Reālas idejas reālam biznesam

“Prieks, ka bija vairākas biznesa idejas ar potenciālu reālai uzņēmējdarbībai vismaz Latvijas mērogā,” atzīst konkursa galvenais organizētājs, biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes loceklis, SIA “Fixman” īpašnieks Miks Lukstiņš. Viņš aicina jauniešus “nebaidīties fantazēt par lielām idejām, kuras var mainīt pasauli un kļūt par spēcīgiem zīmoliem, jaunajiem vienradžiem”. “Šis konkurss ļauj uzdrīkstēties, jo galvenais kritērijs ir pati ideja, tās oriģinalitāte, un neviens šajā fāzē neprasa risinājumus kapitāla piesaistei vai naudas plūsmai,” uzsver Miks.

Šajā gadā konkursam tika pieteiktas kopumā 19 biznesa idejas, no tām 12 iekļuva konkursa finālā. Skolēni piedāvāja gan papīra sniegpārsliņu ražošanu, gan burvju triku skolu, gan multifunkcionālu grāmatzīmi, gan privātskolotāju platformu, gan izklaides istabu, gan izsmidzināmu līdzekli apģērbam sviedru smakas mazināšanai, gan apsildāmu telefona vāciņu, gan dažāda veida ēdināšanas, pārtikas ražošanas un rotaslietu biznesus.

“Vairākas no idejām, it īpaši vecāko klašu grupā, bija jau tiktāl izstrādātas, ka patiesībā vajadzīgs tikai kāds investors, lai tās varētu kļūt par reāliem uzņēmumiem,” norāda  konkursa žūrijas locekle, lidostas “Rīga” pārstāve Laura Kulakova. Savukārt biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes locekle, SIA “Vesels bērns” īpašniece Ilze Zariņa atzīst: “Esmu patīkami pārsteigta par mūsu jauniešu spēju radīt idejas: viņu redzes lauks ir ļoti plašs. Viņi spēj saskatīt un analizēt, kādas ir viņu un vienaudžu vajadzības –  kā tirgū pietrūkst, kādi produkti ir vajadzīgi, kas noderētu viņu vecākiem. Viņi rada pilnīgi novatoriskas biznesa idejas. Otra lieta, kas mani ļoti priecē – mūsu jaunieši ir darītāji. Viņi šīs idejas paši realizē ar tiem resursiem, kas viņiem ir. Nesēž un negaida, kad kāds vai paši nopirks, piemēram, kādai biznesa idejai ražošanas iekārtu, bet ņem un dara paši, savām rokām sverot, liekot, pakojot un radot jau šobrīd izcilu, konkurētspējīgu produktu. Viņi ir darītāji, kas uzdrīkstas un dara.”

“Īpašs prieks par jaunāko dalībnieku – pamatskolnieku aktivitāti: viņi uzdrīkstas domāt uzņēmēju kategorijās un nākt klajā ar dzirkstošām un neprātīgām idejām, pat ja tām šobrīd ar reālu biznesu nav tieša sakara. Savukārt vecāko klašu skolēni un ģimnāzisti rada biznesa plānus inovatīviem un moderniem projektiem, tostarp informācijas tehnoloģiju jomā. Šis ir ievērojams progress, ja salīdzinām ar tām idejām, kādas katru gadu dominējušas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) darba rezultātos, kurus biedrības eksperti ikgadēji mentorē, mācību gada beigās izskata un novērtē. Ja iepriekš izplatītākie SMU darbi bija, piemēram, sveču liešana, vannas bumbu veidošana vai T-kreklu apdruka, tad pēdējā laika skolēnu biznesa idejas jau ienāk daudz konkurētspējīgākās biznesa jomās. Tas liek domāt, ka arī mūsu biedrības ieguldījumam būs labi rezultāti un drīzumā Mārupē būs daudz jauni inovatīvi un konkurētspējīgi uzņēmēji,” uzsver Silvestrs.