Uzņēmēju Vēstis
SEPTEMBRIS 2022
BIEDRĪBAS “MĀRUPES UZŅĒMĒJI” IZDEVUMS
NR.60
Festivāls pavadīts, gaidām Saeimas vēlēšanas!
Dzīve, kā zināms, sastāv no emocijām un notikumiem, kas piešķir tai īpašo garšu. Rudens vienmēr ir nedaudz emocionāls laiks, jo svaigā atmiņā vēl virmo pagājušās vasaras notikumi (jo vasara vienmēr ir notikumu pilna 😊), un tiek dots jauns starta šāviņš ražas novākšanas sezonai – kādam ar skolas gaitu uzsākšanu vai turpināšanu, kādam ar rudens sezonas atklāšanas notikumiem, konferencēm un kongresiem – kā nu kuram.
Mums, “Mārupes uzņēmējiem” augusts un septembris bija gada piesātinātākie mēneši, jo otrajā septembra nedēļā piedalījāmies novada Uzņēmēju dienās, kuru kulminācija bija 10. datumā, kad ar spilgtiem notikumiem un plašu pārstāvniecību aizvadījām Pirmo Mārupes uzņēmēju festivālu.
Šajā numurā lasiet smalku un detalizētu izklāstu, kā mums gāja gan priekšplānā, gan aizkulisēs. Kā vienmēr, stāstījums ir papildināts ar bagātīgu vizuālo ilustrāciju. Tas jau piesaukto emociju paspilgtināšanai 
.
Ne mazāk svarīgs notikums jau tūdaļ priekšā – 14. Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī, kurās startē ievērojams partiju skaits – veseli 19 saraksti. Mūsu uzmanību piesaistīja 55 mārupieši, kuri ir Saeimas pretendentu vidū, kopumā veidojot veselus 3%. Lielāka kandidātu pārstāvniecība ir tikai Jūrmalai (3,9%), Daugavpilij (3,3%), Ogres novadam (3,3%) un, protams, Rīgai (38,1%). Mūsu galvenā redaktore Laura Kulakova ir izanalizējusi politisko spēku piedāvājumus ekonomikas un biznesa laukā un aptaujājusi deputātu kandidātus – mārupiešus, kuru izredzes, saskaņā ar svaigākajām socioloģiskajām aptaujām, pārsniedz nepieciešamo 5 % robežu. Lasīsim un pieņemsim atbildīgus lēmumus 1. oktobrī.
Kā ierasts, uzziniet arī par biedrības “Mārupes uzņēmēji” jaunumiem.
Paldies visiem par dalību Uzņēmēju dienās un Pirmajā Mārupes uzņēmēju festivālā! Lai mums atbildīgs un ražīgs rudens.
Silvestrs Savickis,
valdes priekšsēdētājs
NUMURA TĒMA
14.Saeimas vēlēšanas: Ko partijas piedāvā reģionu uzņēmējiem un pašvaldībām?
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, “Uzņēmēju Vēstis” ieskatījās to partiju 4000 zīmju programmās, kurām augusta socioloģiskās aptaujas dod cerības uz 5% barjeras pārvarēšanu un iekļūšanu jaunās Saeimas sastāvā. Vētījot programmas, noskaidrojām, vai un ko šīs partijas domā par uzņēmējdarbību reģionos, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pašvaldībām un tautsaimniecību kopumā.
Apskatītie politiskie spēki
Uzņēmējdarbība reģionos
Partiju programmu analīze liecina, ka reģionu uzņēmējdarbību vairāk vai mazāk konkrēti ir pieminējuši vairāki politiskie spēki. Izteiktie priekšlikumi liecina, ka daļa partiju reģionos galvenokārt saskata tādus uzņēmumus, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
Tā, piemēram, “Progresīvie” vēlas atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību un veicināt kooperatīvu attīstību, savukārt “Konservatīvajiem” padomā ir platībmaksājumu palielināšana saimniecībām līdz 300 hektāriem.
Cits skatījums uz biznesa attīstību reģionos ir “Attīstībai/Par!” (A/Par), kuras pārraudzībā pašlaik ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šī partija uzskata: “Latvija nav tikai Rīga. Mūsu formula Latvijas attīstībai: augstas vērtības rūpnieciskā ražošana – prioritāri reģionos, eksportējami pakalpojumi – prioritāri Rīgā.” Savukārt Uģa Pīlēna un domubiedru radītais “Apvienotais saraksts” (AS), kurā kopā startē Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija, norāda: “Rīgas un reģionu politikā jāievēro princips: līdzsvarota attīstība visā valstī. Tam jāpakārto valsts un pašvaldību pakalpojumi, novēršot apdzīvotības samazināšanos laukos.”
Savukārt “Nacionālā apvienība” (NA) sola stiprināt LIAA reģionālo biznesa inkubatoru tīklu un ar industriālo parku attīstību un ar mājokļu būvniecību stimulēt darbavietu pieejamību reģionos. “Lai kāpinātu mazo un vidējo ražojošo lauku saimniecību konkurētspēju, nodrošināsim tām īpašu atbalstu gan tiešajos atbalsta pasākumos, gan ar valsts garantijām kredītlīnijas programmas veidā,” teikts NA programmā.
Pašreizējā premjera partija “Jaunā vienotība” (JV) dod vispārīgu solījumu “ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī uzņēmējdarbības attīstības iespējas” un “sekmēt lauku ekonomiku ar modernu un produktīvu ražošanu, kas atbilst valsts nākotnes vajadzībām, un atbalstīt padziļinātāku kooperāciju”. Vienlaikus JV uzskata, ka nepieciešams “paaugstināt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, izveidojot vienotu Rīgas metropoles pārvaldības modeli”.
Sevi par galvenajiem lauku aizstāvjiem pozicionējošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savā programmā sniedz plaši vizionāru solījumu: “Stiprināsim reģionu attīstību un sekmēsim uzņēmējdarbības attīstību visā valsts teritorijā. [..] Nodrošināsim sabalansētu, videi draudzīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību, atbalstīsim zinātni un izglītību, lai panāktu vietējās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un patēriņa pieaugumu.”
Uzņēmējdarbību reģionos savās programmās vispār nepiemin par kreisi orientētajām dēvētās partijas “Saskaņa” un “Stabilitātei”.
Mazie un vidējie uzņēmumi
Vairāki politiskie spēki savās programmās pievērsušies mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
“Nacionālā apvienība” sola atvieglot birokrātiskās prasības mājražotājiem, savukārt “Saskaņa” uzskata, ka “mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai maksimāli jāatvieglo nodokļu administrēšana, izmantojot digitalizācijas procesu, jāuzlabo komunikācijas kvalitāte un ātrums starp uzņēmēju un valsts institūcijām.” ZZS vēlas “paplašināt atbalstu mazajiem un vidējiem vietējiem ražotājiem” un atjaunot speciālos nodokļu režīmus mazās uzņēmējdarbības atbalstam. Arī “Stabilitātei” sola “labvēlīgu režīmu mazajiem uzņēmumiem”.
Nodokļi
Nodokļu politikai un dažādām tās reformām (galvenokārt nodokļu samazināšanas virzienā) partijas savās programmās pievērsušās visai plaši, tiesa, reti kad liekot pretī skaidrus plānus par to, kā šādi sarukušo valsts maku atkal piepildīt.
Visbiežāk partiju programmās ir pieminēts pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Samazināt to pārtikas un pirmās nepieciešamības precēm līdz 5% un atcelt vispār medikamentiem vēlas partija “Stabilitātei”, kas ierosina arī “krīzes laikā” samazināt degvielas akcīzes nodokli par 50%, atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) vienīgajam īpašumam un kopumā pārskatīt nodokļu politiku “par labu iedzīvotājiem”. Arī ZZS sola iestāties par PVN likmes samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un medikamentiem, kā arī apņemas veidot “iedzīvotājiem taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku”. “Nacionālā apvienība” savukārt iestājas par samazinātu PVN likmi Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem un ēdināšanas nozarei.
“Konservatīvo” piedāvātās nodokļu likmes ir “medikamentiem PVN 5%, pārtikai – 12%, bet krīzes laikā – 5%. Elektrībai, gāzei, degvielai krīzes laikā piemērots būtu PVN maksājums 5% apmērā”. Tāpat “Konservatīvie” vēlas ieviest “sezonas strādnieku nodokļu režīmu” lauksaimniecībā, viesmīlībā un ēdināšanā un sola mazināt NĪN lauksaimniekiem un komersantiem un vispār to atcelt “primārajiem mājokļiem līdz noteiktai vērtībai”.
“Nacionālā apvienība” sola turpināt samazināt darbaspēka nodokļus, bet “Attīstībai/Par!” piedāvājums ir pavisam lakonisks: “vienkāršāki un “zaļāki” nodokļi”.
Savukārt “Progresīvie” uzskata, ka Latvijas nodokļu politika “ir netaisnīga un bremzē attīstību”. Tāpēc partija sola samazināt nodokļus tiem, kuru ienākumi “nepārsniedz 1000 EUR mēnesī (bruto)” un celt nodokļus īpašumiem dīkstāvē. “Progresīvie” neaizmirst arī PVN jautājumu un sola to pazemināt “Latvijai raksturīgai svaigai pārtikai”.
Nekādas jaunas vai radikālas ieceres nodokļu jomā nav iekļautas premjera un finanšu ministra pārstāvētās “Jaunās Vienotības” programmā, tomēr tā sola “veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām.”
Pašvaldības
Pašvaldību jautājumu savās programmās skārušas vairākas partijas.
Līdztekus iepriekš minētajam “Jaunā Vienotība” apņemas ieviest “motivētu un efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldību, strādājošu sabiedrības kopējam labumam”, bet “Apvienotais saraksts” sola atjaunot pašvaldību dialogu ar valdību. “A/Par” uzskata, ka valsts atbalsta prioritāte ir drošība Latgalē un pašvaldību sadarbības reģioni, solot Eiropas fondus vairāk investēt “cilvēkos, nevis “betonā””.
Savukārt “Konservatīvajiem” padomā ir “reģionu atdzimšanas plāns” ar ministriju funkciju un finansējuma pakāpenisku nodošanu reģionu pārvaldēm. Partija arī sola atjaunot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu 80% pašvaldībām, 20% valsts budžetam, tiesa gan, piesardzīgi piebilstot, ka to spēs veikt vien tad, ja vadīs Finanšu ministriju. Kā zināms, Latvijas politikā ierasts, ka finanšu ministra posteni ieņem premjera partijas pārstāvis.
Arī ZZS sola atjaunot pašvaldībās iemaksājamo IIN daļu līdz 80%. Šī partija nav mierā ar tikko notikušo administratīvi teritoriālo reformu un uzskata, ka tā būtu izvērtējama un pārskatāma.
Energoresursi
Visas apskatītās partijas savās programmās ir pievērsušās šī brīža lielākajai aktualitātei – enerģētiskajai neatkarībai, energoresursu nepietiekamībai un sadārdzinājumam, kas cieši sasaistīts arī ar Eiropas “zaļo kursu”. Partijas piedāvā gan īstermiņa, gan ilgtermiņa skatījumu uz šo jautājumu, tostarp trīs no tām neizslēdz atomelektrostacijas izbūves iespēju Latvijā.
Visvērienīgākās ieceres šajā jomā ir “A/Par”, kas “enerģētiskajai drošībai” solās “trijos gados uzbūvēt 1000 megavatus vēja, saules, koksnes un zemes enerģijas jaudu, kas aizstās gāzi un naftu”. Politiskais spēks arī apņemas uzsākt ilgtermiņa enerģijas programmu “ar zaļo ūdeņradi un jaunās paaudzes kodolenerģiju”. “Mūsu zaļā kursa formula ir ražot elektrību zaļi, pilnībā aizstāt gāzi un pāriet uz bezizmešu transportu,” teikts “A/Par” programmā. Enerģijas problēmu tās “saknē” risinās mājokļu masveida siltināšana, uzskata partija, savukārt “šoziem cilvēkiem palīdzēs mājokļu pabalsti, apkures cenu “griesti” un atbalsts gāzes apkures katlu nomaiņai”.
Arī “Jaunā Vienotība” sola atbalstīt mājsaimniecības un ražojošos uzņēmumus, nodrošinot “mērķētu, ātru un pieejamu atbalstu energocenu sadārdzinājuma un augstās inflācijas pārvarēšanai tuvākajās apkures sezonās”.
Savukārt ilgtermiņā JV vēlas panākt pilnu enerģētisko neatkarību no Krievijas, ko cer paveikt, paplašinot saules paneļu ieviešanas programmas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palielinot uzstādītās vēja enerģijas jaudas, atbalstot ieguldījumus, kas veicina energoefektivitāti, t.sk. ēku siltināšanu, un izveidojot Latvijā reģionāli konkurētspējīgu sašķidrinātās gāzes termināli.
Arī “Nacionālā apvienība”, kuras programmā solīts paplašināt energoefektivitātes atbalsta programmas, īpaši dzīvojamo māju siltināšanai, un veicināt “enerģijas pašražošanu”, sola panākt Latvijas neatkarību no Krievijas energoresursiem, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un veicinot atjaunīgo resursu izmantošanu. NA atbalstīšot atomelektrostacijas izbūves iespēju izpēti Latvijā, bet Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanu apvienība īstenošot “tā, lai stimulētu ekonomisko attīstību”.
Valsts enerģētiskā neatkarība ir arī ZZS uzmanības lokā. Īstermiņā partija sola atbalstīt mājsaimniecības, kompensējot energoresursu cenu kāpumu, bet ilgtermiņa griezumā “zaļzemnieki” apņemas sekmēt atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu un “ES “zaļā kursa” attīstību nākotnē, uzsākot attīstības projektus”. ZZS arī sola attīstīt energoefektivitātes programmas daudzdzīvokļu un privātmājām.
Savukārt “Saskaņa” uzskata, ka ir “jāizveido tāds enerģētikas tirgus modelis, kas krīzes apstākļos dos iespēju visiem Latvijas patērētājiem saņemt enerģiju par saprātīgu cenu”, taču konkrētāki piedāvājumi partijas programmā nav pausti.
“Progresīvie” toties apņemas ieviest cenu griestus energoresursiem un “palīdzēt samazināt rēķinus”. “Latvijai jābūt energoneatkarīgai,” teikts “Progresīvo” programmā, un, lai to panāktu, partija iecerējusi izveidot “ilgtermiņa plānu straujai pārejai sadarbībā ar privāto sektoru uz vietējiem energoresursiem, aizstājot dabasgāzi”. Tāpat “Progresīvie” iecerējuši izveidot “energoefektivitātes aģentūru, kas atbild par ēku renovāciju, enerģijas kopienām, vietējo resursu gudru izmantošanu”.
“Apvienotā saraksta” ieskatā svarīga ir “vides aizsardzības intereses respektējoša, līdzsvarota, ilgtspējīga ekonomikas attīstība” un “uz atjaunojamiem un atkārtoti izmantojamiem resursiem balstīta enerģētika”. “Prioritāra ir vietējo resursu izmantošana, samazinot ar transportēšanu saistīto vides piesārņojumu,” teikts politiskā spēka programmā.
Taisnīgas energoresursu cenas “bez korupcijas komponentes” un atbrīvošanos no Krievijas energoresursu atkarības vēlētājiem sola “Konservatīvie”. Partija apņemas izveidot reģionālā līmeņa LNG infrastruktūru divu gadu laikā, palielināt saules un vēja enerģijas ražošanas apjomu 50 reizes, izbūvēt elektrības savienojumu Latvija — Zviedrija un pieņemt stratēģisku izšķiršanos par labu modernas un drošas atomelektrostacijas būvniecībai.
