Uzņēmēju Vēstis
AUGUSTS 2022
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.59
Mārupes Uzņēmēju festivālu gaidot!
Augusts mums, Mārupes uzņēmējiem, šogad ir “karstākais” vasaras mēnesis, jo 10. septembrī īstenosim līdz šim vērienīgāko projektu biedrības 11 gadu vēsturē – Mārupes uzņēmēju festivālu. Pats notikums, kā zināms, ir salds auglis pēc grūta darba, līdz tam ir jānonāk, un tāpēc augustā darbojamies pastiprinātā darba režīmā. Uzņēmēju festivāls būs ikvienam mārupietim un novada viesim paredzēts pasākums, un tā mērķis ir tuvināt iedzīvotājus ar uzņēmējiem, atrādīt aktīvākos uzņēmējus, izbaudīt “Mārupes garšas” labāko restorānu šefpavāru priekšnesumos, risināt sarunas par ikvienam mārupietim svarīgām tēmām un vēl daudz ko citu. Par to, kas mārupiešus sagaida 10. septembrī, lasiet šeit.
Šajā numurā “Uzņēmēju Vēstu” galvenā redaktore Laura Kulakova turpina rakstu sēriju par Eiropas Zaļo kursu un iepazīstinās mūs ar jaunu terminu – taksonomija, kas, izrādās, nav tikai sengrieķu vārds par dzīvo organismu klasificēšanas metodoloģiju. Lauras raksts turpinās rakstu sēriju par tēmu, kurai šodien jābūt ikviena uzņēmēja darba kārtībā – par uzņēmējdarbības ilgtspēju.
Par veselības aprūpes biznesu un privātā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja izaicinājumiem, Laura Kulakova sarunājas ar mūsu biedru, “Veselības centrs 4” klīniku vadītāju Zani Rēvaldi. Vai Mārupe izrādīsies perspektīva vieta “VC4”, uzziniet intervijā!
Kā ierasts, mūsu avīzē ir apkopoti ikmēneša jaunumi biedrības dzīvē – lasiet un uzziniet! 😊
Baudiet atlikušo vasaru un uz tikšanos klātienē 10. septembrī Pirmajā Mārupes uzņēmēju festivālā!
Silvestrs Savickis,
biedrības valdes priekšsēdētājs
NOTIKUMS
Pirmais Mārupes uzņēmēju festivāls: spilgts notikums novada uzņēmējiem un iedzīvotājiem
10. septembris – diena, kad pirmo reizi nepastarpināti satiksies novada uzņēmēji un iedzīvotāji
Šogad novada ārtelpu notikumu areālā pirmo reizi ienāks pilnīgi jauns pasākumu kopums – Mārupes novada uzņēmēju satikšanās ar novada iedzīvotājiem jeb pirmais Mārupes uzņēmēju festivāls.
Visas dienas garumā Mārupes pilsētas centrā būs dažādas norises, kas iepazīstinās iedzīvotājus ar to novada daļu, kas ikdienā cilvēkiem, iespējams, paliek neredzama. Mārupes uzņēmumu ekspozīcijas, iespēja klātienē satikties tiem iedzīvotājiem, kuri vēlētos strādāt novada ietvaros, publiskas diskusijas par novadniekiem nozīmīgām tēmām uz centrālās skatuves domes iekšpagalmā, un sabiedrībā iemīļotu mūziķu priekšnesumi. Notikumu kopumu kuplinās novada pazīstamāko šefpavāru speciāli gatavotais piedāvājums par godu šim notikumam – garšu baudas un degustācijas, kultūras un izklaides programma pieaugušajiem un bērniem – tas viss mūs sagaida otrajā septembra sestdienā pašā Mārupes centrā!
Biedrība “Mārupes uzņēmēji” ir aktīvs novada sabiedriskās dzīves dalībnieks jau 11 gadus. Mēs ikdienā esam gan konstruktīvs sadarbības partneris, gan uzņēmēju interešu “sargsuns” pašvaldībā, biedrības aktivitātes ir vērstas uz uzņēmēju izglītošanu, atbalstu uzņēmējiem un jaunu uzņēmēju rašanās veicināšanu, tomēr visbiežāk mūsu aktivitātes noris uzņēmēju un jauniešu kopienu ietvaros. Tāpēc šogad, pirmo reizi 11 gadu laikā, biedrība nāca klajā ar iniciatīvu tuvināt iedzīvotājus un uzņēmējus un visiem satikties klātienē Mārupes pilsētas centrā.
Līdzšinējās biedrības veiktās aptaujas parāda, ka Mārupes iedzīvotāji ir nepietiekami vai maz informēti par uzņēmumiem, kas darbojas novada teritorijā, to sasniegumiem un izaicinājumiem, kas nereti izpaužas zināšanu trūkumā un, iespējams, lepnuma trūkumā par savu novadu un tā vietu un lomu Latvijas un globālā mērogā. Mārupes uzņēmēju festivāls būs viens no mazajiem soļiem šo zināšanu nepietiekamības mazināšanā.
Festivāla organizēšana ir dinamisks pasākums, tāpēc novada uzņēmumi – gan biedrības “Mārupes uzņēmēji” dalībnieki, gan visi pārējie – ir aicināti turpināt pieteikšanos festivālā gan ar saviem individuālajiem stendiem, gan “darba biržā”, kam būs veltīta atsevišķa vieta, kur satikties darba devējiem ar potenciālajiem darbiniekiem.
Ko tad īsti mēs redzēsim, dzirdēsim un baudīsim Pirmajā Mārupes uzņēmēju festivālā? Notikums ir iecerēts vairākās “pieturās” – novada uzņēmējdarbību atspoguļojošās, intelektuālās, garšu baudās un izklaidējošās. Uzņēmēji ieņems Mārupes pilsētas centru: sarunu un mūzikas baudījumu skatuve atradīsies domes iekšpagalmā, novada aktīvāko uzņēmumu un organizāciju stendi būs atrodami stāvlaukumā aiz veikala “Top”, “Garšu pietura”, kurā restorānu un kafejnīcu šefpavāri gatavos īpašos piedāvājumus festivāla viesiem un tirgos vēdera baudām tīkamākos kulinārijas baudījumus, atradīsies Gaujas ielā iepretim “Rimi”. Netiks aizmirsti arī mazie mārupieši, kuri satiksies un izklaidēsies turpat Konrādu skvērā. Piedalīties ir aicināti Mārupes mājražotāji un jaunie uzņēmēji, kuri savus produktu un pakalpojumu piedāvājumus ir radījuši, darbojoties “Junior Achievement Latvia” skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmā Mārupes izglītības iestādēs. Diskusiju starplaikos uz skatuves uzstāsies tādi populāri mūziķi, mārupieši Gundars Račs, Mārtiņš Zemītis, Marta Grigale, Andris Ērglis un citi. Būs aizraujoša un piepildīta diena ikvienam!
