģijā.
Vienlaikus stratēģijā atzīts, ka novada atrašanās metropoles urbanizētajā Pierīgas telpā ir izaicinājums kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai līdzās starptautiskiem transporta koridoriem un Baltijas reģiona lielākajai lidostai, kas veicina loģistikas un inovatīvu ražošanas jomu attīstību.
Savukārt Attīstības programmā 2022. – 2028. gadam novada stipro un vājo pušu novērtējumā minēts, ka stiprā puse ir tas, ka “novadā atrodas Baltijas valstu lielākā lidosta, kas ļauj attīstīt ar inovatīvām ražošanas nozarēm saistītu loģistikas industriju tieši un pastarpināti saistītas ekonomiskas darbības”, taču par vājo pusi atzīts “aviosatiksmes un lidostas radītā trokšņa piesārņojums”. Savukārt par iespēju atzīta “biznesa tūrisma attīstība lidostas “Rīga” aviopārvadājumu pieauguma, biznesa parka un “Rail Baltica” dzelzceļa trases attīstības rezultātā”.
Kopumā novada attīstības plānošanas dokumenti liecina, ka ar lidostas esamību novada teritorijā tiek saistītas nākotnes attīstības iespējas gan uzņēmējdarbībā, gan tūrismā, gan infrastruktūras veidošanā, taču vienlaikus tiek cerēts sabalansēt šo attīstību tā, lai saglabātu un attīstītu novada dabas vērtības, vietējo lauku ainavu, ciematu tipa dzīvojamo telpu ar mazstāvu apbūvi.
Ar Mārupes novada attīstības plānošanas dokumentiem iepazīsties ŠEIT.
Uzzini vairāk par RIX Airport City
MUB DARA
Noslēgumam tuvojas šī gada SMU programma
Tuvojoties mācību gada noslēguma cēlienam Mārupes Valsts ģimnāzijā, vienpadsmito klašu skolēniem arvien straujākiem soļiem jāgatavojas arī skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmas gala termiņam.
SMU programma ir “Junior Achievement Latvia” veidots projekts, kura ietvaros skolēniem ir iespēja veidot savu uzņēmumu, attīstot un praktizējot uzņēmējdarbības prasmes. Arī šogad, kā ikkatru gadu, Mārupes Valsts ģimnāzijas komerczinību novirziena skolēniem mācību uzņēmums ir obligāts projekts, kurš tiek realizēts 11.klasē, uzņēmējdarbības un projekta darba mācību priekšmetu ietvaros.
Pēdējo gadu laikā SMU programma piedzīvojusi dažādus kāpumus un kritumus, ņemot vērā tik ļoti sekām bagāto Covid-19 krīzi, kas, kā jau daudzas lietas mūsu ikdienā, ietekmējusi arī uzņēmējdarbību. Vairāk kā gadu jaunieši darbojās un veidoja uzņēmumus mājas apstākļos, arī reklamējot un pārdodot tos interneta vidē un tirdziņos attālināti. Taču šogad skolēniem beidzot bija iespēja atgriezties ierastajā ritmā.
Šobrīd jaunieši strādā pie produktu gala rezultāta, liela daļa jau ievietojusi savas preces “Junior Achievement” katalogā, reklamē uzņēmumu sociālajos tīklos, kā arī gatavo savu “pitch” prezentāciju, trenējot publiskās uzstāšanās un uzņēmuma reklamēšanas prasmes. Šajā numurā iepazīstinām ar diviem no šā gada Mārupes ģimnāzijas SMU.
Skolēnu mācību uzņēmums “Cik tālu” (@cik.talu)
Produkts: kāršu spēle, kuras mērķis ir atrast ikviena īsto un vienīgo partneri caur tā īpašību plusu un mīnusu līkločiem.
Darbībā sokas ļoti labi. Esam izveidojuši veiksmīgu komandu, kurā viens uz otru varam paļauties, vienmēr zinām, ka viss tiks laikus izdarīts. Pie produkta idejas nonācām pakāpeniski. Sākumā tapa pavisam cita uzņēmuma ideja par aplikācijas izveidi, taču nospriedām, ka ar mūsu šī brīša IT zināšanām šajā laika posmā to nepagūsim īstenot. Tā nu radās ideja par vēl nebijušu galda spēli jauniešiem. Šobrīd esam jau uzsākuši produkta ražošanu, nosūtījuši gala dizainu tipogrāfijai un jau taustāmā formā saņēmuši pirmās preces.