Visradikālākā enerģētikas jautājumos ir kreisi orientētā partija “Stabilitātei”, kas plāno atteikties iegādāties elektroenerģiju “par uzpūstām Eiropas Savienības cenām” un vēlas “atgūt valsts enerģētisko neatkarību”. “Latvijas hidroelektrostacijām ir jāstrādā valsts labā, nodrošinot iedzīvotājus ar pieejamu elektroenerģiju pēc ražotāja nevis biržas cenām,” teikts partijas programmā.
Tautsaimniecība kopumā un darbaspēks
Uz Saeimu pretendējošo politisko spēku tautsaimnieciskā vīzija lielā mērā balstās iepriekš aprakstītajos enerģētikas un nodokļu jautājumos, taču partijas neaizmirst arī darbaspēka un citus ekonomiskās attīstības jautājumus.
Visradikālākās tautsaimnieciskās pārmaiņas rosina “Saskaņa”, savā programmā zīmējot centralizētu ekonomikas pārvaldības modeli un operējot ar tādiem jēdzieniem kā “taisnīga līdzekļu pārdale”. “Latvijai ir jāsāk pāreja uz sociāli orientētu tirgus ekonomiku. Valsts loma makroekonomikas līmenī ir jāpalielina, lai veicinātu tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājību,” uzskata šis politiskais spēks. Latvijas tautsaimniecības attīstībai esot jābalstās uz trim galvenajiem principiem: pragmatisms, nacionālo interešu prioritāte un inovatīvu tautsaimniecības nozaru attīstība, tomēr “Latvijai jāatgriežas pie valsts regulējuma principiem stratēģiski svarīgām tautsaimniecības nozarēm”. “Saskaņa” uzskata: “Jebkuras valsts svarīga funkcija ir nodrošināt pareizu un taisnīgu līdzekļu pārdali. Pašlaik, krīzes apstākļos valsts netiek galā ar saviem pienākumiem.” Tāpēc “plaši un elastīgi jāizmanto fiskālās politikas iespējas”, piemēram, valsts cenu regulējums daļai preču un pakalpojumu, īstermiņa vai ilgtermiņa nodokļu samazināšana dažādām preču un pakalpojumu kategorijām gan patērētājiem, gan ražotājiem, un palīdzība noteiktām iedzīvotāju kategorijām, piešķirot vienreizējus pabalstus.
Vēl vieni tautsaimnieciskie radikāļi ir partija “Stabilitātei”, kura vēlas pārskatīt “Latvijas atkarību Eiropas Savienības ietvaros”. “Prioritāras ir valsts intereses vai izstāšanās no žņaudzošās savienības. Stingra ekonomiskā suverenitāte un neatkarīga attiecību veidošana ar kaimiņvalstīm,” teikts “Stabilitātei” programmā, norādot: “Apsvērsim iespēju veikt kontrolētu saistību nepildīšanu, lai atteiktos maksāt ES parādu. Kontrolējamais defolts ir vienīgā izeja, lai atbrīvotu valsti no parādiem, kuros mūs cenšas nogremdēt un neatgriezeniski atņemt brīvību.” Partija arī sola apvienot Ekonomikas un Finanšu ministriju un reformēt Valsts ieņēmumu dienestu, “vispirms ieviešot atbalsta un konsultācijas principus”. “Apturēsim VID patvaļīgu uzņēmēju vajāšanu, uzbrukumu un uzņēmumu īpašuma nepamatotu arestēšanu,” teikts programmā.
Savukārt pašlaik valdošā “Jaunā Vienotība” valsts tautsaimniecisko nākotni saskata “industriālajā kapitālā” un piedāvā īstenot “viedo reindustrializāciju, atbalstot eksportspējīgu ražotņu izveidi” un veidojot “dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību”. Šim nolūkam JV plāno modernizēt ekonomiku, lai sasniegtu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, un “ieviest zaļo kursu saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju interesēm”. Tāpat partija sola “nodrošināt digitālo sasniedzamību visā Latvijā” un ieviest “vienotas un efektīvas publiskās pārvaldes digitālo sistēmu”. No apskatītajiem politiskajiem spēkiem “Jaunā Vienotība” ir vienīgā, kas savā programmā piemin lielos valsts uzņēmumus, solot padarīt to darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un “kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%”.
JV arī cer piesaistīt cilvēkresursus un finanšu investīcijas Latvijas ekonomikā, īpaši veicinot tautiešu remigrāciju, kā arī “stimulēt investīcijas īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā”.
Remigrācijas jautājumam pieskaras arī “Nacionālā apvienība”, kas sola pilnveidot šī procesa atbalsta pasākumus un padziļināti sadarboties ar tautiešiem ārvalstīs. Tāpat apvienība iecerējusi ar investīciju fonda un digitalizācijas programmu atbalstu veicināt preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu, un kāpināt produktivitāti. NA sola arī uzlabot sabiedrības digitālās prasmes un padarīt efektīvākus valsts sniegtos pakalpojumus.
Uzskatot, ka Latvijai ir nepieciešama mērķtiecīga industriālā politika, “Progresīvie” ir apņēmušies “realizēt pārnozaru misijas”, tostarp “”zaļo kursu”, digitālo transformāciju, inovatīvo jaunuzņēmumu attīstību”. “Definēsim īpaši atbalstāmās ekonomikas nišas un eksporta specializācijas (IKT pakalpojumi, apstrādes rūpniecība),” teikts partijas programmā, solot “pēc Ziemeļvalstu parauga īstenot visaptverošu institucionālo reformu”.
“Progresīvie” ir vienīgie, kas savā programmā pievēršas arī tautsaimniecības “neredzamajai” pusei, apņemoties iniciēt “neatmaksājamu parādu dzēšanu, lai cilvēki iznāktu no “ēnu ekonomikas”” – neviena cita partija savā programmā šo jautājumu nav skārusi.
Savukārt “Konservatīvie”, aicinot “pelnīt Latvijai gudri”, apņemas četru gadu laikā piesaistīt 5000 IT nozares profesionāļus, panākt, ka kredītprocentu likmes un banku komisijas ir zemākās Baltijā, mazināt uzņēmumus kontrolējošo birokrātiju un attīstīt militāro rūpniecību, palielinot eksportu uz citām NATO valstīm. Šī politiskā spēka iecerēs ir arī radīt 50 000 jaunu mājokļu reģionos un Rīgā.
“A/Par” vēlētājiem sola izvērstu ekonomikas programmu, kuras pamatā esot “jēdziens “uzņēmīga valsts”, ieguldījumi cilvēkkapitālā, digitālajā pārveidē un klimata mērķos”, kā arī jau iepriekš minētie vienkāršākie un “zaļākie” nodokļi. “Mēs vēlamies, lai Latvija ir pašpietiekama valsts, kuras preču un pakalpojumu eksports apsteidz importu, kur ir pieaugošs izglītotu iedzīvotāju īpatsvars,” pausts “A/Par” programmā.
“Zaļzemnieki” papildus jau iepriekšējās sadaļās izklāstītajam redzējumam par uzņēmējdarbību, nodokļiem un enerģētiku ierosina pārskatīt muitas iekasēto maksājumu apjomu ES kopējā budžetā un iestāties par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā.
Izglītības, zinātnes un inovāciju sasaiste ar uzņēmējdarbību
Visu apskatīto partiju programmās lielākā vai mazāka mērā pievērsta uzmanība izglītības, zinātnes un inovāciju lomai veiksmīgā uzņēmējdarbības un tautsaimniecības attīstībā. Tāpat partijas vismaz programmu līmenī demonstrē izpratni par to, ka izglītībai jābūt sasaistītai ar darba tirgus vajadzībām un pieprasījumu.
“Jaunā Vienotība” apņemas “turpināt izglītības satura reformu atbilstoši darba prasmju un tirgus prasību līdzsvaram”, efektivizēt pārkvalifikāciju un integrēt digitālās kompetences, kā arī ieviest obligātu vidējo izglītību, iekļaujot arī gala eksāmenu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Partija arī sola līdz 2026. gadam palielināt pētniecības un attīstības finansējumu līdz 1,5% no IKP.
“Nacionālā apvienība” apņemas sekmēt zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības sadarbību, bet ZZS sola atbalstīt jaunuzņēmumus un veicināt zinātnes, publiskā un privātā sektora sadarbību. Savukārt arodizglītībā “zaļzemnieki” sola radīt iespējas apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas prasmes.
Arī “Saskaņa” uzskata, ka, lai radītu konkurētspējīgu ekonomiku Latvijā, jāuzlabo izglītības kvalitāte un jāmaina pieeja visai izglītības sistēmai. Tāpēc, partijas ieskatā, nepieciešami ilgtermiņa valsts ieguldījumi izglītībā visos līmeņos, zinātnes un pētniecības darbā, kā arī atbilstīgas infrastruktūras izveidē – “eksperimentālajās ražotnēs, projektēšanas birojos, pētniecības laboratorijās u. c.”. “Vispārējās izglītības sistēmai jāsagatavo absolventi ar pietiekamu zināšanu un prasmju līmeni, kas nepieciešams turpmākai profesionālajai apmācībai augstākās un vidējās speciālās izglītības iestādēs, ar labām valsts un svešvalodu zināšanām,” teikts partijas programmā, nepiemirstot piebilst, ka jānodrošina “plašākas iespējas izvēlēties mācību valodu visu līmeņu izglītības iestādēs atbilstoši laika izaicinājumiem un darba tirgus prasībām, kā arī ņemot vērā pašu audzēkņu un viņu vecāku vēlmes”.
Savukārt “A/Par” iecerētajam “ekonomikas uzrāvienam” jau pamatskolās vēlas mācīt angļu un programmēšanas valodas, attīstīt “radošumu, drosmi un uzņēmīgumu”. Partija sola divkāršot ieguldījumus augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās. “Tās dzims zinātnieku, augstskolu un uzņēmēju kopdarbā, kas ļaus importēt talantus un eksportēt inovācijas, nevis otrādi,” teikts partijas programmā.
“A/Par” sola, ka ikviens ik gadu bez maksas varēs apgūt kādu jaunu, modernai ekonomikai svarīgu prasmi mūsdienīgā mūžizglītībā un visos izglītības līmeņos īpaša uzmanība būs STEM priekšmetiem un digitālajām prasmēm.
Arī “Apvienotais saraksts” nepiemirst par šo jautājumu, aicinot apzināties, ka finansējuma palielināšana izglītībai un zinātnei ir investīcijas valsts izaugsmei. “Ir jāveicina visas sabiedrības izglītotība, dodot iespēju izaugsmei arī no centriem attālākos reģionos dzīvojošiem talantiem. Īpaša uzmanība – eksaktajiem mācību priekšmetiem,” teikts politiskā spēka programmā.
Konkrēti savā programmā ir “Konservatīvie”, kas sola četru gadu laikā dubultot finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai un desmit “vienradžus” desmit gados.
Vienradzis – jaunuzņēmums, kura vērtība investīciju piesaistes rezultātā pārsniegusi vienu miljardu dolāru. Latvijā šobrīd ir tikai viens “vienradzis” – Mārupē bāzētais “Draugiem Group” drukas produktu ražotājs “Printful”, kas 2021.gadā ieguva 130 miljonu ASV dolāru (106,6 miljonu eiro) investīcijas no privātā investīciju uzņēmuma “Bregal Sagemount”.
Arī “Progresīvie” sola atbalstīt inovatīvo jaunuzņēmumu attīstību, tāpat politiskais spēks uzskata, ka ir jādubulto atbalsts studējošajiem un ieguldījumi pētniecībā un jāatbalsta inovāciju komercializācija un privātā finansējuma piesaiste zinātnei.
Izglītības, zinātnes un inovāciju sasaiste ar uzņēmējdarbību nav aplūkota partijas “Stabilitātei” programmā, tomēr arī šis politiskais spēks nenoliedz, ka “gudrākai jaunatnei ir visas iespējas pacelt mūsu Latviju vēl neredzētos augstumos”.
Ar pilnām partiju programmām un kandidātu sarakstiem var iepazīties
Deputātu kandidāti – mārupieši: īsas atbildes uz sešiem svarīgiem jautājumiem
Īsi pirms vēlēšanām “Uzņēmēju Vēstis” uzrunāja 17 deputātu kandidātus – mārupiešus: pa diviem no katra politiskā spēka, kam saskaņā ar augusta socioloģiskajām aptaujām ir cerības pārsniegt 5% barjeru un būt pārstāvētiem jaunajā parlamenta sasaukumā. Katram no viņiem uzdevām sešus uzņēmējiem būtiskus jautājumus. No 17 uzrunātajiem kandidātiem atsaucās un savu viedokli pauda 15, taču divi no tiem nesniedza individuālas atbildes – viņu vārdā kopīgas atbildes sniedza attiecīgās partijas birojs. Kuri tie bija, kādu pienesumu sola tieši Mārupei un ko domā par uzņēmējdarbību novados, izglītību, energokrīzi un citiem jautājumiem – uzzini, uzspiežot uz kandidāta vārda!
XXXX
Partija:
Darbavieta, amats: Split grup Kijeva, valdes loceklis, Mārupes senioru biedrība, valdes loceklis
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva/jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Saeimā ir ievēlēti deputāti. Šī ir pirmā Saeima, kas vispār neuzklausa opozīcijas ierosinājumus. Daudzi opozīcijas priekšlikumi ir bijuši izskatīšanas vērti. Domāju, ka reālpolitiķim ir jārēķinās arī ar citādiem uzskatiem, jāieklausās opozīcijas balsī, apzinoties, ka arī opozīcijā strādā zinoši un pieredzējuši cilvēki.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Eiropas Savienībā Polija ir panākusi, ka daļa uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu tiek novirzīta pašvaldībām. ZZS to atbalsta, un mūsu uzņēmēju padomē un valdē ir ticis diskutēts arī par citiem veidiem, kā palielināt pašvaldību ieinteresētību investoru piesaistē ar nodokļu politikas palīdzību. Tāda prakse veiksmīgi darbojas Skandināvijas valstīs. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli ZZS iestājas par lielākas šī nodokļa daļas ieņēmumu novirzīšanu pašvaldībām. Lai piesaistītu Latvijā investorus, ir jānodrošina infrastruktūra, un ar to nodarbojas tieši pašvaldības.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Ir nopietni jāstrādā pie tā, lai atrisinātu briestošo energokrīzi. Cenu politika Latvijā nevar būt tāda, ka izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmējiem ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs. Tāpat jāsaprot, ka tikai ar alternatīvajiem resursiem Latvijas energoapgādi nevar nodrošināt. Uzskatu, ka ir jānosaka stingri cenu griesti, tāpat jālūkojas uz iespējām mazināt pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli energoresursiem. Nedrīkst pieļaut, ka Latvijā uzņēmēji būtu nostādīti sliktākā situācijā augstāku resursu cenu dēļ, nekā kaimiņvalstīs, jo tas mazina mūsu konkurētspēju.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Uzskatu, ka darbaspēka nodokļi ir jāsamazina, lai būtu zemākā līmenī nekā citās Baltijas valstīs. ZZS uzņēmēju padome ir atvērta diskusijai ar uzņēmējiem un esam gatavi tikties, lai pārrunātu Mārupes uzņēmēju priekšlikumus.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Ja par izglītības politiku atbildēs Zaļo un Zemnieku savienība, mēs radīsim resursus pedagogu atlīdzības sistēmas izveidei, kas stimulē pedagogus sasniegt sabiedrības novērtētu rezultātu un pakāpeniski, četru gadu laikā, par pilnas slodzes darbu atalgojums būs 2500 eiro pirms nodokļu nomaksas. ZZS uzskata, ka pedagoga atalgojumam jābūt atbilstošam pedagoga kvalifikācijai, kā arī skolēnu mācību rezultātu dinamikai. Jānosaka papildu atalgojums skolotājam par metodisko darbu, par skolēnu sasniegumiem olimpiādēs un centralizēto eksāmenu rezultātos, kas būtiski pārsniedz valstī vidējos rādītājus.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Esmu Mārupes iedzīvotājs no 1993.gada. Gadu gaitā Mārupe ir mainījusies, progresējusi. Tajā pašā laikā ar iedzīvotāju un uzņēmēju aktīvu līdzdalību ir vēl daudzas lietas, ko varētu paveikt. Man neatbildēts jautājums ir par Babītes pievienošanu Mārupes novadam, vai pašvaldība ir ieguvusi no šī procesa. Es uzskatu, ka Mārupes novads nav ieguvējs, tāpēc pievērsīšu uzmanību, lai uzspiestā pašvaldību reforma tiktu pārskatīta. Vēlos redzēt Mārupi kā drošu un iedzīvotājiem pievilcīgu vietu: ar darba vietām, izglītības iespējām, kultūru un sportu.
