Kā vērtējat aizejošo gadu Mārupes novadā no uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas?

Šo gadu iezīmē vairāki izaicinājumi, tostarp epidemioloģiskie ierobežojumi gada sākumā un globālā ģeopolitiskā situācija, kas būtiski ietekmējusi valsts ekonomisko situāciju, nosakot energoresursu cenu strauju kāpumu, kas ir bijis par iemeslu augstajam inflācijas koeficientam, kas šī gada novembrī ir sasniedzis 21,8 %, tādējādi ietekmējot visas valsts nozares un citas no tām jo īpaši, tai skaitā padarot nestabilu būvniecības nozari ar neprognozējamu būvmateriālu cenu pieaugumu. Energoresursu cenu sadārdzinājums ir devis motivāciju uzņēmējiem izvēlēties alternatīvo saules enerģijas ieguvi, tādējādi samazinot ikmēneša izdevumus. 

Tajā pašā laikā Mārupes novadā pēdējo piecu gadu periodā no 2017. līdz 2021. gadam ir novērojama tendence gan iedzīvotāju skaita, gan uzņēmumu skaita pieaugumā. Aktīvo uzņēmumu skaits Mārupes novadā uz 2022. gada 1. decembri ir 5043, bet iedzīvotāju skaits – 39 400, kas veido proporciju, ka uz 7,8 novada iedzīvotājiem ir reģistrēts viens uzņēmums.

Analizējot pēdējo piecu gadu periodu, ir redzams, ka migrācijas rādītājs 2021. gadā norāda uz iedzīvotāju skaita pieaugumu novadā – iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 1607.

No 220 līdz 309 pieaugot investīciju sektorā strādājošo uzņēmumu skaitam, 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu ir pieaugušas ārvalstu investīcijas [novadā]. Gada sākumā tika atklāta vēl viena “Hilton” viesnīcu ķēdes viesnīca “Hampton by Hilton Riga Airport”, kas piesaista pārsvarā tos ārvalstu tūristus, kuri ierodas starptautiskajā lidostā “Rīga”. Gada nogalē tika atklāta arī kartona iepakojuma un galda spēļu ražotne “Folded Box”, kurā ražošana notiek, izmantojot unikālu tehnoloģisko procesu, kā rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes. Uzņēmums piedāvā augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu, kas ir konkurētspējīgs Ķīnā ražotajam.

Kādas ir bijušas pagājušā gada būtiskākās novada aktivitātes uzņēmējdarbības veicināšanai? Ko no iecerētā izdevās, ko neizdevās paveikt?

Šajā gadā tika īstenoti pašvaldības grantu konkursi uzņēmējiem – “(ie)dvesma” jau sesto gadu pēc kārtas, “Mammu bizness Mārupē” trešo gadu pēc kārtas un šogad pirmo gadu arī sociālās uzņēmējdarbības “Augšup” līdzfinansējuma konkurss. Šo konkursu mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību novadā, palīdzot jaunajiem uzņēmējiem, kas nav vecāki par trīs gadiem, īstenot savas perspektīvās biznesa idejas. Konkursa “(ie)dvesma” 10 000 eiro līdzfinansējumam Mārupes novads saņēma desmit pieteikumus, no kuriem projekts “Storm Adventures mārketinga materiālu izstrāde” saņems grantu vētras simulācijas tuneļa popularizēšanai starptautiskā mērogā. Desmit pieteikumus saņēmām arī konkursa “Mammu bizness Mārupē” 3000 eiro līdzfinansējumam, un trīs no dalībniecēm saņems minēto grantu, kas tiks novirzīts interešu izglītības nodarbību bērniem organizēšanai, didaktisko spēļu ražošanai pirmsskolas vecuma bērniem un mini virtuļu mazos apjomos mājražošanai. Sociālās uzņēmējdarbības konkursa “Augšup” 8000 eiro līdzfinansējuma saņemšanai Mārupes novadā tika iesniegti astoņi pieteikumi, no kuriem grantu saņēma sociālais projekts “Happy Otto”, kur līdzekļi tiks novirzīti web aplikācijas izveidei ar mērķi apvienot seniorus, viņu tuviniekus un potenciālos aprūpētājus.

