Uzņēmēju Vēstis
APRĪLIS 2023
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.67
JAUNUMI NOVADĀ
Svinēs Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu
3. un 4.maijā ar dažādiem pasākumiem novadā svinēs Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu.
Iespēja piedalīties Mārupes Ideju sprintā
Līdz 5.maijam var pieteikties dalībai Ideju sprintā un izveidot noteiktas Mārupes novada vietas ārtelpas labiekārtošanas plānu.
Līdz maija beigām var iesniegt idejas līdzdalības budžetam
Līdz 31. maijam ikviens Mārupes iedzīvotājs var iesniegt savu ideju pašvaldības līdzdalības budžetam.
Mārupes novada notikumu kalendārs
Mārupes novada notikumu kalendārā uzzini par biznesa, sporta un kultūras norisēm novadā.
JAUNUMI BIZNESAM
Var pieteikties Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvai
Projektus konkursam var iesniegt līdz 22. jūnijam.
Valmierā notiks Vidzemes biznesa forums
17. maijā notiks biznesa forums “Uzņēmējdarbība ekonomiskās transformācijas apstākļos”.
Notiks Darba iespēju festivāls “Visiem!”
Līdz 5. maijam darba devēji par pieteikties dalībai darba iespēju festivālā “Visiem!”.
Domnīcā plānos LEADER aktivitātes
“Pierīgas partnerība” aicina piedalīties domnīcās aktīvajām organizācijām un iedzīvotājiem.
Var pieteikt dalību “Mājas kafejnīcu dienās 2023”
Līdz 10. maijam Mārupes un Olaines viesmīlīgie ļaudis var pieteikt savu vienas dienas kafejnīcu “Mājas kafejnīcu dienām 2023”.
“Ulbrokas pērlē” uzņēmēji diskutēs par digitalizāciju
Biedrība “Ropažu novada uzņēmēji” aicina piedalīties pasākumā par uzņēmējdarbības digitalizācijas jautājumiem.
No jūnija līdz oktobrim ierēdņi “ēnos” uzņēmējus
13. jūnijā sāksies ikgadējā valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”, kas ilgs līdz 16. oktobrim.
INTERVIJA
"Piche": svarīga ir virzīšanās inovāciju jomā
Mārupe aug kā sēne pēc lietus, un viens no tās redzamākajiem “dārzniekiem” ir industriālo ēku projektēšanas un būvniecības uzņēmums “Piche”, kura celtās noliktavu un loģistikas centru ēkas, šķiet, drīz būs aizpildījušas ikvienu vēl tukšo pļavu lidostas un Ulmaņa gatves apkaimē. Taču “Piche” attīsta ne tikai šāda veida projektus. Kas ir uzņēmuma veiksmes stāsta pamatā un ko nozīmē tā neparastais nosaukums – to “Uzņēmēju Vēstis” jautāja “Piche” radītājam un īpašniekam Pēterim Senkānam.
Pastāstiet galvenajos vilcienos, kas ir “Piche” un ar ko tas nodarbojas?
Uzņēmuma sākotnējā darbība bija saistīta ar būvniecības projektu attīstību, taču šobrīd vairāk darbojamies inovāciju jomā, pētām un ieviešam jaunas būvniecības tehnoloģijas divos nozares segmentos – industriālajos objektos un dzīvojamo apartamentu ēkās. Šīs inovācijas atšķir mūs no citiem, un tāpēc šobrīd esam kļuvuši par vadošo industriālo objektu attīstītāju Latvijā. Arī mūsu pirmais dzīvojamo ēku projekts “Dižozoli” jau ir saņēmis ļoti labas klientu atsauksmes un augstu novērtējumu. Pretēji sagaidāmajam, ka industriālā attīstītāja projekts būs robusti racionāls, esam izmantojuši savu industriālajos objektos gūto pieredzi, lai sekmīgi apvienotu šķietami neapvienojamo – izdevīgu cenu, ilgtspēju, energoefektivitāti un “gudrās mājas” risinājumus: visus galvenos mūsdienu klientam svarīgos izvēles faktorus.
Kā mums tas izdodas? Nepārtraukti meklējot iespējas inovatīviem un nebijušiem risinājumiem. Mēs mēģinām katrā no ļoti daudzajiem būvniecības posmiem atrast inovāciju iespējas un katru jauno objektu uzlabojam salīdzinājumā ar iepriekšējo. Pēc katra projekta mums ir pagarš saraksts ar lietām, kuras noteikti uzlabosim nākošajā projektā.
Būtiski atzīmēt, ka visi projektos iesaistītie būvniecības profesionāļi strādā mūsu uzņēmumā, tāpēc tiešām varam kontrolēt visu procesu, strādāt ļoti ātri un operatīvi risināt visas problēmas. Šobrīd mūsu kompānijā strādā 200 darbinieki.
Šobrīd redzam uzņēmuma aktīvu darbību Mārupes novadā, bet kādās vēl citās valstīs jums ir bizness vai plānojat to arī attīstīt?
Mums ir bijuši objekti Somijā un Zviedrijā, ir bijuši plāni attīstīties Baltijas valstīs. Taču līdz ar ieiešanu jaunajā apartamentu ēku segmentā esam nolēmuši uzkrāt nepieciešamo pieredzi Latvijā, jo šeit vēl redzam ļoti lielu attīstības potenciālu. Strādājot tikai Latvijā, mūsu darbinieku skaits un apgrozījums iepriekšējā gadā pieauga par 50%. Šo uzskatām par normālu un sabalansētu attīstības tempu. Jā, tālākā nākotnē sevi redzam darbojamies kā pilnvērtīgu attīstītāju arī citās valstīs, piemēram, Skandināvijā. Mums nav interese šajos tirgos darboties tikai kā apakšuzņēmējam kāda vietēja attīstītāja projektos.