Partija: 
Darbavieta, amats: Mārupes domes deputāte, Mārupes Kultūras nama vadītāja
Partija: Apvienotais saraksts
Darbavieta, amats: Mārupes domes deputāte, Mārupes Kultūras nama vadītāja
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva/jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Lēmumu pieņemšanas garais termiņš; politiski lēmumi, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma tika veikta bez pamatojuma, bez dialoga. Daudzu svarīgu problēmu deleģēšana pašvaldībām.
Nezinu ,vai mainīt, bet darīt visu iespējamo, lai atgrieztu elementāru deputātu ētiku, pieklājību, prestižu. Valdības un pašvaldību savstarpēja uzticēšanās un tiešām kopīgs darbs savas zemes un cilvēku labā.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Mārupes novadā nav problēmu ar uzņēmumu noturēšanu, drīzāk problēma piedāvāt viņiem pašvaldības īpašumā esošas būves vai lētu zemi uzņēmējdarbības izveidei.
UIN nerisina problēmu, jo šis nodoklis aiziet valstij no uzņēmuma reģistrācijas administratīvās teritorijas. Būtu ļoti sarežģīta nodokļa administrēšana, jo lielāko UIN maksātāju reģistrācija pārsvarā ir Rīgā vai citās lielajās pilsētā, bet struktūrvienības darbojas pa visu valsti.
IIN jāpaliek teritorijā, kurā iedzīvotājs deklarējis savu dzīvesvietu, jo šeit viņš izmanto pašvaldības infrastruktūru un pašvaldības piedāvātos dažādus atvieglojumus. Ņemot vērā darbaspēka migrāciju Pierīgā, arī administrēšana būtu sarežģīta.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Kur un kā vien iespējams izmantotu vietējos resursus. Patiešām ir jāveido gāzes, degvielas rezerves Latvijā. Jāizvērtē vietējās tehnoloģijas, jo priekšā pilnīgi nezināmi laiki un notikumi. Atceramies, ka Latvijā vēsturiski bija izcila kūdras ieguve, malka – domājot par vietējo kurināmo izejvielām. Paralēli – strādāt pie maksimālas, cik nu iespējams, savas elektrības ražošanas.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Darbaspēka nodokļa slogs Latvijā patiešām ir visaugstākais. Kaut gan 2021. gadā tika runāts, ka darbaspēka nodokļa slogs salīdzinot ar Baltijas valstīm kļūs konkurētspējīgs. Šis ir ļoti smags jautājums – arī Covid 19 krīzes ietekme utt. Ir jau dažādi nodokļu atbalsta pasākumi, tie noteikti jāturpina, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem atgūties un pieredzēt ekonomisko uzplaukumu savos uzņēmumos.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Pedagogu prestiža celšana novadā un valstī kopumā. Darba algas un darba slodzes sabalansēšana. Pietiekams mācību materiālu nodrošinājums katrā Latvijas skolā. Vienkāršota sistēma, arī mācību programma. Ir jānotur cilvēki Latvijā.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Nevar saistīt Apvienotā saraksta pārstāvniecību 14. Saeimā tikai ar Mārupi. Nacionālā līmeņa politikā jāskatās uz valsti kopumā, jo nevar būt tā, kā šobrīd, ka pie valsts budžeta finansējuma investīcijām tiek tikai ar koalīcijas partijām saistītās pašvaldības.
Viena no aktuālākajām tēmām būtu nenormālā normatīvisma mazināšana un savstarpējās uzticības atjaunošana starp valsts varu un pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Nevar būt tā, kā tagad, kad kāds apzināti pārkāpj likumu, bet faktiski tiek sodīti visi likumpaklausīgie ar jauniem birokrātiskiem šķēršļiem. Pārkāpējam jāsaņem sods.
Mārupes novadam aktuāli būtu Pašvaldību izlīdzināšanas likuma maiņa, lai nebūtu tā kā tagad, kad atņem 9,5 miljonus [eiro], bet saņēmējas pašvaldības uz tā rēķina piedāvā saviem iedzīvotājiem labumus, ko Mārupes pašvaldība nevar atļauties.
Partija:
Darbavieta, amats: biedrība “Latvijas Meža īpašnieku biedrība” izpilddirektore, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”, Padomes locekle
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Budžeta līdzekļu sadale prioritārām vajadzībām. Šobrīd, kad ir krīze, nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta projektiem, kas nav prioritāri, kas nepalīdz risināt krīzi un nepalīdz stiprināt mūsu ražošanu, lai varētu nodrošināt visu pārējo. Šobrīd nevajag tērēt 2 milj. EUR nedz rodeļu trasei Ventspilī, nedz 8 milj. EUR Biķernieku trasei. Ir jāapzina, kas mūsu ražotājiem palīdzētu saglabāt ražošanu, un šie jautājumi jārisina prioritāri, jo ekonomiskā aktivitāte un naudas aprite mūs izvedīs cauri krīzei un būs atspēriena punkts pēckrīzes laikā.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Ņemot vērā atšķirīgos pašvaldību ienākumus no IIN un, kā “saņemošās” pašvaldības tos izmanto, būtu jāpārskata pašvaldībā paliekošās IIN daļas proporcija, kas ļautu visām pašvaldībām palielināt savus ieņēmumus un atbildīgi rīkoties ar pieejamo finansējumu.
Otrs – jāveido valsts atbalsta programmas infrastruktūras un dzīvojamā fonda attīstībai, lai veidotu uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi, kas nodrošinātu ražošanu šo programmu īstenošanas laikā, kā arī veicinātu jaunu ideju piesaisti kvalitatīvai dzīves un darba telpai.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Atbalstīšu tādus lēmumus, kas balstīti, pirmkārt, Latvijas enerģētikas pašnodrošinājumā, kas ir svarīgi stabilitātei, t.i., iespējami daudz enerģijas ražot no resursiem, kas ir mūsu rīcībā. Otrkārt, jomas, kas svarīgas ražotājiem, nedrīkst tikt apliktas ar nodevām (OIK), kas mūs padara nekonkurētspējīgus reģionā. Gāzes apgāde jārisina ar termināli, kura izveides un darbības nosacījumi nodrošina piegādes par tirgus cenu.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Šis jautājums jārisina sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kuriem ir pētījumi par veiksmīgākajiem nodokļu modeļiem, kas, samazinot darbaspēka nodokļus, mazinātu pelēko zonu uzņēmējdarbībā, kas savukārt veicinātu nodokļu nomaksu. Tai skaitā jāveido atsevišķs regulējums dzīves stila uzņēmējiem, lai uzturētu ekonomisko aktivitāti dažādos reģionos un sabiedrības grupās.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Ir jānosaka par obligātiem STEM eksāmeni vidusskolā. Steidzami jāizpilda vienošanās par algu palielinājumu, lai risinātu pedagogu prestiža un novecošanās jautājumu.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Apvienotais saraksts aizstāv virzību uz zaļu ekonomiku, kas nozīmē, ka uzņēmēji ir tie, kas nodrošina kādas teritorijas dzīvotspēju, labklājību un attīstību. Mārupei ir lieliski priekšnosacījumi attīstīt uzņēmējdarbību, saglabājot pievilcīgu dzīves kvalitāti. Kā arī princips par pašnodrošinājumu enerģētikā ir priekšnosacījums mūsu drošībai un stabilitātei apgādē.
Vairāk nekā 20 gadus esmu nostrādājusi meža nozarē, sākot ar ierēdņa amatu Zemkopības ministrijā un vēlāk Valsts meža dienestā, šobrīd esmu izpilddirektore Latvijas Meža īpašnieku biedrībā. Ir skaidrs, ka valsts un pašvaldību iestādēm ar savu darbu un attieksmi ir jāveicina efektīva un sociāli atbildīga uzņēmējdarbība, nevis jāstiprina birokrātija un kontrole.
Partija: 
Darbavieta, amats: Biedrība “Mārupes Nākotnei”, valdes locekle
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Noteikti būtu jāatceļ deputātu kvotas. Tas nekādā veidā neveicina uzticēšanos parlamentam par to, kā tiek pieņemti lēmumi un izmantots finansējums. Tam ir jābūt sasaistītam ar valstiskām prioritātēm, kas ir iekļautas politikas dokumentos. Un šim finansējumam jātiek pārdalītam atklātos konkursos.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Uzskatu, ka tikai nauda var būt kā instruments, lai pašvaldības būtu ieinteresētas piesaistīt un noturēt uzņēmējus, kā jau tika minēts jautājumā, caur nodokļiem. Jo tādā veidā pašvaldība var attīstīties, šo naudu ieguldot atpakaļ iedzīvotāju un uzņēmēju labā – veidojot un uzturot modernu infrastruktūru, paaugstinot izglītības līmeni utt.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Šajā jomā mēs diemžēl esam iepalikuši par vairākiem gadiem, līdz ar to primārais ir uz laiku, kamēr situācija nostabilizējas, uzlikt cenām “griestus”. Atjaunojamo energoresursu saražošanas jaudas joprojām ir nepietiekamas. Šobrīd, izmantojot vietējos ražošanas avotus, savu elektroenerģijas patēriņu Latvija nosedz 78 % apmērā, iztrūkstošais elektroenerģijas daudzums tiek importēts. Mums jākoncentrējas un jāmeklē risinājumi tam, lai šo iztrūkstošo daudzumu varētu saražot paši. Piemēram, veidojot saules paneļu parkus – kā to ir izdarījusi Salaspils, vēja parkus – kā Liepājā un Ventspilī, vēl ir ūdens un biomasas resursi, kas pilnībā varētu nosegt mūsu vajadzības. Šobrīd tam ir jārada labvēlīgi apstākļi no likumu un finanšu instrumentu pieejamības – un pēc iespējas ātrāk. Strādāšu šajā jautājumā pie tā, lai radītu vienotu sistēmu, un mēs kļūtu energoneatkarīgi, līdz ar to tiktu panākta zemāka cena. Bet kopumā tas ir jārisina ne tikai īstermiņā, skatoties uz šā brīža notikumiem, bet gan ilgtermiņā, veidojot vienotu enerģijas ražošanai atbilstošu infrastruktūru visā valstī un to apvienojot zem vienas ministrijas.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Samazināsim nodokļus personām, kas pelna līdz 1000 EUR (pirms nodokļu nomaksas) mēnesī. Algām ir jāpiemēro patiesi progresīvs iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Tas nozīmē, ka zemāko algu saņēmējiem nodokļos jāmaksā būtiski mazāk, lai maksimāli veicinātu pāreju no bezdarba vai “ēnu ekonomikas” uz nodarbinātību. Nodokļu sistēmas ilgtermiņa veidols būs jāveido pēc solidāras energocenu un Krievijas agresijas krīzes pārvarēšanas. Lai nodrošinātu kvalitatīvu diskusiju, “Progresīvie” veidos Latvijas nodokļu politiku ar plašu, patiesi demokrātisku sabiedrības un sociālo partneru iesaisti, kopīgi vienojoties par šajos principos balstītu nodokļu sistēmu kā stipras un drošas valsts pamatu.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Gudri pamati nācijai ir jāliek jau bērnudārzā.
1) Jāpanāk finansējuma palielināšanu izglītības sistēmai par 30 %, mainot darba samaksas aprēķinus, kas panāktu lielāku atalgojumu un celtu profesijas prestižu.
2) Straujāka paaudžu maiņa, jaunās paaudzes ieinteresētība pedagoga profesijā – jaunajiem pedagogiem nodrošinot mentora iespējas.
3) Jāmaina izglītības saturs, to pielāgojot mūsdienu un uz nākotni vērstām vajadzībām, tuvoties Somijas izglītības modelim.
4) Jāstrādā pie iekļaušanās starptautiski konkurētspējīgos sadarbības tīklos un starptautiskos jauno profesionāļu meistarības reitingos, kas cels kopējo valsts izglītības līmeni. Mums jātiecas uz izcilību, audzinot talantus, nevis viduvējības. Likumprojekts par skolas direktoru regulētu termiņu, ieņemot amatu ne ilgāk par 8 gadiem. Ir jābūt paaudžu maiņai skolas vadībā.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Būs jāvelta vairāk laika savstarpējai komunikācijai. Uzskatu, ka, tikai savstarpēji regulāri apmainoties ar aktuālo informāciju un diskutējot, ir iespējams panākt un veidot straujāku attīstību. No manas puses noteikti tiks piedāvātas regulāras tikšanās ar pašvaldības un uzņēmēju pārstāvjiem, kas ļaus man aizstāvēt Mārupes novada vajadzības Saeimas līmenī, kas šobrīd, cik zinu, iztrūkst.
Partija: 
Darbavieta, amats: SIA “FPT 2” valdes priekšsēdētājs, SIA “DAGAS A” valdes priekšsēdētājs
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Svarīgākos Saeimas darbības noteikumus nosaka Satversme, savukārt iekšējos darbības un kārtības noteikumus nosaka Kārtības rullis. Rosinātu Kārtības rullī atcelt iespēju deputātiem balsojumā “atturēties”. Deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis izvairītos no lēmumu pieņemšanas. Pašreizējā situācija (it sevišķi Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainā kontekstā) rada maldinošu iespēju, ka “atturas” balsis faktiski tiek pieskaitītas “pret” balsīm. Ja deputāts balso ar “atturas”, tas nozīmē, ka viņš maldina vēlētājus par savu patieso nostāju un netiek galā ar saviem pienākumiem. Deputāts izliekas, ka “atturas”, bet faktiski balso “pret”. Ja kādos balsojumos deputātam nav ētiski piedalīties (piemēram, personisku iemeslu dēļ), tad deputāts var šādos balsojumos vienkārši nepiedalīties.