Mārupes novada pašvaldība no 5. līdz 10. septembrim organizēja Uzņēmēju dienas, kuru ietvaros notika dažādi pasākumi uzņēmēju iesaistei. Tika rīkotas brokastis ar pašvaldības vadību, kurās tika uzrunāti piedalīties novada uzņēmēji, jo tika prezentēts šajā gadā īstenotais, kā arī tika parakstīts sadarbības memorands ar lidostu “Rīga”. Nedēļas ietvaros tika rīkoti semināri par uzņēmējiem aktuālām tēmām, tostarp par saules enerģiju un energoefektivitāti. Šajā nedēļā mājražotāji ar savu dažādo produkciju pārstāvēja novadu ikgadējā izstādē “Riga Food”. Sadarbībā ar biedrību “Mārupes uzņēmēji” tika organizēts Uzņēmēju festivāls visiem novada iedzīvotājiem ar plašu izklaides programmu. Festivāla ietvaros tika rīkota arī Darba birža, kur novada uzņēmumi piedāvāja vakances iedzīvotājiem.

Tāpat, atbalstot vietējos mājražotājus un amatniekus, šogad Mārupes novadā tika organizēti vairāki mājražotāju un amatnieku gadatirgi.

Gluži kā iepriekšējos gados, arī šogad ir notikušas vairākas Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes sēdes, kuru laikā tika izrunāti aktuāli uzņēmējdarbības jautājumi, kā arī notika padomes pieredzes apmaiņas braucieni.

Uzņēmēju atbalstam šogad notiek arī darbs pie mobilās aplikācijas pilnveides, lai atvieglotu uzņēmumu piedāvājumu publicēšanu un nodrošinātu iespēju izvietot informāciju par sevi. Mobilā aplikācija uzsāka darbību pagājušā gada nogalē, bet uzlabojumu nepieciešamības dēļ šogad turpinās darbs pie tās pārveides.

Kā pašvaldība vērtē līdzšinējo sadarbību ar novada uzņēmējiem, tostarp biedrību “Mārupes uzņēmēji”?

Mārupes novada uzņēmējus raksturo izteikta atsaucība, kad nepieciešama iesaiste vai palīdzība kādā situācijā. Šogad ir bijuši vairāki tādi uzņēmumi, kuri izpalīdzējuši, kad esam to lūguši. Organizējot pasākumus, mūs ir atbalstījuši vairāki uzņēmumi, atvēlot savu teritoriju pasākuma norisei – SIA “Gals”, SIA “Inocentrs”, kā arī Z/S “Zālītes”, kas arī laipni atļāva izmantot savu īpašumu reklāmas izvietošanai. Arī visi uzņēmēji, kurus esam uzrunājuši ar lūgumu uzņemt vairāku pieredzes apmaiņas braucienu dalībnieku delegācijas, ir bijuši atvērti, sagaidot mūs un novadot nelielu ekskursiju. Tādi ir bijuši vairāki: SIA “Labie Koki”, SIA “Lāči”, SIA “Vastint Latvia”, biedrība “Biznesa Vēstniecība”, starptautiskā lidosta “Rīga”, “airBaltic Pilot Academy”, AS “Madara Cosmetics”, SIA “Pērnes L”, “Hampton by Hilton Riga Airport”, restorāns “Hercogs”.

Pašvaldības ilggadējā sadarbība ar biedrību “Mārupes uzņēmēji” balstās uz savstarpēju sadarbību un kopīgu mērķu īstenošanu, kas noteikti ir vērtējama pozitīvi, jo tas ir veids, kādā pašvaldība var būt tuvāka uzņēmējiem. Arī biedrības uzņēmējiem aktuālie jautājumi, kurus biedrība virza tālāk izskatīšanai pašvaldībā, tiek apspriesti un risināti pašvaldības funkciju ietvaros. Vēlamies uzteikt arī biedrības valdes locekļu iesaisti kopīgu pasākumu organizēšanā, jo viņi, būdami uzņēmumu vadītāji, spēj veiksmīgi uzņemties arī citu pienākumu izpildi. 

Kādas ir būtiskākās aktivitātes uzņēmējdarbības atbalstam, kas Mārupes domei padomā nākamajam gadam? Vai plānots turpināt iesākto (konkursi, granti), vai arī plānotas kādas ilgtermiņa aktivitātes, piemēram, nodokļu veicināšanas programmas specifiskām nozarēm, kuras pašvaldība redz kā perspektīvākas un atbilstošas novada stratēģiskajai attīstībai?

Līdzfinansējuma piešķiršana uzņēmējiem konkursu ietvaros ir ilgtspējīga iniciatīva, kuru Mārupes novada pašvaldība īstenos arī nākamajos gados, jo tādējādi tiek piesaistītas arvien jaunas un labas biznesa idejas mūsu novadam. Arī nākamajā gadā ir plānots turpināt īstenot iepriekš minētos grantu konkursus.