Skolēnu mācību uzņemums “Nozzz” (@smu_nozzz)
Produkts: specializēti cimdi autovadītājiem noguruma mazināšanai.
Ražojam cimdus, kuros, balstoties uz Ķīnas medicīnu, cimdu iekšpusē ir iešūtas pērles uz attiecīgajiem akupunktūras punktiem, kuri palīdz autovadītājiem būt modrākiem un koncentrēties pie stūres. Produkts ir jau gatavs un pat esam devušās to pārdot tirdziņos. Lielākais pārsteigums pašām bija tikšana uz Dominas ikgadējo “Cits bazārs” tirdziņu, taču tam sekoja arī vislielākie izaicinājumi, jo preci vajadzēja sagādāt lielākā daudzumā nekā ierasts. Tā nu līdz agram rītam šuvām cimdiem klāt pērlītes. “Cits bazārs” Dominā nesa jaunus iespaidus un pieredzi, guvām iespēju uzklausīt žūrijas viedokli, kā arī prezentēt sevi un produktu potenciālajiem klientiem.
Jau pavasarī jauniešiem jānoslēdz sava uzņēmuma darbība ar vismas diviem tirdziņiem, kuros uzņēmums savas pastāvēšanas laikā piedalījies, kā arī jāveic visas nepieciešamās atskaites par šo laika posmu, tādēļ jaunie uzņēmēji šobrīd aktīvi strādā pie produktu izveides, uzņēmuma tēla veidošanas un pārdošanas iespēju meklēšanas.
Vēlies kopā ar mums audzināt jauno uzņēmēju paaudzi? Piesakies!
NOTIKUMS
Gadu mijas balle
Janvāris noslēdzās ar Mārupes uzņēmēju tradicionālo gadu mijas balli, ko šoreiz svinējām jaunākajā no Mārupes restorāniem “The Place”. Par to, kā mums gāja, lai runā bildes!
IEPAZĪSTI BIEDRU
Goldingen G.B.: kas kopīgs zemenēm un serveriem?
Vai nākotnē zemenes, tomāti un salāti augs serveru apsildītās siltumnīcās? Vai kriptovalūtām ir nākotne? Kā ar dažu desmitu cilvēku komandu izveidot uzņēmumu, kas var sniegt pakalpojumus gandrīz jebkur pasaulē? Par to un daudz ko citu “Uzņēmēju Vēstis” sarunājās ar IT un drošības risinājumu uzņēmuma “Goldingen G.B.” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju, mārupieti Ģirtu Bitenieku.
Pastāstiet galvenajos vilcienos, kas ir “Goldingen G.B.” un ar ko tas nodarbojas?
Uzņēmums “Goldingen G.B.” ir dibināts 2004. gadā, tātad drīz varēsim atzīmēt 20 gadu darbības jubileju. Mūsu galvenā darbības joma ir informāciju tehnoloģijas – industriālu mobilo datu centru dizains, ražošana, lietošanas apmācību un pārvaldības nodrošināšana, kā arī to darbībai nepieciešamās enerģijas infrastruktūras nodrošināšana – mobilie industriālā elektrotransporta lādēšanas konteineri un tehnikas elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas (piemēram, lai uzglabātu saules vai vēja saražoto elektrību).
Kopējā risinājumā integrējam arī enerģijas ražošanas ģeneratorus. Mūsu ražotos datu centrus izmanto kriptovalūtu ģenerēšanas (crypto mining), augstas veiktspējas datu apstrādes (HPC – high performance computing), mākslīgā intelekta (AI – artificial intelligence) un mašīnmācības (machine learning) procesu nodrošināšanā. Ražojam klasiskos mobilos datu centrus, kurus izmanto primārās darbības nodrošināšanai vai kā katastrofu atkopšanas (disaster recovery) datu centrus. Lielākais pluss konteineru izpildījumam ir mobilitāte un tieši klienta vajadzībām projektēti datu centri vai iekārtas. HPC sfēra šobrīd ļoti attīstās, piemēram, Chat GPT vai kino industrijā izmantotā 3D attēla pārveidošana uz 2D (rendering).