Ierosinātu ieviest tikai “par” un “pret” balsojumus.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Viennozīmīgi būtiska daļa IIN būtu jānovirza pašvaldībām. Šim sadalījumam būtu jābūt 80 % pašvaldībām un 20 % valsts budžetam.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Mana darbība būs vērsta uz atbrīvošanos no Krievijas energoresursu atkarības. Kā galvenais virziens šeit būtu reģionāla līmeņa LNG infrastruktūras attīstība (Skultes LNG terminālis, tā savienojums ar Inčukalna krātuvi). Otrkārt, nepieciešams elektrības savienojums Latvija – Zviedrija. Un treškārt – maksimāli palielināt saules un vēja enerģijas ražošanas apjomus.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Redzu, ka darbaspēka nodokļu slogu var mazināt, ceļot IIN neapliekamo minimumu vismaz līdz 750 eiro. Ar šo tiktu panākts, ka darbaspēka nodokļu slogs visjūtamāk mazinātos tieši zemāko algu saņēmējiem.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Jānodrošina sekmīga pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā. Jāturpina uzsāktās reformas. Jāturpina sistemātiski celt pedagogu atalgojumu.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Esmu Mārupes patriots un vēlos redzēt Mārupi kā mūsdienīgu, plaukstošu un uz Rietumeiropas vērtībām balstītu novadu, kur labi jūtas visas sabiedrības grupas un kur cilvēki izturas viens pret otru ar cieņu un toleranci.
Savas partijas “Konservatīvie” programmas ietvaros strādāšu pie partijas programmas 10 x 10 īstenošanas, šādā veidā sasniedzot iepriekšminētos mērķus.
Papildus gribu piebilst, ka manis ievēlēšanas gadījumā, izmantojot Saeimas deputāta platformu, pastiprināta vērība tiks pievērsta Mārupes samilzušajiem jautājumiem (piemēram, Kantora un Lielās ielas krustojumam).
Partija:
Darbavieta, amats: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte,
katedras vadītājs, lektors; biedrība “Valsts aizsardzības fonds Lāčplēsis”, viceprezidents
Pirms viedokļa paušanas vēlos norādīt, ka es dzīvoju Mārupes novadā, bet strādāju Rīgā (Latvijas Universitātē) un vēlēšanās kandidēju no ZZS saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva/jēdzīga un ko jūs būtu gatavs mainīt?
Lai gan Saeima ir valsts attīstības politikas noteicēja, tā nereti izskatās kā Ministru kabineta piedēklis – ko kabinets (koalīcijas padome?) virza, to arī apstiprina. Uzskatu, ka vismaz reizi gadā katram ministram Saeimā ir jāsniedz pārskats par paveikto savā atbildības jomā. Vismaz tajos jautājumos, kur notiek būtiskas reformas. Līdzīgi kā vienreiz gadā Saeimā notiek ārpolitikas debates. Tā būtu iespēja gan kritizēt slikti padarīto, gan izteikt priekšlikumus. Būtiskākais – Saeima un arī iedzīvotāji redzētu, kas reāli tiek izdarīts. Citādi iznāk, ka pēc četru gadu darbošanās tā arī nav skaidrs, kas traucēja attīstīties. Tātad: Saeimā līdzšinējā deputātu pieprasījumu un jautājumu uzdošanas forma ir jāmaina kā neefektīva, tā vietā ieviešot obligātas ikgadējās debates par katru valsts attīstības virzienu.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus?
ZZS programmas sadaļā par tautsaimniecības attīstību ir paredzēts paaugstināt pašvaldību iespējas un atbildību par savas teritorijas ekonomisko attīstību. Tas nozīmē, ka jārada “spēles noteikumi”, lai pašvaldības būtu ieinteresētas savā teritorijā attīstīt tos virzienus, kas rada lielākus ienākumus un līdz ar to lielākas iespējas tālākai attīstībai. Mūsuprāt, iedzīvotāju ienākuma nodoklim visam vajadzētu nonākt dzīvesvietas budžetā, jo tā var tikt uzlaboti sociālie pakalpojumi un modernizēta infrastruktūra teritorijā, kur cilvēks dzīvo un atpūšas. Nenoliedzami, ka ienākumi būs, ja būs darba vietas. Ja pašvaldība veicina uzņēmējdarbības attīstību un tajā nodarbinātie dzīvo tajā pašā pašvaldībā, arī tad mērķis ir sasniegts. Taču zināmam stimulam varētu būt saprātīga uzņēmumu ienākumu nodokļa daļas atstāšana pašvaldības budžetā. Taču arī bez likumu grozījumiem ir pašvaldības, kuras prot piesaistīt uzņēmumus. Tas ir atkarīgs no pašvaldības darbinieku prasmes sadarboties un neradīt birokrātiskos šķēršļus. Varbūt pašvaldību vadītājus vajadzētu ievēlēt iedzīvotājiem “pa tiešo”?
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Pirmkārt, uzskatu, ka enerģijas tirgus cenas šobrīd ir negodīga tirgus “uzpūstas” un to ietekmē vairāki faktori, kas ir pārejoši. Man šķiet, ka tuvākā gada laikā situācija normalizēsies, būs jauni piegādātāji un konkurence cenu samazinās (tomēr ne iepriekšējā līmenī). Otrkārt, tieši šobrīd, kamēr pastāv krīze un tās izraisītās sekas, Saeimai ir jāiejaucas tirgū un jānosaka cenu griesti. Lai novērstu riskus, ka tirgū par šādu cenu nekas netiek piedāvāts, būtu jāpanāk kopīgs risinājums Eiropas mērogā. Treškārt, pieprasīšu, lai Ekonomikas ministrija 3-6 mēnešu laikā izstrādā valsts attīstības programmu enerģētikā. Līdzšinējā “grābstīšanas pa ķešu” vai “savējo projektu” atbalstīšana ir novedusi pie tā, ka ir krīze, nepietiek pašu ražotās enerģijas un turpinās strīdi par projektiem, kuri jau ir vairāk nekā 10 gadus veci. Valstī nav attīstības redzējuma! Minētais plāns gan dos rezultātus pēc 3-5 gadiem.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Pie varas esošā valdība vēl 2021. gadā rakstīja: “No valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana.” Neizskatās, ka tas bija nopietni domāts. ZZS programmā ir apsolījums samazināt maksimālās nodokļu likmes. Manuprāt, viens risinājums bija iesākts pirms vairāk nekā četriem gadiem (ZZS bija valdības veidotāja), paredzot katru gadu samazināt par vienu procentu sociālā nodokļa likmi (0,5 % darba ņēmējs un 0,5% darba devējs). Ja šis plāns būtu turpināts, VSAOI likme būtu samazināta par 4 procentpunktiem. Tas nozīmētu, ka mēs būtu gandrīz citu Baltijas valstu līmenī. Turklāt likmes samazināšana pie esošajiem inflācijas tempiem neatstātu būtisku robu arī valsts budžetā (šoreiz – sociālajā, kurā tāpat šobrīd ir labs uzkrājums).
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Šobrīd vērojama kārtējā plānotā, bet neprasmīgi īstenotā reforma. Mācību līdzekļi nav sagatavoti, pedagogu skaits nav pietiekams, bet gribam ieviest jauna satura mācības. Šķiet, ka reformas izsludina kāda ambīciju, nevis bērnu interešu labā. Pirmkārt, es noteikti iestāšos pret mazo skolu likvidāciju pierobežas rajonos un, iespējams, arī lielāko novadu tālākajos ciemos. Skolu likvidācija noved pie straujas šo teritoriju pamestības. Pierobežas rajonos tas saistīts arī ar valsts drošību. Jāatrod finansējums. Otrkārt, pieprasīšu, lai Izglītības ministrija viena gada laikā uzaicina autorus un nodrošina mācību līdzekļus visām klasēm visos mācību priekšmetos (šaubos, vai matemātikā kāds uzrakstīs saprotamāk, kā to bija izdarījis Jānis Mencis). Pēc materiālu sagatavošanas var pilnvērtīgi turpināt pirms trim gadiem uzsākto reformu. Treškārt, valsts atbalsta formu ieviešana pedagogu studijām un nepieciešamā pedagogu skaita nodrošināšana (pirms vairākiem gadiem “iebraucām grāvī” ar obligāto prasību par maģistra grādu šaurā pedagoģijas nozarē, tagad ir otrs “grāvis”- ja jūti aicinājumu, tad pāris mēnešos kļūsti par skolotāju).
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka Jūs / Jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Nedomāju, ka mainīsies tieši Mārupē. Tas ir jādara Mārupes pašvaldības deputātiem. Saeimas deputātiem ir jāizdara tā, lai visas pašvaldības varētu veiksmīgi strādāt un cilvēkiem dzīve mainītos uz labāku: lielāku drošību (gan ārējo, gan sociālo), labākiem ienākumiem, patīkamāku vidi, interesantu darbu ar pietiekamu atalgojumu utt. To arī nevar solīt izdarīt ar vienu likumu. Bieži vien pat likums nav vajadzīgs, bet atbildībai par sava darba labu izdarīšanu gan jābūt.
Deputātu kandidāti nesniedza individuālas atbildes, viņu vārdā kopīgas atbildes sniedza politiskā spēka birojs.
Partija: 
Darbavieta, amats
Baiba Bļodniece – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre, partijas “Latvijas attīstībai” valdes locekle
Aivars Osītis – Mārupes domes deputāts
Apvienības “Attīstībai/Par!” un mūsu Mārupes kandidātu – Aivara Osīša un Baibas Bļodnieces – vārdā, sniedzam savas atbildes uz jūsu jautājumiem.
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Galvenais, kas pašlaik Latvijai trūkst, ir līderība, spēja vadīt valsti komandā kā vienotu lielumu. Pašlaik kara un ekonomiskās krīzes apstākļos mēs nevaram atļauties, ka valsts tiek bremzēta būtisku jautājumu virzīšanā, kā tas tik darīts pēdējos četrus gadus. Īpaši jāuzsver, ja būtu vadīta vienoti, tad mēs būtu vairāk sagatavoti tuvojošajai enerģētiskajai krīzei un mēs būtu daudz tuvāk enerģētiskajai neatkarībai. Mēs, “Attīstībai/Par!”, jau esam panākuši daudz, kā enerģētiskās neatkarības, tā iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, kā arī mazāk aizsargāto grupu aizsardzībai – atbalsts energoresursu izmaksu komentēšanai (īpaši, mājsaimniecībām ar malkas apkuri), kā arī agrāka pensiju indeksācija.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Viens no būtiskajiem “Attīstībai/Par!” sasniegumiem ir administratīvi teritoriālās reformas īstenošana jau 500 dienu laikā. ATR īstenošana ir sniegusi būtiski ieguldījumu pašvaldību resursu optimizācijā un reģionu attīstībā, tai skaitā infrastruktūras attīstībai. Mārupe līdz šim ir spējusi veiksmīgi piesaistīt investīcijas, kas mūsuprāt arī sniedz būtisku ieguldījumu pašvaldības ekonomiskajai stabilitātei un apkārtējās infrastruktūras iedzīvotājiem attīstībai.
“Attīstībai/Par!” aktīvi iestājas par dzīvojamā fonda un uzņēmumu energoefektivitātes nodrošināšanā, kā arī atjaunīgo energoresursu potenciāla attīstībai. “Attīstībai/Par!” iestājas par ražotājiem, eksportētājiem un pakalpojumu sniedzējiem, sniedzot atbalstu pieaugošo energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai. Esošajās krīzes apstākļos ir vitāli svarīgi nodrošināt, ka uzņēmēji turpina savu darbību un nodrošina darba vietu saglabāšanu.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Ar esošo enerģijas krīzi saskarās ikviens, īpaši jau uzņēmēji. “Attīstībai/Par!” aktīvi strādā, lai veicinātu iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti atjaunīgo energoresursu ražošanā un sniedzot atbalstu pārejai no fosilā kurināmā izmantošanas. Kā jau minēts, arī sniedzot atbalstu jau pieaugošo izmaksu kompensēšanai. Vienlaikus ir jāsiltina arī privātmājas, valsts un pašvaldību ēkas, ražotnes un biroju ēkas. Valdībai jāapņemas, ka trīs mēnešu laikā būs strādājošas un pietiekamas atbalsta programmas visu ēku siltināšanai. Eiropas fondu naudas šim nolūkam pietiks, vajag tikai daudz ātrāk uzsākt programmu īstenošanu. Rūpniecībā energoefektivitātes programmai jābūt tēmētai arī uz ražošanas iekārtu nomaiņu, īpaši atbalstot visus gadījumus, kur ar dabasgāzi kurināmu iekārtu nomaina cita tehnoloģija.
Gāze – mazākā apmērā nekā līdz šim –, bet būs jāpiegādā sašķidrinātā veidā no citām dabasgāzes ieguves valstīm, bet atkarība no viena piegādes avota nav laba un ilgtspējīga, tādēļ “Attīstībai/Par!” iestājas par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināla izbūvi Latvijā, kas nodrošinātu arī garantētu gāzes pieejamību un nepārtrauktību. “Attīstībai/Par!” jau kopš 24.februāra ir aktīvi uzsvērusi, ka nepieciešams panākt strauju enerģētisko neatkarību, līdz ar to mums būtiski ir virzīties uz priekšu, lai mazinātu birokrātisko slodzi investīcijām enerģijas attīstībā.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
“Attīstībai/Par!” iestājas par darbaspēka nodokļu sloga izlīdzināšanu starp Baltijas valstīm, jo visām reģiona valstīm jābūt vienlīdz konkurētspējīgām darbinieku piesaistē un noturēšanā.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Nākamo četru gadu laikā palielināsim izglītības finansējuma īpatsvaru līdz 6,5% no IKP un, ieviešot pārmaiņas, palielināsim arī skolotāju un augstskolu mācībspēku atalgojumu. “Attīstībai/Par!” aktīvi strādās uz vienotu skolu sistēmu, kas atrisinās skolu segregāciju uz “valodas pamata”, tādējādi stiprinot saliedētas sabiedrības veidošanos. “Attīstībai/Par!” programmā vienlaikus minēts arī darbs uz precīzi un ar atbildību modelētu valsts vidusskolu tīklu. Augstākās izglītības jomā mūsu mērķis ir panākt mazāku skaitu, bet stipras un kvalitatīvas augstskolas, tādejādi mērķtiecīgi īstenojot valsts augstskolu konsolidāciju universitātēs.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Strādāt, lai arī mārupiešu balss taptu sadzirdēta. Ievēlēšanas gadījumā aicinu ikvienu mārupieti vērsties pie mums ar savām iniciatīvam, lai pilnveidotu mūsu valsti, veidojot to par drošu, ekonomiski stabilu un izlēmīgu valsti.