Ir plānota arī jauna programma, iesaistot pašvaldības skolu skolēnus vasaras darbam novada uzņēmumos. Programmas ietvaros Mārupes novada pašvaldības skolu karjeras konsultanti uzrunās skolēnus iesaistīties vasaras darbā kādā no tiem novada uzņēmējiem, kuri piedāvās īslaicīgu darbu novada skolēniem. Pašvaldība līdzfinansēs noteiktu daļu šī maksājuma, kuru saņems skolēni kā darba samaksu. Noteikti turpināsim atbalstīt arī “Junior Achievement” programmu, kuras ietvaros skolēni izveido skolēnu mācību uzņēmumus, kuriem ir iespējamas arī nākotnes izaugsmes perspektīvas. Un nav mazsvarīgi tas, ka jaunieši tiek iepazīstināti ar uzņēmējdarbības vidi.

Šajā gadā Uzņēmējdarbības konsultatīvas padomes darba grupas ietvaros notika darbs pie grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtībā Mārupes novadā. Jaunie noteikumi stājās spēkā 26. oktobrī, un tika izmainīti punkti, kas attiecas tostarp uz nodokļu atvieglojumiem infrastruktūras izbūves un pārbūves gadījumā, samērojot piešķiramo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi ar ieguldījumu apjomu.

Nav noslēpums, ka uzņēmēju tiešs pienesums pašvaldības finansēm ir tikai caur nekustamo īpašumu nodokļa (NĪN) iemaksām un zināmos segmentos nodarbinātības veicināšanai, kas daļēji atslogo pašvaldības sociālo budžetu trūcīgajām ģimenēm (šķiet, nav īsti Mārupes gadījums). Vai pašvaldība saskata kādus nepieciešamus normatīvo aktu grozījumus valsts līmenī, lai veicinātu uzņēmēju pienesumu pašvaldības finansēm (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) daļas, kas iegūta no uzņēmējdarbības novadā, novirzīšana pašvaldības kasē)? Citi veidi?

Jau pirms vairākiem gadiem pašvaldība kopīgi ar biedrību “Mārupes uzņēmēji”, ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar vairāku aktīvu uzņēmumu pārstāvjiem aizstāvēja Mārupes novada pašvaldības viedokli par to, ka valstij būtu jāveicina uzņēmējdarbība nevis ar PVN palīdzību, tādēļ ka PVN nav tieši sasaistāms ar uzņēmējdarbību, jo ir uzņēmumi, kuri nav PVN maksātāji, bet gan ar uzņēmumu ienākumu nodokli, kuru uzņēmumi maksā. Tā būtu šī nodokļa pārdale, un rezultāts būtu arī tad, ja tie būtu kaut tikai 5 % no uzņēmumu ienākumu nodokļa. Un tas savukārt būtu stimuls pašvaldībai veicināt, ieguldīt uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos.

Šobrīd uzņēmējdarbības atbalsta mehānisms ir tikai NĪN, kas ir aptuveni 10 % no pašvaldības ienākumiem, kur tai skaitā ir ierēķināts arī visu iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodoklis, līdz ar to šie ieņēmumi nav lieli.

Uzņēmējdarbības veicināšana Pierīgas pašvaldībām darbojas pavisam citādāk nekā pārējā Latvijas teritorijā, kur pašvaldībām tas ir pats par sevi saprotams, jo situācijā, kad ir jāizšķiras, vai aizstāvamas būtu iedzīvotāju vai uzņēmēju intereses, citviet aizstāvētas tiktu uzņēmēju intereses, tāpēc ka aiz uzņēmuma ir tās darba vietas, kuras ir vajadzīgas konkrētai pašvaldībai. Mārupes novada pašvaldībā situācija ir atšķirīga, jo novada iedzīvotāji nespēj piepildīt visas vakantās darbavietas, kuras novadā tiek piedāvātas, līdz ar to ir liela migrācija, un darba spēks iebrauc no citiem novadiem. Tad, lūk, šeit parādās dilemma, vai veicināt vēl uzņēmējdarbību situācijā, kad mūsu novada iedzīvotājiem šīs darba vietas nav vajadzīgas? Tāpēc arī Pierīgā ir specifiska situācija, kad mēs iedzīvotāju intereses liksim pāri uzņēmējdarbības interesēm, jo iedzīvotāji ir pašvaldības lielākais atbalsts finansiālā ziņā.

Bet par to ir bijis daudz diskusiju, jo būtu nepieciešami normatīvo aktu grozījumi valsts līmenī, kaut daļēji pārdalot uzņēmumu ienākumu nodokli, lai daļu ieņēmumu saņemtu arī pašvaldības, jo tādējādi tiktu veicināta uzņēmējdarbība.