Vai “Piche” ir jūsu pirmā un vienīgā darba vieta? Kāpēc izdomājāt dibināt savu uzņēmumu tieši šajā nozarē?
Gluži tā nevarētu teikt. Mana pirmā prakses vieta bija “Latvijas Gāzes” mārketinga nodaļā, pēc Banku augstskolas beigšanas strādāju “DNB Nord” bankas juridiskajā nodaļā un pēc tam mediju aģentūrā. Paralēli sāku attīstīt automašīnu importu no ASV un, biznesam attīstoties, nācās domāt par jaunām telpām. Piedāvājums Latvijā būvniecībai tajā laikā (ap 2005. gadu) bija neadekvāts, tāpēc ēku attīstījām paši, importējot būvelementus no ārzemēm. 2008. gada krīzes periodā izbeidzām autobiznesu, pilnībā pārorientējāmies uz būvniecību, un tā arī tas turpinās.
Kādas ir 18 biznesa gadu galvenās pieredzes un mācības? Kā ir mainījusies uzņēmuma komanda šajos gados?
Svarīga ir šī virzīšanās inovāciju jomā. Savu inovāciju vadītāja lomu izprotu kā uzdevumu katram uzņēmuma darbiniekam radīt iespēju jaunradei, attīstīt viņu inovatīvo domāšanu. Katram darbiniekam ir viņa idejas, kā uzlabot procesu, taču bieži tās netiek izteiktas, jo netiek uzskatītas par pietiekami labām. Mans uzdevums ir šīs idejas, ja tā varētu teikt, izvilināt un iedot darbiniekam brīvu laiku šo ideju apstrādei un attīstībai.
Ja runājam par tādām mācībām kā zaudējumi, tad uz to skatos filozofiski – nauda nāk un nauda iet, jāspēj nākamajā dienā pēc zaudējuma turpināt darbu, nemeklēt vainīgos un turpināt ieguldīt enerģiju citos projektos. Vēl viena mācība – sākumā nav skaidri zināms, tieši kurš projekts būs visveiksmīgākais, tāpēc jācenšas visus veikt augstā līmenī un darīt labāko iespējamo.
Uzņēmuma valdē joprojām strādā cilvēki, ar kuriem kopā sākām biznesu. Vispār cenšamies līderus attīstīt uzņēmuma iekšpusē, ļaut darbiniekiem sevi pilnveidot. Vārdam “boss” mūsu uzņēmumā ir negatīva pieskaņa, mums ir svarīgi, lai darbinieki var izpaust savu radošumu neatkarīgi no ieņemamā amata. Ja jaunajam darbiniekam trešajā darba dienā ir laba ideja, arī tā var tikt pārbaudīta un ieviesta. Cenšamies darbiniekus vērtēt nevis hierarhiski, bet pēc ideju pienesuma un radošuma. Nesen ieviesām “inovāciju pusdienas”, kuru laikā izskaidrojām, ka burtiski no katra darbinieka gaidām inovatīvas idejas, un tad darbinieki tās arī iesniedza. Pēc tam visas idejas centāmies izrunāt ar katru darbinieku un izvērtēt. Protams, šajā procesā daudzas idejas atkrīt, taču arī no sliktu ideju analizēšanas var rasties jaunas labas idejas, un kopumā process ir produktīvs un uzņēmumam svarīgs.
Viena no galvenajām uzņēmējdarbības problēmām Latvijā ir kvalificēta darbaspēka nepietiekamība. Kā jūsu uzņēmums risina šo jautājumu? Vai izmantojat starptautiska mobilā darbaspēka iespējas? Ja jā – kādi ir ieguvumi un kādas mācības?
Protams, būtu ideāli, ja visus vajadzīgos darbiniekus varētu atrast uzreiz, un jāatzīst, ka piesaistīt kvalificētus un mums līdzīgi domājošus speciālistus ir sarežģīti. Tāpēc reizēm izvēlamies iespēju piesaistīt jaunākus, bet atvērtākus cilvēkus, kurus attīstām kā nākotnes līderus uzņēmuma iekšienē. Taču reizēm ir veicies arī atrast pieredzējušus speciālistus ar inovāciju domāšanu un atvērtu prātu. Mums ir svarīgi, lai darbinieki atbalstītu uzņēmuma vērtības, kas arī iezīmētas uzņēmuma nosaukumā: PICHE – People, Innovate, Create, Humble, Excite. Sarežģīti ir atrast darbiniekus ar tieši šādu vērtību DNS. Kopumā stāvoklis ar darbiniekiem būvniecības nozarē ir uzlabojies un akūtu trūkumu nejūtam.
Kas attiecas uz starptautisko darbinieku piesaisti, mums ir komanda Ukrainā, ir darbinieki Indijā, plānojam piesaistīt darbiniekus Ķīnā. Šobrīd tiešām nav tik svarīgi, kur tieši cilvēks strādā, svarīgs ir šis DNS un progresīva domāšana.
Jūsu bizness prasa lielus kapitālieguldījumus. Bieži dzirdam komentārus par banku zemo interesi biznesa projektu finansēšanā. Kādus projektu finansēšanas instrumentus jūsu kompānija izmanto?