Pirmo Mārupes uzņēmēju festivālu finansiāli atbalsta Mārupes novada pašvaldība un biedrības “Mārupes uzņēmēji” dalībnieki. Paldies par finansiālo atbalstu pirmā Mārupes Uzņēmēju festivāla veidotājiem SIA “Fixman”, SIA “Goldingen G.B”, atbalstītājiem – SIA “Beweship Latvia”, SIA “RIX Property”, SIA “EDS”, SIA “Prolux”, SIA “Vesels bērns”, SIA “Veselības centrs 4”, SIA “LEAD. Korporatīvā komunikācija”, SIA “Saules Jauda” un SIA “DCenter”.
Mārupes Uzņēmēju dienas
Sasaistē ar pirmo Mārupes uzņēmēju festivālu šogad septembrī notiks arī tradicionālās Mārupes Uzņēmēju dienas, ko savstarpējā sadarbībā veido Mārupes novada dome, biedrība “Mārupes uzņēmēji” un Mārupes novada Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome. Uzņēmēju dienas Mārupes novadā notiek jau sesto gadu, nedēļas garumā piedāvājot uzņēmējiem un citiem interesentiem dažādas aktivitātes un noslēdzoties ar Uzņēmēju gada balvas pasniegšanu.
NUMURA TĒMA
Eiropas “zaļās” naudas ceļa karte - taksonomija
Lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus, Eiropas Komisija ir apņēmusies nākamo desmit gadu laikā mobilizēt ilgtspējīgas investīcijas vismaz 1 triljona eiro apmērā. Šos līdzekļus iecerēts gūt ne tikai no Eiropas Savienības (ES) un dalībvalstu budžetiem, bet skubinot arī privātos finansētājus – bankas, investīciju, pensiju un apdrošināšanas fondus un citus aktīvu pārvaldītājus – investēt zaļās enerģijas ražošanā, ilgtspējīgā infrastruktūrā un citās videi draudzīgās tautsaimniecības nozarēs.
Lai apjomīgie līdzekļi patiešām nonāktu “zaļajiem” projektiem un novērstu “zaļmaldināšanu”, jau no pērnā gada pakāpeniski stājas spēkā ES normatīvu kopums, kā mērķis ir sniegt investoriem instrumentus videi draudzīgo projektu atpazīšanai un likt ikvienam uzņēmumam, kas pretendē uz finansējuma piesaisti Eiropas fondu vai privātā sektora ietvaros, vērtēt un ziņot par savu ilgtspēju.
Zaļajām investīcijām – 180 miljardi eiro gadā
Saskaņā ar aplēsēm, lai sasniegtu ambiciozos klimata mērķus, Eiropas Savienībai tuvākajā desmitgadē būs nepieciešamas investīcijas 180 miljardu eiro apjomā ik gadu. Zaļajiem instrumentiem ir atvēlēti 30 % no Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2021.–2028. gadam un no ES Atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU, kas izveidots, lai palīdzētu Eiropai atgūties no Covid-19 pandēmijas.
ES dalībvalstīm, kuras saņēmušas finansējumu no 672,5 miljardus eiro vērtā Atveseļošanas un noturības mehānisma, vismaz 37 % no tā jāvelta investīcijām un reformām, kas atbalsta klimata mērķus. Papildus tam investīcijas un reformas, ko paredzēts šādi finansēt, nedrīkst radīt būtisku kaitējumu ES vides mērķiem. 30 % no NextGenerationEU finansējuma plānots piesaistīt, emitējot zaļās obligācijas.
Arī ES kohēzijas politikas atbalsta saņēmējiem būs jādomā par ilgtspēju: “zaļajām” prioritātēm jāatvēlē vismaz 30 % no līdzekļiem, kas piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, savukārt 37% no Kohēzijas fonda tiks izlietoti tam, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.
Eiropas Komisija ES Zaļā kursa ietvaros ir izstrādājusi Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu (European Green Deal Investment Plan, EGDIP), ko dēvē arī par Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu (Sustainable Europe Investment Plan, SEIP). Šajā plānā ir ietverts Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, kā mērķis ir nodrošināt godīgu un taisnīgu pāreju uz zaļo ekonomiku. Ar tā palīdzību laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam plānots mobilizēt būtiskas investīcijas to reģionu iedzīvotāju atbalstam, kuri visvairāk atkarīgi no fosilajiem resursiem un kurus “zaļā” pārkārtošanās skars visvairāk.
Šo mērķi īstenot palīdzēs programma InvestEU, kas, saskaņā ar iecerēm, Eiropas Savienībai nodrošinās būtisku ilgtermiņa finansējumu, piesaistot ievērojamus privātus un publiskus līdzekļus. InvestEU regulā noteikts, ka InvestEU fonds dos vismaz 30 % no investīcijām, kas paredzētas klimata mērķu sasniegšanai.
ES taksonomija – rīks zaļo investīciju identificēšanai
Lai veicinātu investīcijas zaļos un ilgtspējīgos projektos, Eiropas Komisija ir izstrādājusi taksonomijas pasākumu paketi, kā mērķis ir novirzīt naudas plūsmu uz ilgtspējīgām darbībām visā Eiropas Savienībā. Vienkāršoti izsakoties, ES taksonomija ir klasifikācijas sistēma, ar ko izveido ekoloģiski ilgtspējīgu saimniecisko darbību sarakstu. Tā sniedz uzņēmumiem, ieguldītājiem un politikas veidotājiem definīcijas, kādu saimniecisko darbību var uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgu.
ES Taksonomijas normatīvu paketi veido:
- ES Taksonomijas regula, kā mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgas investīcijas, proti, padarīt uzskatāmāku to, kādas saimnieciskās darbības visvairāk sekmē ES vides mērķu sasniegšanu.
- Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīva (CSRD), kā mērķis ir uzlabot ilgtspējas informācijas plūsmu korporatīvajā pasaulē. Tā paredz saskanīgākus noteikumus, kā sagatavot ilgtspējas ziņojumus, un līdz ar to finanšu uzņēmumiem, investoriem un plašākai sabiedrībai būs pieejama salīdzināma un uzticama informācija par ilgtspēju. Par šo jautājumu plašāk stāstīsim nākamajā “Uzņēmēju Vēstu” izdevumā.
- Seši deleģētie akti par fiduciārajiem pienākumiem un investīciju un apdrošināšanas konsultācijām, ar kuriem iecerēts nodrošināt, ka finanšu uzņēmumi, piemēram, konsultanti, aktīvu pārvaldītāji vai apdrošinātāji, savās procedūrās un investīciju konsultācijās integrē ilgtspējas aspektu.