Uzņēmums piedāvā arī IT infrastruktūras pakalpojumus – datortīklu dizainu, uzstādīšanu un uzturēšanu, infrastruktūras pārvaldības programmatūras izstrādi, serveru izvietošanu un apkopi un citus, jo uzņēmuma rīcībā ir pašiem savs datu centrs ar pietiekamu jaudu. Pēdējā laikā aktīvi strādājam pie inovatīviem serveru dzesēšanas procesā radītā siltuma izmantošanas risinājumiem, piemēram, siltumnīcās, ēku apkurē, lielu ūdens apjomu (baseinu, zivjaudzētavu rezervuāru) temperatūras nodrošināšanā. Šobrīd veidojam prototipu vertikālās audzēšanas un hidroponikas siltumnīcai, kurā plānots izmantot siltumu no serveru iegremdēšanas tehnoloģijas dzesēšanas (immersion cooling) datu centra. Audzēsim salātus, tomātus, zemenes un citus augus. Konsultējamies un gatavojamies strādāt kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (Jelgavā) zinātniekiem.
Papildus mūsu IT speciālisti piedāvā konsultācijas LEAN metodoloģijā, IT GRC (pārvaldības, risku un atbilstības) novērtējumus un brieduma uzlabošanas konsultācijas, kiberdrošības auditus, kā arī veicam drošības apzināšanās apmācības. Mūsu piedāvātās iekārtas ražojam un komplektējam tepat Latvijā, ražotnē Olainē.
Tipisks mūsu produkts ir mobils modulārs gaisa dzesēšanas datu centrs (kas veidots no 40 pēdu augsta jūras konteinera), kurā izvietoti serveri. Šādā datu centrā varam izvietot līdz 312 serveriem ar kopējo jaudu 1.1MW.
Kādās vēl citās valstīs attīstāt biznesu šobrīd vai plānojat to darīt nākotnē?
Savus pakalpojumus piedāvājam praktiski jebkurā pasaules valstī. Jau realizēto projektu ģeogrāfija ir pietiekami plaša – ASV, Kanāda, Gruzija, Kazahstāna, Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Norvēģija, Somija, Islande un citas. Šobrīd attālināti apkalpojam klientu objektus Norvēģijā un Kazahstānā. Drīzumā plānojam uzsākt projektu Omānā.
Jums personīgi ir plaša starptautiska darba pieredze. Kāpēc izdomājāt dibināt uzņēmumu Latvijā? Kādi bija galvenie argumenti?
Atbilde pēc būtības ir vienkārša – esmu Latvijā dzimis, šeit ir manas mājas un mana ģimene, tā kaut kā dabiski šeit dzīvoju un strādāju, cenšos izmantot Latvijas iespējas un nesūkstīties par trūkumiem. Mūsdienās no Latvijas var nodrošināt visus biznesa procesus, arī fiziski ir iespējams ātri un ērti nokļūt biznesam vajadzīgajā vietā jebkur pasaulē. Savos produktos cenšamies izmantot vietējā ražojuma komponentes, ja atbilstošas ir pieejamas, un sadarbojamies ar vietējām kompānijām projektu ietvaros. Piemēram, visi inženiertehniskie plānošanas darbi notiek Latvijā (IT, elektriskā un dzesēšanas infrastruktūra), elektroinfrastruktūras sadales skapji ir ražoti Latvijā, ar lepnumu veidojam IT infrastruktūras, izmantojot “Mikrotik” produkciju. Būvniecības uzraudzībai un auditiem izmantojam uzņēmuma “Forma2” pakalpojumus.
Viena no galvenajām uzņēmējdarbības problēmām Latvijā (un īpaši IT jomā) ir kvalificēta darbaspēka nepietiekamība. Kā Jūsu uzņēmums risina šo jautājumu? Vai izmantojat starptautiska attālinātā darbaspēka iespējas? Ja jā – kādi ir ieguvumi un kādas mācības?