Mārupes pilsētas un novada teritorija sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ (tuvums Rīgai, lidostas klātbūtne) vienmēr būs interesanta uzņēmējdarbības attīstībai. Kā pašvaldība redz iedzīvotāju un uzņēmēju nereti pretrunīgo interešu sabalansēšanas iespējas?

Starptautiskās lidostas “Rīga” tuvumā ir tendence attīstīties loģistikas centriem, noliktavu telpām un ražotnēm, kuru produkcijas lielākais īpatsvars ir eksportējams. Šādu industriālas nozīmes objektu pieaugums novadā varētu būt kādas iedzīvotāju daļas neapmierinātības pamatā, jo tas tomēr varētu nozīmēt papildu piesārņojumu, kas šīm nozarēm ir klātesošs. Ņemot vērā citu valstu lidostu teritoriju apguves konceptu, lidostas apkārtnei būtu jāpiesaista investori, kuri attīstītu uz iedzīvotāju ērtībām vērstu objektu izbūvi – tie varētu būt tirdzniecības centri, viesnīcas, īstermiņa īres apartamenti, restorāni, izklaides vietas. Šogad atklātā viesnīca “Hampton by Hilton Riga Airport” būtu labs pamats aizsākt jauna lidostas apkārtnes koncepta izbūvi.

Kā Mārupes novads tiek galā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un pilsētas statusa piešķiršanas izaicinājumiem? Vai ir jau kādi secinājumi – plusi un mīnusi no ATR, pilsētas statusa? No pašvaldības puses sākotnēji bija iebildumi pret pilsētas statusa piešķiršanu Mārupei, kādi, Jūsuprāt, ir zaudējumi no minētās situācijas?

Šobrīd nekādi secinājumi nav izdarīti, un nevaram arī teikt, ka šobrīd būtu redzami lieli zaudējumi vai lieli ieguvumi. Drīzāk ir tāda neitrāla situācija, ar kuru tiek sadzīvots. Ir jāveic daudz dokumentālu grozījumu dažādos plānošanas dokumentos, veidlapās un adresēs, lai izmainītu šo statusu, bet citus ieguvumus vai zaudējumus īsti neesam izjutuši.

Kā pašvaldība redz uzņēmējdarbības attīstības iespējas, novadā ienākot “Rail Baltica” infrastruktūrai? Kas būtu jādara šo iespēju izmantošanas veicināšanai pašvaldībai, kas – pašiem uzņēmējiem? Kāda abpusēji izdevīga sinerģija būtu iespējama?

“Rail Baltica” virzība valstiskā kontekstā un arī pašvaldībā ir iestrādes, pie kurām ir strādāts jau vairāk nekā piecus pēdējos gadus. Mārupes novada pašvaldība gan izsaka priekšlikumus, gan mēģina pielāgoties, lai salāgotu visu saistīto pušu intereses – gan sabiedrības, gan uzņēmējdarbības, lai maksimāli nepasliktinātu esošo situāciju un nākotnē lai veicinātu iedzīvotāju mobilitāti. Ienākot “Rail Baltica” infrastruktūrai, paredzam, ka ieguvumi uzņēmējdarbībā būtu darbaspēka mobilitātes jomas attīstība, respektīvi, veidotos jauni uzņēmumi, un tas darbaspēks, kas šobrīd mums novadā trūkst, iebrauktu no citiem novadiem ar reisiem Jaunmārupes stacijā no Rīgas centra, jo tad iedzīvotāji, piemēram, no Siguldas varētu īsākā laikā nokļūt līdz darbavietai Mārupes novadā. Pašvaldībai būtu jāveicina šāda transporta sistēmas attīstība, lai “Rail Baltica” nepasliktinātu to, kas šobrīd ir izveidots, un arī tās uzņēmējdarbības teritorijas, kuras šobrīd ir iezīmētas teritorijas plānojumā, būtu sasniedzamas ērti gan no jaunās infrastruktūras, gan arī pilnveidojot sabiedriskā transporta kopējo tīklu.

Kāds ir Jūsu novēlējums novada uzņēmējiem 2023. gadā?

Novēlējums uzņēmējiem spēt tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem, ar kuriem esam spiesti saskarties ārēju apstākļu ietekmē, būt elastīgiem un izvērtēt prioritātes, kas nepieciešamas uzņēmuma pastāvēšanas un izaugsmes nodrošināšanai, jo šīs sarežģītās situācijas gribot negribot tikai padara mūs stiprākus. Novēlu, lai nākamais gads būtu mums visiem veiksmīgs!