Pašvaldības atbalsts uzņēmējiem. Vai pietiekams?
13.10.2014
Ko pašvaldība var sniegt uzņēmējdarbības atbalstam un ko sagaida uzņēmējs? Par šiem un daudziem citiem jautājumiem, iesaistot visas ieinteresētās puses, Talsu novadā diskutēts vairākkārt. Taču uzņēmēji norāda, ka sadarbībai vēl ir, kurp tiekties, uzlabojot komersantu iespēju tikties ar valsts institūciju pārstāvjiem un Talsu novada sadarbības partneriem no citām valstīm, veicinot ekonomisko attīstību.
Iespējas ir formālas, un kādā brīdī radusies plaisa komunikācijā — bažas par sadarbību ar pašvaldību sarunas laikā pauž Talsu komersantu kluba priekšsēdētājs un uzņēmējs Andis Araks.
Komersantu klubs ir novadā lielākā uzņēmēju biedrība, kas dibināta 2006. gadā ar mērķi pārstāvēt Talsu novada uzņēmēju intereses un veicināt veiksmīgu sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kā arī veicināt uzņēmēju savstarpējo sadarbību, attīstītu uzņēmējdarbību un iesaistītos Talsu reģiona sabiedriskās dzīves uzlabošanā. Klubs neapvieno visus novada uzņēmējus, taču priekšsēdētājs uzsver, ka biedrības spēks slēpjas spējā dot vienotu uzņēmēju viedokli, kas nebūt nav mazsvarīgi. Klubu nesen uzrunājusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kuras viens no mērķiem ir veicināt uzņēmēju kontaktu dibināšanu ārpus valsts robežām. Tieši šis ir jautājums, kurā «pieklibojot» sadarbība ar vietējo pašvaldību.
A. Araks atklāj, ka Dižmāras gadatirgus laikā uz tikšanos ar sadarbības pilsētas Dānijā Lejres pārstāvjiem Talsu komersantu klubs saņēmis vien pāris ielūgumu, kas ir pretrunā ar to, ka tikšanās bijusi paredzēta tieši uzņēmējiem. Kluba biedri pauduši sašutumu par situāciju. «Līdzīgs stāsts ir par Latvijas Valsts prezidenta vizīti Talsos. Situācijas ir dažādas, un jāņem vērā arī iespējas, bet vairāki gadījumi liecina, ka šīs iespējas ir bijušas,» bilst A. Araks. Ar Lejres uzņēmēju sagatavotajām prezentācijām iepazinās vien retais Talsu puses uzņēmējs, un šo apjomu nevarot salīdzināt ar to, cik apmeklēti ir labi organizētie Biznesa rīti, kurus rīko LTRK. «Vai tiešām uzņēmējiem neinteresē biznesa iespējas ārpus Latvijas?» retorisku jautājumu uzdod uzņēmēju pārstāvis.
Talsu novada priekšsēdētājs Aivars Lācarus secīgi pastāsta par pašvaldības sniegto atbalstu uzņēmējiem pēdējās desmitgades laikā. Rīkotas gan tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, gan, veidojot delegācijas, tajās iekļauti vietējie komersanti. Tāpat uzņēmēji iesaistīti aktivitātēs, kas skar uzņēmējdarbības attīstību novadā, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu izskatīšanā. «Tas ir nodoklis, kurā no mūsu puses mēs varam izdarīt kaut kādas korekcijas, izmaiņas un atbalstīt uzņēmējus. Kas attiecas uz pārējiem nodokļiem, ko maksā uzņēmēji, tie neattiecas uz pašvaldību, jo tos nemaksā pašvaldībai,» bilst A. Lācarus.