Partija:
Darbavieta, amats: Mārupes domes deputāts
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Ja Latvija ir buferzona (robežzona) ar šī brīža lielāko naidnieku un noziedznieku pasaulē, tad mums būtu pamatoti prasīt gan Eiropas, gan ASV kā sabiedroto atbalstu papildu drošībai un ekonomiskai stabilitātei. Tātad, ja esam (dzīvojam) uz robežas ar naidnieku, prasām bezierunu palīdzību, ekonomisku palīdzību, ieguldījumus stabilitātes, drošības, tostarp ekonomiskās drošības un līdzsvara stiprināšanai. Sagaidām no ES un ASV daudz intensīvāku mūsu ostu izmantošanu, investīciju piesaisti, mērķtiecīgu ražošanas ieviešanu, tādējādi veicinot gan ekonomisko stabilitāti un drošību, gan arī sabiedroto lielāku ieinteresētību un klātbūtni.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Atbilstoši šī brīža normatīvajam regulējumam pašvaldības ir ieinteresētas tikai lielākā skaitā deklarēto iedzīvotāju, turklāt ar labiem un ļoti labiem ienākumiem. Jo labāku vidi pašvaldība spēj radīt iedzīvotājam – gan infrastruktūra, gan pakalpojumu saņemšanas ērtums –, jo pieprasītāka kļūst pašvaldība iedzīvotājiem. Pašvaldībai ir jāspēj noturēt vienmērīgu, līdzsvarotu un, vēlams, augšupejošu dzīves kvalitāti, infrastruktūru, pakalpojumus, izglītību, drošību, medicīniskos pakalpojumus u.tml. Mūsu pašvaldībai jau ilgstoši iet secen dažādi atbalsti, investīcijas, granti, turklāt mēs esam vieni no lielākajiem maksātājiem izlīdzināšanas fondā. Tā ir lieta, kas ir jāmaina valstī, valdībā un pat Saeimas deputātu uztverē, jo, manuprāt, naudu, investīcijas, darbavietas vajag cilvēkam, nevis vietai, novadam, pilsētai.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Jautājums, ko īsti būs sastrādājuši vai neizdarījuši priekšteči. Manuprāt, šobrīd normatīvie akti prasa nodrošināt valsts rezerves, tātad zināmai drošībai un garantijai būtu jābūt. Par elektroenerģiju runājot, jāturpina vēl vairāk un pamatīgāk attīstīt un veicināt alternatīvo, zaļo enerģijas kursu. Iespējami vairāk ir jāatbalsta enerģijas ieguve arī pašpatēriņam, savlaicīgi jāpilnveido valsts kontrolē esošo enerģijas ražotāju un līdzsvarotāju iespējas, maksimāli jānodrošina pašpatēriņa izpilde. Jāizvērtē iespēja izstāties no biržas, tādējādi nepārliekot resursus, ienākumus no vienas kabatas otrā un rezultātā uzgrūžot nesamērīgo tirgus slodzi uz iedzīvotāju, ražotāju un uzņēmēju.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Darbaspēka nodokļi būtu jāsabalansē visām Baltijas valstīm, iespējams, pat savstarpēji vienojoties. Domāju, ka mums būtu jāvienojas ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī pārējām tuvākajām Eiropas valstīm par darbaspēka nodokļu savstarpēju sabalansēšanu, līdzsvarošanu. Iespējams, tas būtu jādara Eiropas līmenī, izvirzot šādas prasības un savstarpēji vienojoties. Eiropa veidojās ar mērķi, lai būtu vieglāk tirgoties, savstarpēji līdzsvaroti attīstīties, taču tas tiek aizmirsts, un “vecās Eiropas” dalībvalstis joprojām ir ārpus konkurences ar saviem ienākumiem un gūtajiem labumiem.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Manuprāt, skolotāji ir tajā trijniekā ar iekšlietu iestāžu darbiniekiem (policistiem, glābējiem) un medicīnas darbiniekiem (medmāsas, sanitāri, daļēji arī ārsti, tostarp ģimenes ārsti), kuru darbs, kvalitāte un ienākumu līmenis būtu jāsakārto. Proti, algas ir jāceļ būtiski, vienlaikus prasot kvalitatīvu, mērķtiecīgu un pašaizliedzīgu darbu. Šīm profesijām ir būtiski jāceļ atalgojums, kvalitāte, attieksme un līdz ar to prestižs sabiedrībā. Sakārtojot sistēmu un algas, vienlaikus būtu jāceļas arī izglītības kvalitātei un saturam.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Ja es būšu tautas pārstāvis Saeimā, domāju, ka manī ieklausīsies kolēģi un man izdosies iedzīvināt manas idejas un vēlmes, tostarp, tos uzskatus, ko esmu paudis, atbildot uz iepriekšējiem jautājumiem. Ja runājam par partiju bez pārstāvja no Mārupes, varu teikt, ka Nacionālā apvienība nepievils vēlētājus. Protams, centīšos, lai mani dzird un izprot, lai dzird arī mārupiešu vajadzības, pat man neesot Saeimā. Prakse rāda, ka darbs koalīcijā bieži liek meklēt kompromisus ar vairākuma interesēm. Balsojot par Mārupes pārstāvi, ir lielāka iespēja, ka Mārupes iedzīvotāju intereses tiks pārstāvētas.
Partija: 
Darbavieta, amats: SIA “Izdevniecība MicRec”, valdes priekšsēdētājs; finanšu ministra padomnieks
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Es neesmu drošs, ka pareizi sapratu jautājumu, bet, manuprāt, lai patiesi saprastu, kas Saeimas darba kārtībā nav jēdzīgi, man būtu nepieciešams kaut vienu nedēļu tajā nostrādāt. Man, tāpat kā daudziem citiem kandidātiem, kuri vēlēšanās startē pirmo reizi, nav un nevar būt tādas pieredzes. Taču, pārrunājot Saeimas esošo dienas kārtību, izskatās, ka deputātiem ir pārāk daudz brīvā laika, izņemot ceturtdienas, kad notiek plenārsēdes. Arī piektdienās paredzētā “tikšanās ar vēlētājiem” izskatās vairāk pēc formāla uzdevuma, jo nepastāv atskaišu sistēma, vai šādas tikšanās vispār ir notikušas.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Pašvaldības ir ieinteresētas uzņēmumu piesaistei savā teritorijā. Ir, protams, izņēmumi, kad sabiedriskās apspriešanas rezultātā pašvaldības dome nolemj neatbalstīt kādu uzņēmējdarbības veidu, piemēram, cūku kompleksus, vēju parkus un citus, kuri var ietekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Iespējams, ka UIN daļas pārdale pašvaldībai veicinātu vēlmi piesaistīt un noturēt uzņēmumus, bet jāņem vērā, ka UIN ir grūti prognozējams, vienu gadu uzņēmumam var būt peļņa, otru nē, taču pašvaldībām ir jāspēj prognozēt ieņēmumi, lai uzturētu skolas, bērnudārzus, kultūras centrus, bibliotēkas, veiktu ielu un ceļu uzturēšanas darbus un daudzas citas funkcijas. Jāvērtē situācija Latvijā kopumā, jo Mārupe, kur atrodas tik nozīmīgs uzņēmums kā lidosta, finansiāli iegūtu, bet daudzām pašvaldībām situācija varētu pasliktināties. Cik zinu, tad attiecībā uz IIN ir notikušas daudzas diskusijas par to, lai IIN saņem tā pašvaldība, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā. Saprotu, ka no valsts puses tas šobrīd ir sarežģīti administrējams, bet kopumā tas būtu atbalstāms. Lai gan uzņēmējdarbības atbalstu pašvaldībās var veicināt ne tikai ar nodokļu pārdali, bet arī sakārtojot publisko infrastruktūru, kas nepieciešama uzņēmumu attīstībai. To var darīt pašvaldība gan no sava budžeta, gan ar aizņēmumu no Valsts kases, gan izmantojot ES struktūrfondu programmas. Domāju, ka uzņēmējam, tāpat kā jebkuram cilvēkam, ir svarīgs novērtējums un “paldies” pateikšana, tāpēc, manuprāt, ir liela nozīme uzņēmēju godināšanas pasākumiem, gada balvām, personīgām vizītēm, sarunām. Ar vienu vārdu sakot, politiķiem ir jākomunicē ar uzņēmējiem.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Uzklausīšu speciālistus, runāšu ar saviem partijas kolēģiem un, ja JV būs valdošajā koalīcijā, tad arī ar koalīcijas partneriem, un balsošu par racionālāko variantu. Aicināšu šo jautājumu risināt visas Baltijas reģiona līmenī tā, lai neveidotos nevienlīdzīga konkurence uzņēmējiem. Man jāatzīstas, ka neesmu lielākais speciālists šajos jautājumos, tāpēc uzticēšos speciālistiem un balsošu par uzņēmējiem vispieņemamāko versiju, un aicināšu to darīt savas partijas kolēģus.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Vispirms būtu jāpanāk, lai nodokļi vispār tiktu maksāti. Strādājot pāris mēnešus kā finanšu ministra padomniekam, esmu sapratis, ka tā ir pamatproblēma, no kuras izriet daudzas citas. Man šķiet, ka sabiedrības lojalitāte valstij ne vienmēr ir atkarīga no kopējā nodokļu sloga. Tai pat laikā, protams, būtiski ir tas, kā nodokļos iekasētā nauda tiek izmantota sabiedrības interesēs. Sabiedrības un varas solidaritāte ir iespējama tad, kad sabiedrībai uzskatāmā veidā un atklāti parāda, kā tiek tērēta un ieguldīta viņu nodokļos nomaksātā nauda. Ja tā ir atklāta un pamatota, veidojas sapratne par to, ka nodokļu nomaksa ir saistīta ar kopējo dzīves līmeni valstī. Tai pat laikā ļoti ievērojama sabiedrības daļa nodokļus nemaksā vispār, bet sagaida sociālās garantijas. Te ir ļoti plašs darba lauks politiķiem. Vienas konkrētas receptes man šobrīd nav.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Vispirms steidzami ir jāsagatavo iztrūkstošie mācību materiāli, lai pilnvērtīgi tiktu veikta iesāktā skolu reforma un notiktu kvalitatīvas mācības, lieki neapgrūtinot skolotājus, kas šos materiālus spiesti gatavot paši. Jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, bet augstskolas jāatver ārvalstu pasniedzējiem, kas drīkst pasniegt angļu valodā. Jāizveido loģistikas tīkls, lai skolēni no mazajiem ciematiem operatīvi varētu nokļūtu lielākajās skolās, kur tie iegūst kvalitatīvāku izglītību un ir motivētāki skolotāji. Kopumā es atbalstu skolu tīkla optimizāciju, no kuras vislielākie ieguvēji galu galā būs bērni, kas iegūs kvalitatīvāku izglītību, bet pasniedzēji saņems lielāku atlīdzību. Nav daudz citu variantu.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Lai arī šīs nav pašvaldību vēlēšanas, mārupieši varēs man nepastarpināti nodot savas raizes vai vēlējumus, bet es tos nodošu tālāk saviem kolēģiem Saeimā un ņemsim tos vērā, pieņemot atbildīgus lēmumus. Nekad neesmu vairījies no sarunām ar cilvēkiem un tepat vien esmu, gan rindā “Rimi” vai kādā no kafejnīcām, vai braukājot ar velosipēdu, vai apmeklējot kādu koncertu vai pasākumu. Nekur nav rakstīts, ka tikšu ievēlēts, kā arī kandidēju no Kurzemes saraksta, jo mana dzimtā pilsēta ir Liepāja, kur man joprojām ir daudz draugu, kas pa laikam ciemojas pie manis Mārupē. Viens jau nav karotājs, plānoju darbus darīt kopā ar saviem kolēģiem, tostarp ar tiem, kurus, iespējams, iebalsos vidzemnieki, pie kuriem vēlēšanu kontekstā tagad ir pieskaitīti arī mārupieši.
Partija:
Darbavieta, amats: pašnodarbinātais
Nav sniedzis atbildes
Partija:
Darbavieta, amats: Rīgas Stradiņa universitāte, profesors, dekāns, senators; biedrība “Latvijas Ārpolitikas institūts”, valdes loceklis un pētnieks; nodibinājums “Brīvības un solidaritātes fonds”, valdes loceklis
Nav sniedzis atbildes
Partija:
Darbavieta, amats: bezdarbniece
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Valstij pēc noklusējuma ir pienākums aizsargāt sabiedrības intereses un strādāt pie ekonomisko procesu attīstības, lai novērstu tirgus fiasko. Pašreizējā valdība ir parādījusi savu neefektivitāti valsts vadībā, kas, manuprāt, ir saistīts ar nepareizi prioritizētiem uzdevumiem Saeimā un komunikācijas trūkumu ar mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.
Valsts pārvaldes sistēma lielā mērā ir novecojusi un prasa pilnīgu pārveidi, tostarp tādu procesu izstrādi, kas nosaka likumprojektu izskatīšanas kārtību atkarībā no to svarīguma pakāpes, steidzamības un skartās darbības jomas. Caurskatāmas pārvaldes sistēmas izveide ar samazinātu birokrātisko slogu – tas ir jādara tuvākajos gados, lai nepieļautu valsts izgāšanos visās tās izpausmēs.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Pašvaldības attīstībai nepieciešams, lai tajā dzīvojošie nestu ienākumus. Tajā jābūt visiem nepieciešamajiem apstākļiem dzīvošanai ģimenēm ar bērniem, skolas, dārzi, klubi, peldbaseini, sporta sekcijas, veikali, transports. Var izveidot Silīcija ieleju (Silicon Valley) – piemēram, atvieglotus nosacījumus IT uzņēmumiem Latgalē, un ļaut tur veidot klasterus (clustering), kur plūdīs zināšanas (knowledge spillover), tiks piesaistīti augsti kvalificēti speciālisti. Mums ir jāizvirza skaidrs mērķis, jādod uzdevums reģionu vadītājiem noteikt biznesa virzienu, kuru viņi ir gatavi attīstīt. Piesaistīt šīm vajadzībām FDI (Foreign Direct Investment) un ārvalstu speciālistus. Nepieciešami arī biznesa inkubatori, sadarbība ar biznesa eņģeļiem.
Pēc tam, kad katrai pašvaldībai ir skaidri noteikti uzdevumi un tie sāk ekonomiski attīstīties, var tikt galā ar nodokļu sadali:
- daļu no UIN ienākumiem paredzēt pašvaldībām;
- daļu no PVN, ko uzņēmumi maksā no saviem darījumiem pašvaldības teritorijā, novirzīt pašvaldībai;
- palielināt daļu no IIN ienākumiem līdz 80 %.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Ekonomikā viss ir savstarpēji saistīts, pieaugot izejvielu un pakalpojumu cenām, pieaug preču galīgās izmaksas, kas noved pie iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās. Tagad, enerģētikas un ekonomiskās krīzes apstākļos, uzņēmumi piedzīvo ļoti smagus laikus. Valstij ir pienākums sniegt viņiem palīdzīgu roku, piedāvājot atbilstošu industrijai zemāku kopējo nodokļu slogu, jo uzņēmumu likvidācija izraisa bezdarba pieaugumu un kvalificētu iedzīvotāju emigrāciju.
Manuprāt, nepietiks tikai ar uzņēmumu līdzfinansējumu rēķinu par energoresursu izmantošanu apmaksai, tāpēc es apsvērtu dažādus variantus kopējā nodokļu sloga samazināšanai, iesaistot Finanšu ministriju, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Ļoti svarīgi ir noņemt progresīvo likmi, lai samazinātu augsti kvalificētu darbinieku juridisko un fizisko emigrāciju.
Šeit arī nevar nepieminēt to, ka daudzi mazie uzņēmumi un pašnodarbinātie nevar atļauties maksāt nodokļus, uzsākot savu darbību. Katrs lielais uzņēmums kādreiz bija mazs, ar minimālu kapitāldaļu, un tā izaugsme var tikt sasniegta ar valsts palīdzību. “Ēnu ekonomika” būtiski pieaug gadījumos, kad uzņēmumiem nav iespējams izpildīt kopējās nodokļu likmes izmaksas un vēl kaut nedaudz nopelnīt. Tas pēc noklusējuma ir jebkura biznesa ekonomiskais mērķis.