ES Taksonomijas regula, kas stājās spēkā 2020.gada vasarā, un tās deleģētie tiesību akti precīzi un ļoti detalizēti definē, kādi projekti un ieguldījumi ir “zaļi”. Tā veido pamatu ES taksonomijai, nosakot četrus nosacījumus, kuriem jāatbilst saimnieciskajai darbībai, lai to varētu uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgu:
- darbība atbilst noteiktai sektora kategorijai vienam no vides mērķiem;
- būtiski veicina vismaz viena no sešiem vides mērķiem sasniegšanu;
- nerada būtisku kaitējumu pārējiem pieciem vides mērķiem;
- tiek veikta, ievērojot minimālos sociālās aizsardzības pasākumus.
Taksonomijas regulā noteiktie seši vides mērķi ir:
- Klimata pārmaiņu mazināšana;
- Pielāgošanās klimata pārmaiņām;
- Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
- Pāreja uz aprites ekonomiku;
- Piesārņojuma novēršana un kontrole;
- Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Katram no šiem mērķiem tiks izstrādāts tā dēvētais deleģētais akts, nosakot ilgtspējības tehniskās pārbaudes kritērijus. Pirmais deleģētais akts, kas aptver pirmos divus no sešiem vides mērķiem – klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām – tika publicēts 2021. gada 9. decembrī, un to piemēro no 2022. gada janvāra. Pārējie ir tapšanas stadijā, tostarp ir uzsākta arī diskusija par to, ka papildus vides mērķiem būtu jāveido arī “sociālā taksonomija”, lai noteiktu saimnieciskās darbības, kuras veicina sociālo mērķu sasniegšanu, piemēram, tādu sociālo jautājumu risināšana kā cilvēktiesību pārkāpumi vai augošās mājokļu izmaksas. Sociālās taksonomijas mērķis būtu radīt instrumentu, kas palīdzētu investoriem apzināt iespējas sekmēt sociālo jautājumu risināšanu.
Kā uzsver Eiropas Komisija, taksonomijas sistēma ir “balstīta zinātniskos pamatos un būs “dzīvs” dokuments” – to papildinās un mainīs atbilstoši aktuālajai situācijai.
Plašāku ieskatu iekļautajās nozarēs un saimnieciskajās darbībās var gūt ar Taksonomijas kompasu.
Obligāta ne visiem, bet visiem
Taksonomija nenozīmē “pareizās” uzņēmējdarbības sertificēšanu vai konkrētu biznesa virzienu aizliegšanu. Tā arī nenosaka obligātas atbalstāmās vai neatbalstāmās aktivitātes investoriem vai darbības virzienus uzņēmumiem. Taksonomija, kā uzsver Eiropas Komisija, ir brīvprātīga – ja uzņēmums vēlas, tas var turpināt darbību arī pavisam “ne-zaļā” un neilgtspējīgā virzienā. Taču tiek cerēts, ka taksonomija un ar to cieši saistītā standartizētā ilgtspējas ziņošana mudinās privātos investorus vairāk naudas atvēlēt “zaļiem” projektiem, savukārt uzņēmumus – attīstīt zaļus un ilgtspējīgus biznesa virzienus. Un, protams, Eiropas nauda nonāks tikai pie tiem, kuri spēs pierādīt savu biznesa ieceru atbilstību taksonomijas kritērijiem.
Vistiešāk taksonomija skars lielos uzņēmumus, kuriem jau šobrīd ir pienākums gatavot nefinanšu jeb ilgtspējas pārskatus, proti, uzņēmumus, kuru darbinieku skaits kalendārā gada laikā pārsniedz 500 un biržā kotētos uzņēmumus. Šiem uzņēmumiem jaunais regulējums liek būtiski papildināt savus pārskatus, atspoguļojot tajos, kāda daļa no to apgrozījuma un kapitālizdevumiem atbilst taksonomijas kritērijiem.
Savukārt finanšu sektora dalībniekiem ir pienākums norādīt, cik lielā mērā uzņēmumi un saimnieciskās darbības, ko tie finansē, atbilst taksonomijai. Par katru fondu, portfeli un ieguldījumu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp pensiju fondiem, būs jāatklāj, kāda daļa no investīcijām ir videi un klimatam draudzīgas taksonomijas izpratnē.
Tādejādi nākotnē finanšu sektora dalībnieki varētu būt ieinteresēti nodrošināt izdevīgāku finansējumu uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība atbilst taksonomijas mērķiem, vai ierobežot finansējuma pieejamību tiem, kuri neatbildīs šīm prasībām. Tāpat ir paredzams, ka arī publisko iepirkumu procedūrā varētu tikt iekļauti ar ilgtspēju saistīti papildu kritēriji.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem taksonomija nenozīmē krasas pārmaiņas uzreiz. Tomēr eksperti silti iesaka arī nelieliem biznesiem jau tagad sākt domāt par atbilstību “zaļajiem” kritērijiem – tie, kuri sāks par to domāt tagad, būs soli priekšā sāncenšiem. Svarīgi ir ne tikai tas, ka “zaļie” finansēšanas instrumenti varētu būt lētāki un pieejamāki: sagaidāms, ka taksonomijas principi, visticamāk, darbosies visā Eiropas Savienības biznesa vidē. Atbilstību taksonomijai vērtēs pasūtītāji un piegādātāji, pircēji un investori. Finanšu iestādes, kuras vēlēsies palielināt savu “zaļo” portfeli, vēlēsies ieguldīt “taksonomiskos” biznesos. Ja uzņēmums pats nebūs atklājis informāciju, investora nauda nonāks pie konkurenta, kura mājas lapā bez lielas piepūles būs atrodams ziņojums par atbilstību taksonomijas kritērijiem – tas būs investoram ērtāk un lētāk.
Kādas investīcijas ir “zaļas” taksonomijas izpratnē?
- Investīcijas, kas tiešā veidā veicina klimata mērķus, piemēram, vēja parki;
- Investīcijas, kas netieši veicina klimata mērķus, piemēram, iekārtas, kurās var uzglabāt atjaunojamo elektroenerģiju vai ūdeņradi;
- Investīcijas tādās pārejas posma darbībās, kuras nevar padarīt pilnībā ilgtspējīgas, taču to radītās emisijas ir zemākas par nozares vidējām, ieguldījums nerada oglekļa ietilpīgus aktīvus* vai neizspiež videi nekaitīgākas alternatīvas. Piemēram, ja naftas uzņēmums investē vēja parkā, tas var iezīmēt šos ieguldījumus kā zaļus.
* Oglekļa ietilpīgi aktīvi ir finanšu aktīvi ar tiešu vai netiešu ietekmi uz augsta līmeņa oglekļa emisijām, piemēram, aktīvi fosilā kurināmā nozarē vai nozarē, kas lielā mērā atkarīga no fosilā kurināmā. (General Multilingual Environmental Thesaurus, GEMET)
Taksonomijas Ahileja papēži: kūdra, meži, gāze, atomenerģija…
Taksonomijas regula un jo īpaši tās deleģētie akti, kas detalizēti uzskaita “zaļās”, ne tik “zaļās” un pavisam “ne-zaļās” nozares, jau saskārušies ar dažādu kritiku, sākot no pārmetumiem par “zaļmaldināšanas” veicināšanu un beidzot ar konkrētu nozaru bažām par turpmākās pastāvēšanas neiespējamību.