Pašvaldības vadītājs norāda, ka sadarbībai ir savi trūkumi,
jo neveidojas atgriezeniskā saite un nav zināms, vai uzņēmēju dalība delegācijās, kas dodas uz sadarbības pilsētām, nes augļus. «Varam tikai minēt, vai šīs saites ir izveidojušās vai nav. Tomēr, ja tie paši cilvēki vairākkārt dodas uz to pašu sadarbības pilsētu, tad sadarbība laikam ir. Nezinām ne apjomus, ne sadarbības veidus. Zināmā mērā būtu jāstrādā ar šo atgriezenisko saiti, bet ko darīt ar uzņēmējdarbības diskrēto šarmu? Saprotams, ka uzņēmējdarbības vide ir daudz noslēgtāka nekā, piemēram, pašvaldības darbs,» skaidro A. Lācarus. Runājot par šī gada iespējām iesaistīt uzņēmējus kontaktu dibināšanā ārpus Latvijas, domes priekšsēdētājs norāda, ka šogad nav veidotas lielas delegācijas, kurās varētu iekļaut uzņēmējus, un vienīgā pašvaldības nodrošinātā kontaktu dibināšanas iespēja bijusi Lejres dienas augustā. Mērs skaidro, ka to apmeklējums no uzņēmēju puses bijis vājš. Uz tikšanos ar Dānijas uzņēmējiem esot bijuši aicināti komersanti, kuri ir atpazīstami un nes Talsu vārdu: a/s «SEB banka», a/s «Swedbank», SIA «Krauzers», SIA «Talce», SIA «Talsu autotransports», ZS «Paegļi», SIA «Nārone», SIA «Kolumbīne», SIA «Janvāri» un vēl 17 citi uzņēmumi. Uz tikšanos ieradās vien trīs no uzrunātajiem.
Taču atlases kritēriji «aiz strīpas» atstāja, piemēram, uzņēmumu «Betolli». To pirms diviem gadiem nodibināja talseniece Līga Krauze, kuras piedāvātais kreklu konstruktors atpazīstamību ieguvis jau aiz Latvijas robežām. Viņa bijusi viena no tām, kas Talsu komersantu klubā griezusies ar jautājumu — kādēļ uzņēmēji nebija aicināti tikties ar ārvalstu ciemiņiem Dižmāras gadatirgus laikā? «Lai arī publiski tiek teikts, ka pasākums bija veltīts tieši uzņēmējiem, viņi nemaz nebija informēti par šādas tikšanās norisi. Interesanti, kāds iespaids radās sadarbības pilsētu pārstāvjiem, ja uz tikšanos ar uzņēmējiem varēja ierasties vien divi? Pašvaldības spēju ar jaunām un oriģinālām idejām un interesantiem priekšlikumiem «aizraut» novada iedzīvotājus apliecina «kuplais» apmeklētāju skaits Lejres dienu un amatniecības paviljonu atklāšanas pasākumā, kad Lejres pārstāvju skaits pasākumā, pēc aptuvenām aplēsēm, varēja būt tikpat liels, cik Talsu novada iedzīvotāju skaits šajā pasākumā,» bilst «Betolli» īpašniece. Uzņēmēja uzskata, ka pašvaldība var sekmēt vietējo uzņēmēju sadarbību ar citvalstu pilsētu uzņēmējiem. «Iespējams, nav izpratnes par to, kā tas jādara, jo trūkst pieredzes uzņēmējdarbībā,» skaidro L. Krauze.
Septembra beigās Talsu novada delegācija
devās uz Gruziju, Telavi. Iespējams, šī būs viena no Talsu sadarbības pilsētām. «Par to, vai pašā pirmajā reizē ir jāaizsūta arī kāds uzņēmējs, neko nesaku. Varbūt. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, vai attīstām šo sadarbību. Delegāciju pārstāvēja mans pirmais vietnieks Normunds Tropiņš, izpilddirektors Aldis Vilsons, Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Grīnbergs un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede. Viņi ir kompetenti izvērtēt apjomus un saprast, vai sadarbība ir iespējama. Turklāt izpilddirektors pats ir no uzņēmējdarbības vides un šo jomu labi pārzina,» skaidro A. Lācarus.
Komercdarbības speciālista Talsu novada domē nav.
Mērs norāda, ka izdalīt šādu štata vietu būtu izšķērdība, turklāt arī tad, kad bija šāds speciālists, pienākumi bijuši saistīti ne tikai ar uzņēmējdarbību. Šobrīd uzņēmēju kontaktpersona ir attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Laura Ūdre. Speciāliste norāda, ka uzņēmēji pašvaldībā var iegūt informāciju par Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras izsludinātajiem (LIAA) Eiropas Savienības fondu projektiem un sadarbības iespējām ar LIAA. Savukārt informāciju, kas veltīta uzņēmējiem, tiek ievietota pašvaldības mājaslapā vai arī nosūtīta e-pasta formātā Talsu komersantu klubam.
Saite uz rakstu: Talsu vēstis.