Jāatzīmē, ka, uzsākot savu darbu Ikšķiles novada pašvaldībā, strādāju tieši Attīstības nodaļā, līdz ar to biju informēta un iesaistīta novada uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātēs un iesaistīju tajās arī novada jauniešus. Lai arī nosauktie piemēri ir vispārzināmas prakses daudzos novados, tomēr centāmies rast jaunas un jēgpilnas formas un veidus. Piemēram, Ikšķiles novadā jauniešu vasaras nodarbinātības pasākumi tika īstenoti ar pašvaldības finansiālu atbalstu uzņēmējiem, kā arī kā reāla atlase ar CV un motivācijas vēstulēm, kas prasīja no jauniešiem padziļinātu iespējamā uzņēmuma izpēti un arī nopietnu attieksmi no iesaistītajiem novada uzņēmējiem.

Protams, esot izpilddirektores amatā, sadarbība ar uzņēmējiem turpinājās, taču mainījās sadarbības formas un vairāk tika domāts par atbalsta instrumentiem, piemēram, iespējamo nodokļu atvieglojumu praksē. Nācās risināt arī netipiskus jautājumus, jo sāku strādāt šajā amatā neilgi pirms Covid pandēmijas pirmā viļņa, un pašvaldības spējai rast risinājumus bija izšķiroša nozīme pandēmijas ietekmes uz uzņēmējdarbību novadā mazināšanā, piemēram, ielu tirdzniecības vietu attīstībā, skolēnu ēdināšanas paku satura veidošanā. Saprotami, ka novada pašvaldībai bija aktīva sadarbība arī ar Ikšķiles Uzņēmēju biedrību, tāpēc droši varu apgalvot, ka izprotu uzņēmēju atbalsta vajadzības. Gandrīz pēdējos divus gadus esmu strādājusi tieši privātajā sektorā, kas savukārt ir ļāvis vairāk izprast uzņēmējus un to attieksmes. Tāpēc šobrīd plānoju dziļāk iepazīties arī ar Mārupes novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes darbu un gūt ieskatu par tajā skatītajām uzņēmējdarbības aktualitātēm.

Kādus plānojat savus pirmos darbus, prioritāros projektus Mārupes novadā?

Šobrīd primārais darbs ir pašvaldības budžeta, investīciju plāna un iesākto projektu izpildes un īstenošanas uzraudzība, nodrošinot pašvaldības darba nepārtrauktību. Paralēli cenšos ļoti aktīvi iepazīt novadu arī fiziskā nozīmē, regulāri apsekojot iestādes, objektus, ceļus utt., kā arī cenšos izprast novadā notiekošos procesus un pieņemtās prakses, kas ir būtiski, lai spētu laicīgi un profesionāli sagatavot nākamā gada pašvaldības budžeta projektu un tā prioritātes.

Vai esat gatava ieskicēt savu vīziju pašvaldības atbalstam uzņēmējdarbības attīstībai Mārupes novadā?

Šajā brīdī būtu pāragri runāt par manu vīziju, jo esmu iepazīšanās posmā. Taču, vēl strādājot bijušajā Ikšķiles novadā, regulāri piedalījos pašvaldību pārstāvju tikšanās, kurās Mārupes novads tika izcelts par labo sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem. Jau šobrīd šajā salīdzinoši neilgajā darba periodā ir jūtama ļoti reāla uzņēmējdarbības klātbūtne. Tas ir redzams gan pēc strauji augošo industriālo parku un loģistikas centru, gan dzīvojamā fonda attīstības. Straujajam izaugsmes tempam līdzi nāk arī zināms problēmu loks, tāpēc uzņēmējdarbības attīstība ir un būs pašvaldības un manas uzmanības centrā. Noteikti vēlos saglabāt esošās labās sadarbības formas uzņēmējdarbības vides veicināšanai, piemēram, sadarbību Uzņēmējdarbības konsultatīvajā padomē, visus trīs pieejamos grantu konkursus uzņēmējdarbības uzsākšanai u.c., bet iespēju robežās vēlos attīstīt arī jaunas – gan domājot par komunikāciju, gan atbalsta instrumentiem. Ja man būtu jāmin kāds specifisks aspekts, tad vēlētos nākotnē veicināt labāku balansu un mijiedarbību starp novada iedzīvotāju labbūtības un uzņēmējdarbības attīstības vajadzībām, kas ir liels izaicinājums.

Kā redzat turpmāko pašvaldības sadarbību ar biedrību “Mārupes uzņēmēji”?

Kā minēju – ir svarīgi saglabāt esošās labās iestrādes, piemēram, sadarbību Uzņēmējdarbības konsultatīvajā padomē, kurā tiek apspriestas praktiski visas uzņēmējiem saistošās pašvaldības iniciatīvas, tāpat sadarbību novada Uzņēmēju dienu organizēšanā. Ar prieku vērojam biedrības aktivitātes novada izglītības iestādēs, gan atbalstot skolēnu mācību uzņēmumus, gan veidojot nodarbību programmas ar uzņēmēju iesaisti. Nākotnē vēlētos attīstīt inovatīvākas sadarbības formas, raugoties tieši digitālajā vidē. Piemēram, daudzpusīgāk un plašāk izmantojot Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS), kas visām iesaistītajām pusēm ļautu vēl veiksmīgāk izmantot kartogrāfisko materiālu uz faktiem balstītu rezultātu sasniegšanai. Taču plašāku sadarbības apjomu noteikti varēšu ieskicēt pēc tikšanās ar Mārupes uzņēmēju biedrības pārstāvjiem un detalizētākas iepazīšanās.  

Kā Jūs mudinātu novada uzņēmējus būt aktīvākiem un vairāk iesaistīties novada aktivitātēs?

Ļoti lielas cerības šajā jomā lieku uz jaunizveidoto Tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta aģentūru, jo ar aģentūras izveidošanos ir palielināta kapacitāte tieši uzņēmējdarbības atbalsta jautājumu risināšanai. Ar aģentūras starpniecību vajadzētu veidoties komunikācijai ar visu novadā pārstāvēto uzņēmējdarbības formu pārstāvjiem – sākot no mājražotājiem līdz pat lielajiem valsts kapitāla uzņēmumiem  – un spēt apkopot un nodot pašvaldībai informāciju par uzņēmēju vajadzībām un vēlmēm.

Ceru, ka novada uzņēmēji uztver šīs aģentūras izveidošanu kā nopietnu pašvaldības intereses par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu pierādījumu un būs gatavi pieejamās sadarbības iespējas aktīvi izmantot.