Zaļmaldināšana (greenwashing – angļu val.) ir uzņēmuma vai produkta pozicionēšana tirgū, radot maldīgu iespaidu, ka produkts ir dabai un cilvēkam draudzīga izvēle.
Visskaļākos un publiskajā telpā dzirdamākos protestus Eiropas līmenī saņēma Eiropas Komisijas lēmums kā “pārejas zaļos enerģijas avotus” klasificēt dabasgāzi un atomenerģiju. Saskaņā ar šo lēmumu jaunas investīcijas atomelektrostacijās atļautas līdz 2045. gadam, bet gāzes infrastruktūrā – līdz 2030. gadam. “Ņemot vērā zinātnes atzinumus un pašreizējo tehnoloģisko progresu, Eiropas Komisija uzskata, ka pārejas periodā pastāv privātu investīciju iespējas gāzes un atomu enerģētikā. Atsevišķi atomu un gāzes enerģētikas veidi atbilst ES klimatiskajiem un vides mērķiem un ļaus paātrināt pāreju no netīrākiem enerģijas veidiem – tādiem kā ogļu ģenerācija – uz klimatiski neitrālāku nākotni, kas lielākoties balstīta atjaunojamos enerģijas avotos,” uzskata Eiropas Komisija.
Šis lēmums izsauca skaļus “zaļo” protestus visā ES – vairāk nekā 150 vides aizsardzības organizācijas atklātā vēstulē EK norādīja, ka dabasgāzes iekļaušana taksonomijā pārvērstu to par “zaļmaldināšanas” instrumentu, “mazinot tās uzticamību un raidot bīstamu globālu signālu par dabasgāzes ilgtspējīgumu”. “Ieguldījumi jaunos gāzes projektos elektroenerģijas vai siltumapgādes vajadzībām, kuru vidējais kalpošanas laiks ir 25-30 gadi, neatbilst ne mazoglekļa attīstībai, ne pārejas posmam uz klimatneitralitāti,” uzskata vides aizsargi.
Kritiku par ES lēmumiem pauduši arī “zaļo” investīciju giganti, piemēram, Eiropas Ilgtspējīgu investīciju forums (European Sustainable Investment Forum (Eurosif)), kura biedru aktīvi veido aptuveni 20 triljonus ASV dolāru. Investori atzīst, ka šis lēmums diskreditē ES taksonomijas ideju, un brīdina, ka ilgtspējīgi domājošā finanšu pasaules daļa gāzei un atomam piešķirto “zaļo” etiķeti varētu vienkārši ignorēt.
Tomēr, neraugoties uz daudzajiem pretargumentiem, Eiropas Parlaments jūlijā noraidīja rezolūciju, kas paredzēja apstrīdēt Eiropas Komisijas doto zaļo gaismu gāzei un atomam. Ja iebildumu nebūs arī ES dalībvalstīm (kur gan nevalda vienprātība par šo ierosinājumu), gāzi un atomenerģiju iekļaujošie taksonomijas noteikumi stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra.
Savukārt Latvijā lielākas bažas un diskusijas raisa ierosinājums par nepietiekami zaļām taksonomijas izpratnē atzīt tādas nozares kā kūdras ieguve un mežu apsaimniekošana.
Visvairāk satraukušies bija tieši kūdras ieguvēji un līdz ar viņiem arī dārzeņu un stādu audzētāji, kuri cēla trauksmi par nozaru tuvo galu. Kūdra iekļauta “ne-zaļo” nozaru sarakstā kā augstu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu radošs produkts, tomēr Latvijas kūdras nozares pārstāvji uzsver – tas tāpēc, ka eiropieši uz mūsu kūdras ieguvi skatās no nepareiza skatu punkta: “Latvijā mēs esam mazliet citā situācijā, jo mūsu valstī mēs pārkārtojāmies jau, varētu teikt, 2003. gadā, kad mēs beidzām izmantot kūdru enerģētikā, bet mēs sākām kūdras izmantošanu dārzkopībā,” iepriekš skaidroja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, uzsverot – ir jāmaina metode, kā tiek aprēķinātas kūdras radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Krīgere atzina – kūdras ieguvei iekļūstot “ne-zaļo” nozaru sarakstā, samazināsies finansējums ne tikai tai, bet arī cieši saistītajām dārzeņu, stādu un mežsaimniecības nozarēm, kas savā darbā izmanto šo resursu. Viņas zīmētā aina bija skarba: “Varbūt kūdra kļūs tik dārga, ka praktiskas nozīmes saimnieciskajā darbībā tai vairs nebūs. Vai arī dārzeņi kļūs par ekskluzīvu preci, kādu varēs atļauties tikai visbagātākie.”
To, ka unificēta pieeja kūdras ieguves emisiju vērtēšanā nav gluži pareizs piegājiens, atzīst arī atbildīgās ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Zemkopības ministrija. “Zināmā mērā Ziemeļeiropā šie kūdras ieguves un ražošanas mērķi ir atšķirīgi no tā, kas ir Centrāleiropā. Un tas, ka taksonomijā ir iestrādāti šie diezgan unificētie principi, neizdalot šos dažādos reģionus, ar dažādajiem mērķiem, tas arī ir viens no jautājumiem, kas tiek šobrīd minēti kā argumenti, lai turpinātu šīs sarunas un vairāk iepazīstinātu Briseles ierēdņus ar to, kā vajadzētu šo jautājumu skatīt plašāk,” šā gada aprīlī intervijā Latvijas Radio atzina VARAM valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis.
Nav runa par kādas nozares slēgšanu, bet izaicinājums ir rast sabalansētāko risinājumu, kā sasniegt emisiju samazināšanas mērķus, tajā pat raidījumā norādīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Arāja. “Šajā zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā ir trīs sektori, kas ir lielākie emisiju avoti. Tie ir mitrāji, tai skaitā arī kūdras ieguve, aramzemes un ganības. Katram kāds ieguldījums būs jādod, bet, protams, mēs to visu skatāmies, tieši arī vērtējot šo nozaru turpmāko dzīvotspēju. Mums nevienam nav mērķis kādu nozari likvidēt, bet mēs nevaram arī no viena sektora pleciem emisiju daļu pārcelt uz citu sektoru, piemēram, lauksaimniecības sektoru. Līdz ar to ir jāmeklē šis līdzsvars starp sektoriem,” uzskata Arāja.
Tikmēr savu gaitu iet cits, bet cieši saistīts, Eiropas Savienības process – Ministru kabinets, 14.jūlijā apstiprinot Latvijas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, nolēma no 2030.gada atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā. Par to Latvija saņems 184,2 miljonus eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TFP).