Visus savus projektus finansējam sadarbībā ar bankām, nekādas problēmas nav bijušas. Katram projektam izskatām vismaz trīs banku piedāvājumus un varam izvēlēties izdevīgāko. Protams, uzņēmējdarbības sākumā var būt citāda situācija. Pats 2005. gadā ieķīlāju mammas dzīvokli, lai finansētu uzņēmuma attīstību. Jāatzīst, ka nereti problēmas ar bankām var sakņoties pašu uzņēmēju nespējā strukturēt savu biznesu atbilstoši banku izvirzītajām prasībām un peļņas izmantošanas prioritātēm. Es daudzus gadus esmu praktiski visu peļņu ieguldījis uzņēmumā, un tas atmaksājas. Esmu arī novērojis, ka bankas ir atsaucīgas mūsu dzīvokļu klientu kreditēšanā, tāpēc banku nevēlēšanās finansēt varētu būt vairāk saistīta ar individuāliem reputācijas vai finanšu “veselības” (arī nodokļu samaksas) jautājumiem.
Daudzi jūsu projekti izvietoti tuvu lidostai “Rīga”, un to kļūst arvien vairāk. Arī lidostai pašai ir ambiciozi apkārtnes attīstības plāni. Taču dzīvojam valstī, kurā ir gandrīz lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums Eiropas Savienībā. Vai jūs redzat kādus riskus no šīs demogrāfiskās situācijas, un, ja jā, vai saredzat arī iespējas šos riskus minimizēt?
Jā, teorētiski iedzīvotāju skaits sarūk, taču individuālais dzīves līmenis stabili pieaug. Jāskatās arī atsevišķi nekustamā īpašuma segmenti. Ja runājam par tirdzniecības centru attīstību, tad tur varētu būt iestājies piesātinājums. Taču industriālo noliktavu jomā tā nav, un tas šobrīd ir viens no stabilākajiem segmentiem. Dzīvokļu un apartamentu segmenta attīstība būs ļoti saistīta ar esošā dzīvojamā fonda (pārsvarā padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju) novecošanas tempu. Tā kā šo māju mums ir vēl ļoti daudz, tad arī iespējas šajā segmentā ir ļoti apjomīgas. Mūsu nākošais projekts paredz 350 dzīvokļu izbūvi, un mēs nesāktu šāda apjoma projektu, ja šaubītos par tirgus attīstību.
Kā jūs vērtējat uzņēmējdarbības vidi Mārupes novadā?
Novada uzņēmējdarbības vidi varētu vērtēt dažādi. Ir lietas, kas ir ļoti labi sakārtotas – teiksim, projektu saskaņošanas pašvaldībā. Ir bijuši arī izaicinājumi, esam asi diskutējuši ar pašvaldību par vienlīdzīgām uzņēmējdarbības iespējām, caurspīdīgiem lēmumu pieņemšanas pamatojumiem, ātru apkalpošanu un citiem aspektiem, kas uzņēmējdarbībā ir pašsaprotami. Taču Mārupē noteikti ir daudz labāka situācija nekā daudzās citās pašvaldībās. Kā uzņēmums, kuram ir ļoti svarīga radoša pieeja, mēs vairāk gribētu saskatīt inovatīvu domāšanu arī pašvaldībā, just vairāk intereses ieklausīties uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzībās pēc uzlabojumiem un pārmaiņām. Esam izteikuši un joprojām gatavi izteikt savus priekšlikumus novada pašvaldībai par iespējām uzlabot pašvaldības objektu celtniecības efektivitāti, jo, dzīvodams Mārupes novadā jau 15 gadus, esmu novērojis dažus neefektīvas būvniecības piemērus tieši pašvaldības attīstītajos objektos: skolās un bērnudārzos. Mana kā iedzīvotāja un uzņēmēja interese ir piedalīties savas apkārtējas vides uzlabošanā, un mēs esam gatavi dalīties ar uzkrāto pieredzi un zināšanām. Uz šo iniciatīvu gan pagaidām nekādu reakciju neesam saņēmuši.
Kā jūs vērtējat jums būtisko infrastruktūru Mārupes novadā?
Mūsu objektos mēs pārsvarā esam paši izbūvējuši nepieciešamo infrastruktūru. Ko mēs ļoti pozitīvi novērtējam Mārupes novadā – tā ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus pret ieguldījumiem publiskās infrastruktūras attīstībā. Šāds atbalsts ir īslaicīgs, taču ļoti būtisks, un noteikti palīdz novadam piesaistīt arī citu uzņēmēju projektus. Kā potenciālu ieguldījumu infrastruktūras attīstībā mēs varētu minēt savu piedāvājumu konsultēt Mārupes novada pašvaldību skolu un citu projektu attīstībā, izmantojot savu pieredzi energoefektivitātes un ilgtspējas jomās. Sadarbojoties uzņēmējiem un pašvaldībai, novadam būtisko infrastruktūru varētu vēl uzlabot, padarot visu procesu ātrāku un efektīvāku. Savas konsultācijas piedāvājām bez maksas, un tā būtu iespēja pašvaldībai veidot savu neatkarīgu ekspertu paneli, iesaistot arī citus uzņēmējus. Šobrīd liela Mārupes novada budžeta daļa ir piesaistīta tieši izglītības iestāžu būvniecībai un iespējas šos izdevumus optimizēt ir tieši projektēšanas fāzē. Labs projekts garantē ātrāku un arī lētāku būvniecības procesu, labāku gala produktu un nenoliedzami iespējas ietaupīt pašvaldības līdzekļus. Pagaidām deputātu atbalstu nejūtam, bet cerības nezaudējam, jo iespējām izveidot kvalitatīvu un arī izmaksu ziņā efektīvu produktu noteikti būtu vieta domes darba kārtībā. Savukārt ietaupītos līdzekļus varētu pārvirzīt pedagogu algām labāka izglītības līmeņa nodrošināšanai, kas būtu visu novada iedzīvotāju interesēs.