Mums jābeidz sodīt, ir jāsāk motivēt un palīdzēt. Tieši tāpēc, lai samazinātu ēnu ekonomiku un darbaspēka nodokļu slogu, mums nepieciešams palielināt atvieglojumus par apgādājamajiem un minimālās darba algas apmēru.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Latvijas izglītības sistēmā ir četri svarīgi un sāpīgi jautājumi, kas jāatrisina:
- pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs) 2. punktu, kasnosaka “[..] par normu kļūtu papildus dzimtajai valodai runāt vēl divās citās valodās un kurā cilvēkiem būtu spēcīga eiropieša identitāte, kultūras mantojuma un Eiropas daudzveidības apziņa [..]”, valstij ir pienākums veicināt iedzīvotāju attīstību svešvalodu apguvē, neierobežojot tiesības sazināties savā starpā viņu dzimtajā valodā;
- nepieciešams izglītības attīstības sistēmā ieviest tādu instrumentu kā sociālās obligācijas, kas var būtiski palielināt skolotāja profesijas pievilcību, palielinot viņu atalgojumu. Šādi projekti palīdz panākt būtiskas sociālas pārmaiņas, ar sociāli atbildīgu investoru finansējuma atbalstu paaugstina profesijas prestižu, palielinot konkurenci izglītības tirgū un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nākotnē nevajadzētu par zemu novērtēt iespēju eksportēt kvalitatīvus izglītības pakalpojumus ārvalstu studentiem par maksu;
- nevis jāatceļ valsts finansētās vietas augstskolās, bet tieši otrādi, ir jāmotivē studenti ar stipendijām un dalības pieejamību ERASMUS+ programmās;
- reformējot un pārskatot skolas izglītības saturu, vismaz par vienu gadu samazināt mācību gadu skaitu.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Es, kā Mārupes pagasta iedzīvotājs:
- panāktu bezmaksas ēdināšanu skolā visiem 1.-12. klašu skolēniem;
- palielinātu bezmaksas pulciņu skaitu bērniem no 2 līdz 18 gadiem, piemēram, ritmiskā vingrošana, programmēšana, teātra māksla, tautas un sporta dejas uc.;
- strādātu pie tā, lai nodrošinātu bērniem bezmaksas braukšanu starppilsētu un Rīgas sabiedriskajā transportā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja skolēni vai studenti ir reģistrēti izglītības iestādēs;
- saglabātu pilnu maternitātes pabalstu jaunajām māmiņām, kuras grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā iekārtojas darbā.
Partija:
Darbavieta, amats: SIA “Airo Catering Services Latvija” departamenta vadītājs
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Rosinātu uz laiku, kamēr valstī ir energoresursu krīze, atcelt vai būtiski samazināt transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izdevumus Saeimas deputātiem.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Pašreizējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija no 75 %/25 % ir jāmaina atpakaļ uz 80 %/20 %, bet atkarībā no krīzes pārvarēšanas panākumiem un valsts ekonomikas attīstības tendencēm uz 85 %/15 % tuvāko piecu gadu laikā.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Īstermiņā ar speciāla likuma normu ir jānodrošina valstij un uzņēmējiem nepieciešamās energoresursu jaudas un rezerves. Paralēli šīs sezonas taupības pasākumiem jāievieš regulēti energoresursu cenu griesti, lai uzņēmēji un mājsaimniecības var plānot savas izmaksas.
Jau tagad ir jāstrādā pie 2023. gada (nākamās) ziemas plāna un vidējā termiņā, skatoties uz potenciālo apdraudējumu valsts pastāvēšanai, kopā ar neatkarīgiem nozaru profesionāļiem jāsasniedz pilnīga valsts enerģētiskā neatkarība, kura bāzēsies uz jaunu piegādātāju atrašanu, uz alternatīvo (zaļās) enerģijas ieguvi un arī uz vietējo izejvielu pielietošanu. Ilgtermiņā, attīstoties tehnoloģijām, ir nepieciešams plānot savu modulāro atomelektrostaciju izbūvi, kā arī ieguldīt zinātnē un inženierijā, īpašu uzmanību veltot Latvijā izgudrotu jauno tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Jāturpina darbaspēka nodokļu sistēmas reforma, ieviešot IIN nepaliekamo minimumu 750 EUR, kas īpaši svarīgi būs mazo un vidējo algu saņēmējiem. Baltijas valstu kontekstā nedrīkstam būt valsts ar lielāko nodokļu slogu, jo zaudējam ārvalstu investoru interesi.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Latvijas izglītības sistēmai ir nepieciešama pastāvīga un regulāra sasaiste ar Latvijas darba ņēmēju un darba devēju interesēm, darba tirgus attīstības tendencēm un valsts ilgtermiņa attīstības plāniem. Jāturpina reformas un jātuvojas Ziemeļeiropas izglītības līmeņa standartiem, jāturpina pedagogu atalgojuma paaugstināšana un darba apstākļu uzlabošana, jāstrādā pie sabiedrības izpratnes par to, ka izglītības sektors ir viens no valsts nākotnes stūrakmeņiem.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Mūsu pārstāvētās partijas klātbūtne Saeimā dos lielākas iespējas uzņēmējiem piedalīties godīgos (kuluāros nesarunātos) konkursos, un mūsu partija neļaus pretvalstiskiem spēkiem bremzēt Latvijas un Mārupes novada attīstību. Būs vēl labākas iespējas panākt Mārupes iedzīvotājiem kritisku jautājumu risināšanu dažādu ministriju ietvaros.
Partija:
Darbavieta, amats: Saeimas deputāts
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Manuprāt, Saeimai ir jāpāriet atpakaļ uz darbu klātienē. Arī komisiju darbā – tas uzlabotu lēmumu pieņemšanas ātrumu un kvalitāti.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētākas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Esot ekonomikas ministra amatā, novēroju situāciju, ka pašvaldības bieži vien nav ieinteresētas attīstīt uzņēmējdarbību, jo gaidāmie ieguvumi var būt mazāki, bet sarežģījumu – daudz. Piemēram, būvējot lielu ražotni, pašvaldībai var nākties pārbūvēt attīrīšanas iekārtu sistēmu, pielāgot energoapgādes infrastruktūru utt. Uzskatu, ka nākamajai Saeimai un valdībai kā viens no pirmajiem uzdevumiem būs atrast kādu motivējošu “burkānu” pašvaldībām, lai šo mainītu. Manuprāt, piemērotākais būtu novirzīt daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums veic saimniecisko darbību.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Gribētu pabeigt tās lietas, kuras iesāku kā ekonomikas ministrs. Svarīgi stabilizēt gāzes cenu, to iespējams panākt, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV. Jānoslēdz iesāktās sarunas ar ASV kompānijām par ilgtermiņa sadarbību un konkurētspējīgu gāzes cenu.
Ieviesīšu energoefektivitātes programmas uzņēmējiem, kuras palīdzēs patērēt mazāk resursu (siltināt ražošanas ēkas un iegādāties efektīvākas iekārtas), saražot elektroenerģiju savam pašpatēriņam, aizstāt fosilos un izmantot atjaunojamos energoresursus. Pašvaldībām tiks ieviesta atbalsta programma katlu māju uzlabošanai, lai aizstātu gāzi ar biomasu.
Mērķis, ko gribētu panākt politikā – lai Latvija gada griezumā saražotu vairāk elektroenerģijas nekā patērē, lai esam energoneatkarīgi.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Jaunajai valdībai jāturpina uzņemtais kurss – katru gadu vismaz 1 % jāsamazina no darbaspēka izmaksām – līdz brīdim, kad apdzenam mūsu kaimiņvalstis.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Tiekoties ar uzņēmējiem, viņi atzīst, ka katastrofāli trūkst jaunu speciālistu ar tehniskām zināšanām. Tādēļ vidusskolās jāatjauno obligāts dabaszinātņu eksāmens, lai jauniešus mudinātu studēt tehniskās zinātnes. Studiju programmas jāsalāgo ar nozaru vajadzībām, jo šobrīd daudzus jauniešus pēc studijām pie sevis ir spiesti apmācīt darba devēji.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Es gribētu nākotnē izveidot aktīvāku dialogu ar Mārupes novada uzņēmējiem, lai veiksmīgāk cīnītos par viņu interesēm Saeimā vai valdībā. Runājot par partiju kopumā, Nacionālas apvienības mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija.
Partija:
Darbavieta, amats: SIA SV CENTR, valdes loceklis, zobārsts
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko Jūs būtu gatavs/-a mainīt?
- Medicīniskajā nozarē jāpalielina valsts finansējums medicīnai un jāsamazina PVN medicīnai līdz 5 %.
- Atjaunot budžeta vietas ārstniecības personām un skolotāju apmācībai.
Kas jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
- Nepieciešams samazināt PVN uzņēmumiem un palielināt INN īpatsvaru, kas paliks pašvaldībā.
- Valsts atbalsts uzņēmumiem.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Valstij būtu jāsniedz atbalsts uzņēmējiem, nepieciešams stabilizēt un iesaldēt cenas līdz 2023. gada 1. decembrim vai līdz krīzes beigām.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Kā galveno uzdevumu redzu atvieglot nodokļu slogu jaunajiem uzņēmumiem vismaz uz 1 gadu, un INN samazināšana līdz 3 gadiem.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
- Jāattīsta moderna daudzvalodība Latvijas izglītībā visās mācību iestādēs. Mācību process ir jānodrošina latviešu valodā, vienlaicīgi plaši un elastīgi izmantojot citas valodas – gan Eiropas Savienības, gan minoritāšu.
- Pedagogu trūkuma problēmu risinājums ir cienīgs atalgojums, sabalansēta slodze un cieņa pret skolotāju.
- Jānodrošina bezmaksas augstākās izglītības studijas topošajiem pedagogiem, kā arī stipendijas pedagoģijas studentiem.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
- Jāatceļ kvotu sistēma medicīnā. Uz doto brīdi izrakstīt pacientam nosūtījumu uz padziļinātiem medicīniskajiem izmeklējumiem tiesības ir tikai ārstiem speciālistiem, bet vizīte pie speciālista jāgaida nepieļaujami ilgi. Tādā gadījumā nepieciešams atļaut arī ģimenes ārstiem nosūtīt pacientus uz padziļinātiem medicīniskajiem izmeklējumiem.
- Energoresursu sadārdzinājuma gadījumā Mārupē nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli pagastā, lai valsts kompensētu iedzīvotāju izdevumus par apkuri un elektroenerģiju.
- Mārupe nav tikai Mārupes un Jaunmārupes pilsētas. Nepieciešama arī citu pilsētu palīdzība un attīstība, piemēram, Skulte, kur nav pietiekami daudz rotaļu laukumu un renovētas mājas.
- Nepieciešams uzlabot transporta savienojumu starp Rīgu un Mārupi, piemēram, Mārupes un Ziepniekkalna savienojums bērniem, kuri tur mācās (skolas autobuss 2x dienā).
Partija:
Darbavieta, amats: uzņēmēja tūrisma nozarē, pašnodarbinātā
Nosauciet vienu lietu, kas, jūsuprāt, šodienas Saeimas dienas kārtībā nav efektīva / jēdzīga un ko Jūs būtu gatavs/-a mainīt?
Uzskatu, ka LR Saeimas dienas kārtība ir pietiekami labi izstrādāta, lai deputāti darbu varētu veikt efektīvi. Ja nu es kaut ko vēlētos mainīt, tad mēģinātu panākt, lai likumprojektu izskatīšana visos trīs lasījumos nepārsniegtu viena gada laika robežu. Pretējā gadījumā viens otrs likumprojekts “nodzīvo” Saeimas kabinetos pat līdz trim gadiem.
Kas jūsuprāt, būtu jādara, lai pašvaldības būtu ieinteresētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt uzņēmumus (piemēram, paredzot, ka daļa no UIN pienākas pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā, savukārt daļa no IIN tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā iedzīvotājs strādā)?
Saskaņā ar esošo likumdošanu šobrīd pašvaldības saņem 75 % no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) no tajās deklarēto iedzīvotāju ienākumiem. Nedomāju, ka vajadzētu novirzīt vēl daļu no IIN tai pašvaldībai, kurā cilvēks strādā. Vispārzināms ir fakts, ka vairums darba vietu koncentrētas pilsētu centros vai lielākos apdzīvotajos centros, līdz ar to IIN sadalījums veidotos izteikti nevienmērīgi dažādās pašvaldībās. Tomēr būtu vērts veikt aprēķinus attiecībā uz uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) sadalījumu, ja, piemēram, 5-10 % no kopējās UIN summas novirzītu pašvaldībām, kurās attiecīgi darbojas konkrētie uzņēmumi. Šobrīd UIN 100 % tiek novirzīts valsts budžetā. Tas motivētu pašvaldības atbalstīt uzņēmējus.
Tomēr medaļai ir divas puses. Manuprāt, pašvaldības pašas ir ieinteresētas maksimāli veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā: pirmkārt, tiek veicināta vietējo iedzīvotāju nodarbinātība, līdz ar to pieaug arī pašvaldībā novirzītais IIN apjoms, un pašvaldība kļūst bagātāka. Otrkārt, jo aktīvāka uzņēmējdarbība, sevišķi pakalpojumu jomā, jo augstāks vietējo iedzīvotāju dzīves līmenis. Augstāks dzīves līmenis savukārt piesaista jaunākus un enerģiskākus iedzīvotājus, kas atkal palielina naudas plūsmu. Jo vairāk jaunu, uzņēmīgu cilvēku, jo straujāk attīstās vietējā infrastruktūra. Pašvaldībām visiem iespējamiem līdzekļiem būtu jāveicina uzņēmējdarbība un jāatbalsta it īpaši jaunie uzņēmumi tieši savā teritorijā. Notiek attīstība pa spirāli.
Ko jūs personīgi kā deputāts darīsiet, lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu?
Lai Latvijas uzņēmējiem tuvākā gada laikā un turpmāk elektroenerģija un gāze būtu pieejama par reģionā konkurētspējīgu cenu, galvenais darbs būs jāveic jaunajai valdībai.
Pirmkārt, ja tiks lemts uzsākt sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību Skultē, jāseko, lai darbi iespēju robežās iekļautos noteiktajā laika grafikā. Laiks negaida.
Otrkārt, alternatīvie enerģijas avoti nevar aizstāt ne gāzi, ne elektrību, bet tie var palīdzēt radīt enerģijas tirgū cenu izlīdzināšanos. Jācenšas maksimāli mazināt birokrātiskos šķēršļus, ja tādi vēl pastāv, lai iedzīvotāji un uzņēmēji pēc iespējas īsākā laika posmā spētu nodrošināties ar alternatīvās enerģijas avotiem. Vienkāršākie un ātrākie no tiem: saules baterijas, lieli un mazāki vēja ģeneratori. Jaunās ģimenes nav sasniegušas tādu turības līmeni, lai bankas tām izsniegtu nepieciešamos kredītu apjomus, kādi vajadzīgi, lai iesaistītos atbalsta programmās mājokļu siltināšanā. Nauda cilvēkiem ir nepieciešama pirms mājokļa siltināšanas, nevis pēc tam. Tāpēc nākamajai valdībai būtu jāveicina iespējas saņemt aizdevumu uzreiz pēc projekta iesniegšanas, lai būtu līdzekļi materiālu iegādei un darba apmaksai. Līdzīgi kā tas ir ar studējošo kredītiem – students saņem naudu, uzsākot mācības, un atmaksā to, kad studijas ir pabeigtas. Pateicoties alternatīvo enerģijas avotu pieejamībai, mums, visticamāk, samazināsies arī elektrības un gāzes tirgus izmaksas.