Kā uzsver VARAM, kopējais kūdras ieguves apjoms Latvijā netiks samazināts un pēdējos gados vidēji no kopējā iegūtā kūdras apjoma tikai 0,5% tiek izmantoti enerģētikā – pārējos izmanto dārzeņu un stādaudzēšanā un kā pakaišus lopkopībā.
Saņemto Eiropas naudu izmantos kūdras nozares SEG emisiju samazināšanai, dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, reģionālās uzņēmējdarbības attīstībai un radot pārkvalifikācijas iespējas reģionos nodarbinātajiem. Ar TPF atbalstu uzņēmējiem un pašvaldībām, kuri enerģijas ieguvei izmanto kūdru, potenciāli būs iespējams pārorientēties uz energoefektīvām tehnoloģijām. Tāpat plānota vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija, tai skaitā purvu ekosistēmu atjaunošana, un atbalsts pētniecības projektiem, kuri pēta dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Reģionālās uzņēmējdarbības attīstību iecerēts veicināt, atbalstot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos.
Latvijas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plānam vēl jāiziet oficiālais saskaņošanas process Eiropas Komisijā. Turpinājums sekos arī stāstam par ES taksonomiju – priekšā vēl ir darbs un diskusijas pie pārējo vides mērķu deleģētajiem aktiem, kuriem saskaņā ar Komisijas plāniem jāstājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
TAKSONOMIJAS IEVIEŠANAS LAIKA GRAFIKS
IEPAZĪSTI BIEDRU
Veselības centrs 4: medicīna ir sarežģīts bizness
Pacienti, kas ierodas medicīnas iestādē, reti kad aizdomājas par to, ka tā nav tikai vieta, kur saņemt sev nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī uzņēmums, kas veido biznesu tieši tāpat kā jebkurš cits biznesa pārstāvis – domājot par uzņēmuma attīstību un, neapšaubāmi, arī peļņu. Par to, kā Latvijā klājas privātās medicīnas uzņēmējiem, “Uzņēmēju Vēstis” sarunājās ar “Veselības centrs 4” klīniku vadītāju Zani Rēvaldi.
”Veselības centrs 4” ir viena no lielākajām privātajām daudzprofilu medicīnas iestādēm Latvijā, kas par saviem pacientiem rūpējas jau 27 gadus. Tās galvenie darbības virzieni ir diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un estētiskā medicīna. ”Veselības centrs 4” pacientiem piedāvā diagnostikas un ārstēšanas iespējas, izmantojot jaunākās paaudzes diagnostikas iekārtas, sākot ar asins analīzēm un beidzot ar magnētisko rezonansi. VC4 klīnikas piedāvā pilnu ārstniecisko iespēju spektru, sākot ar pediatriem un ģimenes ārstiem un beidzot ar dažādu nozaru speciālistiem, rehabilitologiem, fizioterapeitiem, fizikālās medicīnas, masāžas, ķermeņa estētikas un citiem.
“Veselības centrs 4” ir medicīnas uzņēmums, kas nozarē darbojas jau gandrīz 30 gadus un ar savām 23 filiālēm aptver visu Latviju. Kā jūs raksturotu Latvijas medicīnas nozari – nevis no veselības politikas, bet uzņēmējdarbības viedokļa? Vai Latvija ir medicīnas biznesam draudzīga valsts?
Veselības aprūpi kā uzņēmējdarbību līdz galam nošķirt no veselības politikas nevar, jo tā būtiski ietekmē privāto medicīnas uzņēmumu darbību. Medicīna ir sarežģīts bizness, it sevišķi Latvijas apstākļos – nozarē ir gan liela ēnu ekonomikas daļa, gan vienlaikus valsts realizē subsīdiju politiku attiecībā uz valsts un pašvaldību medicīnas iestādēm, kurām tiek novirzīts Eiropas fondu un cits atbalsts. Privātās medicīnas attiecības ar valsts medicīnu un “pelēkās zonas” esamība mūs noliek kā starp diviem dzirnakmeņiem. Es varētu pajautāt citu nozaru uzņēmējiem – kā mainītos viņu biznesa stratēģija, ja būtu jākonkurē ar to pašu pakalpojumu, tikai bez maksas vai desmit reizes lētāk?
Jāatzīst, ka Latvijas pacienti ne vienmēr prot novērtēt labas kvalitātes veselības pakalpojumus – esam pieraduši pie bezmaksas medicīnas. Taču augstas kvalitātes pakalpojumi nevar būt bez maksas. Diemžēl valsts maksā vienādi par sliktu vai labu pakalpojumu – netiek novērtēts, vai, piemēram, mamogrāfijas pakalpojums tiek sniegts ar modernām jaunākās paaudzes tehnoloģijām vai novecojušu iekārtu. Tajās veselības aprūpes jomās, kur valsts nav iesaistīta vai iesaistīta minimāli – zobārstniecība, estētiskā medicīna, plastiskā ķirurģija, skaistumkopšana – uzņēmumi var strādāt konkurences vidē, taču šajās jomās ir arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, ko vēl veicināja Covid pandēmija, kad daļa šo pakalpojumu sniedzēju “nogāja pagrīdē”.
Lielas atšķirības ir arī atalgojuma modelī. Lai noturētu darbiniekus, mums jāseko līdzi atalgojuma izmaiņām valsts sektorā attiecīgiem speciālistiem, medicīnas māsām, ārstu palīgiem un citiem un jāspēj nodrošināt konkurētspējīgs atalgojums. Taču mums var būt praktiski neiespējami mēroties spēkā ar valsti, ja, piemēram, Covid laikā kādām speciālistu grupām atalgojums tiek palielināts pēkšņi un vairākas reizes, tiek noteiktas dažādas Covid piemaksas un citi subsīdiju veidi tiek integrēti atalgojuma modelī. Mūsu gadījumā atalgojums speciālistiem visbiežāk ir sasaistīts ar paveiktā darba apjomu. Tāda pat situācija veidojas, ja valsts medicīnas iestāde gadu beidz ar zaudējumiem – tie tiek nosegti kā atbalsts no valsts, savukārt ja privātais uzņēmums strādā ar zaudējumiem, tad kādam tas, iespējams, draud pat ar bankrotu.
Vienlaikus mums kā veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem ir atbildība sabiedrības priekšā – par pakalpojumu klāstu un kvalitāti. Tāpēc mums vienmēr ir projekti, kuri nes peļņu, un no tiem mēs subsidējam citus projektus, kas nav tik ekonomiski rentabli, taču tos nepieciešams uzturēt, lai nodrošinātu atbilstošu pakalpojumu kvalitātes līmeni un pieejamību.
Saprotot, ka medicīnas sistēma un veselības bizness ir sarežģīts organisms, kur gan vajadzībās, gan finansējumā cieši roku rokā darbojas gan privātais, gan publiskais sektors, tomēr: kādas, jūsuprāt, ir lielākās problēmas un izaicinājumi, ar ko privātie medicīnas nozares uzņēmumi saskaras Latvijā?