“Piche” lielākie projekti Mārupes novadā?
Pie lidostas “Rīga” ir izveidoti seši industriālie parki un pašlaik top vēl divi. Esam tuvu 150 000 kvadrātmetru platībai. Nupat pabeidzām divas ēkas projektā “Dižozoli” ar 82 dzīvokļiem. Tūlīt sāksim attīstīt jaunu projektu bijušajā armijas bāzes teritorijā. Tajā plānojam apmēram 400 dzīvokļus un 60 rindu mājas.
MUB DARA
Mārupē biznesa idejas rada pat sākumskolnieki
12.aprīlī Mārupes novada jauniešu centrā “Hēlijs” notika “Mārupes novada skolēnu biznesa ideju konkursa 2023” fināls, kur visas dienas garumā tika vērtētas skolēnu prezentācijas par dažādiem pašu radītiem inovatīviem produktiem un pakalpojumiem biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai.
Konkursu organizēja biedrība “Mārupes uzņēmēji” sadarbībā ar Mārupes novada pašvaldību. Konkursā piedalījās Mārupes novada pašvaldības izglītības iestāžu audzēkņi un citi Mārupes novadā deklarētie skolēni. Konkursanti startēja trīs vecuma grupās: 1. – 6. klase, 7. – 9. klase un 10. – 12. klase. Pretendentiem pirms ideju iesniegšanas bija iespēja konsultēties ar mentoriem – biedrības “Mārupes uzņēmēji” biedriem. Kopā konkursam tika pieteiktas 36 biznesa idejas, aktīvākā skola bija Mārupes pamatskola. Konkursam iesniegtās idejasvērtēja MUB žūrija: Miks Lukstiņš (FIXMANN), Laura Kulakova (lidosta “Rīga”), Silvestrs Savickis (LEAD), Ingrīda Bondare(IB Production), Normunds Čiževskis (BizPro), Einārs Deribo un Linda Ostrovska (Mārupes dome).
Dalībnieki iesniegšanai konkursam bija izvēlējušies gan ambiciozas un pat fūturistiskas idejas, gan arī piezemētas ieceres, kas būtu viegli realizējamas kā kabatas naudas avots brīvlaikā. Fināla dalībnieki pārsteidza ar ļoti labi sagatavotām prezentācijām un pārliecību par savu ideju dzīvotspēju, visi žūrijas locekļi atzina, ka klātienē skolēni savas idejas prata pasniegt kvalitatīvāk nekā iepriekš iesniegtajos pieteikumos.
“Tieši savas idejas esences kodolīga un viegli uztverama izklāstīšana rakstiski vai vizuāli ir joma, kur skolēniem nākamajā gadā iesakām pilnveidot savas iemaņas, kā arī nebaidīties domāt plašāk un radošāk. “Grand Prix” ieguvējs izcēlās ar to, ka mērķēja augstāk par Mārupes tirgu ar savu ideju digitalizēt skolas grāmatu saturu, kā arī mācīšanās procesu caur aplikāciju apvienot ar spēļu un sacensību elementiem,” saka MUB valdes loceklis, konkursa projekta vadītājs, uzņēmējs Miks Lukstiņš.
Konkursā iesniegtās idejas patiesi pārsteidza ar radošumu un visdažādāko uzņēmējdarbības jomu aptveri. 1. – 6. klašu grupā 3. vietu ieguva Mārupes pamatskolas 4. klases skolnieces Sindija Linda Jozepa un Egija Jēkabsone, kuru biznesa ideja “Palīdzīgā roka” iecerēta pasākumu organizēšanas jomā. Savukārt 2. vietas ieguvēja Mārupes pamatskolas 6. klases skolniece Elīna Dārzniece plāno veidot podkāstu, kura saturu varētu radīt paši tā klausītāji. Žūrijas lielāko atzinību un 1.vietu šajā grupā saņēma “Smoothie Shop” – Mārupes pamatskolas 4. klases skolnieču Marijas Griezītes un Keitas Lukstiņas biznesa plāns izvietot novadā veselīgu smūtiju kioskus. Balvas neieguva, taču vispārēju žūrijas un skatītāju sajūsmu izpelnījās Babītes pamatskolas pirmklasnieču iecere “Mūsu bots” par robobotiem, kuri varētu gan apkopt māju un dārzu, gan pieskatīt bērnus, gan pagatavot garšīgas pusdienas.
7. – 9. klašu grupā 3. vietu ieguva ideja “3 Siventiņi” – Mārupes pamatskolas 9. klases skolnieču Lauras Stūrmanes, Alises Klindžānes un Ankes Launieces praktiskā pieredzē balstītā ideja veidot bērnu pieskatīšanas servisu, ko žūrija atzina par īpaši aktuālu, ņemot vērā Mārupes novada demogrāfiskos rādītājus. 2. vietā ierindojās Jaunmārupes pamatskolas astotklasnieki Kristiāna Krišāne un Tomass Krūmiņš ar vienaudžiem domātu veselīga dzīvesveida programmu “Dzīves veidotājs”, savukārt 1. vietu un arī “Grand Prix “ ieguva Germans Vlasenko no Babītes vidusskolas 9. klases ar vērienīgo projektu “School KG” – aplikāciju smagās skolas somas aizstāšanai ar viegli un ērti lietojamu un visiem pieejamu digitālu rīku.