Mūsu uzņēmums nav liels, nodarbinām 15-30 speciālistus atkarībā no aktuālo projektu skaita un veida. Tāpēc šo problēmu varbūt neizjūtam. Ja projektu skaits palielinās, varam piesaistīt speciālistus uz laiku vai ārpakalpojumā. Cenšamies vairāk piesaistīt jaunos speciālistus viņu darba gaitu sākumā, kad enerģija, motivācija mācīties un attīstīties, kā arī atvērtība jaunām idejām ir lielāka. Kopumā nozarē speciālistu skaits varētu būt pat pietiekams, taču ne visi uzņēmumi ir gatavi maksāt atbilstošu atalgojumu, līdz ar to citiem ir grūtāk piesaistīt darbiniekus. Tā kā liela daļa mūsu produktu ir iekārtas, tad attālinātā darba īpatsvars mūsu uzņēmumā ir neliels, esam mobili, dodamies pie klientiem jebkurā pasaules malā, jo gan projektēšana, būvniecība un iekārtu uzstādīšana, gan palaišana ir sarežģīts process un to cenšamies pieskatīt paši. Attālināti darbu veic mūsu IT infrastruktūras monitoringa un uzturēšanas speciālisti, kas strādā 24/7.
Viena no jūsu biznesa jomām ir saistīta ar kriptovalūtu tehnoloģijām. Daudziem jēdziens “kriptovalūta” galvenokārt saistās ar augsta riska ieguldījumu jomu. Blondais jautājums – vai ieguldījumi kriptovalūtās nākotnē varēs aizvietot banku un citus tradicionālos ieguldījumu veidus?
Mūsu uzņēmums nav tieši iesaistīts kriptovalūtu biznesā, bet mēs dizainējam un ražojam šim biznesam nepieciešamo infrastruktūru un konsultējam efektīvā iekārtu izmantošanā. Tāpēc varētu teikt, ka izprotam šo biznesu. Kaut arī pats uzskatu kriptovalūtas par ļoti caurspīdīgu vērtību apmaiņas veidu un reālu aktīvu (kaut arī digitālu), varu piekrist, ka ieguldījumi kriptovalūtās var tikt uzskatīti par augsta riska ieguldījumiem, jo to vērtību ietekmē daudzi un dažādi globāli faktori. Taču riska moments ir klātesošs praktiski visos ieguldījumu veidos – banku ieguldījumu atgūšanas ierobežojumi, mākslas darbu un citas īpašuma zādzības, nekustamo īpašumu krīzes un tamlīdzīgi. Tātad galvenais jautājums ir par risku samazināšanu un efektīvu aktīvu pārvaldību. Kriptovalūtu gadījumā riskus noteikti palielina jomas nepārzināšana, kriptobiržu iesaistīšana, digitālo aktīvu ilglaicīga uzglabāšana tajās, un tas ir katra investora individuāls lēmums. Katrā jomā ir nepieciešanas zināšanas un briedums. Jautājumā par klasiskās naudas aizvietošanu ar kriptovalūtām sliecos atbildēt, ka nē vai vismaz ne tik drīz. Pagaidām kriptovalūtas vēl ne tuvu nav universāls norēķinu līdzeklis, dažās valstīs tās ir pat aizliegtas, un līdz to pilnīgai institucionalizācijai vēl būtu ilgi jāgaida. Bet uzskatu, ka nākotne visā tajā ir. Ne velti ir radīta vesela Web 3.0 joma.
Kāpēc pievienojāties biedrībai “Mārupes uzņēmēji” – ko sagaidāt no biedrības un ko esat gatavi dot pretī?
Uzskatu, ka komunikācija un iesaistīšanās ir svarīga gan biznesā, gan sadzīvē, jo tā var rast jaunus draugus, paziņas un jaunu informāciju, biznesa un kopā strādāšanas iespējas. “Goldingen G.B.” ir sociāli aktīvs uzņēmums, esam iesaistījušies vairākās labdarības iniciatīvās ar biedrības “Palīdzēsim viens otram” starpniecību. Ar tehniku atbalstām arī Ukrainas draugus un kolēģus, dažas tehnikas vienības paši personīgi esam nogādājuši Ukrainā.
Esmu mārupietis jau 17 gadus, un tas ir tikai dabiski, ka esam pievienojušos biedrībai, kas apvieno apkaimes uzņēmējus. Ir interesanti satikties un uzzināt par jaunām idejām un pieredzēm, būt informētam par novada aktualitātēm. Esam gan atbalstījuši biedrības pasākumus, jo redzam tādu notikumu nepieciešamību, gan dalījušies ar pieredzi un ieteikumiem savā profesionālajā sfērā.