Vislielākais nozares izaicinājums ir darbaspēka trūkums. Veselības nozarē galvenā un noteicošā loma ir personālam, bet Latvijā mediķu un medicīnas personāla trūkst, savukārt tie, kas ir – noveco. Vidējais mediķu vecums nozarē ir virs 55 gadiem. Tā rezultātā mums ir mazs pamatdarbā nodarbināto īpatsvars – medicīnas personāls strādā vairākos darbos, gan lai uzturētu kvalifikāciju, piemēram, noteiktu periodu strādājot lielajās valsts slimnīcās, gan lai nopelnītu lielāku atalgojumu. Līdz ar to nozarē veidojas apgriezti proporcionālas darba attiecības – darba devējiem nākas pielāgoties situācijai un nepārtraukti domāt par darbinieku piesaisti, motivēšanu un noturēšanu. Personāla pārvaldība lielākoties notiek caur motivējošu atalgojumu, taču ne tikai.
Nozares izaugsmes iespējas ietekmē arī mazais iedzīvotāju skaits Latvijā, tāpēc liels potenciāls ir medicīnas tūrismam.
Par zināmu izaicinājumu uzskatāms arī tas, ka ārstniecības iestādes Latvijā ir pakļautas ļoti striktam regulējumam, un tas kļūst aizvien stingrāks
Un, protams, kā visi, ar “nepacietību” gaidām apkures un elektrības rēķinus…
Jau minējāt darbaspēka problēmas nozarē – šis jautājums tiek plaši apspriests un diskutēts arī valsts medicīnas kontekstā. Kāda ir jūsu brīnumnūjiņa speciālistu piesaistei un noturēšanai?
Pirmais un galvenais motivators ir atalgojums, taču ne tikai tas. Nozīmīgi ir arī labi darba apstākļi, sociālās garantijas, apmācību un profesionālās pilnveides iespējas. Svarīgs ir multidisciplinārās komandas princips – dažādu speciālistu iesaiste un sadarbība pacienta aprūpē. Speciālistiem ir svarīgi un viņi novērtē iespēju pielietot katram klientam atbilstošāko izmeklējumu un ārstniecības metodi – kad metode tiek pielāgota pacientam, nevis otrādi. Mūsu rīcībā ir visas modernākās tehnoloģijas, kādas vien pasaulē ir, un mūsu speciālisti var tās izmantot pilnībā – tas ir ne tikai ieguvums pacientiem, bet arī lieliska iespēja speciālistiem celt kvalifikāciju un iepazīt jaunākās ārstniecības metodes. Šādas profesionālās iespējas un darba apstākļi sniedz gandarījumu un motivē.
Jau minējāt, ka Latvijā ir liels potenciāls medicīnas eksportam. Kādas ir mūsu priekšrocības, salīdzinot ar citām valstīm?
Medicīnas eksportam Latvijā ir patiešām ļoti liels potenciāls. Arī mēs pirms Covid pandēmijas koncentrējām darbību šajā virzienā. Latvija šajā ziņā bija un ir ļoti vilinoša, jo mēs spējam nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus, modernas tehnoloģijas un pieejamību par lētāku cenu. Mums ir gan augstas klases speciālisti, gan jaunākās iekārtas, gan plašs pakalpojumu klāsts, turklāt tas viss ir viegli pieejams, un klienti no ārvalstīm to novērtē. Cilvēki labprāt brauc no Rietumu valstīm: Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, piemēram, izmantot diagnostikas pakalpojumus. Mūsu pakalpojumus izmanto arī Latvijā dzīvojošie ārvalstnieki.
Tāpēc, lai gan pandēmijas ierobežojumi un tagad arī karš Ukrainā samazināja medicīnas tūristu plūsmu, tomēr nešaubīgi šai jomai ir nākotne. Patiesībā jau pašlaik esam atgriezušies gandrīz tajā līmenī, kāds bija pirms Covid pandēmijas, neraugoties zaudētajiem klientiem no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.
Medicīnas eksports nāk par labu arī mums pašiem – tas motivē sniegt arvien kvalitatīvākus pakalpojumus, ieviest jaunas tehnoloģijas, izmantot jaunākās metodes un atziņas.
Kā “Veselības centrs 4” jūtas Mārupē?
Mūsu politika ir veidot savu filiāļu tīklu tā, lai pēc iespējas nodrošinātu veselības pakalpojumu pieejamību. Filiāli Mārupē atvērām ar prieku un prognozējot veiksmīgu darbību, taču pagaidām rezultāts nav tik labs, kā bijām cerējuši. Covid pandēmijas laikā ļoti pieauga ēnu ekonomika tādās jomās kā skaistumkopšana un estētiskā medicīna – daudzi pakalpojumu sniedzēji pārcēlās uz dzīvokļiem, privātmājām, un sniedz pakalpojumus nelegāli. Diemžēl Mārupe ir viena no tām vietām, kur šī parādība ir bieži sastopama.
Daļēji to var saprast – pandēmija šajās nozarēs strādājošos skāra patiešām smagi, un cilvēki domā par to, kā vairāk nopelnīt. Tomēr sniegt un saņemt pakalpojumus šādos nelegālos, apšaubāmos apstākļos ir liela bezatbildība pašam pret sevi gan no klientu, gan pakalpojumu sniedzēju puses. Klientam tie ir lieli veselības riski, savukārt pakalpojumu sniedzēji savā ziņā paši sevi aplaupa – nogriež sev iespēju saņemt sociālās garantijas. Un tieši pandēmijas laiks labi parādīja, kas notiek tad, ja nav sociālo garantiju. Tā ir bezatbildība pret valsti un visu sabiedrību kopumā.
Kāpēc nolēmāt pievienoties biedrībai “Mārupes uzņēmēji”? Ko sagaidāt no biedrības un ko esat gatavi dot paši?
“Mārupes uzņēmēji” ir svarīga vietējās sabiedrības daļa, mums ir kopīgi mērķi un iespēja sadarboties to sasniegšanā. Ar dalību biedrībā mēs saskatām iespēju uzrunāt sabiedrību, lēmumu pieņēmējus, skaidrot svarīgus jautājumus. Viens no tiem, pie kura aktīvi strādājam pēdējos trīs gadus, ir preventīvā medicīna. Ir svarīgi rūpēties par veselību tad, kad tā vēl ir, nevis tad, kad tās vairs nav, tāpēc veselības aprūpes sistēmai būtu jāgādā ne tikai par tiem, kas jau ir slimi, bet arī par veselajiem. Jo labklājīgāka būs visa sabiedrība kopumā, jo labāk klāsies katram atsevišķajam indivīdam.
Mūsu misija ir arī veicināt kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamību visai sabiedrībai. Tāpat mums, līdzīgi kā Mārupes uzņēmēju biedrībai, svarīga ir godīga uzņēmējdarbība un konkurence.