10. – 12. klašu grupā startēja jaunieši, kas jau guvuši pieredzi biznesa ideju izstrādē skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmā, tāpēc likumsakarīgi, ka uzvarētāju lokā iekļuva jau iepriekš SMU programmā atzinību guvuši projekti. 3. vietā ierindojās projekts “Switche”- Mārupes Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieču Danajas Lapiņas un Elīzas Feodorovas ideja ražot maināmus, ekoloģiskus čību apvalkus.
2. vietu ieguva “Cimdi autovadītājiem” – MVĢ 11. klases skolnieču Nikolas Aniņas un Ulrikas Garisones izstrādātie cimdi ar pērlītēm, kas, liekot lietā akupunktūras metodes, var palīdzēt autovadītājiem mazināt nogurumu pie stūres. Savukārt 1. vietas ieguvēji – MVĢ audzēkņi Karīna Krauze, Matīss Mīderis, Dārta Dzene un Krista Dzebale – ir radījuši saliedējošu kāršu spēli jauniešiem “Cik tālu”. Par diviem pēdējiem projektiem jau stāstījām UV janvāra numurā.
Mēs biedrībā “Mārupes uzņēmēji” esam ciešā sadarbībā ar novada jauniešiem jau 10 gadus dažādos projektos. Biznesa ideju konkurss ir jauns projekts, un pirmie iespaidi ir ļoti pārsteidzoši pozitīvā nozīmē. Pirmkārt, iesniegto darbu lielais skaits visās vecuma grupās – tas nozīmē, ka jauniešiem rodas ideju aizmetņi nākotnes uzņēmējdarbībai. Otrkārt, ja, vērtējot SMU, nereti rodas sajūta, ka projekts radīts tikai, lai iegūt atzīmi priekšmetā, biznesa ideju konkursa darbos paradījās pavisam cita vilkme un enerģija. Darbus iesniegt nebija obligāti, to nelika skola - iniciatīva nāca no pašu jauniešu puses, un to var labi redzēt iesniegto darbu saturā. Ieteikums: nekautrēties un izmantot uzņēmēju palīdzību un padomus (visiem konkursantiem tika piedāvāta mentoringa iespēja, bet diemžēl netika izmantota). Tas noteikti veicinātu iesniegto projektu kvalitāti un tādejādi paceltu pašu konkursu vēl augstākā līmenī. Silvestrs Savickis, biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes priekšsēdētājs
Konkursa balvu fondu veidoja biedrības “Mārupes uzņēmēji” biedru ziedojumi. Pirmo vietu ieguvēji saņēma balvas 100 eiro vērtībā, 2. un 3. vietu ieguvēji – veicināšanas balvas, savukārt galvenās balvas “Grand Prix” ieguvējs mājup devās ar balvu 200 eiro vērtībā. Speciālbalvas katrā vecuma grupā piešķīra lidosta “Rīga”, savukārt Mārupes novada dome sniedza organizatorisku atbalstu, popularizēja konkursu savos informācijas kanālos, kā arī laipni deva iespēju konkursa noslēguma pasākumu organizēt mājīgajās jauniešu centra “Hēlijs” telpās.
Pasākuma noslēgumā klātesošajiem bija iespēja klātienē satikt un noklausīties influencera Artūra Jenota pieredzes un iedvesmas stāstu, kā arī kopā nobaudīt svētku kliņģeri.
Varam būt gandarīti, ka līdz ar nākamo paaudžu izaugšanu bizness Mārupē turpinās plaukt, un arī nākamgad tiks rīkots līdzīgs konkurss.
Fotogalerija
Skolēnu biznesa ideju konkursu atbalsta:
Vēlies kopā ar mums palīdzēt augt jaunai uzņēmēju paaudzei? Piesakies!
NODERĪGI
Kas dārzā Mārupē?
Vēlies daiļdārzu savā pagalmā vai apzaļumot uzņēmuma teritoriju? Rūķu un marmora budu vietā savā dārzā labprātāk gribētu ko interesantāku un stilīgāku? Bet varbūt pēc ziediem un zaļumiem ilgojas tava terase vai balkons vai gribi savā dārzā ierīkot omulīgu lapeni pasēdēšanai siltos vasaras vakaros? Mārupes novadam ir, ko piedāvāt – novadā mājo gan stādaudzētājs “Blīdene”, gan citi uzņēmumi, kas piedāvā visdažādāko pakalpojumu spektru sakoptas un skaistas vides veidošanai. Šoreiz iepazīstināsim ar trim no tiem – dārzu labiekārtošanas lielmeistariem SIA “Gartens” Babītes novadā, koka karkasa namiņu izstrādātāju un montētāju SIA “UKO” un oriģināla dizaina betona puķu podu un augsto dobju ražotāju “moone”.
Adrese: “Burkānu pagrabs”, Skārduciems, Babītes pagasts
Tālrunis: +371 67311056
E-pasts: info@gartens.lv
Web: https://gartens.lv/
Babītes novadā mītošais uzņēmums “Gartens”, kas pavisam nesen pievienojās biedrības “Mārupes uzņēmēji” saimei, ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas dibināts 2001.gadā. Kompānija sniedz visa veida privāto un publisko teritoriju labiekārtošanas un uzturēšanas pakalpojumus.