BIEDRĪBAS JAUNUMI
Ziedojumi nodoti adresātiem
Kopš decembra sākuma biedrības mājas lapā darbojas mūsu izveidots ziedošanas modulis, kurā vienkārši un ērti var veikt ziedojumu – naudu, lietas vai savu laiku – bēgļu ģimenēm no Ukrainas. Biedrības aicinājumam ziedot atsaucās daudzi mārupieši un arī citi Latvijas iedzīvotāji.
Decembrī saziedotais tika pārvērsts visvairāk nepieciešamajās precēs, kas ar grūtībām satilpa divos “VW Golf” bagāžniekos. Sakām paldies mūsu administratīvajai vadītājai Gunitai Ievkalnei par sagādi un piegādi NVO “Labdarības lapa” noliktavai Vecozolu ielā Tīrainē! Īpašs paldies dāsnajiem ziedotājiem Bruno Lielkājam, zemnieku saimniecībai “Zālītes”, Ilutai Grebskai un uzņēmumam “Beweship”!
Palīdzi palīdzēt!
Uzņemam ādažniekus, apciemojam saldēniešus
Turpinot biedrības “Mārupes uzņēmēji” tradīcijas biedroties ar citām Latvijas reģionālajām uzņēmēju biedrībām, janvāra sākumā uzņēmām viesos Ādažu novada domes priekšsēdētāju Karīnu Miķelsoni, pašvaldības iestāžu darbiniekus un novada uzņēmējus. Kopā ar Mārupes pašvaldības priekšsēdētāja otro vietnieku Valdi Kārkliņu izrādījām Jaunmārupes bērnudārzu “Zīļuks”, iepazīstinājām ar novada energoefektivitātes simbolu biroju segmentā “Vastint”, viesojāmies lidostā “Rīga” un iepazināmies ar tās attīstības plāniem un to ietekmi uz Mārupes novadu. Vairāk par koku dzīvi un sadzīvošanu ar cilvēkiem uzzinājām no Edgara Neilanda viņa uzņēmumā “Labie koki”.
Savukārt janvāra vidū biedrības valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis un padomes loceklis Kārlis Bodnieks, atsaucoties Saldus Uzņēmēju biedrības aicinājumam, viesojās Saldū, lai izstāstītu par mārupiešu pieredzi un sveiktu amatā Saldus biedrības jauno vadītāju Rinaldu Rulli no stādaudzētavas ”Blīdene”. Rinalds tagad ir gan Saldus biedrības vadītājs, gan Mārupes biedrības dalībnieks. Sveicam!
“Dabas saldumu maģija” pievienojas Mārupes uzņēmējiem
Janvāra valdes sēdē biedru pulkā uzņēmām Mārupes “saldāko uzņēmumu” – “Dabas saldumu maģija”. Tās vadītājas Ilzes Kupčas prasmes un gardie rezultāti komentārus neprasa un sen visiem ir pazīstami ne tikai Mārupē, bet tālu aiz tās robežām. Par sevi viņi saka – mūsu lepnums ir mājas kūka ar vārīto krēmu un lauku olu biskvītu. Ilzes gatavotās tortes un kūkas ir redzētas gan TV raidījumos, gan arī bijušas kā balvas un svētku papildinājums pazīstamākajām Latvijas sporta komandām – “VEF Rīga” un “Dinamo Rīga”. Mārupes uzņēmējiem dzīve tagad kļūs vēl saldāka.
Talantīgos novada jauniešus gaidām biedrībā
Mārupes uzņēmēji jau teju 10 gadus sadarbojas ar Mārupes Valsts ģimnāzijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) klasēm un Mārupes pamatskolā trešo gadu realizē projektu “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā”. Šogad esam uzsākuši aktīvāko jauniešu iesaisti biedrības darbā, sniedzot viņiem iespēju pierādīt sevi praktisko darbos un veidot pirmos ierakstus savos CV.
Jau šim “Uzņēmēju vēstu” numuram savu pienesumu ir devusi Mārupes Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniece Marta Reihmane (attēlā). Martas rakstu par SMU šī gada aktivitātēm varat lasīt šeit. Jauniešus, kas būtu gatavi veidot audiovizuālo saturu un veidot publikācijas “Uzņēmēju vēstīm” vai citiem biedrības informatīvajiem materiāliem, aicinām pieteikties, rakstot uz info@marupesuznemeji.lv vai zvanot biedrības administratīvajai vadītājai Gunitai Ievkalnei pa tālruni +371-22516333. Gaidām Tevi, uzņēmīgais jaunieti!