Treškārt, valdība jau šobrīd strādā pie plāna, lai noteiktu “griestus” elektrības un gāzes rēķiniem. Valsts kompensēs izmaksas virs šiem noteiktajiem “griestiem”. Tomēr tas var būt tikai īslaicīgs risinājums, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem palīdzētu pārvarēt krīzi. Mums jāatceras, ka šīs izmaksas tik un tā būtu naudiņa, ko mēs paši vien esam valstij nopelnījuši.
Visbeidzot, iesaku visiem valsts iedzīvotājiem un pašvaldībām sastādīt konkrētu rīcības plānu enerģijas taupīšanai, sākot ar šodienu! Pašvaldībām būtu lietderīgi nekavējoties izstrādāt konkrētus enerģijas taupības noteikumus.
Vai un kā panāksiet, ka Latvijas darbaspēka nodokļu slogs vairs nav augstākais Baltijā?
Runājot par Latvijas darbaspēka nodokli, tas ir visaugstākais salīdzinājumā ar abām pārējām Baltijas valstīm. Tas būtu jāmazina, jo novērojumi rāda, ka šī ir galvenā problēma, kas bremzē uzņēmumu veiksmīgāku attīstību un veicina “ēnu ekonomiku”. Esošās valdības laikā ar partijas “Jaunā Vienotība” premjeru K. [Krišjāni] Kariņu priekšgalā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā likme no 2021.gada 1.janvāra jau ir samazināta par 1 % – no 35,09 uz 34,09 %. Esmu par to, lai nākamo četru gadu laikā darbaspēka nodoklis tiktu samazināts katru gadu vēl par 1 %. Vai tas ir iespējams un valstij finansiāli izdevīgi, tas, protams, būs jālemj valdības finanšu speciālistiem.
Kas, jūsuprāt, nākamo četru gadu laikā būtu būtiski jāmaina Latvijas izglītības sistēmā?
Latvijas izglītības sistēma, manuprāt, šobrīd ir mūsu visu sāpju bērns – trūkst skolotāju, Covid-19 pandēmija nobremzēja izglītības procesu un pazemināja bērnu izglītības kvalitāti. Reģionu un līdz ar to skolu apvienošana arī ieviesa savus izaicinājumus. Skolas ir jāapvieno, jo ātrāk, jo labāk. Lai cik sāpīga skolas slēgšana būtu reģionu mazo skoliņu skolotājiem un bērnu vecākiem, ir jāatzīst, ka cietēji ir bērni situācijās, kad stundas pie viena skolotāja notiek vienlaikus, piemēram, 2.un 3.klases, bet reizēm arī 2,. 3. un 4.klases audzēkņiem! Te nevar būt runa par kaut kādu kvalitāti. Arī skolotājam jākļūst par burvju mākslinieku, cenšoties novadīt stundu trīs dažādu vecumu skolniekiem.
Skolotāju skaita nepietiekamību es piedāvātu risināt šādi: augstskolu pēdējo kursu audzēkņu apmācību programmās (dažādos priekšmetos) pēdējo kursu plānotu kā mācību praksi skolās. Tas īpaši attiektos uz pedagoģijas studentiem, un būtu jāveic izpēte, vai to vajadzētu attiecināt arī uz t.s. STEM priekšmetiem (Science, Technology, Engineering, Mathematics). Otrs variants būtu noteikt obligāto divu vai trīs gadu praksi skolā pēc augstskolas absolvēšanas. Pēdējais variants varētu būt aktuāls līdz brīdim, kamēr skolotāju skaits valstī sasniedz pietiekamības līmeni.
Vēlos piebilst, ka mani satrauc literatūras zināšanu vakuums jaunāko skolnieku zināšanās. Lasāmās literatūras saraksts vairs nav obligāts, kas, manuprāt, ir nepareizi. Sarakstu iesaka skolotājs pēc savas izvēles. Bērnu var ieinteresēt par literatūru vien patiesi aizraujoša grāmata, un ir pasaulē atzīti bērnu rakstnieki, kuru darbus bērnam jāpiedāvā lasīt. Noteikti jālasa arī latviešu rakstnieku darbi, bet obligātās literatūras sarakstā jāapvieno gan pasaules, gan Latvijas izcilākie darbi.
Kas Mārupē mainīsies no tā, ka jūs/ jūsu pārstāvētā partija būs Saeimā?
Esmu Mārupes novada Babītes pagasta iedzīvotāja jau vairāk par 30 gadiem. Mans priekšlikums kā Saeimas deputātei būs šāds: ierosināšu VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” risināt jautājumu par kompensācijām Mārupes novada iedzīvotājiem sakarā ar lidmašīnu radīto troksni, lidojot (nolaižoties un paceļoties) pāri apdzīvotajām vietām, kas regulāri pazemina iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ja pirms gadiem šī vēl nebija problēma, tad, strauji pieaugot gaisa satiksmes intensitātei, traucējums ir ievērojami palielinājies. Mehānisms, kā šo kompensāciju realizēt, jau būtu pakārtots jautājums.
NOTIKUMS
Festivāls ir beidzies! Lai dzīvo festivāls!
Spēcinošas atziņas “Sarunu pieturā”, iepazīti jauni Mārupes uzņēmumi “Uzņēmēju pieturā”, gūtas vēl nepieredzētas garšu baudas “Garšu pieturā” un citus pārsteigumus Mārupes iedzīvotāji piedzīvoja Pirmajā Mārupes uzņēmēju festivālā!
Kādā pavasara pēcpusdienā biedrības “Mārupes uzņēmēji” valde pulcējās uz kārtējo sēdi. Tikko bija izskanējuši “Mārupes uzņēmēju” desmitgades svinību notikumi un bija pienācis laiks jaunu aktivitāšu plānošanai. Apspriedes tēmas kontekstā Ilze (Ilze Zariņa, klīnikas “Vesels bērns” vadītāja un biedrības valdes locekle) bikli ieminējās: “Klau, varbūt uzorganizējam kaut ko grandiozu un izstāstām Mārupes iedzīvotājiem uzņēmēju stāstu?” Runāts, darīts – tapa projekts par Pirmo Mārupes uzņēmēju festivālu: aktivitāšu kopumu, kas sniegtu iespēju novada iedzīvotājiem tuvāk iepazīt tos Mārupes novadā darbojošos uzņēmumus, ar kuriem ikdienā saskarsme nav tik bieža. Bet kāpēc tieši festivāls?
Stāsta Silvestrs Savickis, biedrības valdes priekšsēdētājs: “Šogad biedrībai “Mārupes uzņēmēji” palika 11 gadi. Visu šo gadu garumā esam darbojušies savu biedru, uzņēmēju interesēs – aizstāvējuši viņu intereses pašvaldībā, mācījušies un paši mācījuši, rūpējušies par jauno uzņēmēju rašanos, ieguldot savu laiku un pūles novada izglītības iestāžu satura uzlabošanā.
Bija pienācis laiks paplašināt biedrības dialogu ar novada iedzīvotājiem – tā sakot, sapazīstināt vienus ar otriem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Mārupes novadā darbojas vairāk nekā 4000 uzņēmumu, un ir skaidrs, ka lielāko daļu iedzīvotāji nezina un neatpazīst. Vienlaicīgi sapratām, ka sausa priekšāstādīšana nestrādās, ir vajadzīga plaša programma, kas atbilst dažādām interesēm. Festivāls ir vislabākais formāts.”
Kā tas radās un kā tas notika?
Mārupes uzņēmēji” ir biedrība jeb, citiem vārdiem, nevalstiska organizācija, kas darbojas uz absolūtas brīvprātības principiem, bez finansiālas atlīdzības, kopējo interešu un vērtību vārdā. “Sakāmvārds “ko sēsi, to pļausi” ir tieši par mums,” saka Ilze Zariņa, festivāla producente. “Pirmkārt, bija svarīgi izlemt par pasākumu kopumu un katram no tiem nozīmēt savu atbildīgo. Mums ir lieliska iepriekšēja pieredze notikumu veidošanā, tāpēc radīt darba grupu, iecelt atbildīgos un sākt praktisko darbu nebija nemazāko problēmu,” teic Ilze.
“Pēc vienošanās ar pašvaldību, kura apņēmās piešķirt festivāla norisei teritoriju Mārupes pilsētas centrā un līdzdalību tehnisko risinājumu nodrošināšanā, darba grupas dalībnieki izlēma sadalīt notikumu sešās daļās jeb sešās pieturās, tā, lai ikvienam festivāla apmeklētājam atrastos kas noderīgs un interesants.
Festivāla centrālā vieta bija skatuve jeb “Sarunu pietura”, kuras uzdevums bija aizpildīt intelektuāli – kulturālās novadnieku vajadzības. “Silvestrs kā pieredzējis komunikācijas un izglītojoša satura veidotājs, uzņēmās un lieliski sakomplektēja visas piecas skatuves diskusijas. Diskutējām par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un dažādajām šķautnēm, izglītības izaicinājumiem, kultūras un mākslas biznesa dimensiju un sievietes īpašo lomu uzņēmējdarbībā,” stāsta Ilze Zariņa.
Savukārt par skatuves māksliniecisko daļu perfekti parūpējās Laura (Laura Kulakova, biedrības Padomes locekle, lidostas “Rīga” Komunikācijas vienības vadītāja). Sarunu starplaikos viesus izklaidēja slavenu mūziķu plejāde, kuri visi arī ir mārupieši – Vairis Nartišs, Marta Grigale, Andris Ērglis, Guntars Račs, Mārcis Auziņš un Mārupes Valsts ģimnāzijas mūsdienu deju grupas dejotāja.
Runā bildes: Mūzikas zvaigznes uz Pirmā Mārupes uzņēmēju festivāla skatuves
Savukārt “Uzņēmumu pieturas” namamātes lomu pildīja mūsu biedrības administratīvā vadītāja Gunita Ievkalne, kura bija sarūpējusi aktīvāko novada uzņēmumu stendus izstādei. Apmeklētāji varēja iepazīties un uzzināt informāciju par šobrīd aktuālo saules paneļu uzstādīšanas iespējām un izmaksām pie Mārupes uzņēmumiem “Saules Jauda” un “DCenter”, iepazīties ar uzņēmumu “SilJa” un “Avar Auto” modernajiem mikroautobusiem, uzzināt par mūsu biedru “Veselības Centrs 4” un “Dinastija” pakalpojumiem Mārupes filiālēs. Savukārt “AVIS” autonoma ne tikai iepazīstināja ar iespējām ilgtermiņa autonomai, bet arī ļāva aplīmēt savu “Nissan Juke” ar simpātiskām rociņām, uz kurām katrs varēja uzrakstīt savu vēlējumu. Šis auto tagad pārvietojas pa Latvijas pilsētām un ar savu atraktīvo izskatu piesaista apkārtējo uzmanību. Ar iespaidīgu stendu un atrakcijām tā apmeklētājiem izstādē piedalījās biedrības veterāns loģistikas kompānija “Beweship”, ar izklāstu par jaunāko produkciju un tās demonstrācijām dalījās viens no biedrības dibinātājiem, tagad Padomes loceklis Kārlis Bodnieks un viņa vadītā SIA “Prolux”. Izglītības dimensiju uzņēmēju izstādei aktualizēja Transporta un sakaru institūts, un atraktivitāti piešķīra robotiņš Nao, kas kļuva par iecienītu fotografēšanas objektu.
Runā bildes: Uzņēmumu pietura
“Uzņēmēju pieturas” paplašinājums bija “Darba biržas” pietura, par kuras norisi atbildību uzņēmās kolēģe Laura (Laura Marija Randere no SIA “Termex”). Laura iekārtoja darba biržas pieturu kā sludinājumu dēli, uz kura bija izvietotas aktuālās vakances novada uzņēmumos. Ar savu HR personālu biržā piedalījās un uz potenciālo darba ņēmēju jautājumiem atbildēja divi novada lielizmēra uzņēmumi “airBaltic” un lidosta “Rīga”. Darba biržas moto ir “Dzīvo Mārupē – strādā Mārupē”, un mērķis ir savest kopā mārupiešus – darba devējus ar mārupiešiem – darba meklētājiem.
Runā bildes: Darba biržas pietura
Nevar noliegt, ka jebkura festivāla obligāta sastāvdaļa ir vēderbaudas. Par to klātbūtni un “Garšu pieturas” izveidošanu rūpējās Liāna (Liāna Putniņa, biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece, SIA “Mārupes grāmatvedības birojs” īpašniece un vadītāja). Mūsu aicinātie garšu pavēlnieki katrs bija sagatavojuši kaut ko īpašu festivāla viesiem. Tā ģimenes restorāna “Hercogs” namatēvs Andris Rūmītis viesu iecienītajai laivai bija pagatavojis īpašu mārrutku mērci no novada mārrutku ražotāja “Mārlapiņi” rudens ražas, bet novada jaunienācējs, indiešu restorāns “Totem”, piedāvāja speciāli gatavotu vistas kariju. Ar festivālam speciāli dizainētu plovu un smiltsērkšķu dzērienu no savām telpām Gaujas ielā iznāca un festivāla apmeklētājus lutināja mārupiešu iecienītā “Urban Cafe”, speciālus kafijas kokteiļus piedāvāja “Merrild” kafijas busiņš, savukārt ieskatu Portugāles vīna dārzos un garšās sniedza mūsu biedrs “HOP Wines”.
Runā bildes: Garšu pietura
Festivāli ir domāti ģimenēm, tāpēc bijām parūpējušies arī par mazajiem mārupiešiem, kuriem “Bērnības pieturā” Konrādu skvērā visas dienas garumā bija pieejama Atrakcija.lv sagādātā piepūšamā atrakcija, bērnus ar ziepju burbuļiem un hennas tetovējumiem izklaidēja animatori un no SIA “Vesels bērns” atnākušais Minjons. Arī šīs pieturas radīšanas izaicinājumus risināja Gunita.
Festivāla laikā jaunus vaibstus ieguva Gaujas un Bebru ielas krustojums, kur sava lauka malu atvēlēja un dabas velšu dekorācijas piegādāja Bruno Lielkāja, mūsu biedra z/s “Zālītes” īpašnieks, un fotostūrīti iekārtoja novadnieku iecienītās atpūtas vietas “Zirgzandales” īpašniece Sandra Zaiceva. Festivāla apmeklētāji ne tikai fotografējās, bet arī interesējās, kur var nopirkt skaistos z/s “Zālītes” ķirbīšus. Šo projekta daļu kūrēja festivāla producente Ilze Zariņa.
“Liela notikuma organizēšanas pamatā ir strukturētība un disciplīna,” secina Ilze. “Sākot no koncepcijas izstrādes, scenārija uzrakstīšanas, darba grupas izveidošanas un tās iknedēļas sanāksmēm, tehnisko detaļu, kā skatuves iekārtojums, skaņas un gaismas un tiešraides iespējas internetā, noformējums dabā un drukā, komunikācijas procesa plānošana utt. risināšanas, līdz visa izlemtā, izspriestā un sagādātā pārvēršanai reālā notikumā dienas garumā – to super īsā laikā var paveikt tikai stipra, disciplinēta un saliedēta komanda,” pārliecināta ir Ilze.
Secinājumi līdzņemšanai
Izklaides, garšu baudas, smaidi un foto mirkļi, satikšanās, laba laika pavadīšana – tie visi ir elementi, kuru klātesamība vienmēr piederas ikvienā labi organizētā pasākumā. Tomēr bez visa jaukā un nosauktā ne mazāk svarīgi ir paņemt līdzi saturiskos secinājumus, kas turpmāk sniegs iespēju būvēt labāku nākotni gan iesaistītajiem, gan sabiedrībai kopumā, un tos mēs paņēmām no mūsu jēgpilnajām diskusijām, kuras visas dienas garumā azartiski, atraktīvi un saturiski piepildīti vadīja mārupietis, Latvijas Tidzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Kurp dodies, uzņēmējdarbība?