Kā norāda uzņēmumā, lai gan tas dibināts divtūkstošo gadu sākumā, taču pamatkomanda aizsākusi darbību labiekārtošanas nozarē jau 1996.gadā. Kopš tā laika uzņēmums kļuvis par vienu no lielākajiem teritoriju projektēšanas, labiekārtošanas un uzturēšanas uzņēmumiem Latvijā, kas darbojas arī ārzemēs.
“Gartens” pakalpojumu klāstā ir dārzu un teritoriju ierīkošana, labiekārtošana un uzturēšana, sākot ar projektēšanu un beidzot ar senu dārzu rekonstrukciju, dīķu rakšanu un ierīkošanu, dižstādu piegādi, bruģēšanu, zālienu ierīkošanu, akmesdārzu veidošanu, sētu, žogu un mūru būvniecību. Gartens var palīdzēt arī ierīkot jumta dārzu, labiekārtot terasi, sakārtot koku vainagus, izpļaut grāvmalas un nopļaut pļavas un apcirpt dekoratīvos krūmus.
Šos pakalpojumus uzņēmums sniedz gan privātpersonām, gan uzņēmumiem un pašvaldībām.
Adrese: Mazcenu aleja 10, Mārupe
Tālrunis: +371 23171777
E-pasts: info@uko.lv
Web: https://www.facebook.com/UKO.montaza
Biedrības “Mārupes uzņēmēji” biedrs SIA “UKO” sniedz dažāda veida montāžas pakalpojumus – uzņēmums piedāvā izstrādāt un montēt gan koka, gan stiklotās konstrukcijas, gan saules paneļus. Uzņēmuma piedāvājumā ir dažāda veida koka konstrukcijas: gan visnotaļ solīdas koka mājiņas, gan 3×3 metrus lieli “atpūtas kubi” ārtelpām, gan terases, lapenes un mantu noliktavas. Ja vajadzīgs namiņš kaķim vai praktiska un glīta ziemas barotava putniem – arī to “UKO” saražos un samontēs.
Adrese: Kandavas 29a, Rīga (apmeklējuma laiku lūdzam iepriekš saskaņot)
Tālrunis: +371 29189258
E-pasts: info@mooneliving.com
Mūsu biedrs SIA “Moon Elements” aizsākās kā neliels ģimenes uzņēmums, kas dažu gadu laikā pārtapis par atpazīstamu brendu, ražojot betona puķu podus ar zīmolu “moone”. Uzņēmums veido visdažādākos betona puķu podus, un, kā saka tā radītāja Inga Mekša, savu biznesa ideju viņa realizējusi, iedvesmojoties no dzīves un sev apkārt redzamām lietām un vajadzībām. Paralēli tiek attīstītas divas līnijas – betona podi (zīmols “moone”) gan iekštelpām, gan ārtelpai, un sukulentu kompozīcijas betona podiņā (zīmols “Succu”).
“moone” piedāvātie puķu podi izceļas ar eleganci, praktiskumu, dabiskumu un ilgmūžību. Tie pieejami vairākos dizainos un izmēros un derēs gan iekštelpām, gan ārtelpām.
“moone” piedāvā arī betona augstās dobes, kas īpaši labi noderēs terašu, balkonu un jumta dārzu apzaļumošanai, taču var tikt izmantotas arī mazdārziņā salātu un garšaugu audzēšanai. Uzņēmums konsultē klientus par labākajiem risinājumiem un palīdz radīt īsteni ainaviskus projektus.
TĒMA
Jauniešu vasaras darbs: galvenais motivators – maciņa papildināšana
Kā jau katru gadu, tā arī šogad, tuvojoties vasarai un trīs mēnešus garajam skolēnu vasaras brīvlaikam, jaunieši, kur nu katrs meklē vakances un pieejamās darba vietas pieredzes paplašināšanai, brīvā laika aizpildīšanai vai maciņa pabiezināšanai. Jauniešu vasaras darbs ikkatru gadu pavasara mēnešos kļūst par plaši apspriestu tematu, dažs labs jau iekārtojis savu vasaras darba vietu pie kāda pazīstama pieaugušā – mammas, tēta vai kādā citā uzņēmumā, kāds apzinīgi izstāvējis rindu uz pašvaldībā piedāvātajām darba vietām, taču kāds cits vēl pēdējā steigā pievienojies ikvienai “Facebook” grupai apkārtnē ar skaļu paziņojumu: “Meklēju vasaras darbu!”. Gadu no gada neizpaliek jautājums: kā jauniešiem sokas ar darba vietu meklēšanu un kas mūsdienu jaunatni motivē aizpildīt vasaras siltos, brīvos mēnešus ar atbildību par darbu? Vai tie ir papildus ienākumi un spēja pārvaldīt savas finanses pašam vai tomēr pieredzes paplašināšana?
Ik gadu Mārupes pašvaldība aprīlī izsludina pieteikšanos vasaras nodarbinātībai jauniešiem. Pieteikties iespējams ikvienam jaunietim vecumā no 13 gadiem, kas ir deklarēti Mārupes novada administratīvajā teritorijā un/vai mācās kādā no Mārupes novada izglītības iestādēm. Jauniešiem ir iespēja kandidēt vakancei Mārupes pašvaldības iestādēs. Līdz 15 gadu vecumam iespējams pieteikties teritorijas labiekārtošanas darbam vai kā palīgam Mārupes pirmskolas izglītības iestādēs (PII), savukārt pēc 15 gadu vecuma PII iespējams arī kandidēt pedagoga palīga darbam. Šogad jauniešiem pieejama 161 vakance, šķietami daudz, taču ik gadu šīs vietas tiek pavisam ātri aizpildītas.