INTERVIJA
Mērķtiecīgā šahiste: Mārupes novada pašvaldības uzņēmējdarbības speciāliste Linda Ostrovska
Šogad paiet teju 10 gadi, kopš Mārupes pašvaldība tika izveidots amats “uzņēmējdarbības speciālists”. Linda Ostrovska, kas darbu uzsāka šīs vasaras sākumā, ir jau ceturtais cilvēks pēc kārtas, kas pilda uzņēmēju atbalsta funkcijas domē. Sarunā skaidrojām Lindas redzējumu par uzņēmējdarbības attīstību novadā, izaicinājumiem un ikdienas sadarbību.
Kāda ir Jūsu iepriekšējā darba pieredze? Vai ir iepriekš bijis kāds sakars ar uzņēmējdarbību?
Mana līdzšinējā darba pieredze bijusi saistīta ar mārketinga jomu dažādās atšķirīgās nozarēs, tostarp būvniecībā, auto tirdzniecībā un nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Tas, ka šobrīd strādāju par uzņēmējdarbības speciālisti Mārupes novada pašvaldībā, ir likumsakarīgi – mana izglītība palīdzēja man pieņemt lēmumu par šādu karjeras virziena maiņu.
Maģistra grāds starptautiskajās attiecībās un politikas zinātņu bakalaurs devis man nepieciešamās zināšanas par valsts pārvaldes sistēmu, par to, cik svarīga ir iedzīvotāju iesaiste valsts procesos, kā arī par globālo kārtību un tās nozīmi valsts iekšpolitikā.
Kāpēc pieteicāties šim darbam?
Visspēcīgākā motivācija manā ikdienas darbā ir apziņa, ka, strādājot pašvaldībā, ar savu darbu spēju sniegt labumu sabiedrībai kopumā. Viena no manām spēcīgākajām rakstura iezīmēm ir diplomātija, kas palīdzējusi gan darba vidē, gan dažādās dzīves situācijās. Arī, pildot amata pienākumus, šīs prasmes man lieti noder, kad svarīgi atbalstīt uzņēmējus un saprast, kā pareizāk virzīt viņu idejas tālākai apspriešanai, apzinoties pašvaldības funkcijas un iespēju robežas. Sevi dēvēju par šahisti, jo šī ir mana bērnības aizraušanās, un prasmes, kuras apguvu šajā spēlē, izmantoju katru dienu, plānojot gājienus uz priekšu un apsverot iespējamos rezultātus. Arī mērķtiecība mani dzen uz priekšu, jo pielieku visas pūles, lai sasniegtu vēlamo, izaicinu sevi un izvēlos grūtāko ceļu. Kad saskaros ar kādu problēmu, tad ķeros klāt to risināt, nepiešķirot pārlieku nozīmi problēmas cēloņiem.
Vai ir kaut kas, ko esat izvirzījusi kā savu galveno mērķi šajā amatā, ko noteikti gribat sasniegt, paveikt?
Mārupes novada pašvaldības uzņēmējdarbības speciālista uzdevums ir palīdzēt risināt dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus, sniegt informāciju par uzņēmēju un pašvaldības sadarbību un atbalsta iespējām, kā arī konsultēt par pašvaldības piedāvātajiem atbalsta veidiem jaunajiem uzņēmumiem. Intereses gadījumā konsultēju un informēju arī par finansējuma piesaistes iespējām – par valsts atbalsta programmu ALTUM uzņēmējdarbības veikšanai, par Eiropas Savienības fondu jauno apgūšanas periodu atsevišķām grupām un citiem jautājumiem. Uzņēmējdarbības speciālists ir vidutājs starp pašvaldību un uzņēmējiem.
Jāatzīst, ka Mārupes novads ir viena no pašvaldībām, kurā sadarbība ar uzņēmējiem ir mērķtiecīgi attīstīta daudzu gadu garumā. Ir iedzīvināti vairāki labas pārvaldības principi – pašvaldība ir pieejama saviem uzņēmējiem, tiek īstenoti dažādi kopīgi projekti, piemēram, novada infrastruktūras labiekārtošanā. Uzņēmēji tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā, darbojoties konsultatīvajās padomēs, tiek rīkotas darba biržas, semināri, uzņēmēju dienas, uzņēmēju gada balvas, iedzīvotāju kopienu saieti, sestdienas talkas kopā ar uzņēmējiem un vēl daudz kas cits. Mūsu mērķis ir dialoga veidošana, meklējot dažādas sadarbības formas.
Kāds ir/būs praktiskais / ikdienas sadarbības modelis ar uzņēmējiem? Vai varam sagaidīt jaunas iniciatīvas, pilnveidojumus, lai sadarbība būtu vēl ciešāka, veiksmīgāka?
Pašvaldība pēdējos gados daudz paveikusi jauno uzņēmēju atbalsta jomā.
Šogad sadarbībā ar SEB banku un Siguldas, Ķekavas, Olaines un Ropažu novadu pašvaldībām pirmo gadu tika īstenota sociālās uzņēmējdarbības grantu programma “Augšup”, kurā Mārupes novada pašvaldības grantu 8000 eiro apmērā saņēma SIA “Centrs sevii” lekciju cikla “esi/ REDZAMS” izveidei, kas ir universāla apmācību programma pieaugušajiem (izglītības iestādēm, pašvaldībām, apmācību uzņēmumiem) par mobinga preventīvu novēršanu ar emocionālās, sociālās inteliģences metodēm.
Jau trešo gadu pēc kārtas ir izsludināts pašvaldības organizēts konkurss “Mammu Bizness Mārupē 2022”, lai atbalstītu jaunās māmiņas, kas paralēli bērnu audzināšanai vēlas attīstīt kādu savu biznesa ideju. Konkursa mērķis ir arī sekmēt jauno māmiņu sociālo iekļaušanu, sevis pilnveidošanu, atvieglojot un veicinot veiksmīgāku atgriešanos darba tirgū. Katru gadu konkursa kopējais pieejamais līdzfinansējums ir 12 000 eiro, un maksimāli viena projekta īstenošanai pieejamais līdzfinansējums ir 3 000 eiro.
Sesto gadu pēc kārtas turpinām dalību grantu programmā (ie)dvesma, ko īsteno SEB banka kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Jūrmalas valstspilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ogres, Siguldas un Ropažu novadiem. Programmas mērķis ir atbalstīt teritorijā strādājošos jaunos uzņēmumus un vēl neīstenotas biznesa idejas. Maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro.
Svarīgi pieminēt, ka Mārupes novadā darbojas pašvaldības domes izveidota Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, kas apvieno 19 aktīvus un sava novada attīstībā ieinteresētus uzņēmējus. Konsultatīvās padomes līdz šim jau sevi pierādījušas, kā lielisks sadarbības modelis, kas pašvaldībai ļauj izmantot iedzīvotāju un uzņēmēju pieredzi un zināšanas, gan lemjot par dažādiem novada attīstības jautājumiem, gan kopīgi strādājot pie dažādu stratēģiski svarīgu dokumentu izstrādes.
Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes darbībai ir redzama ietekme uz procesiem uzņēmējdarbības nozarē, jo tajā apvienotie padomes locekļi aktīvi darbojas un nāk ar savām idejām, piedāvājot ilgtspējīgus mērķu ieviešanas risinājumus.
Atzinīgi vērtējam biedrības “Mārupes uzņēmēji” ieguldījumu un pienesumu novada uzņēmējdarbības vides kvalitātes uzlabošanā. Līdz šim kopā esam realizējuši vairākus kopprojektus, šobrīd tuvākais – “Mārupes novada Uzņēmēju dienas 2022”, kuru ietvaros biedrība organizē Uzņēmēju festivālu.
Kādu redzat uzņēmējdarbības attīstības vīziju novadā?
Mārupes novada uzņēmējdarbības nozarē ir vērojama stabila attīstības perspektīva, novads strauji attīstās, novadā ienāk jaunas investīcijas un mērķtiecīgi attīstās tūrisma nozare, parādoties jaunām viesnīcu ķēdēm, jaunām ēdināšanas iestādēm. Uzņēmēji iegulda lielus līdzekļus novada infrastruktūras attīstībā, kas ievērojami uzlabo tuvākās apkārtnes uzņēmējdarbības attīstību. Ir novērojams, ka sociālās uzņēmējdarbības grantu konkursi veicina arī jaunu sociālo uzņēmumu piesaisti novadam. Jāmin, ka šī nozare novadā vēl ir attīstības sākumā ar lielām iespējām nākotnē.
Uzņēmējdarbības vīziju novadā precīzi definē devīze “Dzīvo novadā – strādā novadā!”. Šīs vīzijas mērķis ir radīt jaunas darbavietas Mārupes novadā dzīvojošajiem – lai darbavieta būtu tuvāk dzīvesvietai. Tas šobrīd ir īpaši aktuāli, ņemot vērā degvielas cenu kāpumu un domājot par dabas piesārņojuma jautājumu globāli. Mana nākamo gadu vīzija novadam būtu esošo uzņēmumu nepārtraukta attīstība un jaunu uzņēmumu izveide, kā rezultātā novada iedzīvotājiem tiktu piedāvātas arvien kvalitatīvas darbavietas dažādās uzņēmējdarbības sfērās.
Ko veiksmīgai sadarbībai sagaidāt no Mārupes novada uzņēmējiem?
Uzņēmējdarbības joma Mārupes novadā ir tikpat daudzšķautņaina, cik dažādi un atšķirīgi ir uzņēmēji, to pārstāvētās nozares, idejas, vēlmes un ekspektācijas. Viegli ir sadarboties, ja uzņēmējs pašvaldībā vēršas ar pretimnākošu attieksmi un sagatavotiem priekšlikumiem, ierosinājumiem. Šajā gadījumā arī tālāka sadarbība veidojas konstruktīva un efektīva. Lai pašvaldības un uzņēmēja sadarbība būtu veiksmīga, būtiski ir apzināties pašvaldības funkcijas un iespējas.
Ticu uz pozitīvu sadarbību ar ievērojamiem rezultātiem! Un, jo lielāki būs mūsu kopīgie izvirzītie mērķi, jo lielāki būs sasniegumi!
JAUNUMI
Mārupes uzņēmēji un uzņēmumi LAMPĀ
Pēc divu gadu pauzes sākotnējā formātā atgriezās demokrātijas un sarunu festivāls LAMPA Cēsīs. Šī bija jau septītā LAMPA un, kā katru gadu, festivālā piedalījās arī Mārupes uzņēmēji.
Biedrības valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma “LEAD. Korporatīvā komunikācija” vadītājs Silvestrs Savickis līdzdarbojās Aizsardzības ministrijas diskusijā “Inovācijas un tanki: kā militārā industrija stiprinās un nosargās Latviju” un projektā “HIV pietura”.
Jānis Betheris, “Virši-A” biznesa attīstības vadītājs un Mārupes energokopienas līderis, runāja diskusijā “Sadarbība enerģētikā – ieguvumi visiem”, savukārt uzņēmuma “Omniva” vadītāja Beate Krauze – Čebotare debatēja par tēmu “Elektroauto attīstība – vai tas mainīs veidu kā dzīvojam?”.
Diskusijā “No kļūdām mācās – lielākās ilgtspējas kļūdas” runāja SIA “SilJa” īpašniece un vadītāja Silva Jeromanova – Maura. Diskusiju ierakstus iespējams noskatīties festivāla lapā platformā YouTube.
Valde un padome pilnā sastāvā
Jūlija vidū notika pirmā biedrības valdes un padomes kopā sanākšana neformālā gaisotnē uz katamarāna “Kani Keli” klāja un turpinājās ar izbraucienu Rīgas jūras līcī. Biedrības padomes locekļi ir tie uzņēmēji, kas vismaz divas reizes ir ieņēmuši valdes locekļa amatu un kopumā biedrībā darbojas vismaz 5 gadus. Padomei ir goda statuss un konsultatīva funkcija.
Padomes locekļi ir Kārlis Bodnieks (Prolux), Normunds Čiževskis (Bizpro), Laura Kulakova (lidosta “Rīga”), Ingrīda Bondare (IB Media Production), Jurijs Baibakovs (ZAB JB) un Kristaps Beķeris (EDAT).
Uzņēmēju brokastis Annas koku skolā
Jūlija izskaņā biedrības dalībnieki kuplā skaitā pulcējās ikmēneša Uzņēmēju brokastīs. Tās organizēja valdes loceklis Miks Lukstiņš un uzņēmēji viesojās pie SIA “Labie Koki” īpašnieka Edgara Neilanda viņa lolotajā projektā “Annas Koku skola” pie Babītes ezera. Edgars dalījās pieredzē par to, kādus panākumus iespējams gūt biznesā, ja patiesi mīli to, ko dari. Viņa teiktais: “Es jums pierādīšu, ka jūsu (kā cilvēka) vērtība planētas eksistencē ne ar ko nav pārāka par to krūmu aiz loga.” – dalībnieku vidū izraisīja gan atklāsmes, gan pārdomas.
Par 2h zinošāks pie Dr. Federa
Augusta pirmā dekāde Mārupes uzņēmējiem noslēdzās kardiologa un uzņēmēja Dr. Roberta Federa privātpraksē Rīgā. Rūpes par sirdi un šī cilvēka dzīvībai paša svarīgākā orgāna nozīme nedrīkst būt nenovērtēta, jo sirds veselība ir par izvēli dzīvot vai mirt.
Dr Feders stāstīja par preventīvās medicīnas nozīmi jeb kas ir jādara, lai slimība nemaz neparadītos.
Dr. Feders ilgus gadus ir strādājis Vācijā, tostarp labi zināmajā Šaritē klīnikā Berlīnē.