“Mārupes uzņēmēji ir TOP 1 Latvijā, un uzņēmēju biedrība ir aktīvākā,” no festivāla Sarunu skatuves ar lepnumu atzina Ilze Krēmere, Mārupes pašvaldības izpilddirektora vietniece, runājot par LTRK veiktā pētījuma “Uzņēmējdarbībai draudzīgākā pašvaldība” rezultātiem. Pētījums, kura veikšanā piedalījās socioloģisko pētījumu centrs SKDS, SIA “Lursoft”, biznesa augstskola “Turība” un “Junior Achievement Latvija”, aplūkoja virkni dimensiju uzņēmēju un pašvaldības sadarbībā.
Kā viens no labākajiem rādītājiem Pierīgas novadu vidū un Latvijā kopumā ir uzņēmumu skaits uz iedzīvotāju skaitu Mārupes novadā (šobrīd 4,6 tūkstoši) un jaunu uzņēmumu pieauguma dinamika, kas pēdējā gadā ir pieaugusi par 8 %, padarot Mārupes novadu par pirmo visā valstī. Sarunas dalībnieki atzina, ka ir, kur kopīgi augt un attīstīties jaunu skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošanā novada izglītības iestādēs un veicināt atvērtību pašvaldības pašnovērtējuma veikšanā un komunikācijā. Kopvērtējumā Mārupes novads ieņēma vien 29. vietu starp visām Latvijas pašvaldībām.
Pirmajā diskusijā, kuras tēma bija “Uzņēmējdarbības loma novada dzīvē – realitāte un nākotnes vīzija”, “Sarunu pieturā” piedalījās SIA “Lursoft” vadītāja, LTRK Padomes locekle Daiga Kiopa, “Mārupes uzņēmēju” valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis un Mārupes pašvaldības izpilddirektora vietniece Ilze Krēmere.
Izglītība ir nākotnes pamats
“Mūsdienīga un konkurētspēju veicinoša izglītības attīstība – ko varam darīt šeit un tagad” bija otrā diskusijas tēma “Sarunu pieturā”, kurā piedalījās Mārupes pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Liene Šmite, Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča, Mārupes pamatskolas padomes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis un Mārupes Jauniešu domes izglītības jomas vadītājs Artūrs Korņejevs.
“Dzīve mainās strauji, bet vai skolas tiek dzīvei līdzi?” retoriski vaicāja sarunas moderators, “Mārupes uzņēmēji” valdes loceklis Miks Lukstiņš. “Ko mēs, uzņēmēji, vecāki, skola, varam darīt vairāk vai citādāk, lai skolas dzīve un mācību procesi noritētu saskaņā ar straujo dzīves ritmu un sniegtu skolēniem iespējas neatpalikt no norisēm un procesiem sabiedrībā?” tā Miks.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka Mārupes izglītības iestādēs noris daudz jaunu un progresīvu lietu, piemēram, projekts “Skola dodas dzīvē – dzīve ienāk skolā”, kur uzņēmēji nāk strādāt par skolotājiem, papildina esošo skolas mācību vielu ar praktiskās dzīves piemēriem, tādejādi palīdzot jauniešiem labāk saprast, kāpēc tā matemātika vai latviešu valoda vispār ir jāmācās un ko ar to dzīvē iesākt.
Tomēr, lai šādi projekti iedzīvinātos, ir nepieciešama visu pušu iesaiste – gan skolas, gan vecāku, gan pašvaldības. Nereti kādas jaunas un labas idejas netiek realizētas, jo kāda no pusēm nejūtas pietiekami labi informēta, nesaprot un neatbalsta inovācijas, un parasti diemžēl tie ir tieši bērnu vecāki. Savukārt skolotājiem jaunu ideju “pārdošana” nereti prasa pārāk lielus fiziskos un morālos resursus, kas rada izdegšanu un entuziasma zudumu.
Tādejādi ir skaidrs, ka tikai kvalitatīvi un lielākā apjomā komunicējot visām mērķa auditorijām savus labos darbus un lieliskās idejas un norises, būs iespējams veicināt to pavairošanos un iedzīvināšanos aizvien vairāk mācību iestādēs. Liene Šmite, Izglītības pārvaldes vadītāja, pauda apņemšanos veltīt prioritāru uzmanību šo procesu komunicēšanai un sadarbības projektu veicināšanai ar uzņēmējiem un citiem izglītības jomas aktīvistiem.
Māksla ir arī bizness
Trešajā “Sarunu pieturas” diskusijā “Mūzika un māksla kā bizness: izaicinājumi un risinājumi” joprojām piedalījās tikai mārupieši (gluži kā visos citos festivāla notikumos), populāri un tautā mīlēti mākslinieki: mūziķi Guntars Račs, Andris Ērglis, Mārcis Auziņš un Vairis Nartišs. Attālināti diskusijai pieslēdzās Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Runātāji bija godīgi un apsprieda ne tikai mūzikas nozares aktuālās rūpes, bet visu radošo industriju izaicinājumus. Saskaņā ar Ulda Zariņa teikto radošās industrijas valsts ekonomikai rada no 2 līdz 7% IKP, tomēr nozares valstiskais regulējums, kā atzina diskusijas dalībnieki, ir tālu no ideālā. Galvenā rūpe runātāju ieskatā ir nevienlīdzīgā konkurence tirgū, kurā valsts savu atbalstu piešķir nevis pēc profesionālās izaugsmes kritērijiem, bet visiem vienādu. Turklāt valsts paspārnē esošajiem tas ir krietni dāsnāks neatkarīgi no viņu ieguldījuma savā izaugsmē un pieejamā materiāli tehniskā nodrošinājuma.
Tādejādi, ja mākslinieks ir pašnodarbinātā statusā, tam viss ir jādara un jāorganizē pašam, turklāt visbiežāk vēl jāstrādā papildu darbi kā skolotājam vai pasniedzējam, tā sociāli – ekonomiskais stāvoklis var izveidoties krietni skumjāks nekā, piemēram, štata māksliniekam valsts budžeta iestādē, kurš, gluži tāpat kā iepriekšējie, papildus piepelnās un saņem vēl arī valsts finansējumu.
Otrs būtiskākais ierosinājums skar t.s. autoratlīdzības regulējumu, kas tiek pieļauts teju katram, kas to nereti pat fiktīvi izvēlas, nevis tikai un vienīgi tiem, kuri rada patiesu autordarbu – ko jaunu, radošu un iepriekš pasaulē nebijušu un neatkārtojamu. Radošās industrijas vienlaicīgi veicina un veido nemateriālās vērtības, kā valsts prestižu un labu reputāciju. Diskusijas dalībnieki secināja, ka valsts loma ir radīt sabalansētus risinājumus, mazināt administratīvo slogu (piemēram, organizēt grāmatvedību un saimniecisko darījumu uzskaiti). Labās ziņas ir, ka Finanšu ministrija vēl vismaz uz gadu rosina pagarināt esošo autoratlīdzības regulējumu (iepriekš bija paredzēts, ka tāds tiks likvidēts līdz ar 2022. gada 31. decembri) un drīzumā tiks ieviests vienotais nodokļu konts, kas māksliniekiem sniegs iespēju atbrīvoties no birokrātijas darbībām.
Iedvesmas diskusija: sieviete – līdere biznesā
Šī diskusija, lai arī notika jau tuvu dienas noslēgumam, klātienē pulcēja vislielāko apmeklētāju skaitu, un viens no iemesliem ir moderatores Solvitas Kabakovas šarms un līdzšinējie sasniegumi, organizējot kupli apmeklētos foruma “LĪDERE” notikumus, kas ir pulcējuši vairākus tūkstošus klātienes apmeklētāju. Iedvesmas diskusijā piedalījās vairākas mārupietes – līderes, kuras izveidojušas veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi saglabājot savu dabas doto misiju rūpēties par ģimeni un cīnoties ar ikdienas izaicinājumiem. Ilze Zariņa, klīnikas “Vesels bērns” dibinātāja un vadītāja, Inga Mekša, SIA “Moon Elements” radītāja un vadītāja, un Ilze Kupča, SIA “Dabas saldumu maģija” veidotāja dalījās ar savām sajūtām ceļā uz biznesa izaugsmi.
“Ja kaut viens cilvēks tevi biznesā apbrīno un atbalsta, tad tu esi līdere,” tā Solvita Kabakova. “Bet visa dzīve sākas ar bērnības sapņiem.” Katrai no diskusijas dalībniecēm bija savs stāsts, bet tos vienoja visu laiku klātesoša nepieciešamība pēc atbalsta: ģimenes, draugu, līdzcilvēku. Liktenis, vēlme piepildīt sapņus, ģimenes vēsturiskā pieredze, savas dzīves nākotnes vīzija, gatavība mainīt esošās dzīves rutīnas lielu mērķu vārdā bija faktori, ko dāmas minēja kā dominējošos šobrīd jau esošo sasniegumu pamatā.
Biznesa daudzveidīgās dimensijas
Uzņēmējus, un, protams, ne tikai Mārupes uzņēmējus, biznesā vieno virkne dimensiju – mīlestība un iedziļināšanās savā pamatbiznesā, dažādu, t.sk. Eiropas Savienības finansēto projektu rakstīšana un pēcāk to realizācija, aktīva darbošanās nevalstiskajā sektorā kopējam labumam, politikas vērošana un ietekmēšana. Noslēdzošajā “Sarunu pieturas” diskusijā piedalījās labi pazīstami Mārupes uzņēmumi “Beweship” (Agita Nipere, Eiropas un Skandināvijas departamenta vadītāja) un “SilJa” (vadītāja Silva Jeromanova – Maura), Olaines veikparka SIA “Owake” vadītājs Aleksandrs Geržatovičs un Rīgas Uzņēmēju biedrības valdes locekle Edīte Alksne. Dalībnieku personīgā pieredze, stāsti un viedokļi festivāla dalībniekiem atklāja uzņēmēju ikdienas daudzšķautņainību, izaicinājumus, grūtības, iegūto pieredzi, bet, pats galvenais, to neaprakstāmo gandarījumu, kas rodas, piedaloties visās uzņēmēja dzīves dimensijās un, galvenais, brīvībā, ko dod ieguvumi no darbošanās biznesā.
Runā bildes: Sarunu skatuve
Spēks ir komandā un pieredzē
Lieli notikumi atspoguļojas pagarākos stāstos. Tāds ir arī šis – paldies par izturību lasot! Pirmais Mārupes uzņēmēju festivāls jau kārtējo reizi pierādīja, ka lielus notikums superīsos laika termiņos var izveidot tikai spēcīga komanda un, protams, tie uzņēmumi, kas ziedoja ne tikai finanses, bet arī savu laiku.
Tāpēc šeit ir vieta pateikt visiem lielum lielo PALDIES!
Vispirms jau organizatoru komandai: producentei un visa šī projekta menedžerei Ilzei Zariņai, festivāla organizācijas darba grupai: Gunitai Ievkalnei, Liānai Putniņai, Mikam Lukstiņam, Agrim Locam-Dārzniekam, Kārlim Bodniekam, Laurai Marijai Randerei, Laurai Kulakovai, Līvai Brazovskai, Solvitai Kabakovai un Silvestram Savickim. Īpašs paldies festivāla moderatoram, LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam!
Festivāla brīvprātīgajiem, kuri skudru tempā rūpējās par notikuma noformēšanu uz vietas, visu salika un pēcāk arī novāca – Ralfam Putniņam, Mārtiņam Zariņam, Elizabetei Jākobsonei, Gustavam Savickim un Edvardam Savickim.
Paldies festivāla finansiālajiem atbalstītājiem – ziedotājiem un sponsoriem!
FESTIVĀLA VEIDOTĀJIEM:
FESTIVĀLA ATBALSTĪTĀJIEM
RIX PROPERTIES
FESTIVĀLA PARTNERIEM
MĀRUPES BALONI
Paldies visiem, kuri atnāca, klausījās diskusijās un visādi citādi piedalījās. Uz tikšanos Otrajā Mārupes uzņēmēju festivālā jau pēc gada!
Runā bildes: Dalībnieki, viesi, apmeklētāji
JAUNUMI
Festivāls faktos
Pirmajā Mārupes uzņēmēju festivālā kopumā piedalījās 30 uzņēmumi un notika 40 aktivitātes, un to apmeklēja vairāki simti novadnieku un viesu. Uz skatuves festivāla viesus izklaidēja astoņi tautā populāri mākslinieki – Mārupes mūziķi un deju grupas pārstāvji, vienuviet bija sastopami pieci sabiedriskās ēdināšanas un atspirdzinājumu nozares pārstāvji.
Īpašs prieks un lepnums bija par iespēju klātienē satikt, aprunāties un nofotografēties ar Tokijas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēju paralimpiskajā iejādē Rihardu Snikus un viņa treneri Darju Tihomirovu.
Reemigrācijas diskusijā – par darba iespējām Mārupē
Kā loģisks turpinājums Pirmā Mārupes uzņēmēju festivāla ietvaros notikušajai “Darba biržas” pieturai, 16. septembrī Mārupes un citu Pierīgas uzņēmēju biedrību pārstāvji piedalījās Rīgas Plānošanas reģiona organizētajā domnīcā par Latvijas iedzīvotāju, kuri gatavojas vai ir jau atgriezušies no pastāvīgas dzīves ārzemēs, darba iespējām Pierīgā. Mārupes novadu pārstāvēja biedrības valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis, lidostas “Rīga” personāla projektu vadītāja Sanita Šaitere un SIA “Termex” pārstāve Laura Marija – Randere. Secinājums tiem, kuri dzīvo Mārupē un vēlas strādāt Mārupē – darba vietas novada uzņēmumos ir pieejamas.
Mārupi pārstāvošo uzņēmumu diskusijas ierakstu skaties šeit!
Viesojamies pie kolēģiem
Turpinot iepriekšējo noskaņu moto “Vesels uzņēmējs – laimīgs uzņēmējs”, viesojāmies pie mūsu biedra “Veselības Centrs 4” (VC4). Šoreiz biedrības semināru ciklā “Par 2h zinošāks” par preventīvo medicīnu mums stāstīja VC4 grupas uzņēmuma “Anti-Aging Institute” metodiskā vadītāja Dr. med. Vita Skuja. Semināra dalībnieki iepazinās ar jaunākajām VC4 iegādātajam tehnoloģijām un iespējām dažādām procedūrām institūta telpās Rīgā, Baznīcas ielā 18. Iepriekšējais seminārs ciklā “Par 2h zinošāks” notika pie kardiologa Dr. Federa. Turpinām būt veseli!
Jauns biedrs
Septembra valdes sēdē biedrībā uzņēmām jaunu biedru SIA “Moon Elements” un iepazināmies ar uzņēmuma radītāju un vadītāju Ingu Mekšu.
Inga ar kolēģiem ražo dizaina puķupodus no betona, kas piemēroti gan iekštelpām, gan ārtelpām. Uzņēmums strādā zem zīmola “Moone” un tā ražojumus var sastapt daudzviet Mārupē, tai skaitā pie novada Tūrisma un amatu centra Bebru ielas sākumā iepretim Rimi. Interviju ar Ingu lasiet nākamajā UV numurā.