Pirms pāris gadiem jauniešu pieteikumu vasaras nodarbinātībai iesniegšana noritēja klātienē ar principu “kurš pirmais brauc – tas pirmais maļ”. Jau stundu pirms pieteikumu pieņemšanas sākuma ārpus Mārupes domes ēkas veidojās rinda ar kandidātiem, kas cerēja tikt sarakstā “virs svītras”.
Pēdējos gadus pieteikšanās kārtība pārgājusi uz attālinātu, un šogad ir mainīti arī atlases kritēriji – jauniešiem jāiesniedz ne vien pieteikuma anketa, bet arī jāpievieno savs CV un motivācijas vēstule. Tāpat šogad tiek likts uzsvars uz iespējas došanu tiem jauniešiem, kuriem tā būtu pirmā darba pieredze, ne tikai tiem, kas iesnieguši visiespaidīgāko CV un izdarījuši to pirmie.
Aptaujājot jauniešus, pārliecinošs pārsvars atzīst, ka galvenais iemesls darba meklējumiem ir papildus personīgie ienākumi, nevis pieredzes iegūšana, līdz ar to bieži vien, neskatoties uz pieredzes trūkumu, jaunieši meklē labāk atalgotas darba vietas, taču neatbilst vēlamajiem kritērijiem. Arī laika posms – trīs vasaras mēneši – vairumam darba devēju šķiet neizdevīgi īss, lai apmācītu jaunieti bez darba pieredzes un bieži arī pamata izglītības konkrētajai darba vietai.
Jaunieši atzīst, ka darbu īpaši grūti atrast vecumā no 13 līdz 18 gadiem, kad pēc Ministru Kabineta 2002.gada 28.maijā izdotajiem noteikumiem Nr.206 “Darbi, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus”, liela daļa darba devēju nemaz nedrīkst pieņemt darbā jauniešus. Īpaši bieži jaunieši šajā vecuma posmā saņem atraidījumu no darba vietām, kurās aizliegts strādāt, jo darbs ir tieši saistīts ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecību un reklāmu, visbiežāk – veikalos, kafejnīcās un restorānos, kas nereti arī ir primārās vietas, kurās jaunieši meklē darbu. Tā pati problēma arī atļautajā darba noslodzē – jauniešiem vecumā līdz 15 gadiem atļauts strādāt ne ilgāk par četrām stundām dienā un ne vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, bet, ja bērns jau sasniedzis 15 gadu vecumu, – ne ilgāk par septiņām stundām dienā un ne vairāk par 35 stundām nedēļā. No 18 līdz 20 gadiem (ieskaitot) jaunieti atļauts nodarbināt līdz astoņām stundām dienā, 40 stundām nedēļā.
Šāds darba laika sadalījums, protams, mazina darba devēju vēlmi pieņemt darbā pusaudzi tā vietā, lai darbā ņemtu cilvēku, kas drīkst strādāt pilnu darba dienu.
Neskatoties uz daudzajiem aizliegumiem un noteikumiem par darba došanu pusaudžiem, jaunieši atzīst, ka ar pietiekami lielu motivāciju un izpratni par to, kur darbu meklēt, atrast to ir iespējams. Populārākā vietas, kur to darīt, jauniešu vidū ir, uzzinot par vakancēm no draugiem, paziņām vai ģimenes locekļiem, taču par tik pat noderīgu darba meklējumos jaunieši atzīst “Facebook”, “Instagram” un “CV.lv”. Liela daļa Mārupē dzīvojošo jauniešu ir informēti arī par pašvaldībā pieejamajām vakancēm un šo iespēju izmanto.
Aptaujājot jauniešus par, viņuprāt, ideālo darba vietu, galvenie kritēriji ir darbs, kas atrodas tuvu jaunieša dzīves vietai un ir pieejams, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, elastīgs un dinamisks grafiks, kuru vajadzības gadījumā, vienojoties ar kolēģiem, var mainīt, kā arī veicamajiem darba pienākumiem atbilstošs atalgojums un darbs, kurā jaunietis sava vecuma dēļ netiek vērtēts par zemu vai zemāk kā citi darbinieki.
Galu galā ne velti sakām, ka jaunieši ir mūsu nākotne – ikviena papildus darba pieredze šo jauniešu tālākajā karjeras izaugsmē būs tikai vēlama. Šo nozīmīgi ir apzināties uzņēmējiem, kuriem ir šāda iespēja – dot vasaras darbu kādam jaunietim, gan paplašinot pusaudža pieredzi, gan radot uzņēmumu par draudzīgu un atvērtu vietu jaunatnei, gan arī veicinot iespēju, ka jaunietis, kas vienu no pirmajām pieredzēm guvis šajā uzņēmumā, turpinās darboties šajā konkrētajā nozarē un, kas zina, varbūt šos pašus jauniešus pēc pāris gadiem karjeras ceļi atvedīs atpakaļ uz jūsu uzņēmumu kā nu jau pieredzējušus darbiniekus.
Kļūstam vairāk
SIA “Cadence kļuvis par jau ceturto IT jomas uzņēmumu mūsu biedrībā, tādejādi stiprinot digitālo jomu attīstību. Uzņēmums specializējas IT risinājumu izveidē, IT infrastruktūras uzturēšanā, kā arī datortehnikas tirdzniecībā un apkopē, piedāvā arī mājas lapu izstrādi un hostingu. Savukārt SIA “MK Andersons” ir uzņēmums, kas specializējas kafijas pupiņu, citu produktu un kafijas aparātu tirdzniecībā, nomā un apkopē. Uzņēmums tirgū darbojas jau kopš 2007. gada.
SIA “Cadence” un SIA “MK Andersons” pievienojās Mārupes uzņēmēju biedru pulkam aprīlī.
Iepazīstam socioniku
Aprīļa Uzņēmēju brokastīs, kas šoreiz notika Ģimenes restorānā “Hercogs”, piedalījās 12 uzņēmēji – biedrības dalībnieki. Brokastu viešņas lomā bija Evija Čeprova, socionikas pasniedzēja un Baltijas Socionikas centra dibinātāja. Evijas stāsts un sekojošā diskusija bija par socionikas lomu un iespējām uzņēmējdarbībā, cilvēku tipu nozīmi darba attiecībās un kolektīva saderībā. Evija uztur savu interneta vietni cilvekutipi.lv, sniedz pakalpojumus HR uzņēmumiem un citiem uzņēmējiem personāla atlases jautājumos, komandu veidošanā un stiprināšanā u.c.
Skola dodas dzīvē – lidostā un televīzijā
Izglītības projekta “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā” dalībnieki dabas zinību stundu apguva lidostā “Rīga”, iepazīstot to putnu un zvēru dzīvi, kas uzturas lidostas teritorijā vai tās tuvumā, kā arī kā lidosta sadzīvo ar saviem “apakšīrniekiem” un, pats galvenais, kā nodrošina lidmašīnu pacelšanos un nosēšanos tā, lai gan lidmašīnas, gan putni un dzīvnieki justos droši un netraucētu viens otram.
Savukārt Mārupes pamatskolas astotklasnieki kārtējo latviešu valodas stundu apguva Radio Star FM un TV3 studijās, kur radio dīdžejs Māris Grigalis un žurnālists – ziņu moderators Ivo Jurkāns skolēniem izstāstīja par latviešu valodas un dzīvesskata plašuma attīstīšanas nozīmi, ja vēlies strādāt žurnālistikā (un ne tikai).
Dabas saldumu maģija jaunās telpās
Mārupietei Ilzei Kupčai jau sen nav vajadzīga reklāma, jo viņas ceptās kūkas un tortes ir baudījusi jau teju visa Latvija. Tomēr līdzšinējā gardumu ražošana notika mājražotājas statusā savas ģimenes mājas telpās. Kopš aprīļa Ilze ir pārgājusi jaunā attīstības līmenī – nodibinājusi SIA Dabas saldumu maģija un ražošanu pārvietojusi uz jaunām, daudz plašākām telpām Jaunmārupē, Mazcenu alejā 13. Telpās atrodas ne tikai ražotne, bet arī telpas meistarklasēm un degustācijām. Priecājamies par Ilzi, vēlam izaugsmi biznesā un turpināt aktīvi darboties biedrībā “Mārupes uzņēmēji”!
LEADER projekts oficiāli atklāts
Lai arī Mārupes uzņēmēju sociālās atbildības projekts “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā” darbojas jau ceturto gadu, šogad tam esam piešķīruši papildus jaudu un daļu no skolā un uzņēmumos notiekošajām stundām uzsākuši filmēt tā, lai uzņēmēju sniegtais mācību saturs būtu pieejams daudz plašākai auditorijai. Tas kļuvis iespējams, pateicoties biedrības 2022.gadā iesniegtajam projektam Eiropas Savienības (ES) fondu projektam LEADER programmā.
Aprīlī notika projekta oficiālā atklāšana, kurā pulcējās skolēni, skolotāji, uzņēmēji un projekta partneri no biedrības “Pierīgas partnerība” un Lauku atbalsta dienesta. Projekts oficiāli tiks pabeigts un uzfilmētie mācību materiāli būs pieejami jau maija nogalē.
Iepazīstamies ar Ogres un Lielvārdes uzņēmējiem
Atsaucoties biedrības “Zied zeme” aicinājumam, aprīļa nogalē devāmies ciemos pie Ogres novada uzņēmējiem, kuri piedalījušies novada vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas projektos un dažādos sava biznesa posmos saņēmuši ES fondu finansiālo atbalstu.
Viesojamies pie bērnu mēbeļu ražotāja “Ette Tete”, kurš no mājražotāja uzņēmuma attīstījies līdz tādam, kas savu produkciju tirgo Amazon.com. Apmeklējām labi zināmās atpūtas vietas “Turbas” īpašnieku sirds projektu “Tūrkalnes muižas klēts” un baudījām tur ražotā alus un sidra garšas. “Zied zeme” koprades telpā “CoLabora Lielvārde” iepazināmies un nobaudījām bezglutēna pārtikas ražotāja “Dabas dimanti” gardumus, uzklausījām ēdamo ziedu ražotāja “Gardi 88” atraktīvo stāstījumu un nobaudījām arī fermentētas skudras, redzējām, kā, izmantojot 3D drukas iekārtas, tiek ražotas detaļas BMW un “Volvo” automašīnām un satikām mājas dvēseli Edīti Kuzmani no Lielvārdes tautas tērpu centra “Josta”. Garā un pilnvērtīgā diena noslēdzās Krapes muižā un “viedajā ciemā”, kur novadnieki ir apvienojušies un izveidojuši daudzpusīgu programmu ceļotājiem un tūristiem, kas ieradušies apskatīt Ogres novada tālāko galu.
